Man tāds jautājums tiem foto entuzjastiem un citiem līdzīgi domājošiem, kuriem ir gan Digi, gan Filmu kameras: Kādi ir tie gadījumi, ka jūs neizmanojiet digi apratūru, bet gan labāk "bliežiet" ar filminieku?
Man tāds jautājums tie foto entuzjastiem un citiem līdzīgi domājošiem, kuriem ir gan Digi, gan Filmu kameras: Kādi ir tie gadījumi, ka jūs neizmanojiet digi apratūru, bet gan labāk "bliežiet" ar filminieku?
Man nav, bet ja būtu tad ļoti ilgas ekspozīcijas, kaut vai zvaigžņu rotāciju... ar digi tur tikai auzās iebraukt...
Tieši gribēju rakstīt ka b/w uz filmas tomēr ir vērtīga lieta, jo ar digi to ir samērā grūti atkārtot. Vismaz man tā šķiet.
RAW un daži labi Adobes Lightroom preseti īpaši neatpaliek... :wink:
...tomēr tādu diapozonu nedabūsi tāpat bija kaut kāda tur viena kodak m/b filma (laikam pat C-41), kurai diapozons bija pat 5 stopi. Tas sanāk tā, ka bilde sakarīgi izskatās: 1/60 1/125 1/250 (korekta ekspozīcija) 1/500 1/1000
Tieši gribēju rakstīt ka b/w uz filmas tomēr ir vērtīga lieta, jo ar digi to ir samērā grūti atkārtot. Vismaz man tā šķiet.
RAW un daži labi Adobes Lightroom preseti īpaši neatpaliek... :wink:
...tomēr tādu diapozonu nedabūsi tāpat bija kaut kāda tur viena kodak m/b filma (laikam pat C-41), kurai diapozons bija pat 5 stopi. Tas sanāk tā, ka bilde sakarīgi izskatās: 1/60 1/125 1/250 (korekta ekspozīcija) 1/500 1/1000
Pamēģini ar digi
brr vari apstātīt smalkāk? Īsti neiebraucu....
Ja tev ir laiks varbūt vari vēl kādu vārdu teikt šajā sakarā kā nekā tomēr esi filmu piekritējs. Būtu ļoti pateicīgs
Nu kā, filmām (negatīviem!) ir diezgan paliels diapozons - nu karoč, ir pieļaujamas kļūdas ekspozīcija. Un jo mazāks ISO, jo lielāks diapozons.
Te piem bilde: ISO 800(!), f16, 2 minūtes.
Man blakus draugs ar digi, blakus bildējor, saka - traks vai? Man jau ar iso 400, f8, minūti jau viss ir izcepies! Tev tak totāli izdegs tā bilde! Heh, bet laikam jau neizdega īpaši...
Nu kā, filmām (negatīviem!) ir diezgan paliels diapozons - nu karoč, ir pieļaujamas kļūdas ekspozīcija. Un jo mazāks ISO, jo lielāks diapozons.
Te piem bilde: ISO 800(!), f16, 2 minūtes.
Man blakus draugs ar digi, blakus bildējor, saka - traks vai? Man jau ar iso 400, f8, minūti jau viss ir izcepies! Tev tak totāli izdegs tā bilde! Heh, bet laikam jau neizdega īpaši...
Šajā gadījumā gan laikam ir nostrādājis filmas "reciptory failure" fenomens -- pie garām ekspozīcijām ir jāpalielina ekspozīcijas laiks, lai iegutu pareizi noeksponētu filmu
Schwarschilda efekts, vai kkaa taa tas saucaas - jo ilgaa eksponē, jo ilgāk jāeksponē... labi. ok, tas nebija tas. Tūliņ ieskanēšu no žurnala pa tēmu..
-----
Briedi tā bilde nav par tēmu, to jau minēju, ka ilgas ekspozīcijas ir filmas plusi...
Vēl filmas pluss ir 22Mpix (cik zinu tas šobrīd ir lielākais mirstīgajam pieejamais skanējums)
Tas jau ir tikai 35mm filmiņai (mazajam formātam)... 6x9(vidējam form.) filmai jau ir pāri pa 100mpix... nerunājot nemaz par lielo formātu...
Man tāds jautājums tie foto entuzjastiem un citiem līdzīgi domājošiem, kuriem ir gan Digi, gan Filmu kameras: Kādi ir tie gadījumi, ka jūs neizmanojiet digi apratūru, bet gan labāk "bliežiet" ar filminieku?
Man nav, bet ja būtu tad ļoti ilgas ekspozīcijas, kaut vai zvaigžņu rotāciju... ar digi tur tikai auzās iebraukt...
www.sergebrunier.com
Apskaties gan, palasi.
Es tajā valodā nemāku lasīt... Un ar zvaigžņu rotāciju biju domājis šo: www.mreclipse.com...
Nu loģiski padomājot, garās ekspozīcijas vien kaut vai tāpēc, ka nav trokšņi.
Trokšņu nav, bet ir filmas kurām krāsas aiziet tūtē, un piem. viss var palikt reāli zaļš
Man liekas, ka tas vairāk ar white balance ... fočikam iestādi un čips visu izrēķina, filmai vajag speciālu filmu bildēšanai telpās vai naktī... vai kā..
Nu loģiski padomājot, garās ekspozīcijas vien kaut vai tāpēc, ka nav trokšņi.
Trokšņu nav, bet ir filmas kurām krāsas aiziet tūtē, un piem. viss var palikt reāli zaļš
Man liekas, ka tas vairāk ar white balance ... fočikam iestādi un čips visu izrēķina, filmai vajag speciālu filmu bildēšanai telpās vai naktī... vai kā..
Nu par to zaļo - tur kaut kāda reakcija ar filmas ķīmiju. Bildēšana telpās ir cita fīča. Tur viss nenormāli dzeltens paliek, ja nelieto speciālo tungsten filmu...
Nu loģiski padomājot, garās ekspozīcijas vien kaut vai tāpēc, ka nav trokšņi.
Trokšņu nav, bet ir filmas kurām krāsas aiziet tūtē, un piem. viss var palikt reāli zaļš
Man liekas, ka tas vairāk ar white balance ... fočikam iestādi un čips visu izrēķina, filmai vajag speciālu filmu bildēšanai telpās vai naktī... vai kā..
ir jau tāda lieta kā filtri, vajadzīgā efekta panākšanai. miljons nd filtru un miljons krāsaino, kuriem atšķirība sākas jau ar to intensitāti utt. vispār tā ir vesela ''māksla'' cik nav redzēts kino, ka uz kompendija sakrāmē virsū 4; 5 vai pat vairākus filtrus. uhhh
Pats neesmu bildējis ar šo filmu (dzīvē pat redzējis neesmu), bet nu itkā testos izsakās pozitīvi, ka var iegūt pieņemamus rezultātus pat ar ekspozīciju -2 stopi un +5 stopi..
(skenējums no Practical Photography 2001. gada, kur vēl tiek testēts MZ-S, un sludinājumos tirgo TIKAI filmu kameras, filmas, skenerus (nu visu filmbildētājiem), vot šitādu žurnālu ir interesanti pašķirstīt )
par to MB filmiņu staipīšanu un Bernharda funktieri - staipāms ir arī jēdziens /ko katrs uzskata par korekti noeksponētu kadru/ - tieši šajā ģēlā jau arī slēpjas dīvainais fenomens, ka pirmoreiz paņemot filmu kungi paziņo /man "sanāk" 36 kadri no zenīta nelietojot eksponometru/
pret matrici varētu teikt, ka arī slaidam ir /liels diapazons/, laigan negatīvu filmām un mb tas ir vēl lielāks
reportāžai un studijai (komerc.) cipari der labāk (studijai gan vēlami cipari ko elkorā nevar nopirkt)
visam pārējam (ja cilvēks priekš sevis vispār atrod šo "pārējo" filma foršāk - tiesa uz 35mm labu kopiju noņemt ir dārgi un mokoši (izņemot klasisku mb procesu līdz papīram), bet ar lieliem kadriem gan forši spēlēties
cipari lētāk
patiesam mājas albūmam filma labāk - ar kurpju kasti pietiek, lai nekas nepazustu
Man tāds jautājums tiem foto entuzjastiem un citiem līdzīgi domājošiem, kuriem ir gan Digi, gan Filmu kameras: Kādi ir tie gadījumi, ka jūs neizmanojiet digi apratūru, bet gan labāk "bliežiet" ar filminieku?
sūnainos gaismas apstākļos, ja digitāla remontā, ja vajag zolīdi m&b bildi.
Šajā gadījumā gan laikam ir nostrādājis filmas "reciptory failure" fenomens -- pie garām ekspozīcijām ir jāpalielina ekspozīcijas laiks, lai iegutu pareizi noeksponētu filmu
Švarcšīlda efekts, nosaukts tā žīdiņa, kurš efektu atklāja vārdā. sākas pie ~ 1/30. krāsu filmai katram slānim atšķirīgā mērā izpaužas, caur ko krāsu balanss pa D.
Paldies
Ieskenēšu žurnāla atvērumu...
