Linkman, es vienmer speeleejos ar sho melno/balto fonu bildeem blogos, kur ir shii iespeeja ;-) Un Binde ar Lapinu ir paziistami un ir apmeram vienaadaa vecumaa ;-)
HZ, Linkmans tur nebija .... no muusejiem bija schn, utopia, luxferre, lavlada Man patikaas lavladas teksts adreseets luxferre, kursh peec Lapina komentariem naakamajaa dienaa staigaaja apkaart bez fotoaparaata: "Nekrenjkjeejies ..... es veselus 3 meeneshus nevareeju fotografeet peec Lapina komentariem";-))))))
Dansiga - ar foniem spēlējies, bet kā tad ar iespaidiem par bildi pēc fona maiņas? Ir savādāk vai nē, ja fons ir vbalts vai savukārt melns? Izstādēs paspartū nemainās. Tāpēc bildes levelus un curves varētu vajadzētu koriģēt attiecīgam paspartū. Tas tik tā - mans secinājums. Bet par bildes analīzi ir tā, ka vajadzētu spēt minimāli skicēt un sadalīt bildi it kā sastāvdaļās. Tas vismaz pie Bindes bildes ir parādīts. Tādejādi to varētu arī attiecināt un pārbaudīt uz jebkurām savām bildēm vai vienalga jebkurām citām bildēm, ja grib nopietnāku analīzi.
Paldies Alloxa par adresi! Linkman:Bet par bildes analīzi ir tā, ka vajadzētu spēt minimāli skicēt un sadalīt bildi it kā sastāvdaļās. ko tu ar to domāji?
HZ - grāmatā 'foto kā' 228. lpp. Lapins ir uzskicējis un sadalījis Bindes bildi. Linkā no lapinbook, tas redzams šeit: www.lapinbook.ru... . Tā arī ir tā doma - spēt bildi uzskicēt un sadalīt sastāvdaļās. Jo tas ir tas, kā mēs redzam un kā saglabājam atmiņā atttēlus. Varbūt tas ne vienmēr fiziski jāizdara, tad fiksais variants varētu būt kā piedāvā Lapins 'foto kā' 219. un 221. lpp. Un 221. lpp attēlu varētu skatīt ar piemiegtām acīm vai mans variants ir nefokusēti. Man tas sanāk gandrīz dabiski, ja noņemu brilles. Valterux - man ir tik daudz sabildēts, ka jāsāk kaut kad aptrādāt, tāpēc vajag pafilozofēt par apstrādi un analīzi, pirms sāk kaut ko apstrādāt.
H_Zemitis:Paldies Alloxa par adresi! Linkman:Bet par bildes analīzi ir tā, ka vajadzētu spēt minimāli skicēt un sadalīt bildi it kā sastāvdaļās. ko tu ar to domāji?
Lapins ir sākums, uz kura daudzi arī apstājas, domājot, kā tas ir maksimums... Es uzskatu, kā bildīti vajag uztvert, kā vienu veselu - целиком, как музыку - нельзя делить на отдельные инструменты или ноты. Развивать нужно не логический анализ, а сверхчувственное (экстрасенсорное) восприятие, ведь изображение есть носитель чувственной (авторской) информации (резонатор) во много превосходящий информационность речи. Восточная философия давно это прошла, Европа значительно отстала, утонув в грубом материализме-идеализме.
Mūzikas saprašanai kopumā par sliktu nenāks, ja saproti tās sastāvdaļas, t.i. notis, instrumentus, utml. Burtiski domāts - diriģents dzird katru instrumentu orķestrī un korigējot vienu vai otru, spēj panākt skaņdarba kopējo skanējumu. Līdzīgi varētu būt arī fotogrāfijā - saprotot, ieraugot un veidojot bildes sastāvdaļas, var mēģināt apgūt fotouztveri kā pieminēto kopējo skanējumu. Un ne velti Lapina grāmatā ir daudz skices ar sastāvdaļām (vai notīm), kas nepieciešamas analīzei. Vajadzētu mācēt ne tikai analizēt bildi, bet uztvert to arī kopumā. Es neredzu šeit pretrunu. Domāju, ka pēc kāda laika vairs nenotiks sastāvdaļu analīze, bet bilde tiks uztverta kopumā. Notiks vērtējums no augstākas kvalitātes viedokļa.
Linkman, ja lūkoju to Bindes bildi, tad redzu, ka tur ir ko dalīt, jo tur ir!... varbūt tā ir tā pretruna ar to-- ka es sev pēdējā laikā jautāju- kāpēc man bildēt studijā uz mākslīga fona, mākslīgās gaismās?... un kas man ir vēl bez modeļa?... lai gan jau modeli ar var sadalīt... īstenībā viss ir viss un vienā tēlā var redzēt visu pasauli. Alloxa, ir taču daudz iespēju pie kā apstāties- pie jebkura loga var nostāties un to nevērt vaļā... un reizēm nepietiek, ka aizej līdz kādām durvīm, bet ja neej iekšā- tu paliec ārā. Un kādam Lapins ir iesākums, kuru nemāk paturpināt, kādam nobeigums- atslēgas iespējams izmantot, lai atslēgtu un lai aizslēgtu...
Linkman, to arii gribeeju teikt par to speeleehsanos - biidot biidekli, seezhu un briinos kaa mainaas kopeejais bildes teels, kaa speeleejas vienas vai otras kraasas. Bet par skatiishanos ar piemiegtaam aciim - man kadreiz maacija skatiities uz bildi/kompoziiciju no kreisaas puses pret gaismu ;-) Ljooti labi var redzeet, kas lec laukaa;-)
valteruxam jau shitais ir par augstu plauktinjsh .... ;-p;-) Neko vairs nepsarot un nespeej komenteet, lai kaa ari gribeetos ;-)_))
H_Zemitis:LInkman: Domāju, ka pēc kāda laika vairs nenotiks sastāvdaļu analīze, bet bilde tiks uztverta kopumā. Kad tā būs?
Varbūt to salīdzināt ar lasīšanu - vispirms iemācamies burtus, tad spējam izlasīt vārdus un teikumus. Un izlasot kādu stāstu vai romānu. mēs to uztveram kopumā. Varbūt līdzīgi ar foto - saprast, kādas ir bildes sastāvdaļas, kāda ir uzbūve, kas tas 'izlasīts' (droši vien tie ir daži acumirkļi), spējam bildi uztvert kopumā. It kā jau visi uztver bildi vienādi, bet tomār katram ir sava interese, savas zināšanas, dažādas spējas ieraudzīt, atpazīt un izlasīt, rezultātā būs pilnīgi dažādi emocionālie uztvērumi. Ja vienu un to pašu bildi parādīs bērnam, pusaudzim un pieaugušam, tad katrs to uztvers savādāk un tas noteikti būs saistīts ar attiecīgā indivīda interesēm un zināšanām. Droši vien tie, kuri neredzēs un nesapratīs sastāvdaļas, vienmēr redzēs kopumā, taču tie, kuri spēs bildi 'lasīt', droši vien pēc lasīšanas spēs uztvert kopumā. Iespējams, ka Lapins par to kaut ko ir uzrakstījis. Tagad nezinu pieminēt nevienu citātu. Varbūt kādam ir kāds citāts padomā par bildes lasīšanu un tās uztveri kopumā.
Diemžēl braukt man nekur nesanāks, bet varbūt kāds piestenografēs un pēcāk atreferēs vispārējos vilcienos, ko runājāt. Pats te tādu strēķīti no tās grāmatas jau izlasīju. Visār interesanti. Pagaidām ieguvums būtu tāds, ka gūts kāds izskaidrojums kāpēc vienu vai otru bildi uztveru tā vai citādi. Atklāts paliek jautājums, kā to kontrolēt un vadīt, pašam fotografējot. Turpinam lasīt...
Antuun, ceru, viss būs labi un būs arī nākošā reize... un gan jau tie vispārējie vilcieni brauks tālāk. Par paškontroles iespējām runāja Vilmārs- liekot burtu pa burtam nemaz nepamanīsi kā pats no sevis lasās! Un tad ja vēl klāt pieliek kautkur Alox minēto pretējo virzienu- ka nevis sadrumstalojam, bet cenšamies sajust kopumu- rezultāts garantēts! Antuns saka: turpinām lasīt....Man papildus lasīšanai ļoti interesē sameklēt atbilstošas tekstam fotogrāfijas... un ar valteruxu- drusku kā nāve ir, bet neļauj ieslīgt savā sulā, tomēr reizēm izsit no noskaņojuma, kā darvas pile medusmucā!... domāju- varbūt pat tāds būtu labs arī diskusijā....
Valterux būtu paņēmis kādu savu iecienītu grāmatu (man domāt, ka kādu grāmatu taču ir lasījis, bet varbūt viss par foto apgūts praktiskā pašmācībā?) un izveidojis attiecīgu foruma sadaļu un tajā diskutējis par savas fotogrāmatas teorijām, atziņām un izteikumiem. Bet nekā - vajag šeit arī paņemties it kā gribētu atrunāt no Lapina grāmatu lasīšanas. Tas tā mazliet izbrīna. Sestdien (rīt) diemžēl netieku, jo piekritu vienam teijāterim mazliet pafočēt un tas daļēji sakrīt ar kopā sanākšanas laiku. Cerams, ka diskusijas būs ražīgas un turpinājums sekos. Man jau patīk atkal izlasīt kodolīgos H_Zemītis tekstus (analīze un sintēze): '... liekot burtu pa burtam, nemaz nepamanīsi kā pats no sevis lasās ... un nevis sadrumstalojam, bet cenšamies sajust kopumu.' Labs.
Par bildēm Lapins raksta (Fotogrāfija kā - turpmāk tekstā F-kā): 'Nepieciešama iztirzāšana un kompozīcijas analīze simtiem vai dažiem tūkstošiem uzņēmumu. Tam nepieciešams izpildīt divus nosacījumus. Pirmais: šie piemēri - fotogrāfijām jābūt ne tikai kompozicionāli pareizām, bet tām jābūt arī izciliem darbiem (jo savādāk - kāpēc kompozīcija?). Un otrais - maksimāli objektīva analīze.' No tāda viedokļa būtu vērts paņemt kādus izcilu autoru darbus un tos izķidāt. Tas, protams, neizslēdz iespēju analizēt jebkurus citus, arī savus darbus.
Dažas atziņas no F-kā, iekavās pēc komata lapaspuses numurs. - - - - - - Tas, kurš māk rakstīt, vēl nav rakstnieks. Tieši tāpat - tas, kurš māk fotogrāfēt, vēl nav fotogrāfs. (F-kā, 10)
- Spriedelēt par fotogrāfiju vispār ir viegli un patīkami. Sarunas priekšmets ir tik daudzpusīgs, ka pateikt var visu. ko vēlies. Daudz grūtāk ir pateikt kaut ko saprātīgu par atsevišķu fotogrāfiju, ja, protams, runā par to un tikai par to. Tas ir - tikai par to, kas reāli eksistē uz fotopapīra, bet ne runājošā apziņā. Tāpēc nepieciešams apskatīt nevis to, kas parādīts, bet gan to, kā tas parādīts. (F-kā, 10)
- Ja agrāk, lai iemācītos fotogrāfēt, bija nepieciešami gadi, tad šodien no trim vaļiem, uz kuriem vienmēr turējās fotogrāfija - uzņemšana, filmas apstrāde un kopēšana, - ir palicis tikai viens. (F-kā, 11)
- Tradicionālo fotogrāfiju var uzskatīt kā spēli, tā ir kā procedūra ar atlikto rezultātu. Vispirms tika noteikta vieta un uzņemšanas apstākļi, tad seko gājiens - tiek nospiests slēdzis. Bet rezultātā nekas redzams nenotiek: uzņēmums vispār var nesanākt (zaudējums); var sanākt kā paredzēts (vinnests); bet atsevišķos gadījumos var sanākt arī tas, kas vispār netika paredzēts un pārspēj visas cerības (liels vinnests). Filmu vēl nepieciešams attīstīt, izžāvēt, pēc tam veikt kopēšanu. Un visā šajā procesā fotogrāfs piedzīvo azartiska spēlētāja visu sajūtu kompleksu. (F-kā, 12) - - - - -
Par pēdējo es pilnīgi varu piekrist. Tam ir iziets cauri. Tad, kad velc filmu laukā no ūdens pēc skalošanas no spirāles, lai apskatītu rezultātu, mani pārņema uztraukums ar jautājumu - kas ir sanācis. Līdzīgs process ir ar kopēšanu - kad bilde attīstītāja vanniņā sāk parādīties uz fotopapīra. Kurā mirklī šo procesu nofiksēt un veikt pārējo apstrādi, līdz kamēr bilde ir skatāma dienas gaismā. Un tikai tad ir rezultāts. Un tikai tajā mirklī saproti, vai ir vinnēts vai zaudēts un cik lielā mērā. Tagad uztraukums ar digitālo gandrīz ir pazudis. Rezultāts praktiski uzreiz ir redzams. Katram procesam ir savi plusi un arī savi mīnusi.
Par digitālo foto Lapins raksta: 'Ciparu fotogrāfījā tas viss izskatās savādāk ... jebkuras krāsas, gaismas, kompozīcijas izmaiņas uzreiz tiek realizētas. Viss notiek vienā mirklī un nekādu pārsteigumu. Spēles elements ir daudz mazāks (izņemot reportāžas, kad uz kameras displeju nav laika skatītiies).'
Šito izlasot, varu pilnīgi piekrist - apskatīt kadrus dažbrīd tiešām nav laika. Esi visā pasākuma fiksēšanas procesā iekšā un kā mednieks mēģini paredzēt, kas notiks tālāk, lai izvēlētos labāko vietu. Ja vairāki fotogrāfi (no medijiem), tad ieņemt laicīgi labāko skatu vietu, jau domājot par kompozīciju pirms slēdža nospiešanas. Un tas ir azarts, kas aizrauj. Un nezināmais, jo tas notiek vienu reizi un iepriekš nav zināms, ko kurš darīs un kur atradīsies. Un tas - šis te nezināmis un azartiskais rezultāta iegūšanas process mani sajūsmina reportāžā.
Linkman:Par bildēm Lapins raksta (Fotogrāfija kā - turpmāk tekstā F-kā): 'Nepieciešama iztirzāšana un kompozīcijas analīze simtiem vai dažiem tūkstošiem uzņēmumu. Tam nepieciešams izpildīt divus nosacījumus. Pirmais: šie piemēri - fotogrāfijām jābūt ne tikai kompozicionāli pareizām, bet tām jābūt arī izciliem darbiem (jo savādāk - kāpēc kompozīcija?). Un otrais - maksimāli objektīva analīze.' No tāda viedokļa būtu vērts paņemt kādus izcilu autoru darbus un tos izķidāt. Tas, protams, neizslēdz iespēju analizēt jebkurus citus, arī savus darbus.
Nu un dažus foto - vērtus apspriešanai vari parādīt?
H_Zemitis:Nu un dažus foto - vērtus apspriešanai vari parādīt?
Vispirms jau katrs var ķidāt savus darbus, bet ar tiem esi ne tikai emocionāli saistīts, bet arī zini visas tās mokas, priekus, grūtības un veiksmes, kas palīdzējusās un kuras vajadzēja pārvarēt, kamēr esi beidzot ticis līdz savam darba rezultātam. Un pie darbu izķidāšanas citiem tas nav zināms, ja paši kaut ko līdzīgu nav radījuši. Tāpēc pie savu darbu izķidāšanas pašam autoram būtu jāuzaudzē pietiekoši biezu ādu, lai paliktu stabili uz zemes (lai autoru nenoraktu dubļos vai nepaceltu slavu mākoņos). Tas par saviem darbiem. Par citu darbiem. Pirms kāda laika nopirku Ansel Adams fotoalbumu '400 photographs'. Ja es apskatu viņa darbus un zem tiem redzu gadus (sākot no 1916 līdz pat 1967), kuros tie radīti, tad varu izteikt izbrīnu par iegūtajiem rezultātiem. No tās grāmatas varētu atlasīt vairākus darbus analīzei. Vismaz tos, kurus spētu daļēji 'izlasīt'. Iespējams, ka arī internetā viņa darbi ir kaut kur publicēti. tad var arī kopīgi tos skatīt. Vai arī tos gatavot kādai nākašai diskusiju reizei.
nu šos...--------------->>>>>>>>>>>>> ------------------------->>>>>>>>>>>>> ------------------------->>>>>>>>>>>>> ------------------------->>>>>>>>>>>>>
Ak tos. Nu tad tā būtu arī uzrakstījis: 1. The Tetons and the Snake River. Grand Teton National Park, Wyoming, 1942 (205. lpp.) 2. Bridalveil Fall. Yosemite National Park. California, 1927 (41. lpp.) 3. Sand Dunes, Sunrise. Death Valley National Park. California, C. 1948 (184. lpp.) 4. Pine Branch in Snow. Yosemite national Park, California. C. 1932 (68.lpp.) Es it kā redzēju pie Tava nika bildes apakšpusē četras maziņas bildiņas, bet nepievērsu tām tādu uzmanību un nedomāju, ka tās varētu būt Adamsa bildes. Tās analizēt? Publiski analizēt Adamsa darbus? Vispār derētu izlasīt Lapinu, ko un kā viņš iesaka analizēt un tad varētu to izdarīt. Kaut gan nē - tagad varētu ar pašreizēja sapratni mēģināt lasīt un to īsi aprakstīt un pēc Lapina vēlreiz mēģināt lasīt adamsa darbus. Un tad salīdzināt. Vai tad varētu vairāk ieraudzīt un izlasīt? Bet kāpēc Tev šie darbi bija profila bildē? Adamsa darbu cienītājs?
Man patikaas lavladas teksts adreseets luxferre, kursh peec Lapina komentariem naakamajaa dienaa staigaaja apkaart bez fotoaparaata: "Nekrenjkjeejies ..... es veselus 3 meeneshus nevareeju fotografeet peec Lapina komentariem";-))))))
Palldies alloxam par llinku 
