Par kādām gaismas barjerām mēs runājam?!... Un dof ir relatīva lieta... Ja kādam liksies interesanti, tad varat pameklēt netā filmu par Kubriku. Tur viņa ilgadējs kamermens stāstīja, ka Kubriks tam atnesis NASA satelīta objektīvu ar F 0.75 un pateicis - dari, ko gribi, bet piemontē pie videokameras... un viņš to izdarīja. Viena no Kubrika filmām (en.wikipedia.org...) tika uzfilmēta tikai ar šo objektīvu, ar tādu domu, ka netiks izmantoti prožektori, bet gan dabīgais apgaismojums... viens no filmas kadriem: upload.wikimedia.org...
WMWMW - skaidrs, ka nav domāts 2 metru attālumā bildēt, bet vienalga - tas ir ļoooti specifiska pielietojuma bibis. Skaisti un jauki bildēt tikai ar dabīgo gaismu. Tikai vajag atcerēties, ka tik pat labi var paņemt filmiņu ar augstāku ISO un tajā redzamo troksni izdot par mākslu, var filmēt tikai naktī, var filmēt tikai dienā, var filmēt slēgtā paviljonā tikai mākslīgajā apgaismojumā. Jebkura gadījumā Bibis pārāk specifisks, kā arī der tikai Leica aperātiem (nebūs mūsu rindās daudz šādu kameru īpašnieku), cena arī atbilstoša... Tas ir tāpat kā jūsmot par Habla teleskopu - novilkt to lejā un pateikt operatoram, man pajāt, kā tu to pieliksi pie WEB-kameras, bet man filma jāfilmē... Kā esperiments - forši, kā reāli lietojama kombinācija - vai vajag?
Tāpēc mans uzskats - ir forši, bibis uztaisīts un tā, bet reāla ikdienas nepieciešamība un pielietojamība bloggeru rindās ir visai ierobežota. Ņemt šādu bibi, lai bildētu kaut uz F/2,8? Tik pat labi var paņemt lētāku bibi, kam ir F/1,4 un cena būs dalīta ar ~4...
Grāmatās raksta vai nu par izcili gudriem, atpazīštamiem, slaveniem vai izcili stulbiem cilvēkiem. Sanders, uzfilmē filmu ar Habla teleskopu, kas piemuķīts pie WEB-kameras. Par Tevi grāmatu uzrakstīs...
Redzi - ja to filmu būtu uzfilmējis kāds Antūns Lielknubis - tad rakstītu par idiotu, ja Kubriks - tad tas ir megakruta. Te der atcerēties Maļēviča "Kvadrātu"... Bet tā jau ir - Quod licet Iovi non licet bovi...
Bet tak var visādi muļķoties arī ar fotogrāfiju - liec klāt pie iPhona 400 mm F/2,8 fiksfokusu, vai bildē ar Ds Marku bibja vietā caur pastkartīti, kura ar adatu izbakstīc caurums... Manuprāt metodes nav svarīgas ir svarīgs rezultāts, jo bieži vien viena un ta paša rezultāta sasniegšanai ir pieejamas vairākas metodes...
palaidniex:Redzi - ja to filmu būtu uzfilmējis kāds Antūns Lielknubis - tad rakstītu par idiotu, ja Kubriks - tad tas ir megakruta. Te der atcerēties Maļēviča "Kvadrātu"... Bet tā jau ir - Quod licet Iovi non licet bovi...
Bet tak var visādi muļķoties arī ar fotogrāfiju - liec klāt pie iPhona 400 mm F/2,8 fiksfokusu, vai bildē ar Ds Marku bibja vietā caur pastkartīti, kura ar adatu izbakstīc caurums... Manuprāt metodes nav svarīgas ir svarīgs rezultāts, jo bieži vien viena un ta paša rezultāta sasniegšanai ir pieejamas vairākas metodes...
palaidniex:Sanders, tad man jautājums tieši Tev - gribi teikt, ka labāka (citādāka, dārgāka, precīzāka) tehnika mani vai Tevi padarīs par labāku fotogrāfu?
Manuprāt nekorekts jautājums, tāpēc atbildēt būs grūti... Ja teikšu jā, tad akcentēšu to, ka fotogrāfs ir tehnika, ja nē, tad to, ka viss slēpjas fotogrāfā... bet, manuprāt, viss ir kopā... Ar fotogrāfu ir tā pat kā visās citās DZĪVES jomās... Tik pat labi es tev varu uzdot jautājumu - Vai tu domā, ka grāmatu lasīšana, muzeju apmeklējumi, informācijas smelšana galvā, eksperimenti, utt tevi padarīs par labāku cilvēku?
Es atbildēšu tā - grāmatas, muzeji, mākslas darbi, padarīs manu informācijas bagāžu lielāku, plašāku pasaules redzējumu, sniegs vairāk informācijas ar ko "operēt". Līdz ar to padarīs par pieredzējušāku, jeb pieredzes bagātāku, bet ne labāku vai sliktaku. Dos man vairāk informācija,s lai domātu, vērtētu, spriestu... Visai iespējams mainīs manu attieksmi pret pasauli vai dažādām izpausmēm un lietām manā dzīvē, bet tas viss būtiski nemainīs manu raksturu. Kā cilvēks es būtiski nemainīšos, ja nu vienīgi palikšu zinošāks, ja to visu spēšu atcerēties. Ir tāds mazpazīstams pilsonis vārdā Konfūcijs, kas ir teicis šādus vārdus: "Pieredze ir iedegts lukturis, ko mēs nesam pār plecu pārsviestas kārts galā. Tas lieliski izgaismo noieto ceļu, bet met tumšu ēnu virzienā, kurp dodamies." Redzi arī tas saka, ka laternas nesēja raksturs nav atkarīgs no laternas spožuma vai kārts garuma...
Tāpēc es teikšu tā - fotogrāfija ir fotogrāfs, nevis tehnika kuru tas lieto. Fotogrāfam ir vienalga kāda tehnika iemūžina viņa domu, redzējumu, svarīgs ir rezultāts... Ir cilvēki, kuru darbi ne tuvu nav perfekti tehniskajā izpildījumā, bet darbu ideja ir skaidra un lieliski parādīta, ir cilvēki, kam ir tehniski perfekti, bet neko neizsakoši darbi...
palaidniex:Ir cilvēki, kuru darbi ne tuvu nav perfekti tehniskajā izpildījumā, bet darbu ideja ir skaidra un lieliski parādīta, ir cilvēki, kam ir tehniski perfekti, bet neko neizsakoši darbi...
Es pie tiem, kam tehniskais izpildījums stāv tālu pāri paustajām idejām. Ar ļoti retiem izņēmumiem. Vai arī drīzāk pie tiem, kas mēdz iemūžināt to, kas pamšam šķitis iemūžināšanas vērts.
WMWMW - tu dumjš vai izliecies? Vai filmas sižets, kadrējums, mākslinieciskā vērtība atšķirsies, ja to bildēs ar F/0,75 lēcu un ISO 100 filmiņu vai ISO 1600 filmiņu un F/2,8 lēcu, vai ar ISO 75 filmiņu, F/5,6 lēcu un ļoti labi strādājošu gaismotāju komandu? Mākslinieks radīs vienu un to pašu mākslasdarbu ar visiem 3 pieejamajiem risinājumiem. Tas domās par to, ko citi redzēs fotorāmītī vai kinoekrānā, nevis par to, ar kādu tehniku to sasniegt. Tas pacentīsies sasniegt to ar to, kas ir pieejams. Ja iet runa par komerclietām, tad izvēlētos līdzekjļus noteiks budžets/sponsori nevis mākslinieks. Un tas pats būš jārada ar to, kas pieejams, sponsorēts, finansēts.
Runājot par graudu vai jebkuru tehnisko informāciju... Tas, ka es zinu vai nezinu par filmiņas graudu kaut kā ietekmē manu attēlu "māksliniecisko" kvalitāti? Es nerunāju par tehnisko kvalitāti...
Bet topiks jau arī tīri tehnisks - jaunā Leica lēca ar satriecošajiem F/0,95... Interesanti gan uzzināt - no kā tad es bīstos? Un kāpēc Tev, WMWMW, neliek mieru kaut kādi FHM plikumi? Kas tie tādi?
Pasaki - kāda starpība gaiša lēca + mazjūtīga filma, vai tumšalēca + jūtīga filma? Vai mazjūtīga filma + tumša lēca + gaismas? Es domāju rezultātā? Ar visiem trijiem var panākt mākslinieciski pilnīgi identisku rezultātu... Pie kam pēdējais variants droši piedāvās lielāku iespēju izpausties, radošāk izmantojot gaismas - tātad māksliniekam paverot teorētiski lielākas iespējas... ... sasniegt pavisam savādaku rezultātu... Būš arī frīki, kas nobildēs ar kautkādu lēcu uz kautkādas digimatricas, pilnīgi savādāka apgaismojumā un tad 2 nedēļas bezmiega nakšu pie compja - un voila - tas pats rezultāts...
Ja izmanto abos gadījumos lēcas ar līdz galam atvērtu fragmu, tad uz fotogrāfijas mainās tikai divas lietas DOF un graudainība. Slēdža ātrums ietekme bildi tikai tad, ja tiek tverta kustība ar noteikumu, ja ar mākslīgo apgaismojumu nekompensē nepietiekamo gaismas daudzumu. Bet fragmu līdz galam atvērtu lieto gana reti. Pie F/4 abām lēcām mainīsies tikai lēcu zīmējuma asuma īpatnības, kas daudziem (asuma ne-feinšmekeriem) var palikt nemainīts...
WMWMW - ja tu gribi man stāstīt par outoffocus radīto šmidziņu un/vai bokeh zīmējumu - tad vari būt mierīgs - es to ļoti labi zinu. Es arī zinu par objektīviem, kam ir šīs paplūdušās zonas kontroles gredzeni... Strīdēties, kam tīkamāks šis šmigas efekts un kam smukāks bokeh - ir tik pat bezjēdzīgi kā strīdēties kas ir labāks persiks vai aprikoze... Vai arī kas vērtīgāks kartupelis vai tomāts...
palaidniex:Pasaki - kāda starpība gaiša lēca + mazjūtīga filma, vai tumšalēca + jūtīga filma? Vai mazjūtīga filma + tumša lēca + gaismas? Es domāju rezultātā? Ar visiem trijiem var panākt mākslinieciski pilnīgi identisku rezultātu... Pie kam pēdējais variants droši piedāvās lielāku iespēju izpausties, radošāk izmantojot gaismas - tātad māksliniekam paverot teorētiski lielākas iespējas... ... sasniegt pavisam savādaku rezultātu... Būš arī frīki, kas nobildēs ar kautkādu lēcu uz kautkādas digimatricas, pilnīgi savādāka apgaismojumā un tad 2 nedēļas bezmiega nakšu pie compja - un voila - tas pats rezultāts...
vot ir ļaudis, kuri bildē. Un ir tādi, kas runā par bildēm
Neatceros vai to pats Maļēvičš teica, jo par to kvadrātu info lasiju jau pasen. Kritiķi vēl pieļauj domu, ka zem tā kvadrāta iespējams ir vel kas cits uzgleznots, kas nav redzams protams. Protests, jā mierīgi. Jauni virzieni visbiežāk parādās, jo veicais sāk likties jaunajai paaudzei bezgaumīgs.
Redzi - Tu izlasīji to, ko kritiķi uzrakstīja un kas viņiem šķita, rādijās... Kad un kā tas darbs radās zina tikai pats Maļēvičs, un iespējams, to radot viņš ne par ko nedomāja, vienkārši radīja TO kādā mirkļā iedvesmā...
Maļēvičs pirmoreiz izstādīja savu melno kvadrātu 1915.gadā, kādā no futūristu izstādēm, viņš to atšķirībā no pārējiem saviem darbiem bija novietojis telpas stūrī augstumā, kurā liek ikonas. kāpēc tieši šo darbu?
Mimētiskā karantīna
Neiztrūkst arī miesas bojājumi (kas raksturīgi asa sižeta drāmai). Mimēze ir atzīta par bīstamu, tā prasa piesardzību. Platona 20.gadsimta lasījums mimēzes apgabalā ievieš teorētisko karantīnu: atdarināšana ir saistīta ar traumu. Platons atzīst, ka iespējams tikai mēģinājums atbrīvoties no mimēzes, jo, skatoties saulē pat dažas sekundes, skatienu kaut kas aizsedz. Īsteno realitāti skatīt neizdodas, redzamību noklāj zaļi melns traips (šis nav oriģinālais Platona, bet Žaka Lakāna jēdziens, kuru viņš lieto, būdams ļoti platonisks autors, norādot uz reālā objekta slēptību skatienam). Traipu rada acs tīklenes kairinājums, tātad neliela trauma.
Akluma pieredzi skaidri uzrāda Kazimira Maļēviča Melnā kvadrāta koncepcija. Tas, kas atklājas skatienam Kvadrāta vērojumā, ir ‘tumša bilde’, melns ekrāns, citiem vārdiem sakot, tajā nekā nav, ko redzēt, tas parāda tikai atteikšanos no augstākās realitātes tiešas pieredzes.
Karantīnas tēmai piederas arī Platona psihoanalītiskais lasījums. Tas norāda ja ne uz trakumu, tad uz zināmu psihes nestabilitāti, apjukumu - sakarā ar to, ka īstā realitāte nav pieejama, bet attēls izliekas par īstu, šķietamais un īstais sākt sajaukties. Tas izskaidro Platona izteikto piesardzību pret mimēzi: tās iespaidā varam sajaukt, kas ir īsts un kas - iedomāts, kā tas vērojams sirreālisma kino, piemēram, spāņu izcelsmes režisora Luisa Bunjuela filmā Dienas skaistule.
ņemts no ( [url=www.satori.lv/raksts/izdruka/1135]www.satori.lv/raksts/izdruka/1135[/url] - 23k )
Mākslas arhitekts Adolfs Loos ap to laiku kad tika radīts melnais kvadrāts pasludināja, ka "ornaments ir noziegums". Takā par tā laika tendencēm un jauno domāšanu ari tagad vari padomāt.
arturso - te nav neviena vārda par to ko pats Maļēvičs par visu to domāja. Tik pat labi savu darbu tai 1915. gadā tas novietoja tieši tur tīras nejaušības dēļ, vai arī tur viņām likās labi - un tajā brīdī, iespējams, tas par ikonām nemaz nedomāja. Gribi teikt, ka viņš karot to darbu tai stūrī, domāja par mimētisko karantīnu? Vai tajā brīdī, kad gleznoja to darbu arī par ko tādu domāja? Moš vienkārši uztriepa, jo bija iedvesma uztriept mellu kvadrātu... Paskaties uz šo tēmu plašāk...
Annir:jaunākie pētījumi liecina, ka Maljeevichsh domaaja tieshi par objektiiviem ar negatiivu aperatuuri - kas melnaa kvadraataa spees paraadiit vairaak nekaa melnu...
Par to ka kvadrāts nav slavenākais nu gan būs muļķības , slavenība nav no kvalitātes bet no cilvēku atzinuma. Lielākā daļa cilvēku dzirdot Maļecičs domā par melno kvadrātu nevis citiem darbiem.
Es prasu vēlreiz - vai to ko mēs zinām par Maļēviču un viņa daiļradi ir viņa paša teikts, rakstīs un skaidrots pasaulei, vai lielākoties, ja ne viss, ko mēs par viņa daiļradi zinām, ir kritiķu, garāmgājēju, cienītāju un nīdēju sarakstīto viedokļu kopums?
Šajā gadījumā jautājumu vēlams skatīt plašāk - mākslinieka Kazimira Maļēvča vārda vietā ieliekot JEBKURA cita mākslinieka vārdu, vēlams tādu, kurš jau sen vairs nav starp mums...
palaidniex tu domā tagad atrast interviju mož ar pašu Maļēviču?
NG pareizi teica un tāpat laikam nesaproti, ka melnais kvadrāts ir apskatāms kopā ar citiem viņa darbiem, tāpēc ari nav nemaz jēgas viņa vārda vietu aizpildīt ar ko citu. To pat nemaz nevar izdarīt!!!
Un vēl kā Laganovskis savā laikā teica: "māksla nav domāta, lai ar to atkorķētu pudeles" Māksla kalpo vienīgi sev un nevienam citam, tai nav funkicjas. Maļēvičš visu ko gribēja pateikt, pateica. Kā kurš to saprot/nesaprot ir viņa paša darīšana.
arturso - cik Tev ir gadu? Un Tas ko Laganovskis teica varbūt ir labi, bet pašam savu domu nav? Nemaz? Kur ir Tavas domas? Tu spēj uz lietām paskatīties plašāk? Ārpus rāmja? No cita skatu punkta??
Manuprāt daudzi mākslinieki darbu vienkārši rada, nedomājot par metaforām, slēptu zemtekstu utt. Aivazovskis gleznoja fantastiskas jūras ainavas. Uznāk iedvesma un liek uz audekla... tikai kāds kritikas tārps saskaitot gleznā attēlota vētrā bojātā kuģa saplēstās buras vai buru šķēršus izpīpē, ka to viņš gleznojis, lai paustu sāpi par nomirušo kaimiņa suni. Munks gleznoja savu kliedzienu sazinkā iespaidā, vienkārši radīja, bet kritiķi bezmaz romānus raksta par to, ko ar šo darbui tas gribējis pateikt, Van gogs gleznoja saulespuļes, kritiķi arī tajā saskatā sazinkādas metaforas... Moš vangogam vienkārši patika šie ziedi... Brekte akvarelī gleznoja klusās dabas un Vecrīgas. Vienkārši gleznoja tāpēc ka tam tas patika - metaforu tur nebija. Purviņa ainavas - moš tur arī atradīsi pareģojumu pasaules gala iestšanās varbūībai? Andijs Vorhols - vienkārši ākstījās, tikai citiem tas patika...
Tu nepieļauj iespēju, ka daudzi mākslinieki reizēm paši nezina kāpēc rada to vai citu mākslas darbu? Tie vienkārsi rada! Tiem ir iedvesma un tie ļaujas tai... Es necenšos saskatīt mākslas darbā matemātisku metaforu vienādojumu, kas izklāts geometriskā proporcijā. It īpaši pieļaut domu, ka mākslinieki sāk ar šo matemātiku, kuru pēc tam ietver nejaušos tēlos, kas radījuši šo šedevru ir panaivi...
Es zinu kā apmēram rada popmūzikas hītus - paņem lipīgu, tobrīd aktuālu ritmu bungmašīnai, pieliek apmēram 10 vārdus garu pantiņu, kas sastāv no vārdiem: babe, com'on, shake, yeah, sexy, move your... utt tas tā sekundēm 20, pēcāk pieliek maksimums 5 vārdus garu piedziedājumu (lai pat nigas var saprast) un atkārto visu atlikušo dziesmas laiku... Un hīts gatavs... Tikai tas nezkāpēc neiekļūšt ne rock, ne pop vēstures annālēs vairāk kā ar statistikā piefiksētu atrašanos kāda topa kādā vietā... Īstie mūzikas šedevri ir sasodīti vienkārši, ar daudz saturīgāku tekstu, ar sajūtām un emocijām, kuras radīja nevis muzikas skaņdarba konstruēšanas likumi, bet gan mūziķu pašu ģēnijs, kas par to metaforu aritmētiku pat neaizdomājās!
Drīz jau tad varēs lielīties ar 0.1 utml =)) Šodienas labie 2.8 nobālēs =D
Kā esperiments - forši, kā reāli lietojama kombinācija - vai vajag?
