Man, iespējams, vēl kādu laiku būs beztermiņa atvaļinājums, ja vien tā var saukt periodu, kad darba nav Par skumjām nav vērts runāt... Varbūt tās pāries ātrāk, ja par tām nerunās? :face-monkey:
pilnmēnesī beidzot var normāli visu paspēt izdarīt, nenāk miegs un var līdz naktij pasēdēt pie datora. Citādi parastajās dienās jau ap 22 jūtu, ka miegs ņem virsroku.
skumjas vispār ir dīvaina lieta, ko cilvēks pats sevī rada. ja tu sev pasaki, ka tas nav skumš notikums, bet tā tam ir jābūt, tad skumju nav, ir tāda dīvaina sajūta, ka dzīve jocīga, bet toties nav skumji. Tas ir tāpat kā ar smēķēšanu, kad visi iestāsta, ka palīdz atbrīvoties no stresa.
bieži vien skumjas nav saistītas ar kādu konkrētu notikumu... tās ir vienmēr līdzās, jo vienmēr ir kādi nepiepildīti sapņi, ilgas pēc kaut kā labāka, pēc bijušā un zaudētā, reizēm bezcerības, nolemtības sajūta... un tad kādu dienu tās liek par sevi manīt, tad citu dienu tās pazūd un pēkšņi, bez jebkāda iemesla pārņem prieks...
iestāstīt sev, ka skumju nav, droši vien ir bezjēdzīgi, bet var trennēties paildzināt tos prieka brīžus un atsaukt tos atmiņā biežāk, atpazīt skumjas un nelaist tās pārāk dziļi sevī... atgādināt sev, ka varēja būt arī sliktāk...
nekodarit jaceljas vien augsa un jasak kusteeties.. va nav skumji ko? 
