"kādi 3 apaksuzņēmēji?" tas ir tā paša likuma ietvaros. Tādam r&r, piemēram, nav neviena būvstrādnieka, pieņem LĒTĀKO apakšuzņemēju, kam, savukārt arī nav neviena strādnieka, pieņem trešo vēl LĒTĀKO, kas nodarbina LĒTĀKO (nelegālo galvenokārt) darbaspēku... jautājums, kurš atbildīgs būs par brāķi darbā?
Eltons:Sapper, kas tas par feisbuka linku, kam nevar tikt klāt (tāpat kā tas no draugiem), ko Gunārs atzīst pa labu esam? Vai nevar citā formātā redzēt?
Dansig, projektētāj, vai tiešām 3 vai cik gadus atpakaļ, kad šis projekts tika galdā likts, nebija iespējams nomodelēt pārsedžu savienojuma skrūvju izturību? Ko viņi tagad ar atpakaļejošu datumu dara, tas skaidrs...
Eltons:Dansig, projektētāj, vai tiešām 3 vai cik gadus atpakaļ, kad šis projekts tika galdā likts, nebija iespējams nomodelēt pārsedžu savienojuma skrūvju izturību? Ko viņi tagad ar atpakaļejošu datumu dara, tas skaidrs...
es neizsaku viedokli par to, ko es nezinu .. jo zinu, ka var būt ĻOTI dažādas situācijas .... BET zinu to, kā projektē/būvē par dempinga cenām ..... Nezinu, vai ši projkets bija par tādām cenām, nezinu vai tika viekta ekspertīze, pārreķināsana ...... internetā jau VISI gudri spriedelēt ....
nu un tas ir pŗatīgi viena žurnālista sadzejotu rakstu tagad te postēt? Nu un ko mums tgad daŗit - apspriets vair// nav tā? Tak lai runā visi, kam nav slinkums!
Namjok poņal!!! Es jau tikai spriedelēju, dažas tēzes, kā Sapera linkos teikts, sakrīt ar aizdomām... esmu saukts par ekspertu policijā elektronikas problēmu sakarā, tā joma man tuvāka... bet tehnika paliek tehnika, interesani saskatīt cēloņsakarības...
Vo! Un Sappera pēdējais links pierāda arī aizdomas, ka būvnieki panikā uzpērk "ekspertus" (knābim jau jāsāk piefiksēt) kas sacer pesktiņus par "anomālijām", "magnēiskajām rezonansēm", tektonisko plākšņu nobīdēm un drīz nebūs arī tālu, kā saka LatoLapsa, atkal nebūs neviena vainīgā...
Sapper:Vainīgais veiksmīgi atrasts, Tā ir Anomālija. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/136659/zinatnieki-maxima-sagrusanu-zolitude-veicinaja-zemes-svarstibas
Sviests: "Kad notiek tādas katastrofas, kā Zolitūdē, pirmām kārtām jāpārbauda, kāda bijusi zemes rezonanse jeb grunts svārstības, kas var ietekmēt ēkas sagrūšanu - vai tā uzbūvēta pareizā vietā un vai ir veikta grunts tektoniskā analīze."
Jādara tieši otrādi, būvniecības kvalitāte vispirms!!! To, ko viņš te apraksta, zinātnē sauc par "augstākas kārtas mazu lielumu" ar tik niecīgu ietekmi, ka novērtējumos var vienkārši atmest.
Kā es jums saku, pirmdien Zeme uzskries virsū uz debesu ass (C) Bulgakovs. "Suņa sirds"
Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, arhitektūras doktore Ludmila Kartunova: „Jāņem arī vērā, ka šī zona – Zolitūde – vispār ir ne sevišķi labvēlīga, jo tur ir milzīga magnētiskā anomālija. Tur mūsu smadzenes un domāšanas veids strādā citādāk – šajā magnētiskajā anomālijas zonā, ko izraisa zemes dzīlēs esošās dzelzs rūdas, esam vairāk uztraukti, saasinātāk reaģējam uz apkārtesošo, esam vairāk agresīvi, nekārtīgi."
nu un tas ir pŗatīgi viena žurnālista sadzejotu rakstu tagad te postēt?
pag pag, pričom te žurnālisti? RTU mācībspēka verbālā diareja par "konrālajiem nāpšļiem" ir pārdomas daudz rosinošāka.
tak redzams tā rekureku&maksifaksi finansētais relāmas laukums reizē ar pērkamajiem žurnālistiem un ekspertiem... kā kau teicu, vienas nejēdzības ķēdes kārtējais loģiskais posms! Viss cirks vēl tikai pieņem apgriezienus...
SIA «Urboekoloģija», kur Ludmila Kartunova ir ģeoekoloģijas sektora vadītāja, ir veikusi pētījumus un sniegusi slēdzienus par teritorijas izmantošanas lietderīgumu noteiktiem mērķiem vairākos Latvijas rajonos. Labvēlīgs jaunās paaudzes radīšanai Sākot savu stāstījumu par mūsu rajona teritoriju, Ludmila Kartunova atvirzās 13 tūkstošu gadu vecā vēsturē....
Te var interesanti palasīties par projekta realizācijas gaitu un speciālistu novērtējumu pēc pirmās kārtas (veikala) pabeigšanu. Pie reizes arī detalizēts iespējamo vainīgo saraksts.
Par siju konstrukcijas izteikti debīlu konstruktīvu risinājumu esam kopīgi vienojušies (Kur Māris pazudis, diez?), varu par kniedēm izstāstīt, ka jau esmu visu šo garo diskusiju izlasījis.
Tālajos 90-tajos gados, kad mašīnzinību fakultātē centos kļūt par dižu konstruktoru un rasēju ar zīmulīti reduktorus, tāda konkrētu detaļu sastiprināšanas teorija aizķērās kaut kur asteskaula smadzenēs.
Jebkurai iekārtai, konstrukcijai u.c. sastiprinot vairākas detaļas kopā, starp tām veidojas spriegumi - temperatūras, dēļ vibrācijām vai tur tām zemes rezonances tiko pieminētajām. Spriegumi rodas.
Ja detaļas sametina, tad konkrētās vietās tie sprieguumi būs lielāki, vietām mazāki.
Ja detaļas sakniedē kopā, tad kniedējuma vietās detaļas nedaudz staigā, spriegumi mazinās, mazāka iespēja rasties plaisām.
Plaisas īpaši bīstamas metāla savienojumiem, kur mainīgas slodzes un vibrācijas. Tamdēļ lidmašīnas visas ir ar kniedītēm sakniedētas, dzelzceļa tilts arī.
Haiduka pieminētās "karstās kniedes" tiek lietotas nevis tamdēļ, ka tās forši aizpilda cokumu kniedējamo, bet gan tamdēļ, ka šo mainīgo spriegumu dēļ kniede būs mīkstāka un padosies, attiecīgi vajadzīgajās vietās tā nedaudz kompensēsies un slodze izdalīsies uz visu konstrukciju vienmērīgi - nevis būs 2 skrūves no 50, kuras makteni stieps uz sevi konstrukciju konkrētajā vietā. Tās karsti iekniedētās kniedes pēc tam pastiepjoties uzkaldinās (tiem, kas tankā - ugunskurā izdedzinātu naglu, vai var astieplīti mēs atrodam diezgan mīkstu. To palokot, tā paliek cieta).
===
Vēl no viena anonīma informācijas avota uzzināju informāciju, ka konkētajam projektētājam ir bijušas problēmas ar siju konstruēšanu jau iepriekš. Vienā līdzīgā būvē esot bijušas ieliktas 16mm skrūves vietā, kur pat pēc aprēķiniem bija sanākušas 20mm. Problēmu ar skrūvju neizturību pamanījuši laicīgi un spējuši novērst tās aizvietojot ar resnākām.
Ja papēta bildēs esošās uz pusēm salūzušās fermas, tad tās skrūvītes izskatās smieklīgas, ņemot vērā, ka tā apakšējā stiepei paredzētā sija ir pai par sevi grandioza. dīvaini, ka tā nav vismaz saskrūvēta pēc tehnoloģijas kā skrūvē kopā dzelzceļa sliedes - no sāniem divi dzelzsgabali. Lai gan, varbūt neredzu pareizās bildes vienkārši.
Jebkurā gadījumā - žēl šīs konstrukcijas autoru.
LInčās tiesa ar prieku viņu nogalinās, pat neatskāršot, ka viņam nebija ne mazākā ļaunuma nodoma... Tik vien, ka:
1.RTU ir sapuvusi izglītības sistēma. Vībe un Kalinka Materiālu pretestību māca pirmajā un otrajā kursā (visiem!), bet tas tiek pasniegts tik šausmīgi garlaicīgi... Kalinka vienkārši stāv pret auditoriju ar muguru, kamēr studenti spēlē kārtis. Savu sazīmē uz tāfeles, divi cilvēki klausās. Bet tie pārēje 90 pēc tam zīmēs šādas konstrukcijas, pārbaudīs tās, veiks ekspertīzes, būvuzraudzīs... 2. Sapuvusi konkursu sistēma - uzvar lētākais. Lētākais arī zīmē, lētākajam iespējams ir jārukā noietni, lai kaut ko nopelnītu. Lētākajam nav grupiņas ar zinošiem cilvēkiem, kas izdiskutē risinājumus. Viņš ir lētākais, jo viens pats izdara darbu. 3. Sapuvuši būvnieki (arī nerubī ko būvē); 4. Sapuvis pasu'ti'tājs (visu uzskaitīto vajag lētāk); 5. Sapuvis ģenerālnomnieks - biznesam jāgriežās, po signalizācija, po būvdarbi. 6. Sapuvis būvuzraugs, 7. Sapuvusi signalizācijas un apsardzes iesaistīto attieksme; 8. Sapuvusi Būvvalde (iespējams ģenerālis uzspiež pa partijas līniju misteram 20%, ka garantēja visu izdarīt, palīzēt saskaņot, attiecīgi var turpināt tirgot, kamēr tie tur uz jumta bruģi liek)... 9. Sapuvusi sabiedrība - drīz aizmirsīsies šis gadījums.
Tas, ka ēka sagruva dēļ tā, ka nekvalitatīvas būvniecības, ir skaidrs. Bet tā nav atbilde.
Izmeklēšanā jānoskaidro, kas tieši bija tas impulss. Piemēram, skaidrs, ka salūza kopņu savienojumi. Bet tas, ka tas ir skaidrs, vēl nav izskaidrojums - tas ir tikai novērojums! Izskaidrojums ir noteikt cēloni tam, kas radīja šo lūzumu. Tas, ka uz jumta bija smagums varbūt bija, bet varbūt arī nebija cēlonis, bet bija tikai papildus faktors, kas spēlēja lomu cita cēloņa izraisītā reakcijā. Tas, ka kopnes bija saskrūvētas ar 8 skrūvēm, vēl nenozīmē, ka šī savienojuma vieta bija cēlonis. Bet varbūt arī bija. Bet, ja tas būtu TIKAI lielais svars vai TIKAI skrūves, tad tas viss sabruktu jau uzreiz. Kāpēc tas nenotika uzreiz? Kāpēc 3. iegruvums notika 48 h vēlāk? Kāpēc tas vispār notika vai kāpēc viss jumts nesagāzās uzreiz, bet pa daļām? Un kāpēc vairākas kopnes plīsa uzreiz vienlaicīgi, nevis katra atsevišķi, lēnām, viena pēc otras? Ir viegli pateikt, ka kaut kas sabruka, jo bija smagums virsū vai tādēļ, ka kaut kāda savienojuma vieta nebija izturīga. Bet tā nav PILNA aina. Varbūt tik tiešām kāda svārstība bija tā, kas šim "degmaisījumam" piemeta pēdējo "dzirksteli". Varbūt arī cits, līdz šim nezināms iemesls, kas izraisīja kādu nobīdi konstrukcijās. Ja ļodzījās balsti, tad kāpēc un kuri tieši? Ja plīsa skrūves, tad kādā slodzē, kā deformējās un vai plīšana bija cēlonis vai sekas? Tā ir izmeklēšana. Pateikt, ka jumts sabruka, jo smagums virsū un viss ir "acīmredzami", un pārējais - tas, lūk, ir NENOPIETNI. Jāsaka, ka Latvijā tas arī varētu iziet cauri, bet tieši tādēļ jau prezidents minēja, ka nepieciešami ārzemju eksperti.
Tas par rezonansēm varbūt šķiet smieklīgs fakts. Bet rezonanse ir labi zināma lieta - to ņem vērā projektējot vilcienus (rezonanse uz ratiņiem, rezonanse uz vagona šūpošanos), būvēs, vispār, daudz ko. Piem., ir labi zināms ātrums, pie kura pārvietošanās ar auto pa ledu ir bīstama (uz ledus ceļiem izliktajā info tas ir minēts, sk. en.wikipedia.org...). Stikla glāzi var saplēst ar skaņas frekvenci. Utt. Vienkārši atliek palasīt rakstus par šo tēmu. Tā, protams, nenovērš būvētāju nolaidību un to, ka visiem ir apnikušas runas par atkatiem, apakšuzņēmēju uzmešanām u.c. netīrās lietas.
Par šo rezonansi var minēt divas lietas, kas man pašam liekas interesantas. Pirmā ir tā, ka blakus veikals esot krietni sašūpojies pēc(?) šī 3. iegruvuma (BBC video tekstā teiktais un arī pašā video redzama šūpošanās brīdi pēc nogruvuma). Kas rada jautājumu, vai tas ir normāli, ka šāda masa izraisa tik lielas svārstības blakusesošās ēkās? Otrs ir tas, ka abi iegruvumi notika īsi pirms 18.00, tikai dažādās dienās. Kas varbūt ir sagadīšanās, bet varbūt tajā laikā kaut kur ieslēdzas vai izslēdzas kāds kolektora sūknis vai pabrauc vilciens un kopnes iesvārstās. Pašam man šķiet, ka tas, ka viņas ir saskrūvētas, ir diezgan nedroši un varbūt sākotnēji tas tā nemaz nav bijis paredzēts, ka nebūs vienlaidu.
Rezumējot, šī teorija par rezonansi varbūt ir neticama, varbūt nav šajā gadījumā īstā, visticamāk, tas tā arī ir. Bet noteikti tā nav izsmejama. Tā arī nepretendē uz galveno un vienīgo atbildi, ja izrādītos patiesais iemesls tam, kas izraisīja sabrukšanu (tās nozīme ir apmēram tāda, ka ēka uz sabrukšanas robežas sabruka dēļ vēja vai dēļ trolejbusa - tas nemazina faktu, ka ēka bija tik drausmīgā stāvoklī).
P.S. Pats ikdienā strādāju citā jomā un reizēm nākas meklēt pavedienus dažādām problēmām un reizēm iemesli ir neiedomājamākie, kurus šeit nav vērts aprakstīt, bet reizēm cēloņi bija apmēram tik pat neticami (nezinātājam pirmajā mirklī). Vienlaicīgi arī gadījies redzēt daudzus tik pat acīmredzami nemākulīgus risinājumus, kā šeit var izrādīties šīs skrūvējuma vietas.
Par cauruma aizpildīšanu ar karsto kniedi nezinu, vienkārši tās atdziestot saraujas, papildus savelkot kopā sastiprināmās detaļas. 7.klases fizikas grāmata.
Schneider:Par cauruma aizpildīšanu ar karsto kniedi nezinu, vienkārši tās atdziestot saraujas, papildus savelkot kopā sastiprināmās detaļas. 7.klases fizikas grāmata.
Amudarja. Upe maina teci +/- 5 (piecus kilomertus sezonā).Tilts, dzelzsceļa. Būvēts 1905 - tajā gadā. Cars. Britu inženieru projekts. Krievijas "mužiku" darbs. Umņikkiem - vai ir kāda svaigāka būve šai vietā? Piemērus, kā Ķeguma tiltu komunisti sabrucināja - nevajag.
SIA «Urboekoloģija», kur Ludmila Kartunova ir ģeoekoloģijas sektora vadītāja, ir veikusi pētījumus un sniegusi slēdzienus par teritorijas izmantošanas lietderīgumu noteiktiem mērķiem vairākos Latvijas rajonos. Labvēlīgs jaunās paaudzes radīšanai Sākot savu stāstījumu par mūsu rajona teritoriju, Ludmila Kartunova atvirzās 13 tūkstošu gadu vecā vēsturē....
Reiz padumjlaikos biju lekcijā, kur kāds tautas zintnieks bija atradis sakarību, ka tās govis , kas fermās stāvot uz ūdens āderēm, daudz biežāk slimojot ar mutes un nagu sērgu. Es pajautāju, vai viņš ir papētījis arī privāti turētās govis. Bet tās neslimo, jo ir labi koptas un veselīgi barotas!! Tas ir tas pats, ko jau teicu par augstākas kārtas maziem lielumiem - pareizai tehnoloģijai pie kājas visas tās anomālijas! Bet novājinātam organismam visniecīgākie iemesli ir ļoti nozīmīgi - iesnas viņš dabūs vienmēr
Vaards:9. Sapuvusi sabiedrība - drīz aizmirsīsies šis gadījums.
Diemžēl...
Es tik domāju, kā tas izskatītos padumjlaikos. Apkārt ocepļeņije no karaskolu kursantiem, pāris stundu laikā gluhoj zabor, pilsētas pretējā stūrī velobrauciens vai kādi citi sporta svētki, presē - ne vārda!
Redz kur interesants video youtu.be... Lieliski parāda, ka no divām daļām sastāvošās - saskrūvētās fermas/nesošās konstrukcijas plīst tieši pa vidu
Vai tiešām konstrukcija paredz šādus elementus no 2 daļām, nevis viengalabal laidumus? Un vai tiešām slodzes sarēķinātas un viss ir skrupulozi ievērots?
Es zinu, ka es neko no tā visa nesaprotu, bet tas rosina pārdomas...
Vaards:9. Sapuvusi sabiedrība - drīz aizmirsīsies šis gadījums.
Diemžēl...
Es tik domāju, kā tas izskatītos padumjlaikos. Apkārt ocepļeņije no karaskolu kursantiem, pāris stundu laikā gluhoj zabor, pilsētas pretējā stūrī velobrauciens vai kādi citi sporta svētki, presē - ne vārda!
Un vīri ādas mēteļos apstaigā visus apkārtnes daudzstāvu namus...
palaidniex:Redz kur interesants video youtu.be... Lieliski parāda, ka no divām daļām sastāvošās - saskrūvētās fermas/nesošās konstrukcijas plīst tieši pa vidu
Vai tiešām konstrukcija paredz šādus elementus no 2 daļām, nevis viengalabal laidumus? Un vai tiešām slodzes sarēķinātas un viss ir skrupulozi ievērots?
Es zinu, ka es neko no tā visa nesaprotu, bet tas rosina pārdomas...
Minot karsto kniedi, es biju domājis, ka ir bijis ''dzezceļa sliežu'' stiprinājuma variants, kur darbojas uz cirpi. Ja Maksima bija būvēta pēc attēlā redzamā varianta, tad pārraujot vienu kopni (skrūvju brāķa dēļ) citas kopnes nedrīkstēja tikt pārrautas un jumtam būtu tikai vienas kopnes iebrukums. Tātad aprēķinos ir bijis visu skrūvju nespējas nepietiekamība (vai arī celtniecības stadijā ieliktas tievākas, vai nepārbaudītas izcelsmes). Šāda tipa kopnei aprēķinos ir tikai viens riskantais konstruktīvais mezgls- apakšējā skrūvju savilces detaļa, kura var tikt pārrauta, ja trūkst skrūves, vai trūkst metinājums flancim ar nesošo armatūtu. Šāda tipa savienojums ir ideāls variantā, kad kopne centrs uz kolonas balstās- saucamais līdzsvara variants, bet nekādā gadījumā, kad kopne tiek balstīta uz galiem... kad uz apakšējo mezglu ir pleca un spēka reizinājums... neesmu lietas kursā, bet par iemeslu mezgla iajukšanai varēja būt kādas kravas uzmešana uz jumta(piem. trūka strope), kas ir virs riskantās vietas. Tad vairs projekta aprēķini nedarbojās
Tā sija ir ārprāc!! Visnomaļākās darbnīciņas atslēdznieks neko tādu neatļautos
Bet nelaimes, kā vienmēr, ir slikto sakritību rezultāts. Ja varbūtība iepirkt šādu siju būtu tikai 1/100, un varbūtība, ka virs kāda veikala kāds sadomā uztaisīt dārzu arī 1/100, tad kopējā varbūtība, ka dārzu iecerēs tieši virs sliktajām sijām sanāk vairs tikai 1/100 x 1/100 = 1/10000... Šoreiz tā realizējās...
P.S. Savstarpēji neatkarīgu notikumu kopējā varbūtība ir atsevišķo varbūtību reizinājums /no varbūtību teorijas/
Gunars II, štrunc par to Zolitūdes seismisko aktivitāti, bet ja RTU mācībspēks - arhitekte sāk publiski muldēt par sūdīgām aurām un to, ka dēļ anomāliju iedarbības uz psihi, cilvēki nenopietni izturējās pret nepieciešamību evakuēties, tad gribētos rektoram pajautāt, vai viņš ir cieši poārliecināts, ka viņam "konservatorijā" ar kadriem viss kārtībā?
šitā fermu konstrukcija ļoti baidās no sienu izplēšanās, jo tiklīdz sienas padodas uz ārpusi, tā skrūves tiek norautas, kaut arī, ne jau uz skrūvēm tur viss balstījās, vienkārši tā fermu salaiduma virsma viena pret otru balstās, kamēr tām nav izplēšanās iespējamību... Un tomēr, es nekad tādu nelietotu liekot uz vertikālām kolonām, liktu viengabala. Acīm redzot, celtnieki meklēja vislētākos variantus, lai kaut ko nopelnītu un pa lēto izietu cauri..
talavietis:šitā fermu konstrukcija ļoti baidās no sienu izplēšanās, jo tiklīdz sienas padodas uz ārpusi, tā skrūves tiek norautas, kaut arī, ne jau uz skrūvēm tur viss balstījās, vienkārši tā fermu salaiduma virsma viena pret otru balstās, kamēr tām nav izplēšanās iespējamību... Un tomēr, es nekad tādu nelietotu liekot uz vertikālām kolonām, liktu viengabala. Acīm redzot, celtnieki meklēja vislētākos variantus, lai kaut ko nopelnītu un pa lēto izietu cauri..
Neko protams nesaprotu, bet izmantojot papildus metāla "I" profilis un skrūves uz cirpi (kā savieno dzelzceļa sliedes) kopnes apakšmalas salaidumam/stiprinājumam būtu ievērojami izturīgāka konstrukcija... Vismaz manis - nekonesaprašas prāt'
talavietis:šitā fermu konstrukcija ļoti baidās no sienu izplēšanās, jo tiklīdz sienas padodas uz ārpusi, tā skrūves tiek norautas, kaut arī, ne jau uz skrūvēm tur viss balstījās, vienkārši tā fermu salaiduma virsma viena pret otru balstās, kamēr tām nav izplēšanās iespējamību... Un tomēr, es nekad tādu nelietotu liekot uz vertikālām kolonām, liktu viengabala. Acīm redzot, celtnieki meklēja vislētākos variantus, lai kaut ko nopelnītu un pa lēto izietu cauri..
Nebalstās gan! Neliela, bet noteikti nepietiekama balstīšanās būtu, ja siju apliktu otrādi (ar apakšmalu uz augšu) Esošajā variantā, ja nav skrūvju, sija vidū pašķiras bez mazākās pretestības.
talavietis:šitā fermu konstrukcija ļoti baidās no sienu izplēšanās, jo tiklīdz sienas padodas uz ārpusi, tā skrūves tiek norautas, kaut arī, ne jau uz skrūvēm tur viss balstījās, vienkārši tā fermu salaiduma virsma viena pret otru balstās, kamēr tām nav izplēšanās iespējamību... Un tomēr, es nekad tādu nelietotu liekot uz vertikālām kolonām, liktu viengabala. Acīm redzot, celtnieki meklēja vislētākos variantus, lai kaut ko nopelnītu un pa lēto izietu cauri..
Nebalstās gan! Neliela, bet noteikti nepietiekama balstīšanās būtu, ja siju apliktu otrādi (ar apakšmalu uz augšu) Esošajā variantā, ja nav skrūvju, sija vidū pašķiras bez mazākās pretestības.
------------
Jā, Gunars, Tev taisnība! Otrādi vēl būtu balstīšanās, bet šādi turēja tikai skrūves. šis modelis varbūt pat tā ir domāts, ar apakšu uz augšu, jo pretējā gadījumā tak nemaz tur nav stiprības uz spiešanu, tikai uz savienojuma skrūvju stiepšanu.
talavietis:šitā fermu konstrukcija ļoti baidās no sienu izplēšanās, jo tiklīdz sienas padodas uz ārpusi, tā skrūves tiek norautas, kaut arī, ne jau uz skrūvēm tur viss balstījās, vienkārši tā fermu salaiduma virsma viena pret otru balstās, kamēr tām nav izplēšanās iespējamību... Un tomēr, es nekad tādu nelietotu liekot uz vertikālām kolonām, liktu viengabala. Acīm redzot, celtnieki meklēja vislētākos variantus, lai kaut ko nopelnītu un pa lēto izietu cauri..
Nebalstās gan! Neliela, bet noteikti nepietiekama balstīšanās būtu, ja siju apliktu otrādi (ar apakšmalu uz augšu) Esošajā variantā, ja nav skrūvju, sija vidū pašķiras bez mazākās pretestības.
Pag... skrūves ir gan augšā, gan apakšā, tikai augša darbojas uz spiedi, apakšā uz stiepi, apgriežot otrādi nekas nemainītos... mainītos tikai, ja mainītu atbalsta punktu... augstāk jaf rakstīju: ''Šāda tipa savienojums ir ideāls variantā, kad kopne centrs uz kolonas balstās- saucamais līdzsvara variants, bet nekādā gadījumā, kad kopne tiek balstīta uz galiem... ''
GunarsII:
Nebalstās gan! Neliela, bet noteikti nepietiekama balstīšanās būtu, ja siju apliktu otrādi (ar apakšmalu uz augšu) Esošajā variantā, ja nav skrūvju, sija vidū pašķiras bez mazākās pretestības.
Pag... skrūves ir gan augšā, gan apakšā, tikai augša darbojas uz spiedi, apakšā uz stiepi, apgriežot otrādi nekas nemainītos... mainītos tikai, ja mainītu atbalsta punktu... augstāk jaf rakstīju: ''Šāda tipa savienojums ir ideāls variantā, kad kopne centrs uz kolonas balstās- saucamais līdzsvara variants, bet nekādā gadījumā, kad kopne tiek balstīta uz galiem... ''
------------ ir gan starpība, jo slodzi uzņem tikai skrūvju stiepe, bet uz spiedienu nekas neņem, jo viss uz vienas līnijas. Es pat gribētu teikt, ka šī ferma domāta griezt otrādi.
GunarsII:
Nebalstās gan! Neliela, bet noteikti nepietiekama balstīšanās būtu, ja siju apliktu otrādi (ar apakšmalu uz augšu) Esošajā variantā, ja nav skrūvju, sija vidū pašķiras bez mazākās pretestības.
Pag... skrūves ir gan augšā, gan apakšā, tikai augša darbojas uz spiedi, apakšā uz stiepi, apgriežot otrādi nekas nemainītos... mainītos tikai, ja mainītu atbalsta punktu... augstāk jaf rakstīju: ''Šāda tipa savienojums ir ideāls variantā, kad kopne centrs uz kolonas balstās- saucamais līdzsvara variants, bet nekādā gadījumā, kad kopne tiek balstīta uz galiem... ''
Ja pareizi kaut ko atceros no ģeometrijas par radiusiem, tad tomēr apgrieztā konstrukcija ir mazliet "pašnesošāka", kamēr nemainās attālums starp kopnes galu balstiem. Pieliec cirkuli un pārbaudi, ja apakšējais apgrieztās shēmas savienojums būtu patiešām tikai uz stiepi, tad augšējais pats sevi spiestu kopā, jo kustībai uz leju vajadzīgs papildus attālums, kura tur nav, iekams kopnes galējie punkti nepadodas šādai kustībai un nedod papildus attālumu...
