Pirmām kārtām gribu teikt, ka nekādā ziņā nenožēloju, ka aizbraucu uz šo pasākumu un esošais pārspēja to ko gaidīju. Iegūt varēja visur - gan tehniskās lietās, gan arī idejiskās. Diena bija izkārtota diezgan piepildīta. Brokastis - darbs savā workshop`ā vai bw/pc laboratorijās vai staigāšana un fotogrāfēšana - pusdienas - atkal darbs - vakariņas - vakara prezentācijas no citiem fotogrāfiem - dari ko gribi. Nebija īsti tādu brīžu, kad nebūtu ko darīt. Pirmajās dienās visvairāk laika tika pavadīts savā workshop`ā (tāda kā klase), kur tika stāstīts pa fotogrāfiju kā tādu un kā to izmanto mākslinieki, kas slēpjas aiz fotogrāfijas (ideja) utt...tika rādīti dažādu mākslinieku darbi. Es protams varu runāt tikai par savu workshop`u (kopumā bija laikam 5). Tika uzdoti divi projekti kurus vajadzētu izpildīt un jāizdomā vēl pašiem savi projekti. Par ļoti lielu ieguvumu es uzskatu savu uzskatu maiņu par fotogrāfiju. Ne vienmēr galvenais ir vizuālais materiāls ko tu redzi uz papīra/ekrāna. Daudz svarīgāka ir ideja, kura slēpjas aiz aiz vizuālā materiāla. Tika apskatīti vairāki darbi, kur bez apraksta fotogrāfijai ir gandrīz 0 vērtība (aka blogā 1/1/1). Bet zinot visu stāstu, kas slēpjas aiz fotogrāfijas (nepietiek vien ar virsrakstu/nosaukumu) viss darbs kopumā kļūst saprotams un ļoti labs (5/5/5). To arī es uzskatu par lielāko ieguvumu šajā pasākumā. Tāpat arī tehniskās lietās varēja uzzināt daudz ko jaunu. Par lielāko ieguvumu šajā daļā uzskatu daudz zināšanu melnbaltajā laboratorijā. Iemācījos attīstīt filmiņas un taisīt bildes. Patstāvīgā ceļā tas būtu daudz grūtāk sasniedzams. Tagad jau galvā ir doma par sava darkroom`a veidošanu - sākumā attīstīšanai - vēlāk arī bilžu taisīšanai. Arī pārējais komjūnitijs bija uz goda. Lielakā daļa cilvēku bija atsaucīgi un patīkami.
Galā gribētu pateikt, ka šādu iespēju, ja tāda tiek dota, nedrīkst laist garām. Pieredze tiešām paliek lielāka un zināšanas bagātākas.
P.S. ja ir vēlme uzzināt vēl kaut ko, tad droši var jautāt
Pirmām kārtām gribu teikt, ka nekādā ziņā nenožēloju, ka aizbraucu uz šo pasākumu un esošais pārspēja to ko gaidīju. Iegūt varēja visur - gan tehniskās lietās, gan arī idejiskās. Diena bija izkārtota diezgan piepildīta. Brokastis - darbs savā workshop`ā vai bw/pc laboratorijās vai staigāšana un fotogrāfēšana - pusdienas - atkal darbs - vakariņas - vakara prezentācijas no citiem fotogrāfiem - dari ko gribi. Nebija īsti tādu brīžu, kad nebūtu ko darīt. Pirmajās dienās visvairāk laika tika pavadīts savā workshop`ā (tāda kā klase), kur tika stāstīts pa fotogrāfiju kā tādu un kā to izmanto mākslinieki, kas slēpjas aiz fotogrāfijas (ideja) utt...tika rādīti dažādu mākslinieku darbi. Es protams varu runāt tikai par savu workshop`u (kopumā bija laikam 5). Tika uzdoti divi projekti kurus vajadzētu izpildīt un jāizdomā vēl pašiem savi projekti. Par ļoti lielu ieguvumu es uzskatu savu uzskatu maiņu par fotogrāfiju. Ne vienmēr galvenais ir vizuālais materiāls ko tu redzi uz papīra/ekrāna. Daudz svarīgāka ir ideja, kura slēpjas aiz aiz vizuālā materiāla. Tika apskatīti vairāki darbi, kur bez apraksta fotogrāfijai ir gandrīz 0 vērtība (aka blogā 1/1/1). Bet zinot visu stāstu, kas slēpjas aiz fotogrāfijas (nepietiek vien ar virsrakstu/nosaukumu) viss darbs kopumā kļūst saprotams un ļoti labs (5/5/5). To arī es uzskatu par lielāko ieguvumu šajā pasākumā. Tāpat arī tehniskās lietās varēja uzzināt daudz ko jaunu. Par lielāko ieguvumu šajā daļā uzskatu daudz zināšanu melnbaltajā laboratorijā. Iemācījos attīstīt filmiņas un taisīt bildes. Patstāvīgā ceļā tas būtu daudz grūtāk sasniedzams. Tagad jau galvā ir doma par sava darkroom`a veidošanu - sākumā attīstīšanai - vēlāk arī bilžu taisīšanai. Arī pārējais komjūnitijs bija uz goda. Lielakā daļa cilvēku bija atsaucīgi un patīkami.
Galā gribētu pateikt, ka šādu iespēju, ja tāda tiek dota, nedrīkst laist garām. Pieredze tiešām paliek lielāka un zināšanas bagātākas.
P.S. ja ir vēlme uzzināt vēl kaut ko, tad droši var jautāt
2. Konceptuālā māksla un fotogrāfija: ATTĒLA NOLAUPĪŠANA
Lektors: Nicolas Villegas (Kolumbija, Kanāda, Polija)
"Konceptuālajā mākslā ideja jeb koncepts ir būtiskākais darba aspekts. Ja mākslinieks izmanto konceptuālu radīšanas formu, tas nozīmē, ka visa plānošana un lēmumu pieņemšana tiek veikta iepriekš un izpildīšana ir vienīgi tehnisks uzdevums. Ideja kļūst par mehānismu, kas veido mākslu." Sol Le Witt
Darbnīca būs "konceptuālās fotogrāfijas" izpēte. Vai jebkura fotogrāfija ir "konceptuāla"? Kā mēs raugāmies uz fotogrāfijām un ko īsti redzam? Kā mēs tās radām? ... Spriedīsim par Sol Le Witt vārdiem kritiski un izpētīsim, kas notiek, pirms mēs uzņemam attēlu vai dokumentējam apkārtējo pasauli. Ielūkosimies to mākslinieku darbos, kas izmantojuši fotogrāfiju, lai izprastu sevi, pajokotu par pasauli un tās mehānismiem, radītu vizuālu poēziju vai vienkārši dokumentētu savu darbu. Ar praktisku piemēru, diskusiju, mācību ekskursiju un pašu darba palīdzību, mēs pētīsim ceļus, pa kuriem idejas vada praktisko rezultātu. Diskutēsim par mēdijiem un to lomu mūsu dzīvē, izmantojot gatavus trafaretus, priekšnesumus, instalācijas, vides mākslu, identitāti, valodu utt. Mērķis ir pakāpties soli tālāk fotogrāfijas daudzējādo formu izpratnē, bet, pats galvenais, tādejādi atbildēt uz mūsu pašu iekšējiem jautājumiem. Prasības/ tehnika: darbnīca atvērta studentiem ar atšķirīgu izglītību un prasmēm, un ir pieļaujams izmantot tradicionālo (melnbalto, krāsu, 35mm, vidējo formātu, Polaroidu utt.) vai digitālo tehniku, kā arī kolāžu. Nicolas Villegas ir fotogrāfs un režisors, un pasaules apceļotājs, kas nāk no Kanādas, bet šobrīd dzīvo Polijā. Vairākus gadus viņš strādājis ar fotogrāfiju, video un filmu, kas palīdzējis dokumentēt, komentēt un izprast personisko vidi, savas attiecības un izpaust prātā esošās domas un stāstus. Viņš ieguvis bakalaura grādu Starpdisciplinārajās studijās tēlotāja mākslā Konkordijas universitātē Monreālā, Kanādā, un maģistra grādu kā TV un kino operators Polijas Nacionālajā filmu skolā Lodzā. Brīvajā laikā Nicolas darbojas kā neatkarīgais režisors un fotogrāfs.
Neticas, ka no 111 var tikt uz 555, var no 132 tikt uz 535... bet nu tik krasi apraksts nevar mainīt to fotogrāfiju. Jautājums paliek - kas tad tas ir, ja bilde pati par sevi nerunā, tad vai viņa ir 555 vērta? man šķiet, ka jebkurai bildei var piekabināt klāt garu stāstu, kas pacels it kā viņas vērtību, bet tas būs diezgan neobjektīvs vērtējums fotogrāfijai, varbūt mākslas darbs, kas ietver foto+teksts utt jā tas der, bet plika fotogrāfija ir tāda kā tā ir. Mans uzskats.
Vai nu pie atbilstošas idejas nevajag atbilstošu izpildījumu? Ja sākumā nav zināma visa ideja, tad var likties, ka viss ir garām, tajā skaitā izpildījums. Tālāk uzzinot visu ideju aiz fotogrāfijas mainās arī vērtējums par izpildījumu, jo ir skaidrs kādēļ bija vajadzīgs tieši šāds izpildījums.
Lielā daļā fotogrāfiju, kuras tika apskatītas ideja jau sitās cauri, bet tomēr dažkārt vajadzēja dzirdēt fotogrāfijas aprakstu un skatīties uz pašu darbu vēlreiz. Bija jau protams tādi darbi, kur pat pēc izlasīšanas nevarēja saprast WTF tur ir...bet tas droši vien ir pieredzes dēļ.
Advertising/Fashon fotogrāfijās, protams, ka ir svarīgs tikai vizuālais materiāls ko tu redzi, jo nekāda ideja jau tur neslēpjas. Vienā no vakara prezentācijām, kur varēja padiskutēt ar Valtu Kleinu jau pacēlās diskusija par to, ka ilgus gadus strādājos šajā žanrā viss šis process sāk apnikt, jo reāli fotogrāfam vajag tikai nospiest pogu. Reti, kad viņš drīkst izdomāt ko kreatīvu.
Lielākajā daļā bilžu kur ir super-puper izpildījums neslēpjas nekas dziļāks un tādu bilžu ir DĀĀĀUDZ. Tādas var printēt uz paskartītēm, izmantot kā dekorācijas un tamlīdzīgi, bet kā mākslas darbi viņi nav gandrīz nekas. Protams, protams ir mākslinieki, kuri var apvienot dziļu ideju ar perfektu izpildījumu - un tādas bildes var skatīties divējādi - dažkārt uzmest aci un papriecāties cik smuki un otrs variants - skatīties uz viņām zinot ideju un domāt par visiem tajā esošajiem procesiem.
Fotograafija ir informaacijas pasniegshanas veids. Viens no daudziem. Tu daudziem dzejoljiem redzi liidzi naakoshus paskaidrojumus? Daudzaam esjaam kaads raksta papildus kaut ko? Daudz komponistu, kas savam darbam dod liidzi paskaidrojumus? Gleznas ar liidzi naakoshiem memuaariem? Pat operu var noskatiities itaalju valodaa bez libreta un ideja buus skaidra.
Labs fotgraafs maak pasniegt informaciju bez papildus lidzekljiem. Tu skaties uz bildi un redzi staastu, redzi ideju, redzi notiekosho. Speej just tam liidzi. Labs fotograafs speej savas emocijas, izjuutas, redzeejumu paarnest uz skatiitaaju, lai tas izjuut to pashu un iespeejams veel kaut ko.
Bilde ar paskaidrojumu... nezinu, mozj esmu vecmodiiga, bet manaa skatiijuma taa nav augsta pilotaazja.
Jus jaucat lietas Šis pasākum pamatā ir tendēts uz KONCEPTUĀLĀS / Formālās feočenes faniem un tieši ši viziena piekritējiem ta paliek arvien spicākā līmenī. Tiek kas fočeni uzter kā DOKUMENTU kā NOBEIGTU vizuālu tēlu TUR NAV KO DARĪT. KĀ jau te puisīc apakti "Iemācijos ka galvenais nav BILDE bet funktiers aparakstā" nezinu nav man tuva šitā filazofija esmu ar to saskāries 90 gados Vācijā nju nesasta man viņa. JO saprotama ir tikai TIEM kas prot izlasīt APAKSTU. Manupārār BILDEI vērtība ir tikai tad ja tā RUNĀ pat par sevi bēz 3x Mašinraksta lapām tekstu paskaidrojumos
