Par horizonta taisnošanu (skat. pēdējo skolas rakstu) iedomājos vienkāršu lietu - cik daudzi fotogrāfi vispār paļaujas uz matemātisku taisnošanu... jebkura detaļa, kaut vai mākoņi virs frontāla jūras horizonta vizuāli sagāzīs ideālu horizontu...
viss ir diezgan nosacīti, bet reizēm vajag arī matemātisku taisnošanu, kaut vai jūras skatiem, horizonts visā bildes platumā, krīt acīs. Blogā bija gadījums, mākslinieks visādi taisnojās, aizstāvēja savu variantu ar šķībo horizontu[ tāda bija ideja, pikseļu drāzēji u.t.t.]. finālā viņš paprasīja, bet kā tad lai iztaisno.....................
kas tik naf jālasa pirms Ziemas svētkiem. Iztaisnot horizontu un viss!!! (kaut vai aiz cieņas pret saitu un skatītāju). Un tā skola ir jālasa idejas līmenī... jo tik tiešām daudzi nezin, kā iztaisnot, un kad apgūst vienalga kādu paņēmienu, tad vairs jūras nelīst laukā uz sāniem viņu darbos
es parasti vados tiiri peec vizuaalaa iespaida, ja iztaisno peec "lineaala" un shkiet ka gaazhas, nekaadu probleemu mirkli var pagaazt preteejaa virzienaa lai shii sajuuta nebuutu, manupraat svariigaakais ir optiskais iespaids nevis reaals taisnums, jo kaa CYKAHC mineeja ir kaudze parametru kuri speej reaali taisnu biudi padariit parshkiibu.. nevajag foto nolikt blakus projekteeshanai jeb meernieciibai, foto lielaakoties tomeer izmanto vizuaalaa iespaida radiishanai nevis striktai realitaates attainoshanai (vismaz sheit blogaa) kaada jeega no perfekti "taisnas" biudes ja skatoties nepamet vismaz man nekomfortabla sajuuta ka "gaazhas"...
