nu, kas ir tirgot, ja avīze izmaksā honi, sanāk, ka notirgoju. bet ja cilvēks kadrā atpazīstams, viņš var prāvoties Parīzē. ir zināms precedents - bilde gan ne uz ielas tapa, bet studijā konkrētai vajadzībai, bet tika izmantota arī citai bez vismaz rakstiskas modeļa atļaujas. modele gan prāvu padirsa, bet iespējams tikai tādēļ, ka viņas adokāts bija duriks.
haralds: ar to avīž publicēšanu kaučkāds specifisks gadījums bija, tjipa žurnalistikas un preses brīvība, kas publiskā vietā iraid prioritāra... nevarēja tur parakstus likt tikai tādus kurus uzskata var traktēt kā apmelojošus... uispār LV šitais ir riktīgi nearts lauciņš... Bet Tevis minētajā gadījumā advokāts tok losis, vai arī papīrs tai pirmajai, konkrētajai vajadzībai labs sastādīts bija...
pie olimpijas čalīts uzlika objektīvu, vienkārši iečekot, pirkt vai nē, uzreiz jau klāt krievvalodīgs narkomāns un "borzī virsū" par to, ka šis tiek bildēts. cits gadījums, bolderājā uz mola bildēju saulrietu, garām iet (atkal krievvalodīgi) jaunieši un tas pats. pat nevajag iebāzt objektīvu sejā, kad jau ir neapmierinātība. te nav ņujorka.
nu jā, cilvēki ir dažādi. ir gadījies, ka es kādu bildēju garām ejot, vai pat viņu nebildēju, bet kaut ko garām, un šie (šis) uzreiz sāk pozēt vai pat vēl uzstājīgi prasa "nobildē mani!" vienreiz āgenskalnā bildēju ielu, nez no kurienes uzrodas maz krievu puikiņš un izmisīgi sauc "fotkai meņa, fotkai meņa!" ko nu es, bildēju arī.
vinsh izskataas taads pamests, nevarigis vecinsh taadam jau neviens nekraus. padomaaas vecajam vecuma marazms uznaacis... a pameegini tu taa savu d200 vai veel krutaaku verku un zipeni ar izstieptu roku. pagadiisies kaads boksersi vai karatists tas jau peec inerces pashaizsardziibas instikts nostraadaas
A neviens jau nevar piespiest izdzeest aara (ja nu fiziski, bet tas tad velk uz huligaanismu), jo fotograafija ir tav autordarbs un tavs ipashums, kaa ari kalpos par pieraadijumu, ja nu kaads veeleesies veersties policijā -> tiesā. bildēt drīkst līdz tam brīdim, kad konkrētā persona pasaka ka nevajag mani bildēt...
90.gadu pašā sākumā pa Rīgu siroja viens vīrelis ar fotoaparātu un bildēja gājējus, tiesa šitā ģīmī ar objektīvu nelīda, bet mēģināja izkost tos, kuri pēc tam bildi varētu nopirkt, un attiecīgi nobildēt, lai viņš to bildi gribētu. Pēc nofotografēšanas fakta, pacientam iešķieba vizītkarti, kurā bija norādīta adrese Barona ielā, kur jānāk pēc bildes, iespējams, tā bija tā pati fotodarbnīca, kur tagad galerija Istaba, ja patika varēji iegādāties, vai pat pasūtīt papildus tirāžu, ja ne, tad ne. Nezinu cik ilgi viņš ar to biznesu ņēmās, bet kaut kādam laikam droši vien kāda iztikšana bija.
Nevaik staigāt pa nakti pa maskačku ta nebūs pa muti Bieži vien izeju cauri rīgas ielām. Cilvēki pa lielam ir diezgan pozitīvi noskaņoti uz noknipsēšanu. Es gan esmu par kautrīgu, lai darbotos kā fotogrāfs ieliktajā sasar jūtubes linkā bet kādreiz gribētu tā Bildes gan jancīgas
bet es bildēju ar midiķieģeli no vaļēja auto attiecigi nevajadzēja meklēt kur nolikt kameru un mesties klopēties
kad esu ar kājām neviens nav brucis virsū - kautgan man nepatīk vienveidīgā pārsteiguma izteiksme šitik agresīvi dabūtās bildēs un tik nagla nebildēju - ir bijusi gan purpināšana gan prasības bildēt vēl
domāju vērtīgākas ir slepus bildētas bildes no kaklā esoša kameras ar tālvadību u.t.t. brāķa procents protams drausmīgs
Nu, piemēram, man augums ir 1.91m, ja es kādus 2 gadus pasēdētu trenežieru zālē uzdzītu kādus 100 - 110 kg... pēc tam vasarā, krekliņā bez rokām bildētu cilvēkus uz ielām, diez vai krievvalodīgie man mēģinātu ko aizrādīt...
Manuprāt, strītfoto ir visinteresantākais žanrs! Labs links. Runājot par Rīgu - maza jau tā Rīga, bet kadru un kontrastu ir baigi daudz... ja vien būtu no kā pamācīties šī žanra praksi, ietu līdzi
Par atraušanos - nu .... vvz, bet re kur drosīgi vīri kadra vārdā upurē savu veselību:
[url=www.alcocolleagues.com... ielikt urli, lai fotobloga foruma endžins to saprot, bet ja godīgi, man ZB
Bumerangs:piekam pastāv risks dabūt bietē,šādi fotogrāfējot
Vajag kā Lunis - vienā citā topikā stāstīja, ka kāds esot šim gribējis sadot, rezultātā šis esot šo kā burkānu spraudis kaut kur. A ja izej uz ielas ar domu, ka ir risks dabūt bietē, tad vispār tā ir doma, kuru baigi ātri uztver tuvējos kvartālos klīstošie bietē devēji un tas ir gandrīz garantēts, ka dabūsi bietē.
alvils:pie olimpijas čalīts uzlika objektīvu, vienkārši iečekot, pirkt vai nē, uzreiz jau klāt krievvalodīgs narkomāns un "borzī virsū" par to, ka šis tiek bildēts.
kad pieprovēju Kaleinaru 100 mm/2,8 FE-2 Nikonam, bija analogi. no bankas man reiz iznāca apsargs piesieties, bet kad noziņoju, ka smukumam /saule atspīdēja stiklos/ bildēju, atšuvās. un tamlīdzīgi. viens fotogrāfs 1X norāvās no firmas apsarga uz ielas bildējot māju, kuru ugunsnelaime bija piemeklējusi un kameru a sabonzēja. kad nu nejauši izrādījās, ka tas liela policijas čiekura dēls, klanīdamies un atvainodamies atnesa gluži jaunu tādu pašu kameru vietā. /mans tēvs bija ķīmiķis un diemžēl jau apglabāts svētītā zemē/.
Latvijā tāds puisis kā Jānis Ulbiks jau sen bildē šādā stilā. Tiesa nav sen redzēts un cerams nav fotografējis Maskavas rajonā. Pēdējais raksts par viņu ir saistībā ar Lomogrāfiju: www.delfi.lv...
cits gadījums, bolderājā uz mola bildēju saulrietu, garām iet (atkal krievvalodīgi) jaunieši un tas pats. pat nevajag iebāzt objektīvu sejā, kad jau ir neapmierinātība. te nav ņujorka. 
