H_Zemitis:---Vilmār, šovakar varbūt uz fotomuzeju, Gleizdu skatīt? Vai aģitē uz portretu izstādes apmeklēšanu - uzliekot to fotomobam darīt? Es atkal vakar domāju, ka nav kopīgi obligāti neobligātais lasāmais gabals noteikts! Bet ar kautko runājām, ka tam vajadzētu saistīties ar fotoanalīzi. ---Par pašportretiem - ja iepriekšējie divi temati bija diezgan specifiski, tad "portrets" - vai nesāk palikt izplūdis? Varbūt pašakts - kā portrets... ar Uldi runājām, ka varētu pieķert klāt "orgānus", lai nav feiss vien! - Rokas un kājas ar izmantot... un tad Maris to liks kvadrātā...
- Opsā - tikai tagad izlasīju. Šovakar Gleizds atkrīt, jo ir par vēlu. - Par lasāmo - mhmm. Varbūt katrs lasa, ko pats vēlas. bet tad prezentē savu darbu un īsumā izklāsta galvenās darba tēzes, atzinumus utml. - Izstāde bija arī pašakti, ne tikai sejas. Arī dažādi orgāni un apaļi veidojumi. Un Maris to ieliks kvadrātā? - Piektdien ar Daigu ejam uz pašportretiem. Varbūt Tu gribi piedalīties un izteikt savu versiju par saviem favorītiem no šīs izstādes? Tad es varētu prezentēt kādā fotomobā skatītāju rezultātus - kopīgos un individuāli atzītos darbus. Tas tāds neliels kursa darbs gandrīz vai sanāktu.
Ā kvadrātu izvēlas, jo klasika! Reizēm daži līdz riebumam līdz galam neizlasa un tāpat dažu interpretācijas ir kā process uz naža asmens... bet kapā ta ne to, ko vajadzētu. Varbūt beidzot sapratīšu tos bērnus! Gribēju teikt, ka viņi to visu tik vienkārši skata, bet īstenībā, varbūt tā nemaz nav? Par pagājušo reizi fotomobā un literatūras lasīšanu... vai beigās nesāk palikt neinteresanti? Ja cilvēks neko jaunu neuzzina, tad viņš visu laiku maļ un tik maļ to visu veco... un var jau teikt, ka informāciju var gūt dažādos procesos. Bet arī dažādie procesi atšķirīgi ietekmē cilvēka apziņu un domāšanu, skatījumu uz lietām. Par piemēru - foto var aplūkot, aizvērt acis un atkal aplūkot... bet video aizvērt acis nozīmētu neredzēt un izdomāt padomāt filmas vidū būtu nesekot līdzi sižetam. Un lasot?... vai ir būtiski lasīt un kas šajā procesā pozitīvs?
bildes tik ar acīm - protams neaprobežojoties ar lokāluo telpu
loģikas ķēdes pat fizikā lielākoties noved strupceļā - vizuālajās izteiksmēs tās nedarbojas 100% gadījumu - aiz tā paša vecā iemesla, ka kļūda tiek ielaista pašos pirmajos posmos un tālāk iet tīra komēdija
Par to strupceļu Tev taisnība, bet, iespējams, ka mēs katrs to saprotam atšķirīgi. Un tā ir vēl kāda komēdija, vēl papildus tai, kuru jau minēji. Lielu daļu jau ar acīm... gan foto, gan filmu, gan burtus grāmatā, gan ikdienu...
Harijs - izdomā lūdzu, kad vari skatīt pašportretus. Es labprāt redzētu Tavu izvēli. Šodien ar Daigu bija amizanti. Stāvam pie viena sienas un skatam vairākas gleznas. Jautāju - kas Tev no šiem darbiem patīk? Daiga nosauc savējos divus darbus. Tad Daiga paskatās uz mani un saka - zini, tev laikam patīk tie divi - parāda uz pilnīgi citiem diviem (no trim) darbiem, kuri pie attiecīgas sienas es biju kaut kad iepriekš izvēlējies. Tas tāds neparasts aspekts - daiga paskatās uz darbiem pasaka, kuri darbi man patiks. Man pilnīgi aš žoklis atkārās. Pāris darbi bija arī tādi, kuri patika mums visiem trim - ERAi, Daigai un man.
dansiga:juus te paraak gudri runaajat ..... es nsepeeju to visu sagremot ;-(((((
dansiga atnāc uz pašportretu izstādi un parādi, kuri darbi Tev patīk. Tev tikai pusstundu vajadzēs, lai apskatītu un novērtētu. Tad arī visu sapratīsi, par ko mēs te runājam. Tu domā, ka Tu tikai raksti doktora darbu? Varbūt es arī gribu kādu kursa darbu izveidot par pašportretiem.
Es jau aicināju dansigu - viņa man atteica (tipa - iedeva kurvīti): liels darbs darāms, tur nav kur mašīnu nolikt. Es saku pasēdi forumā vienu stundu mazāk un aizej uz šo izstādi. Tagad par spīti neaizies. Man ta nekas - es jau trīs reizes biju.
Man laimējās auto uzreiz tur priekšā nolikt, pat divas vietas bij brīvas... bet uzreiz tur visu aptvert ir pagrūti! Ja grib, ne tikai ieraudzīt, bet arī saredzēt, ir labi vairākas reizes apskatīt. Liels autoru kolektīvs - kāds nav izstādēs bieži! Atmiņā atausa izbijusī Latvijas izstāžu zāle.