Sveiki dārgie fotobloga lasiitāji! Gribeju painteresēties, vai kāds šodienas vispār druka fotografijas analoga veidā? Ar palielinātaju, ar svaigo ķiimiju, svaigi izbeldēto filmiņu ? Vai Riigā ir vispār kādas biedriibas, sabiedriibas vai organizacijas kuras vēl druka ? Zinu tikai Marcisa Bendiksa darbniicu.
nu kopēju . par biedrībām neko nezinu. Bendiks kaut kādu analogo krānu čupu atdeva Aizputes mākslas darbnīcai SERDE laikam man vienīgā zināmā organizācija . bij vēl andreisalā ,bet vai ir. un vispār tas tik jokains proces mūsdienās ka pat negribas nevienam teikt ka to dara ( vel jo vairāk rādīt ) UZREIZ NOLĪDZINA LĪDZ AR ZEMI. digitālajam procesam ir tak tik daudz priekšrocību!
viecha:Analogās nedrukā,tās kopē.Ja grib pēc tam drukāt,tad ir(bija) visādas tur cinkogrāfijas un citas man nesaprotamas lietas.
Saprotamāka ir fotogravīra. Cinkogrāfija jau pārlieku rūpniecisks pasākums, savukārt fotogravīra tāda amatniecība vien ir. ..taču kvalitatīvāka pavairošanai ir artotipija un vūdburtipija.
mds2:nu kopēju . par biedrībām neko nezinu. Bendiks kaut kādu analogo krānu čupu atdeva Aizputes mākslas darbnīcai SERDE laikam man vienīgā zināmā organizācija . bij vēl andreisalā ,bet vai ir. un vispār tas tik jokains proces mūsdienās ka pat negribas nevienam teikt ka to dara ( vel jo vairāk rādīt ) UZREIZ NOLĪDZINA LĪDZ AR ZEMI. digitālajam procesam ir tak tik daudz priekšrocību!
Bromoilu nu nekādīgi bez sudraba/želetīna nevar dabūt gatavu, un bromoils ir vienīgais iemesls aiz ko es ņemtos tanī tumšajā cellē. Ir citi analogie jeb kombinētie procesi, kas dod kvalitatīvāku bildi par sudrabu želatīnā.. p.s. Neesmu redzējis nevienu nolīdzināto.
UldisMuzikants:nesenm ti, pirms diviem gadiem, nojaucu savu fotolaboratoriju, visu sakrāmēju plauktā, kaut sieva teica- izmet. Tur ir palielinātājs Belorus, Azov, Krokus un viss, kas vajadzīgs. Nojaucu, jo , kopš parādījās digi nekādu jēgu MB filmās vairs neredzu.
Vot tas ir labi, ka neredzi jēgu. Kad man uzradīšies iekāriens lielus bromoilus taisīt, tad mēģināsu Azovu vai Belorusu izvest, ..galvenaisi līdz tam atcerēties, ka Tev tie nevienam nevajadzīgie lūžņi ir.
mds2:nu kopēju . par biedrībām neko nezinu. Bendiks kaut kādu analogo krānu čupu atdeva Aizputes mākslas darbnīcai SERDE laikam man vienīgā zināmā organizācija . bij vēl andreisalā ,bet vai ir. un vispār tas tik jokains proces mūsdienās ka pat negribas nevienam teikt ka to dara ( vel jo vairāk rādīt ) UZREIZ NOLĪDZINA LĪDZ AR ZEMI. digitālajam procesam ir tak tik daudz priekšrocību!
Bromoilu nu nekādīgi bez sudraba/želetīna nevar dabūt gatavu, un bromoils ir vienīgais iemesls aiz ko es ņemtos tanī tumšajā cellē. Ir citi analogie jeb kombinētie procesi, kas dod kvalitatīvāku bildi par sudrabu želatīnā.. p.s. Neesmu redzējis nevienu nolīdzināto.
bromoils jauks proces varētu kādreiz pamēģināt ... vēl jocīgs ir lith-print ... nu ļoti audzina raksturu..
skatos, ka diezgan daudz dažādus procesus izmanto, ne tikai filmiņa. Vispar alternatiiva ciapram ir - necipars. Bet bromolis, litprints ko dara ar tiem ? Vai noformē ka gatavu darbu, portfolio, ramitis ? A kkur var tos apstiities ? A tieāam, kāpēc jūs turpieniet to dariit? Kāda jums ir motivācija? Runājot par sevi, man palielinātajs uz 135 formātu ir dažus menešus. Bildes taisu reizi n divas nedēlas. Pārsvarā pa nakti. Kad es drukaju, sajūtas ir fantastiskas. Var gadiities, ka pat neko jedziigu ne varu izdrukat pa 4-5 stundiem, vai nu viss peleks, vai kontasta par mazu, vai negatiivs ir ar laiku sabojāts. Bet viena vai divas fotografijas sanaca un tas to bija vērts. Tas ir grūti, bet sagada baudi. Sapartu, ka vajag arii ar laiku atrast palielinatāju uz 6x6 formatu, vēlams kaut ko ne Krokusiigo. Bet divi palielinātāji mājas imho par daudz A kādus formātus jūs izmantojiet, cik biezi drukājiet ?
reporter:..bromolis, litprints ko dara ar tiem ? Vai noformē ka gatavu darbu, portfolio, ramitis ? A kkur var tos apstiities ? A tieāam, kāpēc jūs turpieniet to dariit? Kāda jums ir motivācija? ..
Bromoilu, lith print'u, oilprintu, cianotipiju, platinotipiju, pigment un carbo printus liek pie sienas. ..karina pie sienas. Kādus laikus atpakaļ šādus darbus noformēja tāpat kā "klasisko" melnbalto fotogrāfiju un sudraba želatīna papīra - paspartū, bagete un zem stikla. Taču pēdējā laikā daudzi atgriežas atkal atcerētas metodes - uz stikla vai metāla un pie sienas bez bagetēm un paspartū. Jo šādas bildes paslēptas zem stikla zaudē daudz no sava fīlinga, ko rada gan papīra fakrūra, gan arī paša attēla faktūra. it īpaši ja ņem vērā, ka bilžu saglabāšanās laiks no tā nesaīsinās. Apskatīties to visu var pie tantes googles vai onkuļa binga. Man šādas lietas patīk divu iemeslu dēļ - 1. Šādi es neatraujos no sava darinājuma, mana bilde ir izlolota manā sirdī un darināta ar manām rokām, un neviens cits, nekad un nekur otru tādu nedabūs gatavu. 2. Šādi darinātas bildes ir vērtīgākas un ilgtermiņā arī dārgākas par digibildēm, marinētam haizivēm, un ja kādreiz nejauši tanī ēkā, kur glabāsies manas bildes pie sienas izcelsies pižars, tad man ir niecīgas cerības, ka pirmo glābs bildi un nevis iPhonu vai plazmas ekrānu. ..un tādejādi varbūt tieši mans skats uz dzīvi un pašreizējo apkārtni, saglabāsies ilgākā nākotnē. p.s. Atvaino, bet es esmu baigi naivais egoists...
viecha:Ta visu var un vajag darīt,ja tas dod prieku.Vai naudu.Mana sekspartnere katru dienu(burtiski katru) rok dārzu.Te izrok,te ierok...un tā visu vasaru.
UldisMuzikants: kopš parādījās digi nekādu jēgu MB filmās vairs neredzu.
Interesanti, ar kuru digi kameru var dabūt tik labas toņu pārejas kā ar mb filmu?
Šis jautājums jau gana nekorekti noformulēts, it īpaši ja zem m/b mēs saprotam gatavu bildi, bet zem digi tiek domāts attēls kamerā. 1. M/b sudraba/želatīna bildi drīkst un var salīdzināt tikai ar uz printera izdrukātu bildi. ..un še m/b pozīcijas nav nemaz tik neapšaubāmas, it īpaši praksē, jo labu melnās iztabas kopētaju ir palicis stipri mazāk nekā epson mehānsikās izdrukas operatoru. => Biežāk var redzēt kvalitatīvākas epson izdrukas ar perfektākām toņu pārējām, nekā kvalitatīvas sudraba želatīna mūdienu kopijas. 2. Vispār jau tās m/b sudraba želatīna toņu pārejas nav nekas sevišķšs, it īpaši ja m/b salīdzina ar artotipiju, carbo, pirgmenta druku vai platinotipiju. Gluži otrādi, tās ir gauži nabadzīgas. 3. Šādi tieši salīdzinājumi nav neko dodoši. Katrai bildes iegūšanas tehnoloģijai ir savas stiprās un savas vājās puses. ..un jautājums ir elementārs, vai mēs tās zinām, un izmantojam savā radošajā hobijā. Man piemēram tradicionalais m/b ir tikpat neinteresants kā digitala druka, jo salīdzinot ar citiem procesiem tas ir vidējais aritmētiskai bez savas specifikas un stipri izteiktas eupatnības. /Te es neņemu vērā lith print, bet tas jau pa lielam ir nevs tradicionalais m/b, bet gan tā pseidobrāķis, jeb tehniskais konstruktoru un militāristu bildes kopēšanas paņēmiens pielāgots maksliniekiem/
Nu re, arii klasisko mb procesu pielidzinaja pie digi Tomēr gribētos paris vārdu pateikt par tamprocesam. Pirmkārt bija cilvēks, kurš bildēja sižetu, nosauksim viņu par fotografu. Palaidisim garam attistiišanu un kontaktus. Parādas otrs cilvēks - drukātājs, tā bija j oti populāra profesija. Šeit arii sākas iistais darbs, ar maskēšanu. Dažadi kontrasta filtri uz dažiem zonam. Mūsdien laikā to visu dara viens cilvēks (runāju par sevi), kurš gan pogas spied, gan druka. Bet drukāt iipaši ne sanāc. Tas ir grūti, ne salidzinami grūti. Ja tu kūdijas kada no procesa posma - bilde miskaste. Tāpēc arii mans mērķis šajā topika bija iepazities ar cilvekiem, kuri joprojam to izmanto darkroom fotografijas kopēšanai. Ka es sapratu, zināšanas var nodot no rokas uz rokam, ja tu ne esi wunderkind.
reporter:Nu re, arii klasisko mb procesu pielidzinaja pie digi Tomēr gribētos paris vārdu pateikt par tamprocesam. Pirmkārt bija cilvēks, kurš bildēja sižetu, nosauksim viņu par fotografu. Palaidisim garam attistiišanu un kontaktus. Parādas otrs cilvēks - drukātājs, tā bija j oti populāra profesija. Šeit arii sākas iistais darbs, ar maskēšanu. Dažadi kontrasta filtri uz dažiem zonam. Mūsdien laikā to visu dara viens cilvēks (runāju par sevi), kurš gan pogas spied, gan druka. Bet drukāt iipaši ne sanāc. Tas ir grūti, ne salidzinami grūti. Ja tu kūdijas kada no procesa posma - bilde miskaste. Tāpēc arii mans mērķis šajā topika bija iepazities ar cilvekiem, kuri joprojam to izmanto darkroom fotografijas kopēšanai. Ka es sapratu, zināšanas var nodot no rokas uz rokam, ja tu ne esi wunderkind.
Visi procesi ir salīdzināmi. Bet m/b procesa fiška ir nevis plašā tonalitate, kas ir krietni šaurāka par platinotipijas, palladitipijas un carbo procesiem, bet gan TĪRI MELNĀ iegūšana. ..digitālajā žargonā runājot - m/b procesā var iegūt absolūtu nulli. Savukārt platinotipija un paaladija process lai arī ar stipri plašaku tonālo diapazonu, neļauj iegūt dziļu tīri melnu krāsu, tamdēļ nereti tiek piekopts "gumi over platino". Bildētāja un kopetāja funkciju apvienošana vienā personā ir normāli un manuprāt pat pareizi, jo darba dalīšana, protams, paātrina darbu, taču nereti drukātājs nezin bildētāja ieceri, un otrādi , kā rezultātā zaudē bilde. Ja gribi mācīties drukāt m/b, tad Tev jāmeklē Raimo Lielbriedis, cik zinu tad viņš mūsdienu Latvijā varētu būt vienīgais cilvēks, kuram ir iespējas to darīt. ..taču cik esmu dzidējis tad arī viņš m/b un citus procesu ir atstājis novārtā un mauc platinotipijas.
BFS-ā (brieža ielā) ilford komplekts ~20Ls - uz ~100 filmām, tur arī nokonsultēs pa smuko. Skaties viņu webu, pirms pāris mēnešiem uz vietas bija vairāku veidu ilford tīstītāji. Lāčplēšielas veikalā var dabūt arī "izlejamo", kaut vienai filmai.
Pats tā arī nesaņēmos uz attistīšanu, izrādījās, ka bfsā attīsta uz nākamop dienu pa ~1.50 Vēl JVK bw attīsta reizi nedēļā, ceturtdienās.
Nu ja pats netīsti filmas, tad nav vērts ar m/b nopietni nodarboties. Filmiņas apstrāde ir viens no pirmajiem soļiem m/b maniplācijās, jo atkarībā no filmiņas, attīstītāja, attīstīšanas režīmiem arī mainās negatīvais materiāls. ..nu ja ir kāda konkrēta iecere bildei bijuse, pirms pogas nospiešanas.
Sudrabu tīstīt nav C41 - tīstītājonkuls jau nezin kādos apstākļos esi knipsējis - ja traki pelēkā migla, tad zupiņu/laiku vajag niknāku, ja saulē dienas vidū, tad otrādi - nemaz nerunajot, ka vari nopirkt filmu kas nemaz tik smuki nesadarbojas ar universālo tīstekli kas laborī - MB *pēcapstrāde* sākas tīstot filmu.
Piekrītu, taču, maniem apjomiem pagaidām der tīstītājonkulis Filmu bildēju divu mēnešu garumā, nupat attīstīju bfs, ieskenēju, rezultāts iepriecina. Noteikti mēģināšu vēl, kas zin, varbūt nonākšu līdz mājāstīstīšanai.
Starp citu, tā arī sanāca, ka vasaras saulei kontrasts ir nedaudz par lielu, filma bija Agfa APX 100.
erxx:Piekrītu, taču, maniem apjomiem pagaidām der tīstītājonkulis Filmu bildēju divu mēnešu garumā, nupat attīstīju bfs, ieskenēju, rezultāts iepriecina. Noteikti mēģināšu vēl, kas zin, varbūt nonākšu līdz mājāstīstīšanai.
Starp citu, tā arī sanāca, ka vasaras saulei kontrasts ir nedaudz par lielu, filma bija Agfa APX 100.
Ja skanēji, tad nebija vērts ķēpāties ar filmiņu. ..manuprāt.
Nu mīlīši, ..domāju, ka nafig jums tās filmiņas nav vajadzīgas!!!! Nu kā var prasīt par filmiņu neminot attīstītāju?!!!! Ar katru attīstītāja/filmiņas/palielinātaja/fotopapīra kombināciju ir dažāds galarezultats, ..pat neņemot vērā attīstīšanas laiku, attīstītāja temperatūru un filmiņas rotācijas intensitāti tankā. ..kā to var nesaprast?;-0 p.s. Esmu mēģinājis efkes un rollei IR filmas ar D76, R09 un HC110. Man vispatīkamākā filmas attīstītāja kombinācija bija efke aura ar d76, taču ne tik laba, lai es paliktu šajā režīmā.
backspin:
Interesanti, ar kuru digi kameru var dabūt tik labas toņu pārejas kā ar mb filmu?
Šis jautājums jau gana nekorekti noformulēts, it īpaši ja zem m/b mēs saprotam gatavu bildi, bet zem digi tiek domāts attēls kamerā. 1. M/b sudraba/želatīna bildi drīkst un var salīdzināt tikai ar uz printera izdrukātu bildi. ..un še m/b pozīcijas nav nemaz tik neapšaubāmas, it īpaši praksē, jo labu melnās iztabas kopētaju ir palicis stipri mazāk nekā epson mehānsikās izdrukas operatoru. => Biežāk var redzēt kvalitatīvākas epson izdrukas ar perfektākām toņu pārējām, nekā kvalitatīvas sudraba želatīna mūdienu kopijas. 2. Vispār jau tās m/b sudraba želatīna toņu pārejas nav nekas sevišķšs, it īpaši ja m/b salīdzina ar artotipiju, carbo, pirgmenta druku vai platinotipiju. Gluži otrādi, tās ir gauži nabadzīgas. 3. Šādi tieši salīdzinājumi nav neko dodoši. Katrai bildes iegūšanas tehnoloģijai ir savas stiprās un savas vājās puses. ..un jautājums ir elementārs, vai mēs tās zinām, un izmantojam savā radošajā hobijā. Man piemēram tradicionalais m/b ir tikpat neinteresants kā digitala druka, jo salīdzinot ar citiem procesiem tas ir vidējais aritmētiskai bez savas specifikas un stipri izteiktas eupatnības. /Te es neņemu vērā lith print, bet tas jau pa lielam ir nevs tradicionalais m/b, bet gan tā pseidobrāķis, jeb tehniskais konstruktoru un militāristu bildes kopēšanas paņēmiens pielāgots maksliniekiem/
Ok, precizēšu. Ja kaut ko nobildē ar digitālo fotokameru un pēc tam izdrukā kaut vai ar to pašu epson, vai to pašu nofotogrāfē uz mb filmas, ieskanē un tad izdrukā ar to pašu epsonu, tad ar filmas kadru var dabūt foršākus toņus, to pārejas. Var jau būt, ka nezinu visus digitālas apstrādes knifus, lai dabūtu to pašu gatavu ar digitālo kameru.
