mainot gaismasjūtīgās virsmas laukumu DOF nemainās
šī iemesla pēc ciparu kompaktiem ir liels asuma dziļums jo optika būtībā ir hiperplatleņķis, bet bildējot ar 9x12cm kalendāru peizāžisti griež fragmu ciet uz f22 jo standartobjektīva garums ir 150mm
ja tu nobildē kautko uz FF ar 50mm un sagribot apskatīties kā tas būs uz crop matricas, izsvied kadra malas ārā (uz papīra ar šķērēm piemēram) vai bildei bez skata leņķa mainīsies arī asuma dziļums ?
mainās tikai skatu leņķa platums (kļūst ekvivalents citiem fokusa attālumiem uz citiem laukumiem), bet optikas fokusa attālums un tas ko optika projecē uz gaismasjūtīgās virsmas nemainās
jo mazāks virsmas laukums jo lielāks asuma dziļums pie ekvivalenta skata leņķa
There are several important things to know about depth of field. First is this: Your depth of field decreases as you increase your focal Length. In other words, with a telephoto lens you have a much shallower area in focus than with a normal lens. That's why with a zoom lens, you zoom in to telephoto for focusing--it makes it easier to see the exact point where your subject is sharpest
Fokālais attālums gan crop, gan necrop pie vieniem mm būs vienāds, tikai crop rādīs mazāku attēla daļu, bet pie vienāda paskata bildes crop matricai nāksies jau kruķīt mazāku fokusa attālumu, lai iegūtu identisku attēlu ar FF, līdz ar to asuma dziļums palielināsies.
Karoč, FF izskatīsies gan blūrīgāks, gan telpiskāks.
ir vēl trakāk nekā Māris stāsta. Dof _konkrētam kadrējumam_ ir atkarīgs no formāta un diafragmas. Un nav atkarīgs no fokusa attāluma. Ir grūti to pieņemt, bet fizikas likumus tas neietekmē vislabāk tas ir redzams makro bildējot. garfokusa objektīvam asuma dziļums subjektīvi liekas mazāks dēļ 2 lietām: - ar teleobjektīvu ir cits kadrējums - neasumu fonā teleobjektīvs vairāk izceļ dēļ šaurāka skatu leņķa - platleņķim tas fons ir tikpat neass, tik no tā ir daudz vairāk redzams
DOF nu nekādā veidā nav atkarīgs no sensora izmēra. Kā jau Portreti teica 50mm arī Āfrikā būs 50mm. DOF rodās no tā ka ālākiem vai tuvākiem objektiem kuri krīt uz lēcu ir cits leņķis un atiecīgi fokus viņiem sakrīt citā vieta, no šejienes arī rodās tas neasums. Tas ir atkarīgs gan no stikla izmēra (gaismas jaudu F) gan no fokusa attāluma. No Sensoru izmēra tik atkarīgs to kādu leņķī mēs gala rezultātā redzam uz bildes ar vienu un to pašu objektīvu.
DOF nu nekādā veidā nav atkarīgs no sensora izmēra. Kā jau Portreti teica 50mm arī Āfrikā būs 50mm. DOF rodās no tā ka ālākiem vai tuvākiem objektiem kuri krīt uz lēcu ir cits leņķis un atiecīgi fokus viņiem sakrīt citā vieta, no šejienes arī rodās tas neasums. Tas ir atkarīgs gan no stikla izmēra (gaismas jaudu F) gan no fokusa attāluma. No Sensoru izmēra tik atkarīgs to kādu leņķī mēs gala rezultātā redzam uz bildes ar vienu un to pašu objektīvu.
Baigais slinkums ir taisīt eksperimentu bildējot fokusa čārtu, bet tas to tad atrisinātu -- pie viena kadrējuma asuma dziļumu nosaka attēla formāts un diafragma -- jo vairāk atvērts, jo mazāks asuma dziļums, un jo lielāks attēls, jo mazāks asuma dziļums. Respektīvi -- asuma dziļums konkrētam objektam būs vienāds pie vienāda kadrējuma 12mm platleņķim un 600/4 trubai, ja bildē ar vienāda formāta aparātu.
Varbūt vinekārši jāsalīdzina kāds Oly ar FF Canonu tur jau uzreiz varēs redzēt atšķirību...
Visizteiktāk var redzēt "bildējot" ar mobīlo telefonu... Paskatījos EXEIF mm nerāda, bet pie f/2.8 tik lielu asuma dziļumu bildējot ar spoguleni es tajā kadrā nekad nedabūtu
ak34 teorija par vienādo asuma dziļumu (absolūto) ir pareiza, bet neredzama
ir arī otra teorija par to ko cilvēka acs spēj izšķirt un ko viņš šā iemesla dēļ redz bildē - platleņķim "gandrīz asā zona" ir smagi lielāka un skaidri parāda detaļas tālākos/tuvākos plānos
un pati galvenā šķirba ir tur, ka ar platleņķi un tele nevar "vienādi iekadrēt" - var pakārt kokā tukšu bildes rāmi kura centrā piekārts... nu ābols teiksim - un nobildēt ar platleņķi un tele tā, lai rāmis ir pa kadra malām un ābols asumā - abas bildes būs globāli atšķirīgas - vienā būs tūkstots detaļu fonā - otrā ābols rāmī uz nenosakāma fona
objektīvu skata leņķi mums atļauj "vienādi iekadrēt" tikai plakni - 5cm aiz jau viss ir pilnīgi atšķirīgs abiem attēliem.
ak34 teorija par vienādo asuma dziļumu (absolūto) ir pareiza, bet neredzama
ir arī otra teorija par to ko cilvēka acs spēj izšķirt un ko viņš šā iemesla dēļ redz bildē - platleņķim "gandrīz asā zona" ir smagi lielāka un skaidri parāda detaļas tālākos/tuvākos plānos
un pati galvenā šķirba ir tur, ka ar platleņķi un tele nevar "vienādi iekadrēt" - var pakārt kokā tukšu bildes rāmi kura centrā piekārts... nu ābols teiksim - un nobildēt ar platleņķi un tele tā, lai rāmis ir pa kadra malām un ābols asumā - abas bildes būs globāli atšķirīgas - vienā būs tūkstots detaļu fonā - otrā ābols rāmī uz nenosakāma fona
objektīvu skata leņķi mums atļauj "vienādi iekadrēt" tikai plakni - 5cm aiz jau viss ir pilnīgi atšķirīgs abiem attēliem.
Tur jau tā lieta ka cilvēka acs nav objektīvs un pielāgojās dažādiem fokusa attālumiem monmentāli. Uz stiklu gan gaisma gīt dažādos leņķos atkarībā no obkejta attāluma. Un ja gribi vienu objektu iedabot kadrā vienādā izmērā tad uzņemāšanas stavoklis būs dažāds. Un no tā mainīsies visa pārējā apkārtne. Tād būs vienāds objekts bet pilnībā dažādi kadri. Čarts parādīs tikai pašu objektu bet ne to kas pirms tā un aiz tā. Beigu beigās fizika no tā nemainās jo abos apstākļos būs dažādi leņķi
Var ilgi un dikti diskutēt kas ir kā, jo pat gadījumā kurā kāds mēģina pamatot garāka objektīva mazāku asuma dziļumu, kadri būs vēl mazak līdzīgi.
Kas svarīgi man -- ja bildēju putnu vai ko citu mazu, kas ir pa visu kadru, un gribu to maksimāli asu vai kā savādāk nobildēt, ir noderīgi zināt, ka fokusa attālums neietekmē asuma dziļumu. Tas gan ietekmē fonu. Un tas gan var izrādīties ne mazāk svarīgi.
Respektīvi -- asuma dziļums konkrētam objektam būs vienāds pie vienāda kadrējuma 12mm platleņķim un 600/4 trubai, ja bildē ar vienāda formāta aparātu.
Vizuāli tā nebūs vis (kaut gan tehniski asuma dziļums ir dabūnams vienāds, bet fona blūrīgums būtiski atškirsies), jo ar platleņķi tu redzēsi daudz lielāku fona gabalu, līdz ar to tas izskatīsies ne tik izplūdis, kā ar šauru leņķi (zoom), kurš rādīs tikai mazu gabalu no fona. Resp, ar tik dažādiem objektīviem tu nemaz nevari iegūt VIENĀDU kadrējumu, dēļ objektīva redzes leņķa. Tuvu un tālu objektu proporcijas un līdz ar to arī blūrīgums būtiski atškirsies.
Respektīvi -- asuma dziļums konkrētam objektam būs vienāds pie vienāda kadrējuma 12mm platleņķim un 600/4 trubai, ja bildē ar vienāda formāta aparātu.
Vizuāli tā nebūs vis (kaut gan tehniski asuma dziļums ir dabūnams vienāds, bet fona blūrīgums būtiski atškirsies), jo ar platleņķi tu redzēsi daudz lielāku fona gabalu, līdz ar to tas izskatīsies ne tik izplūdis, kā ar šauru leņķi (zoom), kurš rādīs tikai mazu gabalu no fona. Resp, ar tik dažādiem objektīviem tu nemaz nevari iegūt VIENĀDU kadrējumu, dēļ objektīva redzes leņķa. Tuvu un tālu objektu proporcijas un līdz ar to arī blūrīgums būtiski atškirsies.
Nodefinē tad par ko iet strīds -- asuma dziļumu, perspektīvu, redzes leņķi vai ko citu? Bez tam -- nav problēmu iegūt vienādu objekta kadrējumu -- protams, mainīsies objekta un fona attiecības, kā arī paša objekta ģeometriskās attiecības, bet tam nav nekāda sakara ar asuma dziļumu. 12mm un 600mm ir tik lai demonstrētu konceptu, bet ja salīdzina 24 un 35 vai 300 un 600, kur redzes leņķis vairs tik būtiski neatšķiras, tad asuma dziļuma neatkarību no fokusa attāluma zināt ir ieteicams
ak34, tas viss ir no viedokļa kad fotogrāfē putnu vai citu nelielu dzīvnieku. Ieķert visā kadrā ziloni ar 12mm un 600mm perspektīvā būs uzreiz redzama starpība. Runa cik sapratu gāja par to vai lietojot vienu un to pašu objektīvu uz crop un ff sensora mainīsies ne tikai redzes leņkis bet viss pārējais. Atbilde arī bija tā ka 50mm paliek tas pats 50mm objektīvs tikai ar to starpību ka crop neredz pilna izmēra formējamo bildi.
šī ir viena no vissliktākajām shēmām, lai saprastu par ko ir runa. Asuma dziļums ir relatīvs jēdziens. Asums ir tikai uz vienu uzstādīto attālumu, (pārejais viss ir neass), bet vizuāli ir pieņemami ne tikai asie punkti, bet arī nelielie izplūdušie aplīši līdz zināman lielumam, un tapēc arī attālumu (+,_), kurā fotografejamais objekts izskatīsies pieņemami asss pieņemts saukt par asuma dziļumu. Eksistē tādas pašas shēmas, kur pēdejo daļu rāda pretskatā, un redzam punktu (ass) un izplūdušos aplīšus, vizuāli ir redzams, kāpēc samazinot diafragmas caurumu pieaug asuma dziļums, arī kāpēc palielinoties fokusa garumam, samazinās asuma dziļums. Bez laba uzskates materiāla akli vien jātic visam augstāk rakstītajam...un visi raksta itkā vienu un to pašu ar dažādiem vārdiem
shēma vienīgā ko uz ātro roku atradu lai vienkārši saprast no kurienes rodās tas DOF. Meklēju citu bet neatradu. Par to ka viss ir relatīvs to vēl Einšteins teica, bet konkrētā jautājumādof tomēr izskaitļojās ar formulu un pielietojot vietējos fizikas likumus tomēr nav vairs relatīvs. Kāpēc samazinot diafragmu paliek plašāks DOF man liekas es rekstīju bet varbūt arī kļūdos. Bet ne jau tik viegli var saprast to ka optika dažādus leņķus lauž citādāk atkarīgi uz kurieni tie krīt optikai. Malās lūzums atšķirsies no centra un tāpēc aizverot diafragmu mēs to vienkārši neļaujam tiem tikt uz sensora (filmas) Skaidrot to patiešām būtu muļķīgi un labāk ja kāds atradīs to šēmu un iepostēs.
vislabāk tas ir redzams makro bildējot. garfokusa objektīvam asuma dziļums subjektīvi liekas mazāks dēļ 2 lietām:
