Izlasiiju Gabrielsfilth uzsaakto diskusiju par Canon D600 (Nikon D60) un atausa atminjaa kaa es pirku savu pirmo spoguljkameru. Biju drusku bildeejis ar Canon 300D un patika kaadas bildes sanaak, jo bija labaakas kaa ar jebkuru „ziepi”. Bet izraadiijaas, ka sho kameru nonjeemushi no razhoshanas un esot tagad Jauns modelis – 350D. Domaats pariits, 480 lati un manaa iipashumaa nonaaca Canon EOS 350D + kit objektiivs. Triis dienas komplektinjsh staaveeja maajaas un priecaajos kaa tas izskataas, jo izraadaas, ka arii atminjas karte shim aparaatam ir vajadziiga, un man bija apsoliits, ka peec paaris dienaam karti par labu cenu man piegaadaashot. Taa arii nopika. Bet pirms iegaadaajos kameru nojausma par dazhaadajiem fotograafeeshanas redziimiem bija ljoti maza. Diafragma, fokuseeshanaas punkts, sleedzha aatrums, asuma dziljums utt. – man bija tumsha bilde.
Un kaa Tev ir gaajis ar savas pirmaas kameras iegaadi?
Zenit ET kautkur 1990 gada rajonā komisijas veikalā . Laikam strādā vēl līdz tagad ja filmiņu ielikt . No tā paša laika arī MTO 1000 un 500mm objektīvi mētājās .
Topikā rakstīts kādu pirmo kameru (tad jau ne spoguleni) , tad pirmo kad man bija 8 gadi es izprasīju vecākiem lai man nopērk CMEHA 8M par 15 rubļiem .
Pirms 5iem gadiem izvilku mammas zenītu-e no skapja, patika kā viss izskatās caur skatu meklētāju - kaut kas ir ass, kaut kas nav... sāku bliezt, šis tas aizgāja, tad nāca fotoblog.lv un arī pirmās fotoskolas, kad nu jau lietas tapa vairāk skaidras un bija jāsāk mācīties kompene
...ak jā, pirmā filmiņa bija melna - nebiju ievilcis tinējā kārtīgi galu...
a stāsts pašam man šāds. pirms vairākiem gadiem, kad kopā ar zavadski mācījos, šis sāka aktīvi aizrauties, tad nu sanāca diezgan redzēt viņu darbībā un tas kas no tā visa iznāk, tad nu arī pavilka. tad vēl otrs kursabiedrs paņēma tolaik krutu aparātu Sony F707.. viņu ietekmēts arī sāku ar 350-to, tagad 30-tais un pagaidām pietiek mierīgi.
Apmēram pirms gada (2007.g.oktobra vidus), kad bija divas nedēļas palikušas līdz plānotajai ekskursijai uz Skotiju, nolēmu, ka līdz jāpaņem kāda kamera momentu iemūžināšanai. Aizņemties kameru negribēju, jo nevēlējos uzņemties papildus atbildību, piedomāt par to, lai ar svešu kameru kaut kas nenotiek. Sapratu, ka jāpērk. Ziepīti nē, jo cik biju redzējis ar ziepīšiem uzņemtās bildes, vienmēr likās, ka kvalitāte ir tāda, kā ir, bet gribētos labāku. Netā pameklēju info par filmu profesionālām kamerām ("spoguļkamera" vai "slr" man toreiz pilnīgi neko neizteica), likās, ka Nikona F sērija (65, 75, 80 - visas diez gan līdzīgas) ir o.k., sameklēju ss.lv kādu, kas pārdod attiecīgo (gadījās F65) un nopirku kopmlektā ar diviem gadus 20 veciem ķīnā ražotiem objektīviem. Sāku bildēt. Mācību procesā konstatēju, ka pienāks vecums, līdz kaut ko par fragmu, režīmiem utt utjp uzzināšu reizi nedēļā attīstot filmas, turklāt arī bankrotēšu pie reizes. Tātad, jānopērk DSLR. Nopirku D100, ar mērķi mācīties un kad būšu iemācījies atgriezties pie filmām, jo digifoto manā uztverē bija kaut kas daudz sliktāks par filmu. Kad bildēju ar D100, tad ātri vien sapratu, ka tie līdzdotie objektīvi nekam neder. Pamēģināju ar citiem, iepirktu 50mm f/1.8, biju sajūsmā (sākumā). Tāpat sapratu, ka pati kamera (6 gadus vecs modelis) nekam neder. 6.1 Mpix nebija par maz, bet ātrdarbība gan tracināja. Bildējot RAWā pēc 4 izšautiem kadriem vajadzēja 5-15 minūtes gaidīt līdz ļaus atkal šaut, jo būs apstrādāti iepriekšējie kadri. Užas! A jpg gāja o.k., laikam senajos laikos raws nebija aktuāls... Tāpēc D100 nomainīju pret D200, kuru dažus mēnešus vēlāk pret D300.
Lūk visa mana kameru iegādes vēsture. It kā gara, lai gan mazāk par gadu.
zeniits tika atrasts kastee. Teeva mantu kastee. Visu beerniibu speeleejos un taa, bet klapeeja pa pirkstiem man, ja baazu rokas pie sleedzja(iekshpusee). Nu, tas audums vai kas tas tur ir. KAs skraida shurpu turpu baigaa zinjkaare puikam esot bija. BEt neljaava neko salaizt deeli, jo redz ko var zinaat. Mok izaugshot liels un gribeeshu ar to nodarboties. TAa arii notika. Noslauciiju putekljus un meegjinaaju. Peec paaris meeneshiem sapratu, ka tas ir diezgan saatiigi naudaas katru meenesi attiistiit pa 5 filminjaam PAraadiijaas ziepis. Canon A95. Vel tagad straadaa IZshauti kaadi kadri 50000(no tiem kaadus 80% braalis) Kritis reizes desmit un ar industriaalo skochu noliimeets. Briinos kaa vispaar tur kaut kas var straadaat. TAd sapratu, kas ir sleedzis un taa. Nu, visaadas elektronisko aparaatu fiichas. Ko kaa reguleet Un tad kaut kaa paraadiijaas lieka nauda un pirku Sony A100 doubleKit NEko nesapratu no shiem un taa. KAadu laiku pat apmierinaaja. 2 meeneshi TAd sapratu, ka nav iistaa manta iepirkta. Peec kaadiem 9 meeneshiem uz ziemassveetkiem uzdaavinaaju sev 40D un standartzuumu. Vairs ne ar kitu un tagad vel visaadi nieki iepirkti.
BEt nu taa izskataas, ka vairumam tas zenjit ir bijis pirmais briinums MAn arii kaa briedim patika, ka tur kaut kas ass un kaut kas bluureets he he... pasham smiekli.
Tālajā 1983 ,kad saņēmu prēmiju no DOSAF par sasniegumiem sportā -100rubļi, aizgāju uz Suvorova ielas fotoveikalu un kļuvu par modernās fotokameras Zenit EM laimīgo īpašnieku.
mājas bija savulaik 2 smenas - jaunāka un vecāka. Sencīc savulaik bija dikti ar b/w filmiņām aizrāvies - pilns albūms ar b&w bērnības biudēm. Ā - un pilnas kastītes ar ORWO Chrom dipiem. Un vēl ir vecfāčas platinieks ar Compur slēdzi, koka statīvu, kontaktkopijas rāmīšiem, kasetēm utt. karoc pills komplekc. To ar braču neizdevās sabojāt, jo sīki būdami nepratām to atvērt... Tas to verķi saglāba! Pirmie soļi bij ar senču smenām. Tad neko nesajēdzu kas un kā, bet soļi bija! tad man parādījās savs fočiks - padomju filmiņu pusziepis - Lomo-Kompakt - baiss verķis tiem laikiem. Kādu laiku paspēlējos un tā, bet apnika. Tad viss tas tika aizlikc tālākā plauktiņā jo 90-to sākums neļāva par fotogrāfijām domāt... kā arī esmu nepacietīgs un steidzīgs pēc dabas - nevaru ciest to gaidīšanu, kamēr attīštās filmiņa utt. - karoč - nepatika analogais foto.
gāja laiks - negribēju neko, līdz izdomāju, ka gribu dusmīgāku ziepi ar cienījamu optisko zoom. iepirkos un kļuvu par FujiFilm S5600 īpašnieku. Samērā ok verķis, atklāju, ka ir lietas, kas bezī - nav manuālā fokusa un kopš tā verķa laikiem mani tracinās motorizētais zoom :@ Tas tika pārdots un vietā parādījās Fujifilm S9500. Tīri ciešams verķis ar labām krāsām, tikai ar baisu troksni, tiklīdz viss tumšāks paliek. BIldēju, niekojos un visu laiku sev mēģināju iestāstī - nepirkt spoguleni, nepirkt spoguleni... Jo tad vajadzēs visādu optiku zibeņus, statīvus, filtrus, pultis utt. Līdz tas vienā jaukā dienā beidzās ar Nikon D70s iegādi tikko pārdota Fuji vietā. Pirkts tika e-bayā. Ieekonomēts tika paprāvs žūksnis. Esmu paspaidījis podziņas, apjautis, kas nepatīk tai D70s, kas tam ir labs, cik līki pirksti un ko gribās. Ir doma par up-grade...
P.S. Un ir nopietna doma vienā jaukā dienā iepūst atkal dzīvību vecajā labajā Compuriņā... Tā - savam priekam.
Nu labi,pastāstīšu tad es arī... Kaut kad,pagājušajā vasarā,rakņājoties pa fotoblog biedra fonZeppelin skapi,atradām viņa vecās kameras.Izrādījās,ka Zenit-B,ar dievu uz pusēm,bet tomēr strādā.Sacīts-darīts.Filmiņu iekšā un mēģinam saprast,kas notiek.Kaut kāda sajēga par to,kas ir fragma,slēdzis un fokuss,bija.Pirmo filmiņu izbildēju,aiznesu uztaisīt bildes.Saņemot biju šokā: kaut kas pat ir sanācis.Skaidrs,ka jāturpina.Tā arī bildēju ar Zenit līdz novembrim,kad radās izdevība tika par lētām naudām pie Pentax MZ-M.Uzreiz cita sajūta bildējot.Tajā laikā bildes nesu uz JVK,lai skanē.Bet vienreiz parēķināju,kādas sanāk izmaksas... Tad nu šogad,marta beigās,pirms braukšanas uz Vāciju,radās iespēja tikt pie Pentax K100D Super.Tā kā iepriekš jau biju atlasījies par šo modeli,nekādi tādi pārsteigumi nebija.Instrukciju pārlasīju un aiziet.Maija vidū radās iespēja izdevīgi nomainīt pret K10D,ko arī izdarīju un nenožēloju.Šobrīd risinās mūžīgais objektīvu pirkšanas process un mēģinājumi radīt šedevrus. Tā lūk,ko pa gadu var sadarīt
Pirmo fotokameru man vecaaki uzdaavinaaja taalajaa 1989.gadaa, to pashu Smenu 8M. Mazliet pabildeeju, bet taa kaa nekaadas sajeegas nebija, noliku plauktinjaa. Vispaar jau kopsh beerniibas vareeju atkal un atkal skatiities jau redzeetus fotoalbumus... Veelaak bildeeju ar daudziem un dazhaadiem filmu ziepjutraukiem, ir gadiijies pabildeet arii ar shaurfilmas aparaatu, kas kaut kad sen bija atvests no ASV. Pirms gadiem chetriem radaas veelme apguut sho lietu labaak un saaku maaciities fotokursos. Saakumaa bildeeju ar teeva veco Zenit 3M (shausmiigi smags, jo ar metaala korpusu), kam komplektaa naaca Jupiter objektiivs. Fotoaparaatu teevam bija uzdaavinaajis kaads draugs, kas straadaaja ruupniicaa, kur Zenitus lika kopaa, taa kaa pienjemu, ka labi salikts Kaads draugs - preses fotograafs uz nenoteiktu laiku iedeva lietoshanaa arii jaunaaku Zenitu (122), atpakalj taa arii nav prasiijis... Bet savu pirmo digitaalo aparaatu nopirku pirms 2,5 gadiem, kad sapratu, ka filminju attiistiishana un bilzhu taisiishana noeed baigo naudu. Gribeeju gan pirkt ko vienkaarshaaku, bet kaads gudrs cilveeks ieteica pirkt aparaatu, kursh derees ilgaakam laikam nevis tikai pusgadam. Taa nu joprojaam bildeeju ar savu Olympus E-500, tikai kit objektiiviem klaat piepirkti veel 2 objektiivi Pagaidaam man neko krutaaku nevajag, kad vajadzees, tad jau redzees...
ha haa bračkam uz 18 nopirka ziepi - tā nu man - 14 gadīgam sīcim iepatikās spiest pogas - kopš tā gada bračkam bija krutas bildes un man fočuks tā nu gadus 3 viņš, krītot uz ledus, ar akmenjiem dabuujis rallijā un veel viss kas ar vinju piedziivots - veljoprojām ir piedarbināms pie dzīvības, tikai ēd 40 pirkstinj baterijas stundaa :face-monkey:
pašlaik ar 400D no ACME's 2dienu laikaa. + daži objektiivi, par vienu no vinjiem uzraavos nodokli
nemaz nedomāju, ka tik daudzi ir izgājuši Smenas skolu! arī mana pirmā kamera bija Smena 8 M, vēlāk studiju gados Zenit E, pat kaut kādus objektīvus piepirku, attīstītājus no atsevišķām komponentēm pats tiku maisījis un un pa vannas istabu caurām naktīm ar bilžu tiasīšanu ņēmies. Tad kaut kā iestājās dipiņu ēra, kas zināmā mērā to procesu nojauca. tad vienu laiku bija APS kameriņa, kuru nejauši nopirku Vācijā. Galvenais izbīlis, ieraugot maziņo filmas kasetnīti, vai ko tādu Latvijā būs iespējams attīstīt un jaunas filmiņas nopirkt,bet bija OK. Canon A40, Canon A60, Canon A540, 2007.g.- Finepix S6500, 2008.g. - Nikon D40, ..................
kijev-16, Mīlētājs, Villija auto, Zenīts ar 39 mm, zenīts E ar 42 mm, Starts, darba Zenīts-19, Minolta XG-m, Nikons FE-2, Canon A-1, Kijev-6C, Nikon EF, Nikons F4.
pirmo par savu naudu nopirku Sony DSC-p73 digitālo ziepi ...................................... līdz tam, apmēram no 1967.gada bija Maskava, Ļubiteļ-kopēšana kontakt ceļā, Fed, Zenit-visas iegūtas maiņas un dāvinājumu ceļā, šo to no pribambasiem piepirku
Redzu te visādus vecos labos "dinozaurus" un jūtu, ka arī pašam "jāaatzīstas". Cik atceros, sāku 1961. gadā ar tēva toreiz jauno Zenit-S ar Industar 50 (kad ļāva). Atceros, ka bija dikti stingri- tehniskos brāķus vecais nežēlīgi iznīcināja. Pēc tam pa vidu bija visādas Smenas-2 utt. Pēc tam minētais Zenit S ilgu laiku figurēja manā "arsenālā" kaamēr nesaņēmos un pa 140 RUB. pa baigo blatu nopirku sev Zenit-E ar Helios 44 . "Mākslinieks" gan nekļuvu, kamēr netiku ER foto. Kopš 1979 gada strādāju pie tehnikas (IeM eksperti) un tādēļ vajadzības pēc sava aparāta nekad nebij. Pēc aiziešanas pensijā 2000.g. sāku pirkt savus. Pirmais bija Canon EOS-100 ar 28-105 (līdz šim pie manis) pa smiekla 85 Ls, pirmais naivais digis- Fuji S5000. Pēc tam rindiņā Canon EOS 300D, 10 D, 20 D. Pašlaik 40D un man pietiek. Kabatā vēl mētājas Canon S70- arī gana labs, ar RAW un plato leņķi.
apnika ziepis 2vaas nedeeljaas, pasuutiju 40D ar 2viem stikliem daudz neko nezinot, nopirku graamatu, paaris zhurnaalus un aidaa... siikumos nav veerts iedziljinaaties!
pirms gadiem 2iviem izlēmu ka gribu pamēģināt pafočēt, atradu krustmātes dzīvoklī no kkāda dzērāja pa 5ls nopirktu Minolta Dynax3xi ..izšāvu pāris filmas, 1 bilde pat iepatikās, beigās nopirku Fujifilm Finepix S6500fd.. nobildējos diezgan ilgi un tagad tikko nopirku nikon D80 ar 50 1.8...
Pēc pirmās algas 2005.g. aizskrēju uz veikalu pēc ziepjutrauciņa. tad 2006.g. decembrī saņēmu ERASMUS naudu topošajām studijām un illgi nedomājot nopirku 400D... Tad visu vasaru Vācijā pārtiku no humanitārās palīdzības
gadus 10 atpakaļ Latvijas labākais arhitektūras bildētājs un fotoskolas.lv pasniedzējs ****** ****** Maskavā briesmīgi švaki sabildēja kādu manu darbu
brīdi vēlāk Rīgā kāds mans kursabiedrs tehnokrāts kas fotogrāfs nav bijis ne sekundi, kādu citu manu darbu sabildēja vienkārši kolosāli ar advancētu 2Mpix Fuji ziepi
no tā izsecināju, ka ieregulēt pogas vēl nenozīmē redzēt kadru - un slāju uz bodi pēc jau nākamās paaudzes Fuji advancētā ziepja - savas pirmās kameras
itkā pamatskolā bija arī Smena 8m, bet ar to bildēju uz dullo tik par mazu daļu apjēdzot kā darbojas process
Pirmaa kamera Zenit tapa pirkta kaukur kaukaada komisionkaa, neko daudz neatceros, bet otru pirms gadiem 7-8 Riigaa centraaltirguu no viena veca onkuliisha pa 20 Ls - Zenit TTL ar Heliosu, Jupiteru 135mm, filtru un vecu filminju kaudzi.. Kamera un abi stikli joprojaam rukaa!
shauttra:Pirmaa kamera Zenit tapa pirkta kaukur kaukaada komisionkaa, neko daudz neatceros, bet otru pirms gadiem 7-8 Riigaa centraaltirguu no viena veca onkuliisha pa 20 Ls - Zenit TTL ar Heliosu, Jupiteru 135mm, filtru un vecu filminju kaudzi.. Kamera un abi stikli joprojaam rukaa!
sīkaļa būdama, nu tā ap 3-5 gadiņiem, mēģināju pafotografēt ar vecātēva fotoaparātu...tādu ar melnu, garu garmošku. Šausmīgi patika skatīties skatu meklētājā.....vēl tagad atceros to sajūtu, skatoties caur biezo stikliņu, un pasaule šķita TIK interesanta, bet vai tik nebija viss otrādi, ja atmiņa neviļ )).....un tas stikliņš mani vnk fascinēja liku sķīrbās papīrīšus, knipsēju, vilku ārā "filmiņu"...nekā...tad nu spriedu, ka no manis fotogrāfs nekāds ))
Pa vidu bija knipsēšanas ģimenes albumiem. Man atļāva knipsēt, vīrs ķīmiķojās vannas istabā ar bildēm, man tika uzticēts godpilnais glancēšanas process.
Digitālais laikmets man iesākās ar Canon A 610, pēc tam Sony H2....abi joprojām darbojas, bet galu rezultātā man ir Canon 40D.
kaut kad ap milēnijumu ievēroju, ka klases biedram sanāk krutas bildes, nospriedu, ka "vainīga" kamera. Nu i nopirku Zenit Avtomat. Protams, ņefiga tur nesanāca, līdz kamēr nepaņēmu rokās dažu labu lasāmvielu.