Maris:saliidzinosi ar japāņiem zenit nestrādā jau no dzimšanas - tā ir absolūti duma doma pirkt zenit
toreiz no pieciem '[ nosacīti ] fotoaparātiem veikalā varēja izvēlēties, un tas bija norma. mans Zenit vienu reizi bija darbnīcā - pēc peldes Amatā un strādā vēl šodien [ pirkts ap 1975.g.]. pats ar viņu vairs nebildēju, bet pirms gada biju aizdevis, kādam no Bloga, sūdzību nebija
nu nez, man ir Zenit TTL, uzskruuveeju nupat Zeiss 135mm.. kas tur slikts var sanaakt nezinu. Eksponometrs preciizs, sleedzis straadaa, filmu nepleesh, gaisma cauri nespiid.. OK
Zenīts labs skaitījās aprindās, arī man, kuras netika ne pie kā labāka. kruta jau skaitījās Praktica. domāti 1970-1985g. komisijas, bonnu bodēs jau pa drūmo piķi varēja arī ko labāku dabūt. perestroikas gados, kam bija interese, jau varēja arī kādu japāni noformēt. 1990-tajos g. naudas jautājums, ņem, ko gribi. tagad bildēt ar Zenit, tāpat kā braukt ar franču PĪLI, vai VW veco vaboli - stils, varbūt izlekt uz vispārējā fona. mans Zenit, bez jebkādiem TTL[izmantoju ārējo eksp.] kalpoja normāli, neko peplēsa, nešvīkāja, vienīgi pēc peldes slēdzis sāka čakarēties, bet pēc remonta viss bija štokos. par Zenit mīnusu uzskatu garo eksp. laiku trūkumu
Man liekas jociigi redzeet shaadus tekstus, kuru autors neziskataas paaraak pieredzeejis Zeniitu lietotaajs, un, piedevaam, skaitaas moderators)
Man ir 3 Zeniiti, savaa laikaa bija ljoti labi
Nu nu, nepārsteidzies ar secinājumiem Es arī "savā laikā" esmu izbildējis kādus divus gadus tikai ar zenītiem (kādi 3 izgāja cauri) un visi pabijuši pie meistara... Tad es iegādājos normālu japāni [Ricoh 401 TLS], vot tā bija manta! Arī pilnīgi manuālis, tikai ir precīzs TTL eksponometrs (vēl tagad precīzi mēra pat pēc 4 gadiem, pat baču neesmu mainījis), aparātus pat salīdzināt nevar...
No vairāku gadu desmitu prakses ar Zenītiem vislabākās atmiņas palikušas par "Zenit- 19" ar horizontālo metāla lameļu slēdzi, normāliem garajiem laikiem un precīzu TTL, bet ar to biju tikai parotaļjies. Parastie , "lupatu" slēdža Zenīti (E, 11, TTL utml darbā bija vairumā) kā niķīgas brūtes- te kasete nepatīk, te filma pa biezu, te aukstumā tikai B režīmā strādā (vai vispār slēdzis paliek vaļā). Bet piecietām, jo alternatīvas nebija. Pirmais "pozitīvais šoks" bija 90-to gadu sākumā, kad no Zviedrijas atvedu savu pirmo japāni- veco Minolta SRT-101 ar 3 Rokoriem- 28, 50 un 135 mm. Maiga un klusa darbība, super zīmējums (sevišķi pēc Helios-44). Pēc tam Zenītus i rokā neņēmu- pat darbā izmantoju to personīgo Minoltu.
Tā kā mūsdienās tērēt 20 Ls par Zenītu nav prāta darbs. Laikam jāizņem no Lāčplēšielas komisijas bodes mana veco spoguleņu čupiņa un šeit pa 20 Ls/gab jāizandelē- tur viņi tādas cenas salikuši, ka neviens nepērk...
Es domāju, ka jebkura Leikas kopija ir labāka par to izslavēto Zenit, jo tam spogulis nostrādā ar tādu triecienu, ka drīzāk var dabūt zilu aci nekā asu bildi.
Man bija gan Zeniiti, gan super puper eksporta varianta 2106 Zjigulis ar 3. motoru un visaadiem navorotiem. Un tad 1990.gadaa panjeemu 10-gadiigu VW Passat. Sajuuta bija - ak dies, kaadaa pakaljaa mees esam dziivojushi! Liidziigi arii ar Zeniitiem
Cenu neprasīju .
