Kuraa bridii cilveks, kurš nodarbojas ar fotogrāfešanu ir sasniedzi tādu līmeni, lai teiktu: ""Bilde ir nofotografeta pareizi", "Bilde ir nofotografeta nepareizi"?
kad cilvēks kļūst tik stulbs, ka viņam par visiem pasaules jautājumiem ir savs konkrēts (protams pareizs) viedoklis, tad viņš arī ir sasniedzis šādu stāvokli, ka var teikt kura bilde pareiza kura nepareiza
tādu te ir steriem - pat sirmām galvām - jo vairāk kaļķa paurī jo rēcīgāki "pareizības" viedokļi
nu un saprotams vēl arī avis - bars kas stabulē līdzi
tas gan nenozīmē, ka viss ko šādi /kritiķi/ nopeļ automātiski iegūst kādu vērtību - nepavisam
tehniski pareizi,ievērojot vispārpieņemtus kanonus, uzņemtu bildi var apskatīt no pareizi - nepareizi pozīcijām.ja sākās eksperimenti, tad sākās šķēpu laušana, un tad ir tā, vai bildi pieņem, vai nē.vispār normāls stāvoklis laikam būtu, ja fotogrāfs visu laiku nedaudz šaubītos...
Lai pateikt, kas ir pareizi vai nepareizi, jebkurā jomā, sākumā ir jādefinē pamatkritēriji, pēc kuriem notiek vērtēšana.
Fotogrāfiju var novērtēt pēc kompozīcijas likumu pareizības vai nepareizības. Pēc asuma iestatījumu pareizuma. Pēc tehniskajiem parametriem (baltā balanss, kontrasti, gaismas intensitāte, trokšņi). Jo tas viss ir definējams. Noteikt vai foto ir pareizs vai nepareizs pēc idejas, pašizpausmes vai mākslas kritērijiem protams nevar, bet vienmēr var pateikt - MAN NEPATĪK... Un to vai patīk vai nepatīk arī nevar apstrīdēt, jo tas ir subjektīvs un ar kritērijiem nepamatots vērtējums..
ja fotogrāfiju uztver kā fakta dokumentēšanu - teiksim kriminālistikas ekspertu vajadzībām, tad ir 100% skaidrs kā jābildē "pareizi"
ja fototehnikas iespējas izmanto kā strīpu izteiksmes līdzekļus ko pielietot radošo mērķu īstenošanai, tad "pareizības" faktors ir nulle
cita lieta, ka ļaudis ne vienmēr pārzin šos izteiksmes līdzekļus un ne vienmēr šiem ir idejas ko ar šiem izteiksmes līdzekļiem darīt - vēl retāk autoriem ir ko "teikt" potenciālajam skatītājam
tad galvu ceļ mūžvecā cerību ideja par to, ka tehnisks brāķis varbūt automātiski ir māksla
diemžēl nav - tāpat kā tehniska veiksme arī automātiski nav māksla
Kuraa bridii cilveks, kurš nodarbojas ar fotogrāfešanu ir sasniedzi tādu līmeni, lai teiktu: ""Bilde ir nofotografeta pareizi", "Bilde ir nofotografeta nepareizi"?
Tanī brīdi, kad sapratīsi, kā tas kas lielākumam šķiet "nepareizi", bet tev - "pareizi". Tas nozīmēs, kā esi neatkarīga no štampiem - SAVdabīgi domājošs, neatkarīgs indivīds.
Kuraa bridii cilveks, kurš nodarbojas ar fotogrāfešanu ir sasniedzi tādu līmeni, lai teiktu: ""Bilde ir nofotografeta pareizi", "Bilde ir nofotografeta nepareizi"?
Cik tas ir vienkārši pie profesionāļiem( maizītes pelnītājiem)- ja esi piepras;its- tad tu bildē pareizi attiecīgajā laika un prasību periodā. To pašu var drosi teikt par saloniem... pie vieniem ir pieraksti mēnešiem uz priekšu, citi meklē citu darbu, lai savilktu galus. Neviens fotosaits nedos pareizo atspoguļojumu, jo tajos visos ir nerastīts likums , ja tu nobalso man, pieklājība prasa atbildes vizīti veikt. Es parasti vairs nebalsoju, ja nu 3-5 bildes nedēļā, un aktivitāte pie maniem darbiem uzreiz samazinājās... , bet es bildēju tikpat slikti tad, kad aktīvi balsoju, kā tagad, kad nebalsoju! Fotogrāfijai parasti ir trīs veidi 1. ļoti patīk tikai pašam 2. patīk pašam un domu biedriem 3. patīk ļoti daudziem bet ne kur naf teiksts, ka 3 veida bilde ir pareizāka par pirmā veida bildi... vienīgi tas, ka trešā veida bilde ir populārāka par pirmā veida bildi. Bet pareizi nofotografēta bilde ir tad, kad autors uz papīra ir ieguvis tieši savu ieceri. Kaut arī šī iecere var nepatikt daudziem.
Ir pareizi akordi. Tie skan skaisti. Savukārt nepareizie arī skan. Tikai greizi. Tomēr kādam, iespējams, arī tie patīk. Runa var būt tikai par auditorijas apmēriem.
man regulāri ir tā, ka pašam bilde liekas baigi OK, bet ieliekot internetā vērtējumi un viedokļi par bildi kā vārgai viduvējībai, toties ieliekot parastu bildi pēkšņi publika ierauga labu darbu ... Ar to gribu teikt ka, piemēram, es kā vērtētājs esmu ļoti subjektīvs -> man ''pareizi'' ir tikai mans ''pareizi''... tomēr domāju ka tāpat kā jebkurā dzīves situācijā, jo tev lielāka pieredze, jo tu vairāk labāk sāc saprast, kas ir klasiskais ''pareizi'' ...
agriss: man regulāri ir tā, ka pašam bilde liekas baigi OK, bet ieliekot internetā vērtējumi un viedokļi par bildi kā vārgai viduvējībai, toties ieliekot parastu bildi pēkšņi publika ierauga labu darbu ... Ar to gribu teikt ka, piemēram, es kā vērtētājs esmu ļoti subjektīvs -> man ''pareizi'' ir tikai mans ''pareizi''... tomēr domāju ka tāpat kā jebkurā dzīves situācijā, jo tev lielāka pieredze, jo tu vairāk labāk sāc saprast, kas ir klasiskais ''pareizi'' ...
Klausīties vajadzētu TIKAI savu iekšējo balsi - savu "diriģentu" :face-angel:, citādi visu mūžu nodziedāsi korī .
Kuraa bridii cilveks, kurš nodarbojas ar fotogrāfešanu ir sasniedzi tādu līmeni, lai teiktu: ""Bilde ir nofotografeta pareizi", "Bilde ir nofotografeta nepareizi"?
Tas viss ir hujna, vienaa briidii, kad es vilkos paalii maajaas, man likaas, ka mans koks ir liiks (domaaju, nu piizdec!)...bet pamodos un viss bij` savaas vietaas...tad es sapratu, ka dot kaut ko cilveecei (materialaa zinjaa) ir daudz labaak nekaa prosta focheet!
Ja cilvēki, kuru kāzas esmu bildejusi ar bildēm ir ļoti apmierināti, tad tāpat tās ir nepareizas? Reizem rodas jautājums, kam tiek fočēts.. Un, ja visiem buutu perfekti nofočētas bildes pēc tiem tā suktajiem "kanoniem", kas sarakstīti grāmatās, vai tās bildes nebūtu vienādi "sterilas"?
Ja cilvēki, kuru kāzas esmu bildejusi ar bildēm ir ļoti apmierināti, tad tāpat tās ir nepareizas? Reizem rodas jautājums, kam tiek fočēts.. Un, ja visiem buutu perfekti nofočētas bildes pēc tiem tā suktajiem "kanoniem", kas sarakstīti grāmatās, vai tās bildes nebūtu vienādi "sterilas"?
Ja cilvēki, kuri par šīm bildēm samaksāja, ar tām ir apmierināti, nav nekādu problēmu - viņiem tās ir pareizas. Bet nevar gribēt, ka viņiem pareizās bildes patiks visiem, jo sevišķi, ja tās nav īpaši atbilstošas vispārpieņemtiem standartiem vai tās publikas, kam rādīsi tās vēlāk, izpratnei par šādām bildēm.
Līdzīgs piemērs - tehniski labi un garlaicīgi nobildēti puķīši patiks manai mammai, lielākai daļai fotobloga publikas, varbūt pat kaut kādiem kalendāru veidotājiem, un viņiem šīs bildes būs pareizās, bet pamēģini tādas bildes pozicionēt kā lielu mākslu mākslas kritiķiem - čiks vien sanāks.
Tādēļ nekad nevajag aizmirst, kam mēs tās bildes gribam rādīt un kādam mērķim tās veidojam. Ja no sērijas "patiks man, manai mammai vai kolēģiem, kas neko no mākslas nejēdz", tad ir pilnīgi vienalga, cik "pareizas" vai "nepareizas" tās bildes ir pēc kaut kādiem standartiem un kāda ideja vai idejas trūkums, ir to bilžu pamatā. Bet tomēr nevajadzētu aizrauties ar bildes pasludināšanu par "lielo mākslu" un absolūto kanonu visiem, ja par šīm bildēm ir sajūsmā tikai mākslā neizlgītoti ļautiņi.
Maris:ja fotogrāfiju uztver kā fakta dokumentēšanu - teiksim kriminālistikas ekspertu vajadzībām, tad ir 100% skaidrs kā jābildē "pareizi"
ja fototehnikas iespējas izmanto kā strīpu izteiksmes līdzekļus ko pielietot radošo mērķu īstenošanai, tad "pareizības" faktors ir nulle
cita lieta, ka ļaudis ne vienmēr pārzin šos izteiksmes līdzekļus un ne vienmēr šiem ir idejas ko ar šiem izteiksmes līdzekļiem darīt - vēl retāk autoriem ir ko "teikt" potenciālajam skatītājam
tad galvu ceļ mūžvecā cerību ideja par to, ka tehnisks brāķis varbūt automātiski ir māksla
diemžēl nav - tāpat kā tehniska veiksme arī automātiski nav māksla
Shumska:Juatājums Mono. Ja cilvēki, kuru kāzas esmu bildejusi ar bildēm ir ļoti apmierināti, tad tāpat tās ir nepareizas? Reizem rodas jautājums, kam tiek fočēts.. Un, ja visiem buutu perfekti nofočētas bildes pēc tiem tā suktajiem "kanoniem", kas sarakstīti grāmatās, vai tās bildes nebūtu vienādi "sterilas"?
es gan te iejaucos, bet publisks forums un tā... Lapinam (nu neuzskatu viņu par autoritati, bet par specu tomer gan) kkur nesen lasīju- kompozīcijas likumi ir kaut kas pavisam atšķirīgs no kadra kompozīcijas.
ja cilvēkiem patīk- tas nenozīmē, ka viņi skatās uz bildes maksliniecisko vērtību. man arī patik manas kazu bildes (toreiz biju partraucis fotografiju dazus gadus). tagad es tam džekam pa ragiem iedotu- par to pašu kompeni, nocirstam ķermeņa daļām utt. bet tas jau nemaina manu viedokli par kāzām- bija labas. tāpat tavu bilžu skatītāji nevis redz bildi, bet dzīvo atmiņās par notikumu.
Var focjet kaa sirc patik PAREIZUMS jebkura gadijuma ir subjektivs jedziens Mana uztever bilde ir LABA ja vina ir spejusi piesastit manu UZMANIBU Izjutas gan medz but DAZADAS citreiz pozitivas citreiz neggativas es par tam kas POZITIVAS Ja jau bildes PREZUMU noteiktu kautkadi IZREKJINAMI / STINGRI noteikumi tad tadas varetu ZIMET DATORS / FOCET NOVEROSJANAS KAMERA un no ta visa veretu tasit PLASJAS ISTADES Cilveka uztvere par PEREZUMU ir tik subjektiva un no daudziem blakus apstakleim atkariga ka PAREIZUMA definicija nemaz nav nosakama Butiba loti daudz cilveki kam nav NEDZ IZJUTAS nedz SPEJU megina UZKONSTRUET "Sedevrus" vadoties no matematiski mehaniskiem nisacijumiem , iegadajas pasju krutako piejamo tehniku visas malas salas as PAREIZUMA FORMULAS un tad nu RAZJO un galigi nespej saprast KAPEC NESANAK NEKAS PARAK INTRESANTS nu viss tacju izpildits "Attels ieguts maksimali tehniski KVALITATIVS , formulai atbilsts prefekti" Tik viena problema BILDES NAV ta vienkarsji ir NEKADA nu NEPIESAISTA ne ar ko citu iznemot SMUKS SKUKJIS , SLAVENA MAJA nekas vairak Taka MAZAK vaig domat par PAREIZUMA DEFINICIJU bet vairak palauties uz personigo izjutu izkopsjanu un redzesloka un emociju spektara palasisnasjanu
Veel ir viena ficja ko diezgan plasji diskute tas ir par RADOSJAM / NERADOSJAM spejam Piemeram diezgan sen ir pieradijies ka RADOSJIEM CILVEKIEM pie zinama apmacibu un treninju kursa var izkopt loti pamatigas tehniskas un alanalitiskas spejas tacju NERADOSJIEM / CIPARUGALVAM praktiski nav iespejams iemacit DOMAT RIKOTIES RADOSJI jo vins visma megina pabazt apaksja formulas un sablonus
Jā vēl , tik tiešām eksistē virkne noteikumu kas PALĪDZ konstruēt ATTĒLUS pieņemāmākus un saprotami uztveramus VAIRUMAM līdzcilvēku , ja esi dzirdzējusi piemēram viens no tiem ir saucamais Zelta griezums , jo Zelta griezumā veidots formāts ir cilvēka acij patīkams dēl redzes un psiho fiziskās atttēla uztveres īpatnībām patīkamāks neka tāds kas veidots savādāk Bet cilvēki nav vienādi tāpēc FORMULAS palīdz izprast PRINCIPUS bet nedod tev instrumentu MĀKSLAS DARBU ražošanai jo cilveks ir INDIVIDUALITĀTE un katram tas uztveršanas spejas ir ar NIANSĒM Tāpēc ja mehāniski seko formulām PAR PAREZUMU rezultāts ir VIDĒJI STATISTISKAIS NEKĀDS Talantīgi cilvēki bieži vien taisa savus darbus PERFEKTI un visai tuvu FORMULĀM / MĀKSLAS kanoniem apsalūti nezinot par tādu exsistenci viņiem šis izjūtas IR IEDZIMTAS taču ja vinās nestimulē un neizkopj ar darbu un skolām AR LAIKU šādi talant iesāk balēt degradēties vai pazusts pavisam. Taka tavs PAREZUMS ir atkarīgs tikai no TEVIS PAŠAS + IEGUTAJĀM ZINĀŠANĀM un praksēm Piemēram ir pietiekami daudz skaļu diletantu un vienkarši stulbeņu kas bļauj "Es Krutais jo visu daru CITĀDĀK nekā pareizi tāpēc neviens mani neatzīst" šais gadijumos smieklīgākais ka viņam ka likums nav ne jausmas KĀ IR PAREIZI tāpēc šis nemaz nevar pateikt vai dara PAREIZI / NEPAREIZ varbūt viņs tieši dara PAREIZI bet tik "Vienkrāši @ burtiski " ka nevienam tas nesķiet kautkas ievērības cienīgs Kā kādreiz teica tāds burtu mācības pasniedzējs Alnis "Lai rakstītu apzināti šķibi vispirms jāiemācās kā isskātās PAREIZI BURTI "
...tomēr te var piebilst esmu dzirdējis ļoti sliktas atsauksmes par vienām kāzu bildēm, kur tiešām fotogrāfs bija centies un nodevis augsti mākslinieciski... tikai saņēmēji nebija tam gatavi... atskaitot dažus Un tāpēc dzeltenās preses foto vienmēr ir populārāks un iecienītāks, nekā mākslas foto.
Nu par mākslas pareizumu/nepareizumu runāt visaktuālāk bija LPSR laikā...
Šoreiz pilnībā piekrītu Lunim Pirms sākt producēt kreizī fīčas, radošus meklējumus utt., kas apgāž kanonus, provacē un ir it kā nepareizi, vajadzētu būt teorētiskai bāzei - JĀZIN PAMATI(kompene, krāsu mācība utt..), tas attiecas uz jebkuru mākslas jomu - tēlotājmāksla, aktierspēle, foto, mūzika utt. Ir jau izņēmumi, bet tomēr...
, bet es bildēju tikpat slikti tad, kad aktīvi balsoju, kā tagad, kad nebalsoju!
.
