asociējas ar Mihalkova stāstu par to, kā šie "skaņdarbam mehāniskajām klavierēm" (nejaukt ar Kurtu Vonnengūtu, kā viņu dēvē grāmatnieki!) aizmirsuši vienu krupņaku uzfilmēt. aizgājuši uz botānisko dārzu, uzfilmējuši 5 s un kā pēc pēdējā kadra pienākas, uzreiz šampanieti laukā, apkampjas un bučojas un iedzer uz filmas panākumiem. tālāk citāts no Mihalkova: "un tur 2 meitenes vazājās pa to botānisko dārzu un viņām nekad ne-1 neiestāstīs, ka kino ir smags fizisks darbs. jo ko viņas redz - atbrauc džeki, uzliek kameru uz tripoda, nomauc 1 plānu un 1/2 dienu trekterē Šampaņas vīnu".
šī ir konkrētā fotogrāfa reklāma ne nopietna reklāmas bildēšana - aizkadrā filmētājiem ir stipri smagāka tehnika un pastāvīgās gaismas
skaidrs, ka tepat tas viss ir - gan foto, gan kinošņiku jomā - atšķirība ir tā, ka TUR komandas kas to dara ir noslogotas vienmērīgi, tāpēc strādā daudz ātrāk
šeit tāpat, kad atrodas maksātājs, tiek novākta blice kur ir visi speci, bet visi freelanceri - attiecīgi mehānisms darbojas lēnāk
ŠEIT ir tāds fenomens, ka ir cilvēki/orķestri kas lēni un iracionāli dabū to pašu rezultātu viena, divu, trīs ļaužu sastāvā - jājās mēnesi taisot reklāmu ko rietumos filmē pusi un montē otru pusi dienas - sviests, bet tā te pie šīs beznaudas notiek
