Šķiet, ka te cilvēki vēl nav tikuši skaidrībā, kas īsti ir dubultekspozīcija. Dubultekspozīcija nav braketings.
tieši tā. nav. d-ekspozīcija ir tas efekts, ko varēja panākt ar analogām kamerām, kad naturāli 2 kadri sapludināti kopā - viens kadrs nofočēts pa virsu otram! uzsveru - 2 pilni kadri kopā, nevis viena kadra detaļas uz otra vai tml.
un tas youtube klipiņš diemžēl man arī atbildes nesniedz... :?
Šķiet, ka te cilvēki vēl nav tikuši skaidrībā, kas īsti ir dubultekspozīcija. Dubultekspozīcija nav braketings.
tieši tā. nav. d-ekspozīcija ir tas efekts, ko varēja panākt ar analogām kamerām, kad naturāli 2 kadri sapludināti kopā - viens kadrs nofočēts pa virsu otram! uzsveru - 2 pilni kadri kopā, nevis viena kadra detaļas uz otra vai tml.
un tas youtube klipiņš diemžēl man arī atbildes nesniedz... :?
Google- Photoshop layers.
ELEMENTĀRI!!!
Katra bilde ir savā slānī (layers).
File1>open Tā otra (trešā, ceturtā) file>open>select all> copy> aiztaisam šo logu. PASTE. (tajā logā, kurā redzama file1) Opacity slaideri nogriežam līdz 50%, kad iezīmēts augšējais slānis.
V-I-S-S!!!!!!!!
Ja līdz šim nesaprati, tad par 20 Ls es tev to iemācīšu 15 minūšu laikā, pat ja esi no palīgskolas īpaši bremzējošajiem.
kāpēc tikai analogām - normāliem ciparniekiem ir šāda fīča (ķip manam ir ) - protams atšķiras no puscarspīdīga leijera šopā - pats vārds jau pasaka priekšā eksponēts tiek 2x - vot i sacepas abi kadri ne vienkārši spīd viens otram cauri
kāpēc tikai analogām - normāliem ciparniekiem ir šāda fīča (ķip manam ir ) - protams atšķiras no puscarspīdīga leijera šopā - pats vārds jau pasaka priekšā eksponēts tiek 2x - vot i sacepas abi kadri ne vienkārši spīd viens otram cauri
Neaizmirsti, ka arī šopā var "sacept" slāņus, izmainot pārklāšanās režīmus!
kāpēc tikai analogām - normāliem ciparniekiem ir šāda fīča (ķip manam ir ) - protams atšķiras no puscarspīdīga leijera šopā - pats vārds jau pasaka priekšā eksponēts tiek 2x - vot i sacepas abi kadri ne vienkārši spīd viens otram cauri
Neaizmirsti, ka arī šopā var "sacept" slāņus, izmainot pārklāšanās režīmus!
mierīgi vari uztaisīt "skolu" par šito /kā nosimulēt dubultekspozīciju/ - piemēram ieteikt klasisko kļūdu /bļendingopšens/overļey/ - šopā var tīri neko simulēt dubultekspozīciju turklāt katrā kadra vietā kā sagribās, bet ciešamā līmenī tas neiet ātri + to podjobku tāpat mirklī var pamanīt
kāpēc tikai analogām - normāliem ciparniekiem ir šāda fīča (ķip manam ir ) - protams atšķiras no puscarspīdīga leijera šopā - pats vārds jau pasaka priekšā eksponēts tiek 2x - vot i sacepas abi kadri ne vienkārši spīd viens otram cauri
Neaizmirsti, ka arī šopā var "sacept" slāņus, izmainot pārklāšanās režīmus!
mierīgi vari uztaisīt "skolu" par šito /kā nosimulēt dubultekspozīciju/ - piemēram ieteikt klasisko kļūdu /bļendingopšens/overļey/ - šopā var tīri neko simulēt dubultekspozīciju turklāt katrā kadra vietā kā sagribās, bet ciešamā līmenī tas neiet ātri + to podjobku tāpat mirklī var pamanīt
šopā var to ko nevar ar filmu... un otrādi
filma nekad nebūs digi, bet digi dara savu un brīvi imitē filmu ( ja tikai māk). Bet ja grib TĪRI ar filmu, tad jāmācās fiksi skriet, lai varētu paspēt fotogrāfiju parādit visiem blogeriem vismaz GADA laikā. Tikko noskanē ...tā sākās DIGI.
Pārak vis sarežģīti, proces un piegājiens. Kad gribu pabildēt paņemu no darba fočiku ja nav kas bildējams darbā, kā vakar piemēram, paknipsēju, tagad vedīšu atpakaļ. Un ne kādas filosofēšanas par procesu, mākslu vai ko citu. Galvenais lai kamera un objektīvs ir labi.
Nu, pēc šitā teksta aizgāju apskatīt tavu galeriju un nonācu pie secinājuma, ka acīmredzot KAMERA UN OBJEKTĪVS nav bijuši GANA LABI.
ņjā, izskatās, ka skolā vairs nemāca lietvārdu locīšanas pamatus, ja uz jautājumu ->
valterux gadījumā nav Zaulona māsa? :lol:
tiek atbildēts ar ->
kas ir Zaulona?
Zaulona? Zaulona ir tās īpašības vārds, nu, apmēram, kā sarkana, speķaina, liela, maza, tīra, netīra... t.i. apzīmē kautkādu īpašību. Īpašības vārdu "Zaulona" pielieto runājot par sieviešu dzimtes objektiem, kuri nepārtraukti izmanto frāzes "pe mums kantorī", "man fotoaparātu nevajag, kāds kantorī ir, tādu ņemu", nu un tādā garā. Īpašības vārds "Zaulons" tiek pielietots runājot par attiecīgajiem vīršu dzimtes objektiem. Runājot par starpdzimti (ono), tiek lietots īpašības vārds "Zaulono". Nu kautkā tā
filma nekad nebūs digi, bet digi dara savu un brīvi imitē filmu ( ja tikai māk). Bet ja grib TĪRI ar filmu, tad jāmācās fiksi skriet, lai varētu paspēt fotogrāfiju parādit visiem blogeriem vismaz GADA laikā. Tikko noskanē ...tā sākās DIGI.
Pilnīgi otrādi! Digitālais nekad nebūs filma. Kaut vai diapazona dēļ. Starp parādīt blogeriem nākošajā dienā un, teiksim, parādīt izstādē, ir liela šķirba. Pirmajā gadījumā viens tīksminās par saviem 800 pikseļiem, bet otrs par iespēju paspaidīt podziņas. Otrajā gadījumā ... nu, tas jau ir kas cits. Pie tam, ir svētīgi ļaut bildei nostāvēties, lai autors pats to pēc laika varētu objektīvi, bez uzņemšanas brīža emocijām, novērtēt.
Nu i salīdzināji 200 gadīgu ar 20 gadīgu... ja nodzivošu , parunāsim par šo tēmu pēc gadiem desmit- divdesmit. LAI ATSAUCĀS TAS, KURŠ VISU ANALOGAJĀ UZ ŠODIENU LĪDZ PAT GATAVAI BILDEI DARA PATS!!!
atceros vēl pirmo info par ciparnieku Casio 640x480 un tā pamazām viss uzlabojās digital pasaulē. Filma kā bija tāā arī palika no tiem laikiem. Vēl pēc 20-30 gadiem filma būs vairāk kā antikvāra lieta kuru pat šodienas filmu fanāti diez vai lietos. Vienā citā topikāes biju iemetis linku uz 416Mpix digital back kur viena bilde 700MB aizņem. Un bij pat raksti ka muzejos šo mantu sākuši lietot reprodukcijām jo kvalitāte esot labāka par visām bijušām tehnoloģijām. Apmēram tas pats notika Plazmu un LCD tirgū dažus gadus atpakaļ. Plazminieki spļaudījās par LCD bet otrais izaugu un atrodas vēl tik savā mūža sākumā a pirmajam vairs neko neizgudrosi jaunu. Tas pats ar digi un filmu būs. Pietam salīdzināt krāsaino sensoru kur bilde rodās interpolācijā ar melnbalto filmu nebūtu visai korekti. Tik pat labi melbaltie sensori ir jūtīgāki par krāsainiem.
tiklidz man par 5000$ dos pilna izmēra 6x6cm ciparu pakaļu un par 2000$ FF kameru, kas der manai optikai, tā pārvietošu filmu pakaļas un 35mm filmu kameru no somas uz plauktu.
eee tāa nu nav - reprodukcijām ciparus izmanto stipri sen - pārsvarā tā sauktās skannējošās pakaļas (pilna izmēra) ar kurām nevar bildēt kustīgus sižetus - kvalitāte ir ūberākā un kā to failu tālāk drukā tas jau vienalga - izvēlas pēc iespējas noturīgāku druku un vālē - 3 gadi ir pārspīlējums
n_g , no gaisa izvilkti un nepamatoti 3 gadi . Tu aizmirsti tādu lietu ka ciparu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un 10 gadu laikā kvalitāte ir izaugusi visos aspektos. Ar analogo tehniku viss tieši otrādi (pārstāts ražot ir ļoti daudz kas). Par pirmo linku varu tik pat labi iemest no nikoniem kādi trokšņi bij agrāk un cik strauji tie ir samazinājušies D300 D3 aparātos. Tas pats ar Canon aparātiem. Un tas tik uzlabosies ar laiku kā labs vīns . Par otro neko nevaru teikt jo filmiņu nelietoju jau kādus 10 gadus (nepatīk man tāda ķēpāšanās) bet nēsmu neko revolucionāru tajā lietā ne dzirdējis ne lasījis. Piemērus var ļoti daudz pievest gan no filmu filmēšanas gan no audio un viss tikai iet uz ciparu tehnoloģijām kur ciparu iespējas ierobežo tikai šodienas tehnoloģiju iespējas nevis.
eee tāa nu nav - reprodukcijām ciparus izmanto stipri sen - pārsvarā tā sauktās skannējošās pakaļas (pilna izmēra) ar kurām nevar bildēt kustīgus sižetus - kvalitāte ir ūberākā un kā to failu tālāk drukā tas jau vienalga - izvēlas pēc iespējas noturīgāku druku un vālē - 3 gadi ir pārspīlējums
Ar to 416Mpix ātrākais slēdzis 1/120s un pati skanēšana pēctam vairāk par minūti bet tādas lietas ar laiku ar izrisina .
