labddien cienītie. notiekti kādam šajā forumā ir pieredze ar gleznu fotografēšanu. es gleznoju ar ēļļām un tās ir diezgan grūti nobildēt,lai laka neatspīdētu. pašlaik vienīgais veids,kā es bildēju un sanāk daudz maz ok(ar īstās krāsas reporducēšanu, tikai augšējā galā drusku paspīd, tasir atstarojot zibeni pret griestiem ar labi daudz nogrieztu diafragmu. nav tā ka šī būtu sāpīga tēma, jo viena no 20 nospiestam bildem sanak tieshi tā ka vajag, bet gribas tomer zinat ari citu viedokli par šo tēmu.
A zobus labot nekad nav mēģināts patstāvīgi? Vienīgais jēdzīgais variants griezties pie speciālista.Pie tam tāda kuram eļļas gleznu bildēšana ir skarbā ikdiena.
Priekš kam vajag zipeni? Vajag kkādu kliedētu, pastāvīgu, nedaudz no sāna gaismu. STATĪVU! Un man liekas nav tolks ļoti ciet griezt diafragmu, mega-lielo-asuma dziļumu tak nevajag...
Tad tik pareizais baltā balanss jāiestāda un jāregulē sānu gaisma, lai pēc iespējas mazāki būtu atspīdumi uz gleznas...
briedis:Priekš kam vajag zipeni? Vajag kkādu kliedētu, pastāvīgu, nedaudz no sāna gaismu. STATĪVU! Un man liekas nav tolks ļoti ciet griezt diafragmu, mega-lielo-asuma dziļumu tak nevajag...
Tad tik pareizais baltā balanss jāiestāda un jāregulē sānu gaisma, lai pēc iespējas mazāki būtu atspīdumi uz gleznas...
Briedi, malacis esi! Paldies!!!! Apstiprināji manas aizdomas, ka zibspuldzi nevajag
es bez stativa vispar gleznu bildeshanu nespeju iedomaties. bildeju ari bez zibspuldzes, atkarigs ari no pashas bildes tonalitates. akademijjaa bildee ar 2 kliedetam gaismam no saniem. ja ir iespeja nobildet pa dienu,tad zibeni neizmantoju, bet gadas,ka ir jabildee vakaraa. nu kada velna pec man pie kada jagriezhas,ja pati girbu iemacities to darit pareizi. jo gleznoshana un bildeshana ir mana skarba ikdiena.
Gleznu reproducēšana viens no viss komplicētājajiem repro darbiem Rīgā ir tikai 2-3 specu kas to LABI prot darīt , maksā viņi dārgi un rinda pie viņiem diezgan pagara Ja gleznas reproducē "Visvaris visprotis" parasti no Ēļļas sanāk "Pastelis" un no akvareļa "krītiņi"
ja reljefaina glezna, pilnībā no atspīdumiem izvairīties neizdodas. polarizators līdz, bet ne 100 %. bildēju reiz kādā Pēterburgas muzejā kā nu mācēju a tur i džeks bija no tālās francijas atbraucis bildēt - gaismas un galīgi ne punktveida. a ja glezna baznīcā pie sienas 3 m augstumā un 3 m augsta, tad krāmē baznīcas solus čupā, tā, lai stikls 4,5 m augstumā sanāktu.
Man kā no šitām gleznu lietām stāli tāvošam cilvēkam nez kāpē likās, ka gleznu uzbildēt - tas kā div pirkstus apčurāt Bet nu tas jau laikam kā visās jomās - no malas jau viss viegli izskatās, bet patiesībā tur miljons visādu sīkumu jāzin, lai sasniegtu labu līmeni... Būšu tagad zināt ka ar gleznu pārfočēšanu i tāpat.
Oi atvainojos,biju sapratis ka runa ir par gleznu reproducēsanu,bet tā kā patiesībā ir velme "nofotografēt gleznu" tad protams nekur nav "jāgriežas",da kaut vai ar nokiju.Izkliedētas sānu gaismas noderēs,tāpat ļoti dzīvi atvieglo ja glezna nav rāmī,jo tas pagāns pie sānu gaismām vienā brīdī sāk mest ēnu,savukārt gaisma joprojam bliko.Par krāsām runājot nevajag lietot autobalansu,jāliek tādi kelvini,kādi piemīt gaismai. Un nevajag sacerēties ka matrica spēj uztvert visas krāsas ko satur glezna un drukas iekārta vēl jo mazāk,tādēļ jau iepriekš jāsamierinās ar domu,ka dažas gleznas var rezultātā izskatīties "ne tā".Vēl dažreiz cilvēki mēdz blakus gleznai pielikt kādu priekšmetu kas satur "atbalsta krāsas"(mikimausa figūriņu avīzi Diena vai krāsu skalu,piemēram),tas aiztaupa nervus un atvieglo dzīvi cilvēkiem kas to bildi,piemēram,drukā.Varbūt būtu vieglāk dot kādu padomu uz konkrētu jautājumu.Vēl kaut kā māc aizdomas,ka šajā interneta vietnē nav no kā mācīties reproducēt gleznas.
Jā es kādreiz dažus gadus nošancēju izdevniecībā kura izdeva Prezent foto albūmus un mākslas grāmatas man bij kopējs kabinets un fotopaviljons ar kolēģi kurš caurām dienām reproducēja no muzejiem un galerijām sanestās gleznas. Brīžam visādu slavenu makslinieku gleznas mums stāvēja sakrautas stūros gar visām studijas sienām , Tabaka , Iltnere , Zariņa , Subač , Purvītis , Miesnieks , Pauļuks @ Pauļuka reizēm pie mums ieklīda muždien kārtīgā pālī esošais Māris Melgalvis citreiz Niks Petraškēvič ar draudzeni visbiežxāk protams Guntars Sietiņš kura darbus vienmēr mēdzu apbrīnot par neticamiem spīdīgo bumbu un atspidumu zīmejumiem , visbiežākie ikdiena sviesi gan bija turpat blakus strādājosāis Uldis Baltutis festivāla Bildes visu simboliku autors un firš maklsinieks tā nu mēs tur tusējām caurām dienām. Balons mums bij studijā un tad pie mums nāca tie maklsinieki sēdējām pie bakona atvertajām durvīm un stundām skatijāmies kā kolēģis bīda gaismas regulē polarizātorus un ģenerātoru jaudas pārvieto atstarotājus . Pats "Čiks" moments gan nebij ilgs ČIKS un visss bet redz UZLIKT gaismu katrai gleznai aizņema vairākas stundas , bet istenībā var spiest arī ar mobīlo telefonu ATTĒLS būs iegūts Viens moments kāpēc "Visvari visproti" parasti nevar to paveikt tas dēlā tā ka viņiem nav jēgas par to kā VEIDOTA glezna , un tehniskas nianses kā panāk to vai citu gaismas efektu GALZNIECĪBĀ . Tad nu varu galīgi sajaukt galvu ar ziņu ka REPRODUCĒJOT makslas darbus izmanto POLARIZĀTORUS bet gan pilnīgi visam arī GAISMĀM un tā panāk SAKRUĶI ATSPĪDUMUS kā "Muzejā" nevis kā FOTO STUDIJĀ Faktūra spīd bet NEKĀDU BĻIKU NAV Pie manis nāca arī Valsts Makslas muzeja fotogrāfs atzītākais šis jomas vecmeistars vēlāk viņu nomainijusī Māra Brašmane kura parnāca no Rundāles muzeja , Rundāles muzeja fotogāfi Pēteris Vanags un Ints Lūsis vispār visji viņi bij baigi krutie speci bildes isskatijās pēc ORĢINĀLIEM , musdienās kad atveru makslas izdevumus 90% ir MĒSLI ar mobīlo telefonu bildeti MAN LIEKAS
Nu nez, manuprāt, vieglākais un ātrākais veids, lai nofotografētu gleznas ir pielikt saucamo - "flash difusser", tavā gadījumā, pielikt zibspuldzei priekšā baltu papīra lapu, neļaujot zibspuldzei iziet cauri krāsām. Variējot ar papīra biezumu, noregulē arī krāsas. Fotografējot bez zibspuldzes gleznu var nobildēt labi apgaismotā telpā ar baltajām spuldzēm.
Personīgi neiesaku iespringt uz diafragmu un režīmu regulēšanu, ja nu vienīgi zibspuldzes regulēšanu.
Nu, nu - akvareilim temperai, grafikai, litogrāfijai nederēs viens un tas pats un vēl ir eļļas tehnika, kur viss gluds, ir tehnika, kur šīt audums krāsots, ir tehnika kurā eļļas krāsa biezos klučos likta virsū neba nu ar flash difuzeri vai balto lapiņu panāksi visu gleznu fočēšanas universālo risinājumu
man jau vajg tas gleznas parbildet,lai varu pēc tam arī izdrukāt kā fočenes, lai parādītu cilvēkiem,kas man ir tapis, jo gleznas lielakoties aiziet projam pēc pasūtījuma.
ta ka esmu izmeģīnajusi i papiru i dienas gaismu i i lampas no saniem, ka akademijaa un visu ko citu (vasaras laikaa gan bija krietni viglak,jo no loga naca superigs gaisma) tad tagad ziemaa varu bildēt tikai šādi izmantojot zibeni. krāsas cenšos panākt īstās jau fotogrāfējot, cītādi jau nebus vairs mans darbs
uže pobežāala es labprat protams studijaa bildetu,bet ta ka fotografeju arii procesu, slapjas eļļas transportet vajj ka nerisketu bus vien jacinas pašai kā lidz šim
zirgs laps, saprotama lieta, pēc reprodukciju grūti spriest par to, cik orģināls reljefains un cik atspīzdīgs. ir redzēta arī bilde, kurā glezna 45 grādu leņķī nobildēta, lai neatspīdētu un tad nu no rāmja taisnstūra trapece sanākusi.
Vienīgais jēdzīgais variants griezties pie speciālista.Pie tam tāda kuram eļļas gleznu bildēšana ir skarbā ikdiena.
