Tātad ir viena problēma. Fotogrāfējot bez zipspuldzes man bildes ir izplūdušas. Un tādu ilgāku laiku viņs uzņem. Varbūt kautkas nau ar iestatījumiem ? Piemēram šovakar kad jau bija krēsla izgāju laukā nofotogrāfēt dabas skatu, taču nekā. Gribu piebilst, kad man nau statīva un fotogrāfēju rokās, varbūt tamdēļ, ka minimāli roka notrīc.?
jautajums ir par lietojama rezultaata iegushanu. citadak - es saku ka bez kino kraana iejaukshanas vispar nav verts sakt par bildeshanu, jo gandriz viss parejais ir elementari sashupojams.
ja gribi vakarpusē, vai sliktos gaismas apstākļos bildēt, pērc statīvu. ja uz fotoaparāta būs gaišāks, īsāka fokusa objektīvs noturēt būs vieglāk, daudziem ir < noturēšanas > rekordi, bet tas tomēr nav risinājums, vajag statīvu. tagad ziemā arī ar statīvu var būt problēmas, mīnusu dēļ var rasties arī citas problēmas, piemēram, man aizvakar aukstumā sāka d.......ties Tamron 17-50mm. Tokinai, Sigmai, Canon līdziga diapazona [ mm ], ko uzliku viss bija mierīgi, baterijas un citi gļuki var parādīties pie lielākiem mīnusiem
Ja uz objektīva ir teiksim 50mm atzīmīte tad slēdža laiku ar attiecīgi vajadzētu izvēleties tuvu tam ( teiksim 1/40 vai var ari mazak ja rokas netrīc ) un tada gara ari turpini, ja 200mm tad atiecigi vajadzes slēdža laiku īsāku nekā pie 50mm. No tā var izsecināt ka platleņķi bus vieglak rokas noturēt nekā tele. Ka jau iepriekš tev vēstija meklē statīvu, vai citu vietu pret kuru kameru atbalstīt. vai ari cel uz augšu iso.
arturso:Ja uz objektīva ir teiksim 50mm atzīmīte tad slēdža laiku ar attiecīgi vajadzētu izvēleties tuvu tam ( teiksim 1/40 vai var ari mazak ja rokas netrīc ) un tada gara ari turpini, ja 200mm tad atiecigi vajadzes slēdža laiku īsāku nekā pie 50mm. No tā var izsecināt ka platleņķi bus vieglak rokas noturēt nekā tele. Ka jau iepriekš tev vēstija meklē statīvu, vai citu vietu pret kuru kameru atbalstīt. vai ari cel uz augšu iso.
šitas likums ka 1/F ir 35mm FF domāts, ja ir crops tad attiecīgi vēl par 1.5...1.6x īsāku laiku, bet ja gribas arī lielu un asu izdrukāt tad vēl kādu rezervi vai labāk statīvu. Tā protams ir tikai teorija un priekš roku trīces
a ja trokšņi panesās, krāj kāpostu klusākai kamerai. bet tikdaudz kā piemaukt pret griestiem ar blici nekad neskādēs, ja vien tusiņš nav tāds, kurā neļaun ar blicēm niekoties.
Onkulis: šitas likums ka 1/F ir 35mm FF domāts, ja ir crops tad attiecīgi vēl par 1.5...1.6x īsāku laiku, bet ja gribas arī lielu un asu izdrukāt tad vēl kādu rezervi vai labāk statīvu. Tā protams ir tikai teorija un priekš roku trīces
Kkur citos forumos ir lasītas mega batālijas starp pilsoņiem, kas uzskata ka krop faktors uz šo likumu neattiecas (jo reāli stobrs Tev fiziski garāks (mm ziņā) jau nepaliek tāpēc, ka uzliek uz krop kameras...) un tādiem kas uzskata, ka tomēr krop faktors ir jāņem vērā. Kā nu tur pa īstam ir, to visu lasot man tāpat nepalika skaidrs
domāju, ka mazliet pat vairāk - ja 50 mm ekvivalents ir 75mm, tad slēdža ātrumam min jābūt nevis 1/75, bet kan kāda 1/90, 1/100... Jo mainās na tikai aplūkojamais leņķis, bet arī projekcijas leņķis uz matricas. Un uz tās pikseļu blīvums ir lielāks nekā uz līdzvērtīga Mpix FF un nobīde pa vienādu leņķisko attālumu nozīmē lielāku nobīdi attiecīgo pikseļu līniju skaitā... Precīzam cīparam mazliet būtu jāparēķina, bet pēc svētkiem nerēķinās nunemaz...
Talavieti paņem 12 Mpix crop kameru un 12 Mpix FF kameru un tad, ja apgraiza FF matricu līdz crop izmēram paliek kaut kādi mazliet virs 5 mpix (vismaz Nikonam tā +/- sanāk) Un tad padomā par pikseļu blīvumu - 5 mpix vai 12 Mpix uz vienāda laukuma...
Un vēl - attālums starp matricu un objektīva optisko centru gan FF matricai gan Cropam ir vienāds, līdz ar to FF matricai ir nepieciešams platākā leņķī projicēts attēls nekā CROP matricai. Salīdzinoši nobīdot. Jo platāks leņķis, jo augstākas izšķirtspējas attēlu var teorētiski nodot, tāpēc nobīdot attēlu pie lielāka pixeļu blīvuma sanāks mazāk detalizēta attēla lielāka nobīde, nekā pie mazāka pikseļu blīvuma lielākas izšķirtspējas attēlam...
talavietis: FF tas attiecas tikai uz kadra malām. Esmu ar abiem pietiekoši jau pabildējis un šo tēmu jau vismaz 5 gadus sākot no RU līdz ES forumiem izstrīdējies...
Nu malacis, ka esi izstrīdējies. Bet vai tāpēc tev ir taisnība? Pazīmē uz papīra, parēķini ar kalkulatoru. jautājums - cik liela ir tā nobīde ir jau cits, Ja iet runa par principu, tad vienalga - DX ir jūtīgāks pret parkinsonu, nekā tādu pašu Mpix FF
P.S. Tad jau visiem jāpērk FF kameras un jālieto DX objektīvi, jo "svarīgs taču esot tikai attēla centrs"
vinjete būs tikai pie zināma fokusa attāluma. Proti vinjeti zīmēs EF-S fisfokusi un zoomobjektīvi platajā galā - palielinot fokusa attālumu vinjete pazudīs... Nu labi tad rīkojies sekojoši Ņemam 5D vai Ds Marku, bildējam visu kā nākas, bet jau bildējot rēķinamies, ka no bildes paņēmsim tikai crop matricai atbilstošo vidu...
palaidniex:DX ir jūtīgāks pret parkinsonu, nekā tādu pašu Mpix FF
varbūt var nonākt pie konsensuma, 1-ojoties salīdzināt kameras ar pikseļiem vienādi biezā kārtā pa laukumu. nu, 2X vairāk uz FF, nekā uz crop. P.S. saprotama lieta, jo lielāks pikselis, jo mazāk bilde cietīs no tā, ka kameru pavicinās par 1/125 grādu, kamēr slēdzis vaļā. bet vai tad par to bazārs?
tas, ka tu kaut ko lieto, nenmozīmē, ka tu kaut ko zini... datoru arī tak lieto, bet nemācēsi izstāstīt kā tieši tas krama gabals ko sauc par procesoru nodrošina šo te on-line diskusiju...
kā kuram stiklam, parasti ne pazūd, bet samazinās.
palaidniex:Ņemam 5D vai Ds Marku, bildējam visu kā nākas, bet jau bildējot rēķinamies, ka no bildes paņēmsim tikai crop matricai atbilstošo vidu...
melš, ka FF kameras ar crop stikliem tā arī dara. nav bijusi tā laime un tas gods pārbaudīt.
palaidniex:tas, ka tu kaut ko lieto, nenozīmē, ka tu kaut ko zini... datoru arī tak lieto, bet nemācēsi izstāstīt kā tieši tas krama gabals ko sauc par procesoru nodrošina šo te on-line diskusiju...
elektronus un frenvences jau var konstatēt tikai kosvennim obrazom. cik lielu bildi stikls uzzīmē jau vai i bez kameras konstatēt.
Nikonam D700 un D3 var atslēgt DX objektīva atpazīšanu un tas bliezīs uz FF arī ar DX bibi. Vinjete būs fiksfokusiem, bet daudziem Zoomobjektīviem tie būs tikai platajā galā, bet zūmējot uz telegalu ne tikai samazināsies, bet arī pazudīs vispār. Tas ir gadījumā, ja mēs runājam par to reāli melno Vinjeti, kas skaidrojama ar objektīva reālo apskates leņķa platumu.
Man nav putra iestājusies. Bet Tev pēcjaungada sindroms. Saprotu, saprotu. Haralds daudz fiksāk saprata domu, ka vienādas izšķirtspējas DX un FF matricu gadījumā DX matrica vairāk sirgs ar parkinsonu...
Proti Ja uz D3 nikona uzliksi 70-200 DX, jebšu CROP bibi, un aizgriezīsi tā fokusa attālumu līdz 200 mm, tad gan FF modē, gan DX modē parkinsons būs vienāds, jo attēl aprojekcija notiks ar vienādiem leņķiem uz vienāda pikseļu blīvuma matricas laukuma. Toties uz D300 tas objektīvs uzvedīsies sliktāk, jo tia paši ~12 Mpix ir izvietoti uz daudz mazāka laukuma, - proti daudz blīvāk un līdzvērtīga leņļiska nobīde nozīmē nobīdi par lielālu pikseļu skaitu...
palaidniex:Nikonam D700 un D3 var atslēgt DX objektīva atpazīšanu un tas bliezīs uz FF arī ar DX bibi.
tas priecē. uz D700 domāju.
palaidniex:vienādas izšķirtspējas DX un FF matricu gadījumā DX matrica vairāk sirgs ar parkinsonu...
šķiet, ka ja būs tie pikseļi uz crop 12, a otrā gadījumā 1/2 no 12 uz FF, tobiš 6 - pie vienāda parkinsonisma ("pieļaujama" matricai ar 6 MGpix) nedabūsim to priekšrocību no 12 MGpix matricas, ka 2X vairāk jēdzīgu pikseļu. tak sliktākai bildei kā pie 6 MGpix nevaidzētu sanākt. (par trokšņiem tagad ne, OK!). lai SHITādas lietas samērītu. laikam jāliem kamera uz stedycama un jābrauc autiņā dažādos ātrumos vai tml.
palaidniex:Par to vinjetes pazušanu nebūšu tik drošs par ārēji fokusējošiem objektīviem, kas zoomējas izvirzot lēcu...
man iespids, ka tas lielā mērā no konstrukcijas atkarājas. un tas aplis, ko stikls zīmē, vienam stiklam gandrīz kā ar nazi, īpaši pie piegrieztas fragmas, citam tā maigāk, tipa ar pāreju.
tur jau tie podi, ka nepietiekami palielinot var to šķirbu arī nepamanīt, bet tomēr pie mazāka pikseļu blīvuma būs mazāk izsmērēts kadrs. Jocīgi, bet šī sīkie neasumi bildi samazinot šopā nepazd, bet kaut kā saglabā savu neasumu vai izsmērētību...
talavietis:Cik nu atceros no aprakstiem, tad FF Nikonam uzliekot DX, pixseļu skaits samazinājās. Neesmu drošs, bet šķiet tā bija, ja nav paredzēta softiska inetrpolirizēšana.
Saprtatis esi pareizi - FF bibis dos ~12 Mpix bildi, DX bibis, ja ir ieslēgta DX bibja atpazīšana dos šķiet 5,4 Mpix bildi. Proti godīgi optiski paņemot no pilnās matricas DX matricai atbilstošo laukumu, lai nebūtu vinjetes... Ja to fīču atslēdz - tad ņēms pilnu matricu. Interpolācijas, cik zinu, nav...
tā jau būtu extrapolācija, ja no 5,4 Mpix taisītu 12 MGpix bildi. a extrapolācija vienmēr aizdomīgāka par interpolāciju. viena viltība, kā dabūt ar DX stiklu FF bildi ir izlaist to caur 1.5X konvertoru. līniju jau vairāk netop, bet ja to vairāk, kā matrica ņem, tad 1-īgā bēda, ka 1 robs pa D.
Lai nebūtu tā ka katrs domā/runā par savu, tad salīdzinot rezultātu būtu jāpieņem ka no abām matricām tiek izdrukāta viena izmēra bilde - piem.A3, un arī skatīta tā tiek no vienāda attāluma - piem. 0.5m. P.S. svarīgs ir objektīva redzesleņķis ar konkrēto sensoru nevis fokusa attāluma milimetri!
back not 2 the future but 2 the suject - konkrētā gadījumā jau jāskata, kas mazāks sūdums - minimāls izmērējums nemierīgāku pilsoņu rajonā kadrā vai lielāki trokšņi. kuri, saprotama lieta, no tehnikas lielā mērā atkarājas.
talavietis:DX nevar nodrošināt malas FF matricai! Bļin!
Ka Tev saka - VAR nodrošināt to, ka nav melnas malas! Fiksfokusi nevar - Zoom objektīvi var! Nevisi, bet VAR! Un šeit nebija runa par to vai DX bibis var nodrošināt pilnu FX matricu, bet gan cik parkinsons pie lēniem slēdža ātrumiem ietekmē bildes kvalitāti. Un vai DX sensoram arī strādā vecā teroēma par to, ka cim mm fokusa attālums tik simtdaļās sekundes ir minimālais slēdža laiks. Mans secinājums - Jo blīvāk uz matricas izvietoti pikseļi, jo vairāk "parkinsons" ietekmē attēla kvalitāti... Jo matircai ir lielāka izšķirtspēja. Pikseļu blīvumu dSLR kamerā ietekmē sensora izšķirtspēja saistībā ar sensora izmēru. Līdz ar to 12 Mpix FF kamera mazāk pakļauta parkinsonam nekā D300 DX kamera, jo pikseļu blīvums ir dažāds...
Pie lieliem slēdža arumiem protams nekādas starpības vairs nav vai ir bildētas ar 12 mm DX vai FF matricu.
3 iespējas ar d3 un d700. 1) šaut visu laiku FX neatkarigi no objektiva vai tas ir dx vai fx. 2) Vienmēr bildēt ar dx kropu neatkarigi no objektiva. 3) Ļaut kamerai automātiski konstatēt kas tev par objektīvu virsu. Ne visi DX objektīvi var nosegt pilno kadra laukumu. 17-55 teiksim vinjete pazud tik kkur pie 26mm. ja uzbazīsi teiksim 50nieku uz d300 un d3( ar ieslēgtu DX crop mode ) tad bildei vajadzētu but vienādai neskatot klāt trokšņus utt. Vienigi ja d3 iesledz dx mooodi tad protams tiek zaudēti megapikseļi.
arturso:3 iespējas ar d3 un d700. 1) šaut visu laiku FX neatkarigi no objektiva vai tas ir dx vai fx. 2) Vienmēr bildēt ar dx kropu neatkarigi no objektiva. 3) Ļaut kamerai automātiski konstatēt kas tev par objektīvu virsu. Ne visi DX objektīvi var nosegt pilno kadra laukumu. 17-55 teiksim vinjete pazud tik kkur pie 26mm. ja uzbazīsi teiksim 50nieku uz d300 un d3( ar ieslēgtu DX crop mode ) tad bildei vajadzētu but vienādai neskatot klāt trokšņus utt. Vienigi ja d3 iesledz dx mooodi tad protams tiek zaudēti megapikseļi.
Nu re viens moš saprotamāk priekš tālavieša uzrakstījis būs.... jā dx bibis pie 17 mm uz ff dos melnu vinjeti, bet sākot no tiem 26 - dos pilnu kadru.
talavietis:nevajag mušas maisīt iekšā! papīrs lai paliek! To visi zin, ka cropotām matricām tiek izgriezts objektīva centrs un pie tā mēs te strīdamies. Jautājumu par pikseļa lielumu, blīvumu atstājam papīram un izdrukām.
redz, ja mēs te nejauksim iekšā papīru, tad salīdzinot būs jāņem vērā attēla defaultais neasums - uz matricām ar dažādu pixeļa izmēru tas būs atšķirīgs. Tas tāpat kā drukājot nav standarta cik punktus vajag uz collu lai dabūtu optimālo asumu un detalizāciju - no vienas kameras pietiek ar 200dpi, bet no citām pat ar 400 dpi ir par maz , jo defaulta bilde ir ziepaina
talavietis: bļoda, tad piemini arī objektīva lineāro izšķirtspēju un papīru, glancētu, matētu utt!
bļoda ne bļoda, bet fakts. salīdzini kaut vai sava vecā 10D un 50D bildi 100% palielinajumā uz datora. Pēdējā būs stipri ziepaināka un tieši dēļ pixeļu sīkā izmēra, bet rezultāts uz A3 tomēr 50d droši ka būs ar labāku detalizāciju. Objektīva izšķirtspēja - tas uz katra paša sirdsapziņas, bet papīru loģiski ka ņemam vienadu abam izdrukām
talavietis:DX nevar nodrošināt malas FF matricai! Bļin!
Un šeit nebija runa par to vai DX bibis var nodrošināt pilnu FX matricu, bet gan cik parkinsons pie lēniem slēdža ātrumiem ietekmē bildes kvalitāti. Un vai DX sensoram arī strādā vecā teroēma par to, ka cim mm fokusa attālums tik simtdaļās sekundes ir minimālais slēdža laiks. Mans secinājums - Jo blīvāk uz matricas izvietoti pikseļi, jo vairāk "parkinsons" ietekmē attēla kvalitāti... Jo matircai ir lielāka izšķirtspēja. Pikseļu blīvumu dSLR kamerā ietekmē sensora izšķirtspēja saistībā ar sensora izmēru. Līdz ar to 12 Mpix FF kamera mazāk pakļauta parkinsonam nekā D300 DX kamera, jo pikseļu blīvums ir dažāds...
Pie lieliem slēdža arumiem protams nekādas starpības vairs nav vai ir bildētas ar 12 mm DX vai FF matricu.
Onkulis:no vienas kameras pietiek ar 200dpi, bet no citām pat ar 400 dpi ir par maz , jo defaulta bilde ir ziepaina
značit sūnains stikls vai pļukājusies kamera.
talavietis:bļoda
vašbļoda?
talavietis:bļoda, tad piemini arī objektīva lineāro izšķirtspēju un papīru, glancētu, matētu utt!
nav tik sarežģīts tas pārrēķins. 1-kārši vēsturiski vai kā citādi, bet stikliem līnijas uz mm (un laikam reizēm baltās + nelnās, a reizēm melnās uz baltā fona vai otrādi) iegājies, matricām pikseļi uz laukumu.
talavietis:Tev taisnība! Tikai mēs te par kaut ko citu
Onkulis:no vienas kameras pietiek ar 200dpi, bet no citām pat ar 400 dpi ir par maz , jo defaulta bilde ir ziepaina
značit sūnains stikls vai pļukājusies kamera.
ne tikai, bieži vien dēļ mārketinga un cilvēku dzīšānās pēc Megapixeļiem, kamerai tie sabāzti līdz nejēgai un vairs nespēj nodrošināt katram asumu, bet ar 15 MPix tak var vairāk "pazīmeties" nekā ar 10 vai par "nabaga" 6-šiem kā Fuji
Onkulis:ne tikai, bieži vien dēļ mārketinga un cilvēku dzīšānās pēc Megapixeļiem, kamerai tie sabāzti līdz nejēgai un vairs nespēj nodrošināt katram asumu, bet ar 15 MPix tak var vairāk "pazīmeties" nekā ar 10 vai par "nabaga" 6-šiem kā Fuji
nu, par ekstrapolētiem pikseļiem jau nav liela note bazarēt. pikselim jābūt asam pēc definīcijas. es formulētu tā, ka tie pa 4, 9 vai 16 maz atšķirīgi.
izmainīsies leņķiskais redzeslauks ja liekam uz abām kamerām 50mm stiklu. Ja uz vienas liekam 75, bet uz otras 50mm, tad ševeļovka teorētiski identiska - jāspēj tikai vienādi drebināties
haralds: pikselim jābūt asam pēc definīcijas. es formulētu tā, ka tie pa 4, 9 vai 16 maz atšķirīgi.
teorētiski , daudzi domā ka tas ir ass, bet praktiski, jo pixelis ir mazāks, jo bilde ziepaināka - salīdzini bildes no 6MPix un 15 MPix kamerām un jautājumi vairs nebūs
