Kādu laiku neesmu nesis nekur skenēt filmiņas, bet tagad radusies nepieciešamība ieskenēt pāris kadrus no 35mm filmiņas (Agfa Ultra 100) tādā kvalitātē, lai varētu izdrukāt 20x30cm izmērā.
pajautā lai noskanē pienācīgā izšķirtspējā, 1ls/pf laikam bija. Ja Tev tur ir baigā māksla un b&w varbūt jākopē? Ja colorā un jo projām ir runa par mākslu, noskanē Avotu ielā uz Imakona, protams vairs ne pa latu.
Ja gribi lielu un kvalitatīvu skanu, tad tev tas jāpiesaka un tas būs dārgāk. ja tev bilde bez apstrādes, tad labāk vienk aiznes negatīvu un pasaki lai izprintē.
ai briedi pieklājīgu skannu dzīvē nēsi redzējis - elkora 6Mpix ir uz 1,5-2,5Mb pārsaspiests, pārkontrastēts, pārasināts automāta jpg. kurā ir aptuveni 10x mazāk informācijas nekā godīgam 6Mpix skannam pienākas
diena pret nakti
lētākās versijas, kā tikt pie ciešama rezultāta, ir atdot bfs vai jvk noskannēt uz bišķi lielākiem punktiem un palūgt tifu - tāpat tiks skannēts automātā, bet tas drausmu kontrasts un sharps būs izslēgti + tifa infa daudzums ļaus izspiest lielāku tumši gaišo un toņu gradāciju - atverot bildi tā būs briesmīga, bet no tās šopā varēs izgrozīt ko pieklājīgu
skannējot mājās, korekcijas veicot pirms skannēšanas, jau būs labāk
avotu ielā izspiedīs maksimumu, bet par kadru nāksies šķirties no 35mm filmu skannera 1/10 cenas
ku Tu ietiepīgs sandij Visi tie vecie Noritsu ir labi ja Tev ir iespēja elpot operatoram pakausī... Ja iesi uz JVK domāju ir vērts uzmeklēt Topevil tur strādā, pakomunicējot ir iespēja iespiesties VIP stausā... vismaz uzklausīs un rubī f kas tiek prasīts.
Ja Avotiela tad Fotocentra skanesjanu IESAKU vini skane ar tunelja monstru IMACON formats orginaliem liekas bij lidz 13x18 OPTISKA lidz 6400 dpi . Baigakais zvers praktiski Virpas analogs. Vienigi cenjikas gan varetu but nedraudzigs bet nezinu nav gadijies maksat BET Kvalitate ahunaa!
nedomāju gan briedi, ka tu ko saprati ja meklē "maksimālo dpi"
teorija ir tāda, ka ļoti labs stikls vidēji dod 80-90 līniju pārus uz vienu milimetru jeb ((80x2))x25) = 4000 x ((90x2)x25) = 4500 dpi (maģiskais dpi tulkojas "punkti vienā collā"
tatad šis labais stikls dod 22-28Mpix bildi
ļoti laba filma dod 125 līniju pārus uz vienu milimetru jeb 54Mpix bildi
prakse ir tāda, ka lēts amatieru stikls stikls dod 15 līniju pārus uz vienu mm jeb 0,77Mpix bildi un rimi pirkta amatieru filma dod 30 līniju pārus uz milimetru jeb 3,1Mpix bildi.... kā arī prakse ir tāda, ka dažs labs zeiss stikls dod 200 līniju pārus uz vienu milimetru..... un daža laba melnbaltā filma arī dod virs 200 punktiem.... kas velk uz 138+Mix bildi
tātad teorētiskā amplitūda ir no 0,7-54Mpix jeb minimums 77 reizes... ja bildēšana notikusi ideālos apstākļos bez kameras kustēšanās u.t.t.
klāt nāk faktors, ka skanēšana protams kropļo kvalitāti (uz leju saprotams) proporcionāli pašu skanneru uzbūvei un iespējām - tas par skanneru "hard" runājot - tālāk kropļošana notiek ar "soft"
ar analogiem kopētājiem lietas ir labākas, bet tur tāpat objektīvu un kondensatoru varēšana ir proporcionāla cenai un kvalitātei
tātad 24x36mm filmas kadrs uz papīra nokļuvis var būt no aptuveni 0,3Mpix līdz 138Mpix atkarībā no kāda materiāla filma, ar ko bildēts un ar ko uz papīra nogādāts.
Ar maksimāliem DPI es domāju skenera spējas. Tik cik skeneris var izspiest, tik arī ir mpix, bet cik lietojami, tas atkarīgs no filmas/optikas... tā es sapratu...
jā cik tālu iet runa par šā viena posma teorētisko maksimālo varējumu viss ir pareizi saprasts
ciparu spogulenēm šī procesu ķēde ir daudz īsāka - optikas varējums + matrices izšķirtspēja, bet ja ar dažādām optikām uz 6Mpix matrices bildē izšķirtspējas testa tabulu - rezultāts ir no 1,8 - 4.2 Mpix neskatoties, ka stikli un matrice spēj daudz vairāk
darot to pašu ar ciparu kamerām, kurām ir lielāks laukums, izšķirtspējas varējums pieaug ļoti straujā ģeometriskā progresijā - 36x36mm 22Mpix matrice piebāzta pie 6x6 kameras pakaļas brīvi nolasa 22Mpix no 22 iespējamiem
šī pati tendence saglabājas arī uz filmas (tiesa tur no 36x36mm, ciparu veidā, noņemt 22Mpix ir daudz grūtāk, bet no pilna 6x6 kadra vai lielāka līkne iet debesīs)
parādību varētu nosaukt par "zaru slotas principu" - slotas augšdaļā zarus grūti saskaitīt, bet izvērstajā apakšgalā viegli
tāpēc ja bildē ar plēšu kameru uz A4 formāta filmas tad kontaktkopijas no šās filmas izskatās uzkrītoši savādāk par kopijām kas, vienalga kādā veidā, iegūtas no mazāka izmēra kadriem.
