Pirmkart jau pareja uz MB. Nekad nebildeju uzreiz mb kamera, labak kontroleju visu pareju pats, neka uzticos kamerai. Asums. Kontrasts. Krasas. Kloneshana. Levelji un curves.
Tas man ir minimala. (protams zinamas robezas, jo ar to pashu curves var ne pa jokam izmainit bildi.)
saiteuznabu - nee secibas man nav. Ne visas bildes apstradaju un ne vienmer ir viena un ta pati seciba. Nosaucu tikai tas lietas, ko izmantoju visbiezak.
PS vienīgi sensora pleķi (atsevišķos gadījumos liekā noņemšana vai nomaskēšana - viss, kas ir neliels, bet traucē darīt kadru tīru un sabalansētu)... pirms tam protams bilde iziet caur CameraRaw. Par to ko tur daru rakstīju rakstā par fotoarhīviem: www.fotoblog.lv... un šiet būs izrāvums par uzdoto jautājumu: Bildējiet RAW un ja tomēr negribas, tad JPG iestatījumiem jābūt pa 0 (nekādu +1 sharpening, +2 saturation, utt). Tālāk Photoshop (PS), ko izmantoju aizvien biežāk tikai kā CameraRaw un Healing brush tool (sensora netīrumiem, ar kuriem netieku galā iekš CameraRaw). Manuprāt, galvenais noteikums ir visu ar mēru. Ekspozīciju neaiztieku nekad - visātrākais veids, kā palielināt trokni, vismaz uz mana eos 20D. Ja gribu bik gaišāku bildi, tad izmantoju gaišumu (Brightness), bet ne vairāk par +100 (vislabāk nepārkāpt 75 robežu). Kontrastu neaiztieku nekad, tā vietā izmantoju Brightness un Blacks apvienojumu. No Fill light arī ceņšos izvairīties trokša dēļ. Ja gadās, ka darot bildi gaišāku kaut kas nedaudz izdeg, tad izmantoju nedaudz recovery, bet minimāli, citādāk baltie kļūst pelēki. Man mīļākais ir Clarity - ideāla lieta mikrokontrastam. Par tā lietošanu var netraukties. Visas bildes, kurām vajadzēja pat clarity +100 ir izgājušas cauri jebkuram inspektoram. Vibrance un saturation lietoju ne vairāk par 5, jo tas ir ideāls tūlis, lai nogalinātu pustoņus. Vienīgais, ko iesaku dažreiz padzenāt eksperimenta pēc ir HSL - hue, saturation, luminance. Konkrēti pa punktiem izstātīt nevarēšu, bet ir vērts pamēģināt. Piemēram, lai padarītu zāli "zaļāku" pietiek pie HUE pabīdīt nedaudz dzeltenos un zaļos toņus (uz aci) un efekts būs uzreiz manāms. Tikai atkal - visu ar mēru. Asināšanu (sharpening) un trokšņu noņēmēju lieku mierā. Noklusētie istatījumi - SH 25, 1.0, 25, 0 un NR 0, 25 ir ideāli un ja ar tiem bildes kvalitāte nav laba, tad ver ciet un ņem nākamo - diez vai varēs palīdzēt. Un pēdējais no izmantoju ir Lens correction. Dažreiz pielieku vinjetu, ja prasās (tikai sūtot bildi uz arhīvu vajag aprakstā uzrakstīt, ka to tu pats esi izradījis (piemēram, vignette added), lai inspektors nepadomā, ka tev slikta lēca), dažreiz nākas lietot defringe un chromatic aberration rīkus, lai tiktu vaļā no krāsainiem spīdumiņiem, gan labi apgaismotām malām. Un tas laikam viss.
šis jautājums tāda nedaudz vispārināšana - varbūt tiem kas bliež vislaik pa vienu lauciņu jau paurī presets izveidojies, bet savādāk - bildes un situācijas ir dažādas
a sasar lieki noliek mb režīmu kamerā - man traki patīk gaismēnu bildes (piemēram ar zipenēm) bildet melnbaltas - mirklī redz vai gaisma veiksmīga - raksta raw+jpg - atstāj veiksmīgās bildes - gala bildi taisa no raw un jpg privjušku (kura neatsveramu ieguldījumu devusi) beigās godīgi izsviež
Maris - nu tas jau ir gaumes jautajums, kas kuram vairak patik. Es varu nobildet mb kamera, lai redzetu aptuveno gala rezultatu. Es ka amatieris raw nebildeju, tapec shauju jpeg krasainu un pats uz kompja nonjemu krasas.
Senders:Ja bildēsi mb raw, tad kamerā rādīs mb, bet kad vērsi uz kompja, tad varēsi kruķīt uz nebēdu savus mb iestādījumus vai pat atgriezties uz krāsām...
Zinu, bet kaa jau teicu, pagaidam nav nepiecieshamibas pec raw.
nu i tēma palaista PS tieši tik daudz, cik AUTORA PRĀT bilde prasa, un katrai bildei savs piegājiens... standarta metodes ir tikai attīstot filmiņu... jo neviens neriskē sasist negatīvo materiālu slapjajā procesā... un pēc tam arī tur katrai bildei sava pieeja
dansiga:arii filminju attiistot experimenteeja .... lai jau attiistiishanas processa dabuutu dazhaadus efektus!
pareizi raksti- eksperimentē... bet nekad to nedarīja, kad tika nobildēts kaut kas nopietns ... tad tikai pārbaudītas vērtības... Bet forši sanāktu, ja paeksperimentētu ar kāzu filmiņu ruļļiem
Haiduks...standarta metodes ir tikai attīstot filmiņu...
Tieši filmiņas attīstīšana bija pats nozīmīgākāis etaps,neskaitot,protams pašu kadra radīšanu,un standarta metodi attīstīstīšanā lietoja tikai iesācēji un tad,kad nebija sevišķas vajadzības pēc kvalitatīvām bildēm.