Graamatniicaa "Intelektuaalaa graamata" ir iegaadaajamas A.Lapina graamatas "Fotografija kak ...." (apmeeram 23 Ls, bet dazhas graamatas caur mani ir iegadaajamas pa 18,87ls) un "Ploskostj i prostranstvo, ili zhiznj kvadrata" (apmeeram 18 Ls). Varbuur kaadu tas interesee;-)
Александр Лапин. Плоскость и пространство, или Жизнь квадратом Цель теоретического исследования такова: 1. найти живое, 2. сделать его пульсацию ощутимой, 3. обнаружить в живом целесообразное. В. Кандинский «Точка и линия на плоскости»
«Плоскость и пространство» — следующая после «Фотографии как...» книга Лапина. «Фотографию как...» можно смело отнести к лучшим дизайнерским книгам новой России. Так аккуратно, легко и вместе с тем информативно до Лапина не писал никто. И вместе с тем «Фотография как...» — книга не простая. Даже сам автор советует ее прочитать как минимум дважды. Слишком глобальные вопросы затрагивает автор, хотя и старается писать о сложных вещах простым языком.
Некоторые из вопросов Лапин вынес в виде приложений в конец книги. Одно из таких приложений касается расположения фигуры в пространстве и плоскости и является, пожалуй, самым сложным местом в книге. Было понятно, что такой фундаментальный вопрос не раскрыть на нескольких страницах, и он нуждается в более подробном освещении.
Книга «Плоскость и пространство» формально поделена на две части, хотя фактически ее можно разделить на три: теоретическая, практическая и прозаическая.
Теоретическая часть подробно описывает разные типы восприятия плоского изображения, выступающее пространство и пространство за изобразительной плоскостью, феномен фигуры и фона, неоднородности изобразительной плоскости и другие сопутствующие темы. Автор настолько глубоко погружает читателя в рассматриваемую тему, что после прочтения не остается совершенно никаких вопросов. На мой взгляд, теоретическая часть даже немного затянута, некоторые моменты повторяются помногу раз. С другой стороны, много не мало.
В практической части на примерах картин и фотографий закрепляются усвоенные теоретические знания. Композиционные нюансы известных произведений рассматривались еще в «Фотографии как», но если там это объяснялось скорее «на пальцах», то в данном случае уже всё «по науке».
И, наконец, последняя часть книги — «Жизнь квадратом» — написана в легкой, шутливой манере. Это как десерт, после плотного обеда. Здесь уже материал излагается от лица персонажа — белого квадрата, который рассказывает про свою нелегкую жизнь в картинной плоскости. После этого завершающего аккорда, если у кого-то ещё оставались вопросы, то от них не останется и следа.
Таким образом, книга полностью выполняет возложенные на нее задачи: раскрывает тему от и до. Если «Фотография как...» — арабский скакун, которого надо еще постараться оседлать, то «Плоскость и пространство» исключительно рабочая лошадка — простая, усердная и предсказуемая.
Nopumpējamas arī ir. Tur tīra teksta padaudz (man ir visas), tā ka neviens necieš, izlasot tās elektroniski. Bet nu tas ir gaumes un attieksmes jautājums.
Lapina grāmatas ir rakstītas manuprāt priekš tukšu salmu kulstītājiem un beztalantīgiem indivīdiem ,lai varētu ar šo grāmatu palīdzību pierādīt ka jeb kurā marasmātiskā bildē ir māksla. Vispār ļoti labs materiāls izpētei ja kāds raksta diplomdarbu vai disertāciju psiheatrijā.
dzīves skolas grābekļu klase mūžapmācības grupā - klātiene/neklātiene - tas kā kuru brīdi vaine?
garantēts bezsakara freestails par jebkuru tēmu.
esu redzējis, ka "dzīvesskolnieki", gadījumos, kad agri pāriet no pamatskolas uz "dzīvesskolu", šo pensionāru cienīgo nekontrolētās apziņas plūsmu sasniedz jau 20 gadu vecumā
valterux, mjaaa .... tava uztvere ir vienkaarshi apbriinas cieniiga ..... es gan uzskatu, ka ir jaalasa peec iespeejas vairaak .. esmu jau pietiekami daudz savaa muuzhaa izlasiijusi, bet lasiishu arii shiis graamatas ..... vai visu es pienjemshu kaa dogmu - shaubos. Es pat atljaavos ar Lapinu par konkreetaam kompoziicijaam striideeties arii klaatienee un vinjsh neteica, ka es runaaju shkjeersaam;-p;-)
Ir un mēģināju lasīt viņa grāmatu - to, kas "fotografija kak..." Manuprāt priekš mana(mūsu) līmeņa fotogrāfiem par gudru(sarežģītu). Cilvēks to grāmatu rakstīja neatceros cik n-tos gadus.
Soudeka darbus es nevaretu par klusajam dabām nosaukt, man Soudeks patīk un kaut ka neesmu manijusi tur netīru istabas stūri pasniegtu ka dižo mākslasdarbu
Man nebija tas gods mācīties pie Lapina, bet es nedomāju ka es ko esmu zaudejusi. Es Maskavā mācību laikā apmeklēju Aleksandra Graščenkova lekcijas, un par tadam lietām ko raksta Lapins tur pat runa negāja, jo no paša sākuma bija pateikts ka nav jameklē kaut kas fenomenāls kur tā nav, bet jaiemācās saskatīt vajedzīgo momentu, ka saka atrasties īstaja vietā un īstajā laikā un gari nedomājot zināt ko gribi dabūt bildē gatavu.
Taisnība jau tev ir - nav nekādas jēgas studēt kompozīciju, labāk iegaumēt autobusu kustības sarakstu, lai laikus vari nokļūt vajadzīgajā vietā. Un arī ar gudrībām par ekspozīciju nav ko piebāzt galvu, jo katram ziepim ir auto režīms, aparāts pats visu vajadzīgo sarēķinās. :roll:
dansiga un linkman....... Ir lietas, kuras reāli darbojas tikai dzīvajā, un tad ir veselīgi, ka pa vidu nesmērē sviestu un nelej paniņas! Un to kopīgo lasīšanu nebiju iecerējis kā dikcijas pārbaudi!- antuun! Un domāju, ka satiktos- ne jau lai kopā lasītu ko jaunu, bet gan, lai pārrunātu un dalītos pieredzē par jau izlasīto.
Hari, nu par to var padomaat Tikai ... es nez, kad tuvaakaa laikaa man kas sanaaks ... bet ja buushu sheit un uz briivaam kaajaam - labpraat pievienoshos;-)
Par grāmatas izvēli pārrunām: ...es to par kvadrātu grāmateli vienkārši esmu pārvilcis no neta un vienu daļu nokopējis jau uz lapām... un palasījis. Tad dansiga un pārējie.- kā palika, tu piekrīti pārrunāšanai realitātē? Dažas manas domas par grāmatas lasīšanu... varbūt runājam tikai par izlasīto- vienu, divām, vai vairākām nodaļām? Un tad man patiktos runāt- ne tikai par izlasīto kopumā, bet gandrīz par katru rindkopu atsevišķi- un katrai izlasītai rindkopai līdzi nāk pārdomas un idejas, kuras radās katram personīgi... un galu galā mēs par centru ņemam foto!!! Tad gandrīz katrai rindkopai blakus liekam fotopiemēru no saviem, vai kāda cita darbiem. Jebšu arī neaprobežojamies piemēros vienīgi ar foto, bet ilustrāciju ņemam no jebkuras mākslas, vai pat nemākslas ...
He he - Dansiga gan čakla - izveidoja forumu. Tā nu tiešām bija runāts, ka varētu par to parunāt. Kā tas pašā sākuma rakstīts (mans brīvs tulkojums): grāmata domāta tiem, 'kuri apgūst skatiena uztveres psiholoģiju..., tā būs interesanta tiem, kuri vēlas dziļāk saprast tēlotājmākslu'. Sevišķi tālu neesmu ticis (nav jau romāns par plakni un telpu) un nav jau arī nekāda steiga. Un lasīt lasīšanas pēc un bez saprašanas neuzskatu par nepieciešamu. Varbūt pieminēšu kādu izteikumus no grāmatas, kas savukārt izraisījuši man jautājumus. Piemēram: "Un tomēr mēs redzam ne tik daudz ar acīm, cik ar smadzenēm." Tātad runa par to trešo aci (kā Kundziņš savā seminārā izteicās - troļla acs) ir spēja ieraudzīt vēl vairāk ir kāda īpaša smadzeņu spēja? Vienkāršā redze ir tikai tā, kas no diviem informācijas avotiem (domātas abas acis) izveido divu attēlu panorāmas bildi kaut kur smadzenēs par to, ko mēs redzam konkrētā brīdī. Vienā no pasākumiem, kurā fotogrāfēju, kāds izteicās - tam vīram esot absolūtā redze. Tā gan bija domāta kā uzslava kādam fotogrāfam, bet ja mūziķiem ir absolūtā dzirde, tad arī dažiem varētu būt absolūtā redze - troļļa acs ir vaļā no dzimšanas. Mhmm, tāpēc jautājums - vai kāds ir izpētījis un kaut kur aprakstijis kā šo - tēlaini izsakoties - troļļa aci atvērt vai arī kā saprast, ka šī troļļa acs ir atvērta? Ja nemaldos - kaut kur biju redzējis, ka kaut kādā skicē troļļa acs esot iezīmēta pierē (it kā smadzeņu daļā). Biju šķirstījis abas Lapina grāmatas un dažas rindkopās palasīju, taču nevaru uzreiz pateikt, kurā grāmatā un kurā lappusē, bet Lapins piedāvāja dažus variantus, kā var apgūt un saprast tēlotājmākslu. Tas varētu attiekties uz tiem, kas vēlas šo troļla aci atvērt un saprast tēlotājmākslu. Fiksās pārdomas.
Nekur tālu ar lasīšanu neesmu ticis, bet kvadrātgrāmatas sākumā viņš runā par tām telpām aiz bildes un bildes priekšā- kuras abas ar fiziskajām divām neieraudzīt... un katras saskatīšanai laikam vajadzīga atšķirīga acs... es gan nemeklētu kādu konkrētu vietu, kur tā trešā acs atrodas... tomēr, dažas raksturiezīmes tai trešās acs atrašanās vietai jau varētu piešķirt... absolūtā redze... visvieglāk jau laikam sajust-sadzirdēt absolūtās mēles... skatiena uztveres psiholoģija? Jau pats šis definējums man šķiet interesants... varbūt plaknes vizuālas uztveres psiholoģiskie aspekti? bet par redzēšanu ar smadzenēm- gribas apjaust definīcijas būtības sakarības. Šajā smadzeņlūkošanas procesā ir tik daudz aspektu... kā tiem pietuvoties? Man šī procesa sapratnei tuvina analīzes apjēga par bērna vizuālās uztveres un vizuālās izteikšanās procesiem. Cik brīvas ir krāsu un formu robežas bērniem pirms skolas vecuma( vai bērnudārza), kamēr viņu vēl neierobežo zināšanas! Un tad nāk noplakums! Bērns sāk producēt zināmo, redzēto; atkārtot to, kas kādreiz labi izdevies... un uzzīmē lietas uz tām neskatoties, bet to, kāda informācija viņā saglabājusies. Un, iespējams, šajā kāds paliek visu mūžu un ne viņš pats sev, ne kāds no malas neuzdod jautājumu: Paskaties uz to, ko tu zīmē, tās līnijas un krāsas ir pavisam savādākas...bet visvieglāk jau ir ar tām mēlēm...mēs tik viegli cilvēkiem, lietām kautko piedēvējam, bet kādas tās lietas, tie cilvēki patiesībā ir?... lielā daļā gadījumu tā nav reālā un tiešā informācija par konkrēto lietu, bet kautkāds subjektīvs pastarpinājuma surogāts! Tā kā runājam par foto, tad izrausim kādu gabaliņu no fotojomas, varbūt te, man šķiet, varētu piederēt apgalvojums par kādu konkrētu fokusa garuma objektīvu, kurš itkā attēlojot reālāko skatulenķi...- mīts, vai realitāte?!!! acs process, vai smadzeņu darbība? ...sanāk tik daudzko aizķert- lai katru ideju aizvestu līdz skaidrībai, vai punktam, kurš sāk apmierināt kāri pēc izziņas skaidrības apliecinājumam būtu vajadzīgs daudz vairāk detaļu.- lasīsim tālāk Lapinu un linkmanu( jeb drīkst tevi citā vārdā saukt?)!
vai tikai kaadu sadalju? mees jau ar LInkman apspriesaam domu atveert forumaa sadalju par sho teemu 
