Printeris nav labs piemērs,tur drukas princips atšķirīgs.Pirmkārt nevajag zvanīt un nest bildes uz "jebkuru" darbnīcu ,otrkārt tavs ģeniāli kvalitatīvais fails neko nedos,ja operators nenomainīs standarta uzstādijumus,pret vajadzīgajiem.Jā un vēl,operatori,ļoti pamatoti,pikseļu un smadzeņu pisējus un megakvalitātes cīnītājus labāk redz ejam nekā nākam(zinu precedentu kad arī naturāli izmet pa durvīm),jo pirmkārt ir precīzi jāzin drukmašīnas tehniskās prasības un iespējas un failam tiešam ir jābūt korekti sagatavotam,nevis "a MAN uz MANA dārgā megakrutā monitora(par 99 latiem) bilde bija afigenna kruta,kādu sūdu tu te nodrukāji ?!".Ir pilna pasaule ar krutajiem gudrīšiem,kas sestdien izpārdošanā nopērk DIGITĀLO SPOGUĻKAMERU,svētdien nokačā un uzliek lauzto šopu un pirmdien jau ir baigie speci kuru ģeniālos darbus neviens āpsis nemāk nodrukāt kā nākas. Nesaprotu kur ir problēma ar punktiem,noricu tehniskie parametri ir atrodami ražotāja mājas lapā.
širpotrebs ir un paliek širpotrebs - gribi ko individuālu un smuku, lai arī darbinieks pacenšas - atrodi kantori, kur darbinieki ar jūtām, nes smukas bildes, radi vēlmi cilvēkos mazliet līdzdarboties smuka rezultāta iegūšanai. Tā teikt - cilvēcīgo faktoru nedrīkst noniecināt. Bez cilvēcīgā faktora viss vienmēr sāksies ar domu - atkal tas smadzeņtrātētājs atnācis, nu, ko viņam atkal vajag, atkal mašīnai jāpārstāda papīrs, jāmaina settingi utt un tas viss dažu bilžu dēl par pāris latiem kopējā pasūtījuma summā...
Vot par cilvēcīgo faktoru taisnība,diemžēl tas arī uz pasūtītāju attiecas.Man šķiet ka savairojušies fotokursi cilvēkos attīsta nevis tehniskās iemaņas(radošās ir cita konteksta stāsts),bet gan pašapziņu,un tad nu ierodās tāds jaunizcepts mākslinieks iz foto,kam ambīcijas kā buldozeram,bet prasmes un zināšanas kā kniepadata un paģēr piemēram(reāls gadijums):lai sešas bildes kas katra savā izmērā un malu proporcijā,tai skaitā kvadrāti,nodrukā 15x23 pilnu kadru bez baltām malām neko nemainot un neapgriežot.
Noricām atkarībā no modeļa/300/320/vecajām bija 400 dpi papīra formātiem 102x152,203x305,a vot ar formātiem starp šiem nav tik vienkārši,jo 152x225 būtu saglabājot proporcijas,bet mēdz būt izmēri no 200~230.Manā gadijumā sanāk piemēram:bez malām 105x157@320sRGB.jpg12,ja ar baltu malu tad attēls 95xciknutursanāk+baltas malas līdz 102x152@320sRGB.jpg12.Bet bez sarunāšanas ar drukātāju šai informācijai nav nekādas vērtības.
neraksti ciparus, bet paradi ražotāja linku, lai es noticetu turklāt es jau neprasu dpi bet gan punktu skaitu pa malu konkrētam formātam uz kuru mašīna interpolē ja nesakrīt izmērs. Pie kam kā tu vari rēķinat malas milimetros, bet izšķirtspēju collās. ko tad rezultātu kilogramos mērīsi
Onkulis:neraksti ciparus, bet paradi ražotāja linku, lai es noticetu turklāt es jau neprasu dpi bet gan punktu skaitu pa malu konkrētam formātam uz kuru mašīna interpolē ja nesakrīt izmērs. Pie kam kā tu vari rēķinat malas milimetros, bet izšķirtspēju collās. ko tad rezultātu kilogramos mērīsi
Tipiski pikseļu un mozgu pisēja teksti,ar šādiem patiesības paudējiem es nestrīdos,tev ir pilnīga taisnība visos jautājumos,tikai visi pārejie ir pret tevi sazvērējušies idioti,āmen.
,otrkārt tavs ģeniāli kvalitatīvais fails neko nedos,ja operators nenomainīs standarta uzstādijumus,pret vajadzīgajiem.Jā un vēl,operatori,ļoti pamatoti,pikseļu un smadzeņu pisējus un megakvalitātes cīnītājus labāk redz ejam nekā nākam(zinu precedentu kad arī naturāli izmet pa durvīm),jo pirmkārt ir precīzi jāzin drukmašīnas tehniskās prasības un iespējas un failam tiešam ir jābūt korekti sagatavotam,nevis "a MAN uz MANA dārgā megakrutā monitora(par 99 latiem) bilde bija afigenna kruta,kādu sūdu tu te nodrukāji ?!".Ir pilna pasaule ar krutajiem gudrīšiem,kas sestdien izpārdošanā nopērk DIGITĀLO SPOGUĻKAMERU,svētdien nokačā un uzliek lauzto šopu un pirmdien jau ir baigie speci kuru ģeniālos darbus neviens āpsis nemāk nodrukāt kā nākas.
