ar kraasam vienlaicigi gruutaa un vieglaak, ja vajag momentfoto, noteikti bildeju kraasainu, vieglaak, bet, lai ar kraasaam panaaktu tadas sajutas, kadas var panakt ar bnw vai sepia ... gruutaak izdomaat, kaa, jo kraasas piesaista uzmanibu, noveersh uzmaniibu, daudz grutak "pietuuneet" ...
un vel - "darit tapec, ka ta ir pienjemts" saka tie, kas nezin, kapec jadara taa, kaa pienjemts
visslikataakais ir darit to, ko tu patiesiba nesaproti, kapec tas tiek darits ta
tas (darit taa, kaa ir "pareizi" ir atrakais veids, ka nonakt lidz kaut kam jaunam
sakuma iemacies nofochet tad iemacies likumus tad saproti, ka likumi suukaa tad izdoma savus likumus ziedo tiem dziivi un pec tam citi sekos taviem likumiem ...
izlaid kadu no shiem posmiem un tev vienkarsh ivajadzes vairak laika
es netaisu nekad mb bildes, bet tās kaku krāsā vispār riebjas. Kā es redzu bezkrāsu bildi, tā man liekas, ka fotogrāfs nobijies no WB un krāsām.
Ir tiesiigi uz existenci un arii eksistee citi viedoklji. Kurts Vonneguuts saka: "... auto maza beerna kaku kraasaa.". Es esju taalaak un saku: "... auto maza, veel piebarot nesaakta beerna kaku kraasaa.". Nav visas kakas vienaa kraasaa, taapat toneetaas bildes. Ar tiomiizeljvielu jau labaak, kaa ar Na Sulfiidu, veel labaak hinona - tiosulfaata pastiprinaataajaa. Izbalinot un otrreiz attiistot kraasainu, var jebkuru toni, kursh figuree kraasainaa bildee dabuut, arii gaismaas vairaak vienu, eenaas citu.
IMHO krāsa fotogrāfijā iraid vajadzīga, ja tai ir kāda izteiksmes līdzekļa nozīme, savādāki sanāk, ka krāsainība piesaista pamatuzmanību sev un novērš uzmanību no paša attēla būtības, faktūras, kompozīcijas...
IMHO krāsa fotogrāfijā iraid vajadzīga, ja tai ir kāda izteiksmes līdzekļa nozīme, savādāki sanāk, ka krāsainība piesaista pamatuzmanību sev un novērš uzmanību no paša attēla būtības, faktūras, kompozīcijas...
Krāsa, kā zināms no fizikas, ir vielas īpašība atstarot gaismu ar kādu konkrētu viļņa garumu. Par cik pasaule ir uzbūvēta no vielas (dažādām vielām), tad arī krāsas nāk līdzi kā neatņemama sastāvdaļa. Izmetot krāsu mēs apzināti samazinām to izteiksmes līdzekļu daudzumu ar kuriem varam uzrunāt skatītāju no attēla. Es neapgalvoju ka m/b fotogrāfija ir slikta. Katrai ir sava vieta, taču nepatīk, kad viena tiek izcelta, bet otra noniecināta. Klasiskajā mākslā mēs taču nediskutējam, vai labāka ir gravīra vai akvarelis. Katrā tehnikā ir savas īpatnības. Un tas, ka man labāk patīk krāsaini attēli (gan foto gan zīmēti un gleznoti) ir tikai mans subjektīvais viedoklis. :wink:
Toreiz man tā arī neviens nemācēja izkaidrot kā tas šajā dzīvē ir iekārtots vienmēr būs kāds kas grāvjus raks, cits zags, cits tikmēr spriedīs par to kas slikts, kas labs
ja vari un proti izpausties kraasu foto - luudzu melnbaltajaa - luudzu
kaada starpiiba, ko izmanto kaa izteiksmes veidu? saturs uzvar formu.
Man pasham lielaakoties patiik kraasainaas foto, bet reizeem uztaisu arii kaadu melnbalto. Kaut gan arii melnbaltajaa foto var buut arii 16 melnbalto kraasu tonji..
...pazinja smeejaas, ka jaauztaisa vienalga kaada bilde melnbalta un buus jau fotomaaksliniece... taads priekshstats vinjai radies par fotobloga bildeem...
...varu tikai patiekt no savas "pieredzes" (ja to taa var nosaukt), ka kraasainaas bildees biezhi vien ir gruuti kaut ko izcelt un tad prasaas peec mb bildes... man patiik grafika mb labaak par kraasaino un es nevaru rast tam izskaidrojumu... raugos uz to filozofiski, bet bez kraasaam nevareetu iztikt... dabaa tikai mb nemeedz buut...
...varbuut tas mb foto ieseedies no tiem laikiem, kad citu kraasu bildees nevareeja dabuut un tad lielmeistariem nekas neatlika kaa vien taisiit mb ) ...bet tomeer sliecos domaat, ka mb vairaak var izcelt cilveeka dveeseli, to fiziski netveramo dalju, buutiibu... ainavaas kaut kaa liidziigi - vieglaak izcelt taa briizha noskanju...
Es domāju, ka m/b variants atstāj vairāk vietas skaitītāja fantāzijai. Netiek uzspiests autora redzējums, kurš ne vienmēr sakrīt ar katra skatītāja subjektīvo viedokli. Krāsa ir vēl viena izpausmes dimensija, kura var būt veiksmīgi vai arī neveiksmīgi izmantota. Tāpēc arī es uzskatu, ka izdevusies krāsu fotogrāfija ir lielāks sasniegums nekā m/b. Protams, nenoliedzu arī pretējo, ka aiz krāsām va paslēpt ne īsti labu kompozīciju vai gaismojumu.
Svaigu kaku kraasaa arii man, apkaltushu OK. Pirmaas tonee Na Sulfiida shkjiidumaa, mazliet tumshaakas Tiomiizeljvielaa. Nedaudz atkaraajas arii no taa, kaa un ar ko tiistiits un no papiira. veel var izbalinaat un 2X tiistiit kraasainaa zupee un kraasu uzjaukt ar kraasu komponentiem, kurus dagruuzj tiistiitaajam. Bet taa jau tikai vienkraasaina, gudraa vaardaa monochromatiska fotograafija.
Nu, atļaušos, kā jaunulis šajā barā, izteikties :lol: Cik esmu pastudējis gudrās informācijas krātuves (me ierēc), tad lieta sanāk sekojoša: fotogrāfus var iedalīt 2 kategorijās- tie, kuri strādā ar bw ir skulptori, jo strādā ar formu, gaimu/ēnu spēli, bet tie, kuri strādā ar krāsainu attēlu- gleznotāji, jo izmanto krāsas, kā vadošo motīvu. Pats pašreiz esmu meklējumos, bet varu pateikt, ka bw kategorijās ir domāt grūtāk, jo ir jāskatās tieši gaismas spēle. BW bildēs bieži tieši tikai gaisma tiek izmantota kā objekts, respektīvi tās spēle uz kāda no foniem (t.sk. ēnas). Es esmu par abiem variantiem, krāsām un bw, tikai katru reizi jāizlemj, kurš no variantiem labāk izsaka uzņēmuma vēstījumu.
