1. Barometru piesien aukliņā un nolaiž lejā no ēkas jumta. Izmērot auklas > garumu var uzzināt ēkas augstumu. > > > 2. Aukliņā piesietajam barometram piestiprina pietiekami lielu hēlija > balonu un ļauj tam pacelties līdz ēkas jumtam. Ēkas augstumu nosaka pēc > auklas garuma. > > > 3. Barometru met lejā un klausās. Zinot brīvās krišanas paātrinājumu uz > Zemes un skaņas ātrumu var izrēķināt ēkas augstumu. > > > 4. Var arī likt vienādus barometrus vienu uz otra līdz tornis sasniedz ēkas > jumtu. Zinot barometra izmērus un izmantoto barometru skaitu var izrēķināt > ēkas augstumu. > > > 5. Ēkas augstumu ar barometru var noteikt arī pēc ēnu attiecības barometram > un mērāmajai ēkai. > > > 6. No barometriem var uzbērt konusveida kalnu mājas augstumā. Zinot > barometru berzes koeficientu un kaudzes pamata apkārtmēru var aprēķināt > kaudzes augstumu, kurš šoreiz sakrīt ar ēkas augstumu. > > > 7. Barometru met pāri ēkai. Zinot barometra svaru, brīvās krišanas > paātrinājumu uz Zemes un attālumu no ēkas līdz nokritušajam barometram var > izrēķināt parabolu, kas ietver ēku. Zinot ēkas platumu aprēķina mājas > augstumu. > > > 8. Aukliņā iesietu barometru iegriež un met uz ēkas jumta. Zinot metienam > pielikto spēku un barometra svaru var aprēķināt ēkas augstumu, ja aukla ir > pietiekami gara, tad var pārmērīt arī to, lai novērstu iespējamo kļūdu. > > > 9. Ēkas pakājē novieto svarus, tad no ēkas jumta met lejā barometru. Zinot > brīvās krišanas paātrinājumu, gaisa berzes koeficientu, barometra svaru un > svaru mērījuma maksimumu var aprēķināt ēkas augstumu. > > > 10. Ar barometru izmēra atmosfēras spiedienu ēkas pakājē un uz jumta. > Aprēķinot spiedienu starpību var izrēķināt ēkas augstumu. > > > 11. Pārdod barometru un nopērk mērlenti. > > > 12. Izveido savu mērvienību sistēmu, kura garuma vienība ir "ēka". Tādā > gadījumā ēkas augstums ir viena vienība. Barometrs šajā gadījumā vajadzīgs > tikai morālam atbalstam. > > > 13. Pagaida, kamēr iestājās liels aukstums. No barometrā sasalušā > dzīvsudraba izkaļ tievu stiepli un izmēra ēkas augstumu. > > > 14. Auklā iekārtu barometru nolaiž gar ēkas sienu. Ēkas gravitācija nedaudz > novirza barometru no vertikāles. Pēc novirzes izskaitļo ēkas masu un pēc > tam - ēkas augstumu. > > > 15. Izmantojot barometru kā lāpstiņu, apber ēku ar smiltīm tā, lai > izveidotos nošķelts konuss ēkas augstumā. Izmēra konusa pamatnes un > nošķēluma diametru, nogāzes slīpumu un aprēķina ēkas augstumu. > > > 16. Barometru noliek pirmajā stāvā. Aizver visus logus un durvis un ēku > pielej ar ūdeni, Nolasa barometra rādījumu un aprēķinu ceļā nosaka ēkas > augstumam atbilstošā ūdens staba augstumu. > > > 17. Tikai zemūdens ēkām. Izmanto barometru, kura vidējais blīvums mazāks kā > ūdenim. Pie ēkas pamatnes palaiž barometru vaļā un ļauj tam uzpeldēt līdz > ēkas jumtam. Fiksē uzpeldēšanas laiku un pēc iepriekš izmērītā pacelšanās > ātruma nosaka ēkas augstumu. > > > 18. Tikai bezgaisa planētām. Barometru izmet horizontāli ar tik lielu > ātrumu, lai tas sāktu riņķot ap planētu pa apļveida orbītu. Mēģinājumu > atkārto gan ēkas pakājē, gan uz jumta. Zinot barometra orbitālos periodus > aprēķina ēkas augstumu. > > > 19. Uz jumta novieto elektromotoru, kura lietderības koeficients tuvs > vienam. Barometru nosver un iekar auklā, kuru piestiprina motora asij. Ar > ampērmetru un voltmetru nosaka elektrisko jaudu, kas nepieciešama barometra > pacelšanai. Izmēra barometra pacelšanas laiku no ēkas pakājes līdz jumtam > un aprēķina ēkas augstumu. > > > 20. Barometru piesien auklā un vienmērīgi šūpo ēkas arhitekta acu priekšā, > sakot: "Jūs kļūstat miegains, miegains... Kad es palaidīšu auklu vaļā, jūs > man pateiksiet ēkas augstumu." > > > 21. Ēku līdz augšai piepilda ar barometriem un nosaka tās tilpumu. Izmēra > ēkas pamatnes platumu un garumu un, zinot barometra izmērus, aprēķina ēkas > augstumu. > > > 22. Ēku vēl vairāk piepilda ar barometriem – tik ilgi, līdz tā kļūst par > melno caurumu. Zinot izlietoto barometru skaitu, nosaka melnā cauruma masu. > Ēkas augstums ir vienāds ar divkāršu Švarcšilda rādiusu. Šis acīmredzot ir > pēdējais paņēmiens, jo pēc tā izmantošanas pats mērītājs kopā ar tuvējām > ēkām, kokiem un visu mūsu planētu tik ierauts melnajā caurumā.
The following concerns a question in a physics degree exam at the University of Copenhagen: "Describe how to determine the height of a skyscraper with a barometer."
One student replied:
"You tie a long piece of string to the neck of the barometer, then lower the barometer from the roof of the skyscraper to the ground. The length of the string plus the length of the barometer will equal the height of the building.">
This highly original answer so incensed the examiner that the student was failed immediately. The student appealed on the grounds that his answer was indisputably correct, and the university appointed an independent arbiter to decide the case.
The arbiter judged that the answer was indeed correct, but did not display any noticeable knowledge of physics. To resolve the problem it was decided to call the student in and allow him six minutes in which to provide a verbal answer that showed at least a minimal familiarity with the basic principles of physics.
For five minutes the student sat in silence, forehead creased in thought. The arbiter reminded him that time was running out, to which the student replied that he had several extremely relevant answers, but couldn't make up his mind which to use. On being advised to hurry up the student replied as follows:
"Firstly, you could take the barometer up to the roof of the skyscraper, drop it over the edge, and measure the time it takes to reach the ground. The height of the building can then be worked out from the formula H = 0.5g x t squared. But bad luck on the barometer."
"Or if the sun is shining you could measure the height of the barometer, then set it on end and measure the length of its shadow. Then you measure the length of the skyscraper's shadow, and thereafter it is a simple matter of proportional arithmetic to work out the height of the skyscraper."
"But if you wanted to be highly scientific about it, you could tie a short piece of string to the barometer and swing it like a pendulum, first at ground level and then on the roof of the skyscraper. The height is worked out by the difference in the gravitational restoring force T =2 pi sqr root (l /g)."
"Or if the skyscraper has an outside emergency staircase, it would be easier to walk up it and mark off the height of the skyscraper in barometer lengths, then add them up."
"If you merely wanted to be boring and orthodox about it, of course, you could use the barometer to measure the air pressure on the roof of the skyscraper and on the ground, and convert the difference in millibars into feet to give the height of the building."
"But since we are constantly being exhorted to exercise independence of mind and apply scientific methods, undoubtedly the best way would be to knock on the janitor's door and say to him 'If you would like a nice new barometer, I will give you this one if you tell me the height of this skyscraper'."
Jauns, fundamentāls nenoteiktības likums. Ja jūs veicat eksperimentu, lai noskaidrotu maksimālo alkohola daudzumu, ko jūs varat izdzert, tad nākošā rītā jūs nespējat atcerēties, cik esat izdzēris. Eksperimentu atkārtojot, jūs iegūstat to pašu rezultātu. Tas ir kārtējais kvantu nenoteiktības princips. Eksistē maksimāls spirta daudzums, ko jūs varat izdzert, bet nav paņēmiena, kā noteikt tā daudzumu.
Jauns, fundamentāls nenoteiktības likums. Ja jūs veicat eksperimentu, lai noskaidrotu maksimālo alkohola daudzumu, ko jūs varat izdzert, tad nākošā rītā jūs nespējat atcerēties, cik esat izdzēris. Eksperimentu atkārtojot, jūs iegūstat to pašu rezultātu. Tas ir kārtējais kvantu nenoteiktības princips. Eksistē maksimāls spirta daudzums, ko jūs varat izdzert, bet nav paņēmiena, kā noteikt tā daudzumu.
Šo teoriju vajadzētu pārbaudīt uz bāra"4 promiles"" apmeklētājiem!Ja jau nevar noteikt izdzertā daudzumu,tad kāpēc tik daudz jāmaksā?
Jauns, fundamentāls nenoteiktības likums. Ja jūs veicat eksperimentu, lai noskaidrotu maksimālo alkohola daudzumu, ko jūs varat izdzert, tad nākošā rītā jūs nespējat atcerēties, cik esat izdzēris. Eksperimentu atkārtojot, jūs iegūstat to pašu rezultātu. Tas ir kārtējais kvantu nenoteiktības princips. Eksistē maksimāls spirta daudzums, ko jūs varat izdzert, bet nav paņēmiena, kā noteikt tā daudzumu.
Nekas nesanāks. Pēc zināma daudzuma alkohola izdzeršanas, mērinstruments tiks iznīcināts. Padomā, kā rēķināsi, spēku ar kuru GoPro satiksies ar planētu, ja ir zināms eksperimentētāja svars un augums.
Stāstiņš no eksāmenu prakses (pārliecinoši izklausījās radioplampu un CRT televizoru laikmetā)
Pasniedzējs studentam: "Kas izplatās atrāk - skaņa vai gaisma?" -Nu protams, ka skaņa! Ieslēdzot televizoru skaņa dzirdama uzreiz, bet tikai pēc tam parādās attēls! -Padomājiet labi! -Nē, laikam tomēr gaisma. Ieslēdzot radioaparātu, skala iedegas uzreiz un tikai pēc tam ir dzirdama skaņa. -Vai par šo esat pilnīgi pārliecināts? Students ilgi domā - Nu pilnīgi droši to tomēr apgalvot nevar, jo acis atrodas aparātam mazliet tuvāk nekā ausis!