Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem - vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē. __________
un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs,
Banka taču ir visu laiku veiksmīgi pārdevusi stāstiņa parādzīmes visā pasaulē? Tātad TAI bankai ne tikai nav jābankrotē, bet gan ir jāplaukst!?
Uz hipotekārajiem kredītiem šito tomēr simtprocentīgi attiecināt nevar, jo dzīvokļus jau neviens ārā nečurā pēc lietošanas, tie tomēr ir zināms segums...
Manuprāt runa ir nevis par hipotekārajiem kredītiem (kas gan varētu būt maza daļiņa no metaforas), bet banku + politisko spēku mahinācijām, kas ved uz neko. Tāpēc topika nosaukums piesaistīts krīzei. Jo galu galā... ir krīze. Bet stāsts (metaforā teikts, protams) IR AHUjENNA patiess...
Nepiekritīšu, ka gluži neko, jo neprātīgās dzeršanas laikā ņemot sindicētos kredītus tiek būvētas zelta pilis un pirkti skaisti autiņi, kuri pēc tam jau netiek bankas pārņēmējiem. Un nav teikts,ka no šīs naudiņas neatlec daudziem?!
Da sasiet visus banku finansistus un ekonomistus vienā buntitē un noslīcināt. Viņi ieveda krīzē. Kā lai tic, ka no krīzes izvedīs? Un visus atvasinātos finanšu instrumentus ar nah... Piesiet pie tās pašas buntītes.
Filma orientēta uz vienu mērķauditoriju, un to arī uzrunā nomelnojot loģiski darbojošos sistēmu. Kāpēc gan lai bankas nepelnītu naudu, par to ka dod kredītus? Banka uzņemās risku, sniedz pakalpojumu, veic finansu starpniecību, palīdz cilvēkiem iegūt naudu, lai atkal taisītu naudu (piem, uzsākot biznesu). Tas ir pakalpojums, par ko jāmaksā nauda - procenti. Tas ir tikai loģiski. Kāpēc sistēma - "nauda taisa naudu" ir slikta? es nesaprotu?
fishka tada, ka naudas, lai atdotu visus kreditus nemaz nekur nav - jo katru reizi naudai izejot apritee, preti ir solijums atdot to un vel vairak - procentus. right?
pasaulee visam ir jabut segumam. nevar iet un deklaret sevi par fotografu, ja nav bilzhu. Nevar braukt ar mashinu, ja nav tiesiibu, kas parada ka esi tisigs to darit. nevar drukat naudu, ja apaksha nav kaut kas tads, kas visiem ir vienaa veertee, un ko visi atzist par vertigu.
Segums ir viss ko var pārvērst naudā - nekustamie īpašumi, infrastruktūra, lietas, nelietas, darbs, pārādzīmes, intelektuālais īpašums utt utt. Un tas ka naudai izejot apritē nevajadzētu nest procentus ir vienkārši absurdi.. 'ja pat naudas vietā visi izmantotu tomātu sēklas, aizdodot 10 tomātu sēklas, es sagaidītu, ka ņēmējs man ados pēc gada 15, jo aizdodot tās sēklas es uzņemos risku, ka nekad atpakaļ tās nedabūšu, es atņemu sev iespēju izaudzēt no tām 10 sēklām 20 sēklas, un par visu to es prasu no sēklu saņēmēja 5 sēklas..
Oskar, ir pavisam vienkārša sistēma, kā banka, bez seguma tev no 100 000 saražo 900 000 ( vai cik tur..) redzi tu noguldi bankā tos 100 000 ..banka pēc likuma drīkst ~ 90 000 izdot kredītos, ko arī izdara, protams tie cilvēki, kas saņem kredītus, tāpat to naudu nogulda bankā, no kuras banka jau var 81 000 izdot atkal kredītos.. reāli banka kredītos ir izdevusi jau 171 000 ... a segums tak ir tikai tiem 100 000 ne? Un tieši tapēc jau arī ir krīze, ka visi dzīvo uz naudas, kura neeksistē..
bet kur TU dabuji tomaatu seeklas? tu tas tapat esi kadam parada, tev tas ir jaizlieto. tev tas iedeva valsts, kas tas aiznjemas no bankas. Valsts seklas izdalija visiem. Ja visi tas aizdod vel kadam - uz procentiem - tad kur lai tie vel kadi dabu seklas ko atdot?
tomata seklam ir viens bonuss - tas var izaudzet. par naudas drukashanu aiz restem liek.
Un ir diezgan pastulbi spriedelt par segumu, njemot vera, ka ar kreditu pieejamibu tiek stimulets pieprasijums pec nekustamaa, kas uzsit augshaa cenu - maaksliigi - un tad pamatojoties uz uzpumpetajam cenam ka segumu tiek drukata vel nauda.
par akciju "pump and dump" strategiju esi dzirdejis? tas tach ari normals bizness...
Jā, aizdodot sēklas tu uzņemies risku, ka nedabūsi atpakaļ, jo sēklas tu aizdevi TĀPAT, bez seguma, un bez saistībām tās dabūt atpakaļ. Un ja unikālās tomātu sēklas tu aizdod vienam fruktam, tad aizdošanas risks vispār nepastāv. Vai nu atdos, vai nu neatdos. Nekāda riska. Bet ja sēklas aizdod trijiem, tad zaudējumus, ko nes viens neatdevējs, sedz divi sēklu atdevēji. Bet bankas jau šādi nenodarbojas, viņas nenoraksta zaudējumus. Viņas no sēklu neatdevēja paņems zemi, kurā sēklas bija domāts stādīt utt. Karoč, bankām NAV RISKA kā tāda.
Bankas procenti ir loģiski un punkts.. jebkura kapitāla lietošana nes augļus, uz ko kapitāla īpašniekam ir jābūt tiesībam (procentu veidā). Banka dod naudu, dod iespēju cilvēkiem īstenot savus plānus, cilvēki var izglītoties, veidot biznesu, attīstīties rezultātā iegūst abi subjekti (gan bankas, kredītņēmēji), kredītņēmēja ieguvums pie tam, katrā konkrētajā gadījumā ir lielāks nekā procenti ko saņem devējs.. Nebūtu banku kā tādu, diez vai mēs tālāk par advancētu naturālo saimniecību būtu tikuši.
Oskarz: Kāpēc sistēma - "nauda taisa naudu" ir slikta? es nesaprotu?
redzi, arī Svētajos Rakstos daudzkārt minēts, ka augļošana ir negantība. un ne jau tamdēļ, ka tur tā rakstīts, bet tamdēļ, ka augļošana ir FIKCIJA, izdoma, nerealitāte. parādam nav vērtības, parādzīme nav AKTĪVS (aktīvs ir ražošanas līdzeklis vai prece). tamdēļ arī nauda NEVAR taisīt naudu, jo naudai pašai par sevi NAV vērtības. laikam arī nav.
taču Fedelālo rezervju banka => SVF => Pasules banka ar publicitātes metodēm padarīja teicienu "Laiks ir nauda!" par tehnogēnās sabiedrības tēvreizi un spēja uzturēt šo mītu biš vairāk kā 100 gadus. tagad šis mīts brūk, jo tas var kļūt par realitati tikai pie viena nosacījuma: LAIKS IR NAUDA, JA ŠAJĀ LAIKĀ TIEK RADĪTA PRECE.
Bankas var darīt , ko grib ! Debitori var darīt ,ko grib(slēgt līgumu ar banku, vei nē), savukārt kreditori paši var izlemt vai noguldīt naudu bankā un kurā grib utt. Tirgus attiecības! BET nedrīkst glābt bankrotējušu uzņēmumu par valsts , tobiš manu naudu. Tas ir absurds !
ImkaSm:BET nedrīkst glābt bankrotējušu uzņēmumu par valsts , tobiš manu naudu. Tas ir absurds !
1) tas nav absurds, tas ir fakts
2) tiec vaļā no saistībām ar valsti un neceri, ka šī valsts uzturēs savas saistības pret tevi...
3) nebankrotēja tā banka. tā bija vienīgā, ko valsts vadošās amatpersonas spēja PIESPIEST atmazgāt valstij nozagto naudu. nu tas pats G24, tikai jaunā iesaiņojumā. tiešām nesaproti un neredzi?
ImkaSm:Bankas var darīt , ko grib ! Debitori var darīt ,ko grib(slēgt līgumu ar banku, vei nē), savukārt kreditori paši var izlemt vai noguldīt naudu bankā un kurā grib utt. Tirgus attiecības! BET nedrīkst glābt bankrotējušu uzņēmumu par valsts , tobiš manu naudu. Tas ir absurds !
Tava nauda ir tavā maciņā. Naudu, ko tu esi atdevis valsts aparātam (karalim) par darbošanos tās teritorijā (nodevas) vairs NAV tava nauda, bet gan karaļa.
oskar, doma ir tāda, ka banka aizdod naudu, kura tai nemaz nav, vnk digitāli cipariņi parādas tavā kontā, par kuriem tu maksā, lai gan bankai tādas naudas nemaz nav. tur ir tā sāls, ka tu atdod naudu par tukšu gaisu.
Pauliic:oskar, doma ir tāda, ka banka aizdod naudu, kura tai nemaz nav, vnk digitāli cipariņi parādas tavā kontā, par kuriem tu maksā, lai gan bankai tādas naudas nemaz nav. tur ir tā sāls, ka tu atdod naudu par tukšu gaisu.
žīdi valda pār pasauli
Man par tiem digitālajiem cipariņiem reiz izdevās nopirkt digitālo fotokameru ar kuru es radu digitālus attēlus, par kuriem man maksā papīra naudu, par kuru varu pasūtīt sintētisku desu...un tā bezgalīgi...
Pauliic:oskar, doma ir tāda, ka banka aizdod naudu, kura tai nemaz nav, vnk digitāli cipariņi parādas tavā kontā, par kuriem tu maksā, lai gan bankai tādas naudas nemaz nav. tur ir tā sāls, ka tu atdod naudu par tukšu gaisu.
žīdi valda pār pasauli
Man par tiem digitālajiem cipariņiem reiz izdevās nopirkt digitālo fotokameru ar kuru es radu digitālus attēlus, par kuriem man maksā papīra naudu, par kuru varu pasūtīt sintētisku desu...un tā bezgalīgi...
..."taču Fedelālo rezervju banka => SVF => Pasules banka ar publicitātes metodēm padarīja teicienu "Laiks ir nauda!" par tehnogēnās sabiedrības tēvreizi un spēja uzturēt šo mītu biš vairāk kā 100 gadus. tagad šis mīts brūk, jo tas var kļūt par realitati tikai pie viena nosacījuma: LAIKS IR NAUDA, JA ŠAJĀ LAIKĀ TIEK RADĪTA PRECE. "
būs man ar tagad šitais savā bārā jāievieš 
nesaproti? nu diivaini gan.
