UldisMuzikants:kārtējo reizi apliecinājums, ka labas fotogrāfijas rada tie, kuri ir sakarā ar mākslu, dzīvo šajā vidē un mācās nebūt ne fotogtāfēšanu.
JĀ ja neko nejēdz no elementāriem glezniecības principiem tad NESPĒJ veidot vai aŗī NEREDZ adekvātu normāli uztveramu attēlu Tad panesās škibi greizi tumšli srači "Koncepts" ko nejedz uzbildēt bet apraksta uz 3 A4 lappām Mētra tas ir rēals SPĒKS arī tiešā nozīmē gan acss un roka no abiem seņciem mantots un pašas attištīts skolotāju izskolots. Teicams piemērs ka no LABA IZEJMATERIĀLA noslīpēt iegūt izcilu MEISTARU.
UldisMuzikants:nav svarīgs stils,. bet tas, ka kāds izpaužas labi , un vienalga, kādā stilā vai žanrā. mēs mākam novērtēt mākslinieku jebkurā jomā, kaut vai klasiskajā mūzikā, kas būs vērtība vēl ilgi, neatkareīgi no smagā metāla un pankroka ''mūsdienīguma''
Nu, Tu taču zini - nevarot neko konkrētu, "atveras" talants visu bijušo (faktiski - šodienas saknes) noliegt.
Pēc manas izpratnes mākslā neeksistē tādi termini kā "aktuāli" vai "vecmodīgi", eksistē stila izpratne un prasme izteikties stila robežās. Es labprāt aplūkoju Mētras darbus, tie mani piesaista ar pārdomātu kompozīciju un idejas realizāciju teicamā mākslinieciskajā un tehniskajā līmenī. Tās ir lietas, ko daudzi "aktuālie" knipsētāji vnk nevar pavilkt...
trollollo:Nu tas stils, kā tas tur latviski saucās:
http://en.wikipedia.org/wiki/Pictorialism
Starp citu, jautājums labs, bet atbildēt uz to nepavisam nav vienkārši. Domāju, ka te atbilžu varianti varētu būt stipri pretrunīgi. Viens no variantiem varētu būt - Vai Mākslas Akadēmijas ēka būtu uzskatāma par ko necilu un Rīgas vaibstos nīdējamu tikai tāpēc, ka tā ir nevis īstā gōtika, bet gan neo-gōtika?
trollollo:A kapēc Jūsu domas ir aizķērušās 19.gs beigās / 20.gs. sākumā, kad tas bija aktuāli?
Redz cilvēce tās dažu tūkstošu gadu vēsturē virzās pa savienotu spirāli , nevis no augšas uz leju bet uz riņķi. Tas nozīmē ka pēc progressa seko regress pēc attištības degradācijas. Cikls aptuveni 300 gadi, Šobrīd ir regress un pilnīgi visās jomnās. Apmēram kā pēc Griekīem Romiešiem nāca barbari vēlāk viduslaiki. Tā pasaulē iekārtots ka ZINĪBU GŪŠNA šais posmos norit pretējo no MĀCĪBĀM uz APMĀCĪBĀM . Vienā gadījumā māca DOMĀT-DARĪT otrā SKATIES - DARI TĀ PAT. Rezultāts pavisma konkrēts 19/20 Gs mijā bija PROGRESS IZAUGSME katrs nākamais solis UZ AUGŠU , šobrīd jau gadus 30 esam regressa stadijā tas nozīmē KATRS solis arvien primitīvāks un uz leju SKATIES - DARI nedomājot rada katrā atkārtošanās ciklā arvien lielāku klūdu izlaistu ciklu skaitu un "Sabiedrība kopumā" paliek vienkāršāka primitīvāka "Liekas" domāšanas neapgrūtinošāka . Taka NEVAJAG DOMĀT vaig "Refleksīvi izpausties" jo dumjāks lopiņš jo rēcīgāki refleksi un jautrāk apkārtējiem , kamēr vēl vispār spēj fiksēt apkārtējos . Lopiņiem kompāniju nevajag , refleksi labāk strādā nenovēršoties uz blakus lietām. Lopiņa "Konceptu" labāk izlikt uz papīra , lai nebūtu smadzenes jāslogo DOMĀJOT kas tas tāds , ko tas nozīme . DOMĀŠANA tā ir elitāru sabiedrības slāņu prerogatīva tāpēc normālā Rietumu sabiedrībā UZKRĪTOŠI ir zemāko slāņu arprātīgi primitīvs idiotisms. To tev labi pastāstīs jebkurš UK padzīvojušais , ka varbūt pirmo reiz dzīvē sajutās NENORMĀLI gudrs jo apkārt VIENI primitīvi idioti. DALĪJUMS pēc izteiktām sociālu slāņu pazīmēm. Latvija kurai patīk "Kopēt" pārņēma atbilstošu vairumam savu iedzīvotāju sociālajam statusam atbilstošu izglītības shēmu kas paredz "Zem vidējā" LOPIŅU apmācības sistēmu. Skolas augstskolas ražo LOPIŅUS kuri nav spējīgi DOMĀT ir mierīgi apātiski "Refleksīvu funkciju veicēji" . Taka ja šai barā KĀDAM vēl iedzimis "Atavisms" domāt , tas ir liels BRĪNUMS un veiksme un IZGLĪTĪBAS sistēmas "Brāķīs"
tas sākās ar datoru uzvaras gājienu pasasulē, kad visi saprata ka piepūlēt smadzenes, rēķināt un izskaitļot, domāt, daudz lasīt un atcerēties ir pārāk apgrūtinoši, un vispār to ātrāk un labāk paveic mašīnas. Nu steidz radīt mākslīgo intelektu. Kolīdz tas izdosies, cilvēce degradēsies vēl straujāk un intelektuālā darba darītāji saruks rekordātrumā, jo skaidrīte ka ērtāk darbā būs pieņemt intelektuālo kompi bez cilvēciskā faktora un viņa kļūdām.
Būšu nedaudz racionālāka, par ko iepriekš jau visiem atvainojos. Man daži jautājumi kolēģiem: 1) vai un ja jā, tad kā - glezniecība (in general) atšķiras no fotogrāfijas?, 2) kas glezniecībā ir būtiskākais un kas - fotogrāfijā / varbūt to būtiskākās atšķirības, ne vienojošais?, 3) kāpēc klātesošie domā, ka labs PR automātiski nozīmē kvalitāti?
Tanzanite:Būšu nedaudz racionālāka, par ko iepriekš jau visiem atvainojos. Man daži jautājumi kolēģiem: 1) vai un ja jā, tad kā - glezniecība (in general) atšķiras no fotogrāfijas?, 2) kas glezniecībā ir būtiskākais un kas - fotogrāfijā / varbūt to būtiskākās atšķirības, ne vienojošais?, 3) kāpēc klātesošie domā, ka labs PR automātiski nozīmē kvalitāti?
Fotogrāfija ir daudz lietišķāka, jo: 1) foto mēs biežāk vērtējam: "Skaista sieviete, skaista ainava, interesants moments, vērtīga piemiņa u. tml. 2) par gleznu parasti - skaista glezna. 3) foto ir bezgala daudzu profesiju sastāvdaļa jeb palīglīdzeklis. Un tieši 3. punkta dēļ īstenie fotomākslinieki bieži "cepās" par fotogrāfijas jēgu un sūtību Zemes virsū. Manuprāt, gleznotājiem un tēlniekiem ir vienkāršāka attieksme.
Tanzanite:Man daži jautājumi kolēģiem: 1) vai un ja jā, tad kā - glezniecība (in general) atšķiras no fotogrāfijas?, 2) kas glezniecībā ir būtiskākais un kas - fotogrāfijā / varbūt to būtiskākās atšķirības, ne vienojošais?, 3) kāpēc klātesošie domā, ka labs PR automātiski nozīmē kvalitāti?
1) principiāli (kadra uzbūve, gaisma, kompozīcija) neatšķiras. 2) būtiskā atšķirība - galarezultāts, proti tā iegūšanas ātrums - un šī ātruma radītās iespējas, kas fotogrāfijai dod priekšrocības reportējot dažādus notikumus un momentus attēlu sērijās. 3) klātesošajam man uz PR stingri smidzināt (piedošanu), mani uzrunā fotogrāfijas. Ja šie jautājumi ir sakarā ar Mētru, tad tiešām nesaprotu šī pēdējā jautājuma jēgu...
Paldies kolēģiem, kas uzrakstījāt, varbūt vēl kāds uzrakstīs... Man jau gribētos, ceru, ka varbūt arī sanāks, uzrakstīt atsevišķu topiku/turpināt diskusiju par šo tēmu, jo... šīs divas, teikšu tā, mākslas nozares, manuprāt, diezgan būtiski atšķiras, kaut daudzi teorētiskie principi (kā rakstīja Priede) ir kopīgi. Un atšķiras galvenokārt.. specifiskā redzē un stilizācijas atvēzienā jeb, kas "atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim" (viņam vienkārši būs sarežģītāk esošo paskaidrot). To, manuprāt, labi savā recenzijā pamatoja arī fotogrāfs Valts Kleins pirms kāda laika žurnālītī "Ir", kad daži tēlotājmākslinieki bija sarīkojuši foto izstādi.. p.s. Visu, ko jautāju, jautāju saistībā ar Mētras fotogrāfijām un to regulāro atspoguļojumu mēdijos, jo man šobrīd vairāk ir jautājumu, nekā bezierunu sajūsmas, kaut novēlo jaunajai māksliniecei visu to labāko. p.p.s. Būtu interesanti redzēt kaut dažas viņas gleznas.
Tanzanite:Paldies kolēģiem, kas uzrakstījāt, varbūt vēl kāds uzrakstīs... Man jau gribētos, ceru, ka varbūt arī sanāks, uzrakstīt atsevišķu topiku/turpināt diskusiju par šo tēmu, jo... šīs divas, teikšu tā, mākslas nozares, manuprāt, diezgan būtiski atšķiras, kaut daudzi teorētiskie principi (kā rakstīja Priede) ir kopīgi. Un atšķiras galvenokārt.. specifiskā redzē un stilizācijas atvēzienā jeb, kas "atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim" (viņam vienkārši būs sarežģītāk esošo paskaidrot). To, manuprāt, labi savā recenzijā pamatoja arī fotogrāfs Valts Kleins pirms kāda laika žurnālītī "Ir", kad daži tēlotājmākslinieki bija sarīkojuši foto izstādi.. p.s. Visu, ko jautāju, jautāju saistībā ar Mētras fotogrāfijām un to regulāro atspoguļojumu mēdijos, jo man šobrīd vairāk ir jautājumu, nekā bezierunu sajūsmas, kaut novēlo jaunajai māksliniecei visu to labāko. p.p.s. Būtu interesanti redzēt kaut dažas viņas gleznas.
Atbildes ir vēsturē, jāskatās uz Piktoriālisma un Modernisma savstarpējo cīņu gan gadsimtu mijā, gan 20.gs. 30tajos gados. Pemēram, A.Štiglics bija tāds autors, kas par to diskutēja.
Tanzanite:Paldies kolēģiem, kas uzrakstījāt, varbūt vēl kāds uzrakstīs... Man jau gribētos, ceru, ka varbūt arī sanāks, uzrakstīt atsevišķu topiku/turpināt diskusiju par šo tēmu, jo... šīs divas, teikšu tā, mākslas nozares, manuprāt, diezgan būtiski atšķiras, kaut daudzi teorētiskie principi (kā rakstīja Priede) ir kopīgi. Un atšķiras galvenokārt.. specifiskā redzē un stilizācijas atvēzienā jeb, kas "atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim" (viņam vienkārši būs sarežģītāk esošo paskaidrot). To, manuprāt, labi savā recenzijā pamatoja arī fotogrāfs Valts Kleins pirms kāda laika žurnālītī "Ir", kad daži tēlotājmākslinieki bija sarīkojuši foto izstādi.. p.s. Visu, ko jautāju, jautāju saistībā ar Mētras fotogrāfijām un to regulāro atspoguļojumu mēdijos, jo man šobrīd vairāk ir jautājumu, nekā bezierunu sajūsmas, kaut novēlo jaunajai māksliniecei visu to labāko. p.p.s. Būtu interesanti redzēt kaut dažas viņas gleznas.
Atbildes ir vēsturē, jāskatās uz Piktoriālisma un Modernisma savstarpējo cīņu gan gadsimtu mijā, gan 20.gs. 30tajos gados. Pemēram, A.Štiglics bija tāds autors, kas par to diskutēja.
kads te piktorealism ??? tas tak socrealismas un lidz riebumam nodreijata 'MATE UN MEITA' tema, tik nenormali banali sakrasota.
Tad panesās škibi greizi tumšli srači "Koncepts" ko nejedz uzbildēt bet apraksta uz 3 A4 lappām
