aha. "Filmiņai ir tie paši pikseļi, tikai daudz lielāki nekā digitālajam fotoaparātam, jo viņi "salipuši" lielos kunkuļos" (c) Dreef, www.latfoto.lv...
Mono, bet te rakstīts ka tas pats vien ir. Kā tagad apstrīdēsi?
Tā shēma tāda ir tikai olympus objektīviem? Cik man zināms, nikonam vienīgie objektīvi, kas jebkādā veidā atšķiras (digi no anal), ir DX (domāti coropotai matricai, līdz ar to uz DIGItāliem dslr, kam ir pilna matrica (D3 un D700), zīmē līdzīgi kā uz filmas - ar melnām malām vai vismaz stūriem). Ne DX objketīvi taču visi ir ar tādu struktūru it kā viņi būtu domāti filmai. Vai ne tā?
Stereo:nezinu par citiem bet Olympus speciali priekšs dslr izstrādāja pavisam jaunus objektīvus Zuiko DIGITAL !
tas ir mārketings - objektīviem ir speciāli pārklājumi, lai būtu mazāka atstarošanās n shit. kā arī - mazāki izmēros, jo zīmē taču uz mazākas matricas. Iznāks oly FF aparāts un būs jauni objektīvi jātaisa. Zuiko digital FF
sandijs:Analogie objektīvi gaismu interpretē kā (gaismas) viļņus, digitālie - kā daļiņu plūsmu.
Sakiet, luudzu, kaa objektiivs var interpreteet gaismu? Un sakiet, luudzu, kas notiek ar daljinju pluusmu, ja tai priekshaa noliek stiklu..
P.S. Stereo, apskatiijos netaa atrodamos Nikon DX (APS-C sensoriem) objektiivu uzbuuves sheemas.. Dumji, bet daudzi no tiem beidzas ar leecu, kas izkliedee starus.. Ko nu?
Mono, fiziku vēl neviens nav atcēlis. Mazāks laukums + vairāk pikseļu = vairāk siltuma -> vairāk trokšņa VAI mazāk detaļu.
tajā lapā neko vairāk par tizliem mārketinga tekstiņiem neatradu. pats tādus mēdzu rakstīt, kā reiz nupt vienu mailā aizsūtīju Jā, digitālajiem objektīviem tiešām esot mazliet savādāki pārklājumi - lai matrica neatspīd objektīvā, vai kaut kā tā. Jamā tak zaļa, ne mella.
un jā. salīdzini perspektīvi 4/3, 35mm un 6x6 kadriem.
Tiem kas nemāk angliski īsi apskaidrošu ka galvenā atšķirība ir leņkis kādā gaisma nonāk līdz matricai vai filmai ! -------------------- Piedod, bija arī citi darbi
Rakstu izlasīju. Interesanti parāda teorētiski iespējamo atšķirību starp filmu un matricu. Tātad filmas grauds ir sfēra un līdz ar to ir vienalga no kuras puses krīt gaisma, bet matricas gaismasdiode ir plakana un tad ir svarīgi, lai gaisma kristu perpendikulāri, nevis zem lielāka vai mazāka leņķa. Ja rakstā būtu apstāstīts, kāpēc zem leņķa krītošā gaisma pikselī tiek piefiksēta ar savādāku spektru nekā taisni krītošā, tad vēl varētu saprast. Ja spektrs nemainās, bet mainās intensitāte, tad kadrs varētu palikt tumšāks no centra uz malām (PS jau sen būtu šādi labojumi, jo tie ir tīri matemātiski). Nav runa par pikseļu skaitu, pikseļa lielumu, matricas izmēru. Pikselis, tāpat kā sudraba grauds ir stulbs, kāda gaisma uzkrīt, tādu arī piefiksē
Nu apmēram tā
Man gan liekas, ka tas objektīvu dalījums D un A vairāk ir saistīts ar fokusēšanās attālumu līdz filmai vai matricai (piemēram, EF vai EF-S), nevis ar gaismas plūsmas perpendikularitāti.
Jā un vēl, arī man kā nezinītim būtu ļoti svarīgi, ja kāds šeit nopublicētu divus sarakstus: vienu ar analogajiem objektīviem, otru ar digitālajiem. Varbūt, ka tur arī ir tas suns norakts, ka lietoju nepareizu objektīvu? Uzlikšu riktīgo un tad tik būs bildes...
Tas olimpieshu reklaamas materiaals ir vnk pisec... maarketologi... no taa var noprast tikai vienu - filmas un/vai paareejie (tipa canon, nikon) ir pilniigi meesli, pasaulee nepaziistami, ar neko nesavienojami suudi
akdies, kad to bildi redzeju, vel norecos, ka stulbaku piemeru gruti atrast nu kamoooooooon..... es tulit pieradishu, ka canon krutaks par nikon - panjemshu un uz d80 uzlikshu kkadu 28-80 3.5-5.6 stiklu, nobildeshu portretu, un tad to pashu ar 1Ds un 24-70 /2.8 L stiklu...
sandijs:Analogie objektīvi gaismu interpretē kā (gaismas) viļņus, digitālie - kā daļiņu plūsmu.
Kaut kāds vāks... Paskaidro, kā optiska iekārta var kaut ko interpretēt? Objektīvs tikai fokusē gaismas starus, kuriem ir gan viļņu, gan vielas (fotonu) plūsmas īpašības.
atšķirība man domāt, nav daudz lielāka par atšķirību starp analogajiem un digitālajiem uzausniekiem vai atšķirību starp analogajiem un digitālajiem barošanas elementiem.
sandijs:Analogie objektīvi gaismu interpretē kā (gaismas) viļņus, digitālie - kā daļiņu plūsmu.
interpretē jau ne stikls, bet interpretētājs.
versatile:huj s paļcem sravņi, ģebil.
nu, pēc garuma un diametra jau var salīdzināt. filma arī gaišāka vietās, uz kurām gaisma lielākā leņķī krīt. matrica, šķiet uz SHITo jūtīgāka. un matricai nelāgāki paradumi atstarojot gaismu.
"vot tur jau tas prikols ka kanonam un nikonam joprojaam paardoshanaa ir tie pashi vecie stikli kas paredzeeti filmai - vienīgi cik es zinu Oly ir pilniibaa visus stiklus pārbūvejis !" (c) Stereo
Ak tu dievs es līks Ja oly būtu kko pārbuvējis no 0es tad viņu objektiviem vajadzētu būt pašiem lētākajiem bet diemžēl tā nav. Kapēc lētakajiem? Jo oly tak maza matrica un līdzarto vajadzētu būt ar mazakam stiklam uz ko varetu ietaupit naudu pie ražošanas/pārdošanas, bet diemžēl tā nav. Olympus digital tas ir marketings
atšķirība man domāt, nav daudz lielāka par atšķirību starp analogajiem un digitālajiem uzausniekiem vai atšķirību starp analogajiem un digitālajiem barošanas elementiem. -------
Te nu gan mazliet negribās piekrist. Par uzausniekiem, atceros, kad kāds vīriņš pirmo reizi klausoties CD austiņās izteica ļoti cienīgu frāzi: "Ņet čustvo igli". Trokšņus tomēr nesalīdzināsi. Par barokļiem- nu paņem vienā rokā 50Hz transformatoru no kilovatīga barokļa un otrā rokā kaut vai 400Hz trafu no kilovatīgā. Paturi 10 minūtes un tad pastāsti, ir starpība vai nav
Tiešām filma gaismojas nevienādi, t.i., atkarībā no gaismas krišanas leņķa? Ja tālāk no centra būtu tumšāks vēl saprastu, bet kāpēc gaišāks?
UldisS:Par uzausniekiem, atceros, kad kāds vīriņš pirmo reizi klausoties CD austiņās...
es ne par signālu, bet par pašiem uzausniekiem, uz kuriem rakstīts "digital"!
UldisS:Par barokļiem...
OK, kaut impulsu trafs, bet es ne par barokļiem, es par elementiem ar uzrakstiem "digital"!
UldisS:Ja tālāk no centra būtu tumšāks vēl saprastu, bet kāpēc gaišāks?
pozitīvā tumšāks, Y.
Pārfrāzējot slaveno krievu kosmonautu no Armagedona: Kāda starpība, digital vai analog, tāpat viss Ķīnā būvēts
Nu ja jau stikls var būt analog vai digital, kāpēc ķīmija nevarētu būt "maigi plūstoša" vai "diskrēti sadalīta"?
Ā, ja pozitīvā tumšāks, tad ok. Iznāk, ka filmas graudi ir nevis sfēriski, bet arī plakani... Ģeometrija, fizika, optika- stulbas lietas, bet vismaz izprotamas, ne tā kā fotogrāfēšana
no visa šī te sviesta var secināt tikai divas lietas - mazāka matrica - mazāka diametra, tātad - lētāks stikls bet mazāka matrica - lielāks pixeļu blīvums - vairāk trokšņa. karoč lētu un labu risinājumu nav!
ķip "digitālo" stiklu var izmantot gan uz filmas bez problēmām (ja vien filma ir APS-C, vai digistikls pilnam kadram).
Analogais stikls ir slikti uz matricas tikai tas, ja matrica ir megabieza un daudzslāņaina - jo plānāks gaismjūtīgais slānis, jo vairāk tas ir pofig... tiesa fotofilmas gaismjūtīgais slānis arī nav vienu molekulu biezs - tātad atkal pixeļu drāšana
palaidniex:no visa šī te sviesta var secināt tikai divas lietas - mazāka matrica - mazāka diametra, tātad - lētāks stikls bet mazāka matrica - lielāks pixeļu blīvums - vairāk trokšņa. karoč lētu un labu risinājumu nav!
ķip "digitālo" stiklu var izmantot gan uz filmas bez problēmām (ja vien filma ir APS-C, vai digistikls pilnam kadram).
Analogais stikls ir slikti uz matricas tikai tas, ja matrica ir megabieza un daudzslāņaina - jo plānāks gaismjūtīgais slānis, jo vairāk tas ir pofig... tiesa fotofilmas gaismjūtīgais slānis arī nav vienu molekulu biezs - tātad atkal pixeļu drāšana
secinājums - tukšu salmu kulšana...
Atliek tikai noskaidrot, kāda ir starpība starp atomārajiem un molekulārajiem pikseļiem.....
Atomārie pixeļi ir vientuļnieki - vecpuiši un vecmeitas, molekulārie pixeļi ir vismaz pārīši, pārīši mēdz arī būt dažādi - atkarībā no sabojātības vai noviržu pakāpes, vai arī tie ir vairāk kā pārīši, ja pavisam sabojāti...
es, savā stulbajā prātā domāju, ka par digitālajiem var uzskatīt tos objektīvus, kas izstrādāti spoguļkamerām ar kompaktajām matricām, jo tos, zināmu apsvērumu dēļ, uz 35mm filmu kameras neuzliksi. objektīvi, kas izstrādāti pilnai matricai, vai 35mm filmai būtiski neatšķirās. atšķirība ir objektīvos, kas radīti pirms digitālās ēras un pēdējā laikā ražotajiem, jo matrica jūtīgāka pret gaismas blakus efektiem objektīva iekšienē, kā filma. tāpēc lēcu sistēmās parādās asferiskie elementi, pārklājumi uz objektīva iekšējām sieniņām[ gaismas absorbēšanai ], elementi krāsu nobīdes korekcijai un iespējams vēl kaut kas. Olympus <jaunā līnija> saistīta ar matricas izmēru izvēli un malu attiecību, un viņiem nekas cits neatlika, kā to līniju izstrādāt
Eu, džeki, ko jūs pīpējat?
