Linkman:Daiga nāk uz izstādi ar mani tikai tad, ja es viņu fotogrāfēju.
Linkman, beidz baumot
Patiesībā ir tā, ka Daiga saka, ka es eso traks, lai vienreiz viņas klātbūtnē beidzot kameru neaiztieku un mazāk viņu fočējot. Bet tas foto reflekss ir tik dziļi asinīs, ka es nespēju šim sievišķīgajam aicinājumam pakļauties un turpinu savu iesākto misiju izstāžu apmeklējumos.
H_Zemitis:Odzes bildēja, vai žņaudzējčūskas? Ja jums kādreiz kāda interesanta fotoizstādes atklāšana - pačukstiet! Es ar viņu pasākumā bildēju... un viņa fotogrāfam tik forši smaida...
- Žņaudzējčūskas vietējā izpildījumā. - Interesanta varētu būt par tiem autoportretiem. ERA piedāvāja linku pie tēmas fotoizstādes apmeklējumi. - Daiga tiešām forši smaida fotogrāfam, es pilnīgi nespēju atturēties šo smaidu iemūžināt.
Nav laba etikjete bildes nest atraadiit uz papiira formaataa 10*15, kaa ari atraadiit datooraa! Tikai spiesti apstaaklji mudina atskaitiities jeb prezenteet savus darbus, fotograafu necieniigos formaatos! Visu cienju tiem autoriem, kam bildes bija atraadiishanai ~ A4 formaatos un lielaakas!
punchart, tiešām der domāt par savu rīcību... un smieklīgi doties Indijas virzienā domāt (tas nav te par kādu, man "iekrita" galvā! jocīgi šķiet fakts - skriet kautkur, lai nonāktu pie sevis) ! Iespējams, ka katram ir atšķirīgi iemesli apmeklēt šo pasākumu. Kāds grib saprast sevi, cits parādīt sevi, jo sevi parādīt nekad nav par skādi! kāds paskatīties uz citiem, kāds ko iemācīties, uzzināt ko jaunu.... Tomēr man nekad nav licies, ka LIELUMĀ ir kvalitāte... bet darbs ar 10x15 tiešām ir tādā dalībnieku skaitā apgrūtinošs. Un fotogrāfam necienīgu formātu nav, ja ir pamatojums, kāpēc tas tā. Un tie, kas nākošreiz atnesīs lielākus kā A4 formāta darbus - traucēs kopējo darba atmosfēru aizņemot telpu ar savu EGO!
ir bildes kam A5 ir pietiekami, bet teikt, ka jebkurai bildei A4 atrada visu kas tur virsu ari ir nekorekti. Nu un ego merit papira loksnees... sii ideja jau ir tiiri no laucinja kam ar bildem nav nekada sakara.
Runāt nekorekti? - nāc uz vietas un nepūt pīlītes, nemaisi gaisu no zila gaisa! Mari, neesi redzējis ego izmēru apliecinājumus papīra izmēros - nu tad pavēro uzmanīgi!
Citu ego izmērs parasti satrauc tikai tos, kuriem pašiem ar savu ego kaut kas nav īsti kārtībā. To jebkurš freids Tev pateiks
Ja cilvēks savu radošo potenciālu vēlas atrādīt A3 formātā vai vēl lielākā, kritēriji tam, manuprāt, ir tikai paša autora veselais saprāts, viņa iespējas un darba mākslinieciskā iecere.
Vai darbs sava lielā izmēra dēļ būs mākslinieciski labāks vai sliktāks? Ja labāks, tad kādēļ gan autoram to prieku liegt? Ja sliktāks - arī tak lai. Vienīgais attaisnojums izmēru ierobežojumam varētu būt kaut kāds konkurss, kur par liela formāta attēlu potenciāli varētu vairāk bonusu ievākt. Bet šis taču nav tas gadījums.
Man ir divas idejas sapņu bildēm. Viena no bildēm saistīta ar reāli sapni, taču kompozīcija vēl nav izzīmējusies, ir tikai detaļas. Otrai ir aptuvena kompene, bet kā izveidot - mhmm - nav ne jausmas. Vajadzēju baigi labās šopiņa iemaņas zīmēšanā. Kā jums ar sapņu bildēm - ir idejas? Varbūt kādam ir gatavs fotosapnis?
asteszvaigzne:sapņi man mazāk raksturīgi kā dejavu sajūta)))))
Šādu skaidrojumu paķēru no interneta no "amdb.lv": - - - - Termins „déjà vu”, kurš burtiskajā nozīmē no franču valodas nozīmē „jau redzēts”, raksturo sajūtas, kad cilvēks nokļuvis jaunā situācijā, jūt, ka viņš to ir piedzīvojis jau iepriekš. - Termins pirmo reizi tika pielietots Franču izcelsmes fiziķa Emīla Boraka (Émile Boirac) (1851-1917) grāmatā „Psihes zinātnes nākotne” („L'Avenir des sciences psychiques”). - Piedzīvojot „déjà vu” cilvēks ne tikai piedzīvo atkārtojuma sajūtas, bet jūt „dīvainību” un „savādumu”. - Šīs sajūtas tiek uzskatītas par neizpētītu fenomenu, kurš bieži tiek saistīts ar cilvēka sapņiem, kuros viņš it kā „atceras nākotni”. Šie sapņi paliek zemapziņā un kad cilvēks piedzīvo konkrēto notikumu, viņš jūt, ka tas noticis pagātnē. - - - Ja Tev ir šādas sajūtas, vai Tev ir idejas, kā to parādīt kādā bildē?
asteszvaigzne:pagaidām nav (pietiek jau ar izbrīnu tādos gadījumos), bet es par to padomāšu)))
Mhmm - izbrīns par dejavu sajūtu? Vai Tu atceries, kad šī sajūta Tev bija pēdējo reizi un kādos apstākļos? Es domāju par bildi - varbūt, ka bildē var attēlot piedzīvotos apstākļus.
H_Zemitis:Viens sapnis ir! Bet tajā jālieto shops.
Bez šopa nu nekādi. Es te gribētu pamēģināt kādu jaukto tehniku, jo piederumu priekšnoteikumi ir nodrošināti. Harijs - Tu esi superīgais čalis - Tava komentāra ietekmē es atrisināju (idejiski) nobeiguma loku un izvietojumu otrai kompenei. Tā - nu es jūtu, ka nevarēšu aizmigt, jo nezinu, ka to ideju šopistiski realizēt, bet ideja ir vienkārši fantastiska. Harijs - savu profila foto skatījii spoguļattēlā? Hehe - ir jau variācijas otrai kompenei. Jēēē - Harijs - Tavs profila foto radīja variācijas par otrās kompenes tēmu. Tagad tikai jāsāk rēķināt precīzāks novietojus visā bildē. Es eju laukā no bloga, citādi eksplodēšu ideju vētrā.
Maris - tas jau paliek Tavā ziņā, tikties vai netikties. Tu pats vari izvēlēties tos pasākumus, kas Tev šķiet interesanti vai garlaicīgi. Viena lieta, ja pasākumus veido citi un Tu tajā pasīvi piedalies kā skatītājs un klausītājs, pavisam cits variants, ja pats piedalies un veido šādus pasākumus. Garlaicība ir Tavas rokās. Man gan patīk vērot cilvēku emocijas kā ego izpausmes veidu, jo kurām gan nav savs ego. Mērīt centimetrus - vai tad ir kāds noteikts mērogs vai mēraukla, pēc kuras nosaka kādu parādību izmērus? Ja tāds nav, tad jau nav ko mērīt un salīdzināt. Nekas cits Tev neatliks, ka vien komentēt citu redzamās izdarības un uzjautrināties par forumu tēmu komentāriem, piedāvājot savu komentētāja viedokli aizkadrā.
fotogrāfija ir sīks vizuālās izteiksmes atzariņš ar niecīgu vēsturi (tas nenozīmē ne to, ka fotogrāfija nav laba diezgan, ne arī to, ka tā ir pasaules naba)
gan glezniecībā, gan tēlniecībā eksistē miniatūra/mazā forma, vidējs formāts, kuram nav speciāla apzīmējuma, un monumentālisms
NEVIENS no skunstniekiem neuzskata par nepieskaitāmu otru skunstnieku formāta dēļ - katram formātam ir sava specifika, likumsakarīgi paņēmieni (kurus neizmanto citos formātos) un normālās skolās ir atsevišķi pasniedzēji katram formātam
fotogrāfija nemaz nav tik apdalīta, lai tur būtu kas savādāks, esmu redzējis ļoti interesantas foto miniatūras un ir lielformāta bildes kuras jau bildējot ir jādomā par likumsakarībām to eksponēšanā
ir pilnīgs infantīlisms siet kopā teiksim V.V.Ezeriņa bildes ar viņa itkā sapampušo ego
tagad esmu slikts jo ir neglīti teikt, ka pasaule nesākas no puskadra matrices un minilaba izdrukas pa 0,40 1,00 vai 2,5Ls.?
puiši man nav nekādu negāciju pret jums, bet te ir publisks mēdijs un bērni var saņemt pa pilnu šeit rakstīto - kāpēc jums sava uztvere jāgrūž kautkādos rāmjos?
Man jau gan liekas, ka te neviens nemaz i nediskutē par foto-mākslas darbu iespējamo izmēru dažādību, nav runa par kaut kādu izstādi, kur mākslinieks izvēlas fotogrāfiju formātu atbilstoši savam ego, bildes specifikai, noskaņai, proporcijām utt.
Runa iet par konkrētu pasākumu, kur bariņš cilvēku vienlaicīgi apskata uz galda izliktas bildes tā, lai tas būtu ērtāk un pārskatāmāk... tas arī viss
nu ko juus te njematies par izmeriem ..... ja bilde ir 5x5 cm .... tad taa ir domaata apluukot ljoooti intiimi un baraa to nevar izdariit un apspriest ..... ja fandango naakramreiz uztaisiis 5x5, es aiz sava iedzimtaa slinkuma no palodzes ij nepakusteeshos, lai piebaaztu savas tuvredziigaas acheles pie bildes, pie tam buus rinda, lai to apluukotu, bet man ljooooooti nepatiik rindasss ..... es ari ipadomju laikos nestaaveeju rindaas bet pirku un eedu to,ko vareja dabuut ar minimaalaam puuleem ;_)))
Noteikums varētu būt - ierasties ar mājas darba drukātām bildēm, ieteikums varētu būt izmēros - no 13x18cm līdz 30x45cm vai citi izmēri atbilstoši autora rocībai un foto izmantošanas iecerēm. Noteikumi parasti ir saistīti ar sankcijām par to nepildīšanu. Izvairīties no sankcijām iespējams ar neierašanās brīvības pielietojumu. Pārāk stingri noteikumi un barga sankcijas var radīt neierašanās pieaugumu un radošo apsīkumu, savukārt ieteikumu raksturs veicinātu pasākuma pilnveidošanos un attīstību.
Vilmār, man jau šķiet, ka tiem, kuri parasti satiekas ir skaidrs, ka dažas idejas tiek izteiktas kā vēlamas un diskutēt un rīkoties pa savam taču katrs māk un tas pagājušajā reizē bija ļoti lieliski - redzēt tik dažādus darbus, neatkarīgi no to izmēriem. Un vislielākā nesapratne, šķiet, bija no diskusijas dalībniekiem, kuri pasākumu neapmeklē. Parādiet man to, kā dēļ te vēl turpinās neapmierinātība ar iespējamo attēla formāta uzstādījumu!!!! Vilmārs? Man jau šķiet, ka viņš domā par to, lai pasākums būt veiksmīgāks. Es? Nu es šad tad pasaku ko domāju, bet es nevienam to neuzspiežu. Uldis? Viņš taču pasaka, ir tik vienkārša iespēja - nenākt......
Harijs - tieši tā - idejas izteiktas kā vēlamas. Es nedomāju, ka dažādos viedokļus par formātiem vajadzētu uztvert kā neapmierinātību. Vai labāk nedzirdēt neko vai tomēr dzirdēt dažādus viedokļus vienalga par kādu jautājumu? Attīstības process - norise, secinājumi, jautājumi, piedāvājumi, risinājumi, viedokļi, alternatīvas.
Sarunas vērts man drīzāk šķiet jautājums PAR FOTOGRĀFIJAS VĒRTĪGUMU, vai vērtība bija tas mirklis pirms nāvessoda izpildīšanas? Ja ne tas, tad kurš ar ko bija vērtīgi attēli no dalībnieku piedāvājumiem. Jeb vēl - kas foto ir tas PUNKTUM ! Vai punktum galu galā Emīla darbā bija ēna uz pieminekļa no sargkareivja? Kuru attēlos vēl un kas bija punktum? Un ko klātesošie domāja par aktu uz smilšakmens fona? Vai kailķermenis bija saderīgs ar vidi? Ko AUTORS GRIBĒJIS PATEIKT ar šo ķermeni un, vai skatītājs to tā var saprast? ATTĒLA VĒRTĪBA, PUNKTUM, AUTORA IECERE UN TĀS REALIZĀCIJA... Vai tie nebūtu daži jautājumi, kuri no iepriekšējās reizes varētu tikt pārmantoti nākošajai reizei kā daļa no tēmas:attēla analīze?
