Vispār jau vētra tāda parasta bij, i gaisma ar tāda vulgaris apmacis. Vienā momentā pavīdēja kaut kas interesants, bet diemžēl tajā laikā bijām aizņemti ar fuksīti zāģējot uz ceļa sakritušus kokus.
Jolan:Redz,ka Latgalē arī svētki būs [url=http://www.apollo.lv/zinas/jaunakas-prognozes-nakamnedel-latviju-var-sasniegt-tris-vetras/619445?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox
Schneider:Ej tak ieskrieties, brīnumsvecīšu švirkstinātāj, atradis, kuru biedēt! Man šitādi kādreiz bija ikdiena:
Skaties, ka, piebraucot tām koordinantēm, pats neaizej pagātnes formā.
Man tas lielais dzelzsgabals arī bija, kamēr vēl pamatskolā mācījos... Biju veiksmīgi izracis Klapkalnciemā, pārējiem klasesbiedriem reāli skauda. Daudzus gadus istabā zem skapja noslēpts stāvēja.
Tad māsai uznāca gļuks un kamēr es aizbraucis uz vidusskolu, visu manu mūža iekrājumu aiznesa uz konteinriem. Divas reizes ar spaiņiem gājusi, lai visu aiznestu.
Tā arī viss labums aizceļoja uz Tukuma apkaimes izgāztuvēm, nesagaidot kādu vērienīgāku ugunskuru un fantastisku salūtu. Es atjēdzos, ka mana kolekcija ir izgaisusi bez pēdām tikai pēc kāda pusgada...