Novembra vidū nedēļu dzīvošu pa Parīzi, bet diennakts gaišais laiks tur būs gandrīz aizņemts. Apkārt blandīties nāksies galvenokārt (bet - ne tikai) lukturu gaismā, tā nodarbe dikti mīļa. Šoreiz paredzēts vazāt līdzi arī fotoaparātu un ceļojumam piemērotu (mazu, vieglu, sūdīgu – pats zinu) statīvu. Standarta bildes – tornis un tā baltā kūka Monmarta galā – nekustina sirdi. Pilsēteli pazīstu vāji, mani vietas izjūtai vistuvāki pagaidām rajoni ap Senmartēna kanālu un Vogēzu laukumu.. Šoreiz plānotajā ēdienkartē vairāk ir kreisais krasts, (6. 5. 13. rajoni) un labajā – 19., bet attālumi jau tur tikai vietējiem šķiet lieli. Kam par šo vietu, fočēšanu tajā un apstākļiem savs skatījums, (jo subjektīvāks -jo labāk) aūū, atsaucieties! Arī pieredze, kur un kā nepazaudēt inventāru, kur nevajag bāzt degunu u.c. tiks ar pateicību lasīta.
Njuu Parize bildeju vakar. Manas vajadzibas gan parasti aprobezojas tikai ar cilvekiem un cilvekiem slavenajas vietas. Visju parejo bildeju tik un vienigi studija. Nju ko iesaku iesaku turet aciss valja aun vakaross stipri skatities ari apkart. Seviskji pedejos paris gadus Parize vakaros ir visai nedrosja no visadu emigrantu publikas un seviskji lielajos objektos izcila limnenja kabatszaglji no Rumanijas , Albanijas. Iesaku pastaigai labak izveleties tadu stingraku monopodu neka stativu. Parize visai gaisja pilseta taka vietam pieteik ari vienkarsji ar monopodu.
