Jā esmu domājis par to ka mākslas darbi daži tiek radīti "no zila gaisa" tāpat vien. Bet tak visi darbi nav radīti tāpat vien un es esmu tajā nometnē, kas domā ka melnais kvadrāts nav uz duru kkas uzkrāsots! Tu saki lai skatos uz lietām plašāk a pats iedomīgi atkārto vienu un to pašu!
Man vairāk šķiet, ka Maļēvičs savu kvadrātu drīzāk radīja kā protestu pret mākslas vērtēšanas un radīšanas pasaules patērētāju radītajiem kritērijiem. Vienkārši lecīga eksperimenta mudināts, nevis slēpjot kādas dikti dziļākas metaforas tajā... Un tu tā arī neatbildēji - kādas ir tavas paša domas, kā arī cik tev ir gadu.
Oi, jopcik, ko pavisam nejauši uzgāju - arturso, moš Tev būs interesanti palasīt arī šo nieku. Ļoti interesanti tas izklausās ņemot vēra šī portāla tematiku... Man linkā paustais viedoklis šķiet ticamāks un idejistki tuvāks manis paša viedoklim... Palasi... www.tvnet.lv...
Man ir 20 gadi, dzimis aizkraukles rajonā tēvs Arnis. Nu manas domas ari vari lasīt pa komentāriem ārpus pēdiņām. Tur jau nav tik ļooti daudz to atsauču. Labi pietiks cepties, nav vērts. Rīt linku paskatīšos. Arlabunakti
Palasi, palasi, ko saka paša "novatora" meita par savu tēvu... Tīri interesanti fakti atklājās. Un zini, man tas liekas daudz tuvāk īstenībai kā visi tie murgi ko sarakstījuši māklsinieka dievinātāji un kritiķi.
WMWMW - izslasi vēlreiz ko par kvadrātu raksta paša mākslinieka meita... Tas darbs bija pirmais, tāpēc aplūkojams arī gluži atsevišķi, kam sekoja sarkans kvadrāts, tad melns aplis, tad sarkans tad dazādu ģeometrisku figūru attēlojums dažnedažādā , māksliniekam pat reizēm pašm neizprotamā bezsakartā utt - māksliniekam izdevās pasmieties pat tā laika mākslas sabiedrību un paprotestēt pret strauji ienākošo fotogrāfriju. Ka izrādās mākslinieka joks vēljoprojām čakarē mākslas cienītāju prātus, jo mākslas kritiķi to nosauca par Suprematizmu... Un nosauca to par meganovatorismu...
Runājot par Munka gleznu un metaforām - man patika ko viņš pats ir teicis atsaucoties uz wiki: "I was walking along a path with two friends—the sun was setting—suddenly the sky turned blood red—I paused, feeling exhausted, and leaned on the fence—there was blood and tongues of fire above the blue-black fjord and the city—my friends walked on, and I stood there trembling with anxiety—and I sensed an infinite scream passing through nature." Tātad nekādu metaforu nebija, vienkārši bija mirkļa iedvesma, ko radīja sarkanā saulrieta gaisma esot pastaigā ar pāris draugiem... Un viss... Bet kritiķi sarakstījuši vai sazin ko...
