nu vēl jau arī seškrāsu druka saprotama arī kā CMYK + Lc + Lm... Ar gaišajiem pustoņiem sanāk daudz labāk, nekā + O + G versijā Ir jau kas drukā 8 kŗāsās, bet realitātē esmu redzējis tikai uz lielformāta ploteriem tā daramies...
Tik ceru, ka saprati, ka nav jēgas savu bildi palielināt uz 80x140 ar 300 dpi. Un erroru droši met arā, jo fails tāds paprāvs izdevies...
mhm! taapee jau arii neatljaava droshi saglabaat. ir ok. izmeers samainiits un bilde atdota iipashniekam. paareejais - kaa tur drukaas, ko tur drukaas un taa taa, lai domaa maketeetaajs
Kvadrapaka ņemās ar iepakojumu, aiz tā arī 8 krāsu mašīna - CMYK (jau četras krāsas) + zelts, sudrabs, bronza, arī lakai viena sekcija - tas, ka astoņu krāsu mašīna, nenozīmē, ka drukā ar astoņām krāsām - drīzāk to var saukt par astoņu sekciju mašīnu, no kurām vienu sekciju var izmantot perforēšanai vai izciršanai. Tikpat labi var drukāt ar astoņiem pantoņiem. Wired savus žurnālus drukā jau gadus divdesmit ar sešām krāsām pievienojot zaļo un oranžo. Līdzīgā stilā bij veidota slavenā filma Amēlija. Katrs var pievienot savās bildēs atsevišķus kanālus ar pantoņiem, bet kā tos nodrukāt žurnālā varēs čakarēties daudzi un ilgu laiku. Un vai tas samazinās drukas izmaksas, vai tieši otrādāk, lai paliek fotomākslinieka ziņā.
Un kādas ir zināšanas iespiedējiem? Un cik gatavi ir reprodžeki?
Reprodžekus un druķieri tas galīgi nesatrauc - viņu darbs ir sausa matemātika - krāsas nosaukums, rastra leņķis un filmas densitātes atbilstība parametriem. Druķierim jāsatrāpa krusti, krāsu kastē jāieliek pareizā krāsa un jāraugās, lai krāsas blīvums nelēkā. Nekādas pašdarbības - tipa varētu būt tumšāka vai gaišāka tā bilde…
Reprodžekam pie matemātikas vēl tomēr ir jāzin nedaudz - uz kādas mašīnas, uz kāda papīra ar kādām krāsām darbs tiks drukāts, lai izsniegtu pareizas filmas, bet latvijā jau tam visam liek virsū mīksto... Savukārt druķierim ir jāzina savas mašīnas profils iedot, krāsu piegādātājam savs krāsu profils un papīra rašotājam papīŗa profils Pareizi būtu setterī to visu jāsavient, lai panāktu pareizas filmas, ko pēc tam tīri tehniski nobliezt tirāžā
Bet kā jau teicu - Latvijā tas lielākoties ir kaķim zem astes...
Lasu, lasu un tik nevaru saprast kādēļ daudzkārt izdrukām ir tik traģiska kvalitāte, ja visriņķī šādi spečuki. Vai tad jūs tipenēs pie teikšanas netiekat? Jūs tak milzu naudas varētu pelnīt, jo Rīgā tiešām ir uz rokas pirxtiem saskaitāmi tie cilvēki, kuri patiešām VAR no A līdz Z visu uztaisīt gatavu.
Onkulis:Lasu, lasu un tik nevaru saprast kādēļ daudzkārt izdrukām ir tik traģiska kvalitāte, ja visriņķī šādi spečuki. Vai tad jūs tipenēs pie teikšanas netiekat? Jūs tak milzu naudas varētu pelnīt, jo Rīgā tiešām ir uz rokas pirxtiem saskaitāmi tie cilvēki, kuri patiešām VAR no A līdz Z visu uztaisīt gatavu.
Ļoti vienkārši ir vairāk iaspekti... Pie mums trūkst patiešām labas izglītības šajā sfērā par pašu jaunāko, kas pieejams nemaz nerunājot. Patreiz pieejamā krāsu, papīru un iespiedtehnikas daudzveidība ir vienkārši galvu reibinoša, bet klientam ļoti svarīgs faktors ir cena. Tas ir gluži kā ar auto krāsošanu - gribās lēti un labi - tie diemžēl nav īsti savienojami jēdzieni. Neviens negrib čakarēties, tērēt savu laiku, ieziļināties, izkost, lai darbi būu perfekti. Kādam laikam entuzizasms pietiek, bet aiz nepieprasītuma, finansiālas nenovērtēšanas, širpotrebisms to visu drīz nošķūrē pie malas...
Tas tak ir čakars - meklēt netos profilus, kas domāti sažādām krāsām un papīriem, reprocentrā gandrīz katrs darbs prasīu savus iestatījumus... Neviens jau par to negrib maksāt!
Lielākā daļa prasību trāpīt firmas krāsā pazūd brīdī, kad pasaka, ka tas maksās dārgāk un/vai lai pati firma iedod reālus 5 dažādus tipoproduktus ar savu pareizo firmas krāsu (bieži pantoņa pašiem nav)...
Poligrāfijā kā sadzīvē - nav tāda viena liela sliktuma, kas jānovērš, lai būu labi. Tā nomuļļātība veidojas no katra sīkuma, katras neizdarīšanas līdz galam. Tas viss veidojas no tūkstošiem mazu sīkumu un ikkatram ir jāsāk ar sevi. Ja pats sevi nespēj savest kārtība - nav ko prasīt to no citiem, tiesa tad nav arī jābrīnās par to kur esam gandrīz itvisās nozarēs....
Tieši tā. Man pieder gan poligrāfijas firma, gan reprocentrs, gan tipogrāfija. Arī sietspiedes darbnīca un griezējploteris. Firma darbojas jau divdesmit gadus, bet nepiekritīšu par izglītību. Deviņdesmitajos gados tā bija, kā bija ar izglītību - to varēja pasmelties vienīgi ārzemēs. Tagad gan papīra, gan krāsu izplatītāji labprāt iepazīstina ar jaunajiem produktiem, piegādā krāsu specifikācijas - cik ilgi žūst, kā punkts uzvedās uz dažādu šķiedru materiāliem. Vienīgā problēma ir tirāžās. Nav problēmu ar lielām tirāžām uz īpaša papīra ar speciālajām krāsām, bet, ja jānodrukā 200 bukletiņi ar īpašu pantone, kuru nepārdod mazāk, kā kilograma iepakojumā un diez vai gada laikā atradīsies vēl kāds, kuram tieši šo pantone savajadzēsies… Darbs kopā ar papīru, krāsu, filmām, formām, griezšanu un locīšanu maksā ap 100Ls - gandrīz tikpat ir arī par tūkstoti bukletiņu. Čakarēšanās nemērā, bet klientam pirksti gaisā - man uz monitora izskatījās savādāk. proof maksā 20Ls un to parasti cenšas izslēgt no tāmes, kad iet runa par cenām. Pirms drukas vēlams apskatīt darbu vismaz uz kalibrēta monitora vismaz un iedot izlasīt kādam korektoram, lai vēlāk dumi izteicieni un drukas kļūdas nav jālasa milzīgā tirāžā.
jopcik kas te par kašķi.. a patiesibaa viss ir tik vienkārši. tipenem pamatā līdzigas prasības, bet kad pati strādāju ar lielformātiem un visadu citu rek.drazu, reālakais ir sazināties ar pašu drukātavu un visu noskaidrot. bet tik lielai bildes 150pix ir max kas nepieciehsams gan.
ironia:jopcik kas te par kašķi.. a patiesibaa viss ir tik vienkārši. tipenem pamatā līdzigas prasības, bet kad pati strādāju ar lielformātiem un visadu citu rek.drazu, reālakais ir sazināties ar pašu drukātavu un visu noskaidrot. bet tik lielai bildes 150pix ir max kas nepieciehsams gan.
aga... juus visi te kashkjeejas a es te viena gudra un skaista un veel ar tele bliezhu 1/30 bez IS... nu varena beibe koroche...
ps. a te neviens nepleeshas bet apmainaas viedokljiem
Pterodaktils:...bet nepiekritīšu par izglītību. Deviņdesmitajos gados tā bija, kā bija ar izglītību - to varēja pasmelties vienīgi ārzemēs. Tagad gan papīra, gan krāsu izplatītāji labprāt iepazīstina ar jaunajiem produktiem, piegādā krāsu specifikācijas - cik ilgi žūst, kā punkts uzvedās uz dažādu šķiedru materiāliem.
Es runāju par akadēmisku izglītību - par tehnikumu, kas sagatavo šos te spečukus. Problēma jau tajā, ka tipogrāfijai, reprocentram utt negatavo īsti kadrus. Piemēram metinātājus gatavo - profesionāli, ja nekļūdos 34. arodene... Jā civils atnāk uz uzņēmumu, viņam parāda praksi, atnāk materiālu piegādātāji, kaut ko pastāsta, parāda, bet tas viss ir bez teorētiskās bāzes. Ir jau cilvēki, kam no tā ne silts ne auksts - kā strādā pie giljotīnas tā strādā, un lielākā daļa spečuku ir pašmācības un ikdienas prakses ceļā apguvuši zinības
ironia:jopcik kas te par kašķi.. a patiesibaa viss ir tik vienkārši. tipenem pamatā līdzigas prasības, bet kad pati strādāju ar lielformātiem un visadu citu rek.drazu, reālakais ir sazināties ar pašu drukātavu un visu noskaidrot. bet tik lielai bildes 150pix ir max kas nepieciehsams gan.
Tas gan nav pareizi - kur tad tos trūkstošos pixeljus izraus? To tik spiegu filmās var redzēt, kā no videonovērošanas kameras stopkadra izveido perfektu bildi ar atpazīstamu seju. Tad jau poliči neliktu ātras augstas izšķirtspējas kameras numuru fočēšanai, bet darītu to ar softu. Un bez zibspuldzes.Labāk atzīties godīgi, cik tur pikseļu ir reāli, lai datorgrafiķis pats pieņem lēmumu, kā rīkoties tālāk - no nekā pievienot punktus arī viņš tikpat labi var - galvenais ir saņemt neizkropļotu informāciju.
domāju, ka ironija domāja par lielformāta druku lielākoties 150 dpi ir jau līdz acīm... ja jādrukā rasējumi vai precīzas kartes - labāk iesniegt darbu vektorgrafikā...
Es runāju par akadēmisku izglītību - par tehnikumu, kas sagatavo šos te spečukus. Problēma jau tajā, ka tipogrāfijai, reprocentram utt negatavo īsti kadrus. Piemēram metinātājus gatavo - profesionāli, ja nekļūdos 34. arodene... Jā civils atnāk uz uzņēmumu, viņam parāda praksi, atnāk materiālu piegādātāji, kaut ko pastāsta, parāda, bet tas viss ir bez teorētiskās bāzes. Ir jau cilvēki, kam no tā ne silts ne auksts - kā strādā pie giljotīnas tā strādā, un lielākā daļa spečuku ir pašmācības un ikdienas prakses ceļā apguvuši zinības
Droši vien domāji arodizglītību - tāda vēl ir - poligrāfijas skola. Tikai diez ko tajā māca. Zinu, ka katru gadu piesakās kaut kādi bērni praksē. Datorgrafiķus un datormāksliniekus sagatavo gan lietišķie, gan LMA. Izglītības sistēma šajā valstī iesūkā pirmām kārtām. Sākot ar pamatskolu un beidzot ar augstāko izglītību. Nezinu kurš sastāda apmācības programmas, bet tur galīgi nekas nav kārtībā. Es iemācīšu jūs nokārtot izlaiduma/iestājeksāmenus. Tendence pārvērst visaizraujošākās stundas garlaicīgā sodā ar iemācīšanos un atprasīšanu. Bet to es kaut kur noklausījis esmu - par talantīgiem pedagogiem: ja tev mūžā gadās kaut viens talantīgs pedagogs, tā ir milzu laime, ja divi, tad simti ir palikuši bez neviena talantīga pedagoga.
palaidniex:domāju, ka ironija domāja par lielformāta druku lielākoties 150 dpi ir jau līdz acīm... ja jādrukā rasējumi vai precīzas kartes - labāk iesniegt darbu vektorgrafikā...
pareizi saprati palaidniex, manu domu. bet annir taja temaa runa bija par 1/50. tieshi taja diena sedeju un taisiju bildes no tumshas telpas ar šādiem parametrim
palaidniex:LMA tak ir akadēmija Nu labi poligrāfiķiem arodskolā neko dižu neiemāca...
Nupat noskatījos vienu klipiņu, kurā visa cita starpā tika aizskarta arī mūsdienu izglītības sistēma. Pamatdoma ir tāda, ka pie pašreizējā tehnikas attīstības tempa, 3-4 gadu izglītošanās laikā aktualitāti zaudē aptuveni puse iemācītā - tikai tā dēļ vien, ka nāk jaunas tehnoloģijas, attīstās procesi, mainās prasības. Laiks, kas ir nepieciešams, lai izglītības ministrijai un visām sertificējošajām iestādēm un birokrātijām izdabūtu cauri jaunu mācību programmu ir tik ilgs, ka pa to laiku šī programma jau ir zaudējusi trešdaļu no savas aktualitātes. Un kur nu vēl laiks, kas ir nepieciešams profesionālu praktiķu -pasniedzēju sagatavošanai...
Savukārt jaunos produktus un tehnoloģijas tirgū izķer kā siltus pīrādziņus. Konkurence spiež!
palaidniex:domāju, ka ironija domāja par lielformāta druku lielākoties 150 dpi ir jau līdz acīm... ja jādrukā rasējumi vai precīzas kartes - labāk iesniegt darbu vektorgrafikā...
pareizi saprati palaidniex, manu domu. bet annir taja temaa runa bija par 1/50. tieshi taja diena sedeju un taisiju bildes no tumshas telpas ar šādiem parametrim