Jau sen gribēju uzrīkot kādu pasākumu savu vecvecāku dzimtajās vietās, kur tika pavadītas daudzas jo daudzas vasaras. Man par pārsteigumu, arī tagad, pēc 15 gadiem, tur nekas nav mainījies – cilvēki, ciemati un galvenais ceļi, ir palikuši tie paši. Ja mums daba māte palīdzēs, un uz Jāņiem atsūtīs lietu, tad Latgales plašie mālainie lauki pārvērtīsies par off-roadistu idili. Kā par nožēlu, Krāslavas rajonā ir ļoti maz valsts mežu, kas ļoti sarežģī pasākuma izveidi, jo jāveic daudz saskaņojumu ar privātajiem īpašniekiem, bet kā jau minēju – tas ir tā vērts. Bāzes vieta ir pasakainā vietā pie Ežezera, tūristu bāzē „Ezernieki”. Tūristu bāze, kas tika uzbūvēta Padomju Savienības laikā 1970 gadā, pārsteidz ar saviem izmēriem ņemot vērā attālumu no Rīgas un citām biezi apdzīvotām vietām. 1998. gadā tūristu bāze beidza savu darbību un vēl līdz šodienai notiek tās restaurācija, diemžēl notiek gausām lēni un pagaidām restaurācijai galu neredz. Šā vai kā, bāzes telpās un istabiņās iespējams izmitināt ne pārāk prasīgos off-roadistus, turklāt par velti. Uz ērtībām neceriet, no organizatoru puses tiks noorganizētas sausās tualetes un nomazgāties varēsiet ezerā. Būs arī lauku virtuve un iespējams arī kāds muzikāls priekšnesums. Ņemot vērā pagājušā gada protestus, TR1 klasei būs trases formāts – „Pārsvarā braucam un vinčojamies tikai kļūdu dēļ” Iespējams būs jānobrauc daudz vairāk kilometru nekā ierasts citās sacensībās, bet toties izbaudīsiet Latgales skaistos reljefus un ezerus. Par kvadracikliem (Open klasi) tiks īpaši padomāts, tiks izveidoti papildpunkti, kuru paņemšanai vajadzēs pielikt ne mazums pūļu. Izbaudīsiet necaurejamus purvus un kolosālākos kalnus, kuriem Gaiziņš pat blakus nestāv. Veiklākie no TR3 varēs meiģināt paņemt kvadracikliem domātos punktus, par ko saņems lielāku vērtību. Par trasi – būs vairākas orientēšanās zonas, kurās punktiem būs dažāda vērtība. Tādā veidā TR1 un Open klase, varēs izvēlēties kurus punktus ņemt, kurus nē – jo trase tiks veidota tā, lai noteiktā kontrollaikā visus punktus paņemt nebūtu iespējams. Tas liks dalībniekiem vairāk domāt stratēģiski, nevis vienkārši ‘’maukt’’ no punkta uz punktu. Būs karjera, ar vecā labā Triāla elementiem, kur vajadzēs nobraukt maršrutu pa sarežģīti nospraustu ielentotu trasi. Ja būs laiks un iespēja, izveidošu veco labo leģendu, par teratripa, vai velospidometra nepieciešamību automašīnā paziņošu 10 dienas pirms posma diskusijās. Par tūrisma kausu – patiks visiem, kas fano par populāro TV šovu ‘’skrējiens pēc miljona’’ Visiem dalībniekiem būs jānokļūst līdz nākošajam punktam izmantojot informāciju, kas tiks iedota iepriekšējā kontrolpunktā. Tās var būt gps koordinātes, leģenda, varbūt mīkla, kuru atrisinot jūs nokļūsiet pie nākošā punkta. Daudzos punktos būs iespēja izvēlēties starp vairākiem uzdevumiem, iespējams būs izvēlēties no sava auto sagatavotības pakāpes dažādas grūtības pakāpes maršrutus. Protams, būs daudz braslu pārvarēšanas (līdz 0,7m), dubļainu ceļu, grūti izbraucamu mālainu ceļu. Ieteicams (vairāk kā obligāts) komandā vienu a/m ar vinču. Parūpējaties, lai katrā komandā būtu cilvēki, kas nebaidās no augstuma, māk labi peldēt, labi orientējās apvidū (māk noteikt azimutu un nekļūdīgi nosaka debespuses). Vienvārd sakot, jo komandā būs vairāk cilvēku, kas būs spējīgi dažādos specifiskos uzdevumos, jo lielākas izredzes uz uzvaru. Neaizmirstiet paņemt līdzi pases, jo bieži vien maršrutu laikā nokļūsiet tuvu ( līdz pat 200 m) Krievijas, Baltkrievijas robežām. Darīšu visu lai izveidotu neaizmirstamu pasākumu.
Ja kādam nav skaidrs,kas tas īsti ir,lūk mana reportāža no iepriekšējā posma: www.fotoblog.lv...
"pasakaina vieta pie Ežezera... ja mums daba māte palīdzēs......izbaudīt kolosālus purvus un kalnus, kam Gaiziņš pat tuvu nestāv...."
un tad atbrauc tās affes ar džipmāšīnām un visu samaļ dubļu putrā, saposta zemsedzi, iznīcina mikrobiotopus, izdangā, izbiedē dzīvniekus un citādi degradē dabas ritmus, kā lieliski parāda Tava reportāža no iepriekšējā gada.
nu pišam pišam mūsu smuko LV dabiņu, pilsoņi, gan jūsu bērniņi sēdēs uz asfalta/betona čupiņas un laimīgi neko nezinās ne par kādiem smukajiem Ežezeriem, jo viss būs izbraukāts, nobruģēts, mauriņi noskūti un sabūvētas tūkstoš Salienas.
laimīgu taciņu.
(IMHO šitos dragreisistus aiz olām pakārt sirmajā ozolā)
To piemēram,ka ja šis pasākums tādu postu nodarītu dabai,tad brēku celtu nevis vien tu,bet arī atbildīgie dienesti.Bet gudri bļaut par lielo postu un tajā pašā laikā uz pilnu klapi baudīt civilizācijas labumus jau var.Man šodien nav noskaņojuma uz lielākiem strīdiem... p.s. jebkurš LIKUMĪGS autosporta pasākums iziet cauri gana pamatīgai birokrātijas mašīnai lai nosistu jebkuru vēlmi to organizēt vēlreiz,ja tas nav benzīns asinīs. p.p.s. tavu uzmanīgo lasīšanu arī novērtēju,jo reportāža vispār ir no 2. posma Trapenē.
tāllēkšana, daiļslidošana, hokejs, badmintons utt utjp. ar ir pabāžami zem šī jēdziena, bet neviens no tiem atklāti un tieši neposta dabu.
Kaut kā neviens par meža izcirtējiem un lielajiem kokgāzēj traktoriem nebļaustās, pēc kuriem meži paliek neizbraucami.. Kā kāds iebrauc kaut kur ar džipu vai kvadriņu, 'tā uzreiz liela brēka
mhm... un kādu kaitējumu dabai nodara celtniecības tehnika,kas nepieciešama viena vieglatlētikas stadiona uzcelšanai,ko? m? Turklāt būvējot tādu kaut ko,pārmaiņas ir stipri neatgriezeniskas,šeit tikai ūdeni pamaisa. Turklāt,kā SM minēja,mežcirtēji nodara ne jau mazāku postu..
Kaut kā neviens par meža izcirtējiem un lielajiem kokgāzēj traktoriem nebļaustās, pēc kuriem meži paliek neizbraucami.. Kā kāds iebrauc kaut kur ar džipu vai kvadriņu, 'tā uzreiz liela brēka
vienmēr ir bļauts.to dara gan vietējie iedzīvotāji, gan dabas aizsardzības institucijas..... jo īpaši pret šo traktoru braukāšanos laikā, kad putniem jāizved mazuļi. Tādēļ jau cilvēki izdomāja nekailciršu saimniecību un izlašu cirtes, kas nenoliedz mežsaimniecību kā tādu, bet arī nenodara tādu postu. Protams, jaukais LVM tač nevar neko tādu atļauties (ar izlases cirti tu piķi nerausīsi), nemaz nerunājot par biezīšiem ar meža īpašumiem, labāk iebraukt lielo traktoru, nomaukt kailcitri, saņemt piķi un beigta balle. Un zemkopības ministrijiņa tik cep normatīvus par labu savai "naudas raktuvei" un veksmīgi aizslidina mk noteikumu un likumu projektus garām vajadzīgajām iestādēm, lai pasarg dies nenonāk uz saskaņošanām.
ja uzcelsi stadionu pilsētā, tad būs mazāka skāde, jo te jau ir fōna piesārņojums, maza sugu daudzveidība, sinantropas sugas, kas pielāgojušās šurīšanai pa miskastēm vai augšanai musurčupā. Necels jau stadionu Ežezera krastā.
Toties tur, kur daba ir neskarta ir liela sugu daudzveidība ar retām sugām, kam pat mazākais traucējums var būt nāvējošs, pat "ūdens pakulstīšana"ja tā to te gribas nosaukt. Protams - loģisks mietpilsoņu jautājums - nahren mums sugu daudzveidību? Nūuuuuu, kad mūsu bērni, vai bērnubērnu, vai mēs paši pēc kādiem 70 gadiem skraidīsim svilstošām pakaļām un meklēsim retus augus, sūnas, ķērpjus vai dzīvniekus, no kuriem iespējams varētu izgatavot zāles visiem mūsu triperiem, vēzīšiem, aidiņiem un citai herņai ko cilvēce pa to laiku būs sadzīvojusi, tad gan pieminēsim vec vec vectēva meža traktorus, rallijvāģus un citus "izklaides objektus", kas, iespējams, sabraukāja pēdējā glābiņa - kāda laksta - atradnes tur tālajā daiļajā Latgalē pie Ežezera.
un ja mežsaimniecībai vēl ir arguments ka tā dod labumu ekonomikai, tad nu rallijam nav nekādu attaisnojumu apzinātai cilvēces nākotnes čakarēšanai (ja mēs kā suga vispār gribam eksistēt vēl)
mūsdienās nebūtu īpaši prātīgi dzīvot ar devīzi - "aiz manis kaut ūdensplūdi". jo īpaši, ja ir mazdrusciņ aizķērusies kāda mīlestības un rūpju kripata pret saviem bērniem, kuriem te daži grasās atstāt daiļu jo daiļu tēvu zemīti (kā rādās)