Sēžu, drukāju bildes un mēģinu saprast, kāpēc platā filma tomēr dod "telpiskākas" bildes par kropoto matricu. Pat vienādos gaismas apstākļos. Cik nu varu atcerēties savas fizikas zināšanas, nekādi nesanāk to pamatot daudz maz zinātniski. Varbūt kādam ir idejas?
Tikko izdrukāju MB bildi no 4x5 negatīva. Tā kā pa logu skatītos Bet nu kāds ir tas fizikālais iemesls? Mazāks palielinājums?
Puskadra filma dod arī labākus pustoņus, nekā 35 mm kadrs. Par digitālo FF vai Crop kadru nemaz nerunāsim - tur dinamiskais diapazons vēl tāls no filmas...
skata lenkis kas veido perspektivi ir geometrisks jedziens un sini jomaa nekada atskiriba nav (lineara atskiriba uz bildes)
atskiriba ir trejada:
mazaks palielinajums - mazaka bildes mocisana
objektivu garums milimetros - lai ari ideala asuma zona mainot stikla mm ir vienada, tomer jo mazaks fokusa attalums jo kontrastainaka, detalam bagataka, riebigaka un plakanaka ir neasaa zona - krops no plata stikla vidus vienmer ir riebigaks par garaka stikla pilnu projekciju uz kadra
zaru slotas princips - bilde /ienakot kameraa/ tiek objektiivaa /saspiesta/ viena punkta un pec tam apgriezta projecejas uz gaismasjutigas virsmas - jo tuvak si virsma ir /satekpunktam/ jo grutak tai nolasit informaciju (punktus, linijas) - piemeram puskadra 6Mpix matrice nekadi nespej nolasit 1500baltu un 1500melnu liniju rastru, lai ari taas garaa mala ir 3008pix taa ar gruutiibam lasa 1000+1000 - 16Mpix ciparu pakalja ar nepilnas 4x lielaku laukumu brivi nolasa 100% jeb 2000+2000linijas, lai ari optika midiformatam no izskirtspejas viedokla ir vajaka par 35mm formata optiku
ak34:Sēžu, drukāju bildes un mēģinu saprast, kāpēc platā filma tomēr dod "telpiskākas" bildes par kropoto matricu. Pat vienādos gaismas apstākļos. Cik nu varu atcerēties savas fizikas zināšanas, nekādi nesanāk to pamatot daudz maz zinātniski. Varbūt kādam ir idejas?
Tikko izdrukāju MB bildi no 4x5 negatīva. Tā kā pa logu skatītos Bet nu kāds ir tas fizikālais iemesls? Mazāks palielinājums?
Laiku aptpakaļ par šo bija diskusija... rezultātā sanāca tā, ka dof ir konstants pie attiecīgajiem mm ... tikai attēls uz dažāda zimēra filmām vai matricām pie šiem pašiem mm nav viens un tas pats... finālā sanāca, jo lilelāka matrica/filma jo plānāks DOF (tas ir arī pamatojums kādēļ ziepīšiem iztekta dof paraktiski nav)
Maris:skata lenkis kas veido perspektivi ir geometrisks jedziens un sini jomaa nekada atskiriba nav (lineara atskiriba uz bildes)
atskiriba ir trejada:
mazaks palielinajums - mazaka bildes mocisana
objektivu garums milimetros - lai ari ideala asuma zona mainot stikla mm ir vienada, tomer jo mazaks fokusa attalums jo kontrastainaka, detalam bagataka, riebigaka un plakanaka ir neasaa zona - krops no plata stikla vidus vienmer ir riebigaks par garaka stikla pilnu projekciju uz kadra
zaru slotas princips - bilde /ienakot kameraa/ tiek objektiivaa /saspiesta/ viena punkta un pec tam apgriezta projecejas uz gaismasjutigas virsmas - jo tuvak si virsma ir /satekpunktam/ jo grutak tai nolasit informaciju (punktus, linijas) - piemeram puskadra 6Mpix matrice nekadi nespej nolasit 1500baltu un 1500melnu liniju rastru, lai ari taas garaa mala ir 3008pix taa ar gruutiibam lasa 1000+1000 - 16Mpix ciparu pakalja ar nepilnas 4x lielaku laukumu brivi nolasa 100% jeb 2000+2000linijas, lai ari optika midiformatam no izskirtspejas viedokla ir vajaka par 35mm formata optiku
ak34:Sēžu, drukāju bildes un mēģinu saprast, kāpēc platā filma tomēr dod "telpiskākas" bildes par kropoto matricu. Pat vienādos gaismas apstākļos. Cik nu varu atcerēties savas fizikas zināšanas, nekādi nesanāk to pamatot daudz maz zinātniski. Varbūt kādam ir idejas?
Tikko izdrukāju MB bildi no 4x5 negatīva. Tā kā pa logu skatītos Bet nu kāds ir tas fizikālais iemesls? Mazāks palielinājums?
Jēziņ, vienkāršāk par vienkāršu- asuma dziļums attēlā tak atkarīgs no matricas izmēra!!! Nu, un loģiski, ka asuma dziļums arī nosaka vizuālo divdimensiju attēla telpiskumu.
Bet nu kāds ir tas fizikālais iemesls? Mazāks palielinājums?
(lineara atskiriba uz bildes)
