nu, ir arī filmējamie krāni. Karroče, sorry, bet pie kinošņikiem fotogrāfi tā īpaši nekotējas, kaut vairums kinošņiku, vismaz operatoru, fotografē. značit tā - slušai sjuda - patiesais gadījums. (pats gan nebiju klāt): 2 fotogrāfus uzlaiž uz kino filmējamā krāna, izlīdzsvaro un visas lietas. tad kādā brīdī, kad knābis nolaists lejā, viens izdomā nokāpt no platformas un vai nu ies čurāt vai ko, bet tad nu viņam ar platformu pa pakaļu un otru pēc vienām ziņām kādā mājā iemetuši pa logu, pēc citām uzmetuši uz augstsprieguma vadiem.
Annirs a jauaajums bija - kaa gudri fotografeet...
Vienīgā atbilde - caur plašu dzīves pieredzi, ne šauri profesionālu. Palasi, ko te, lai arī pa jokam, bet min kā paraugu iedvesmai - to, kas kioskā piecu soļu attālumā no mājas. Širportrebu pazīst, širportrebu iesaka.
Annirs:atkal viss noreduceejaas liidz spiedienam...
a jauaajums bija - kaa gudri fotografeet...
Gudri fotogrāfē Gudris, bet pārēie bildē, kā māk. Gudru seju jau var uztaisīt arī neko nedarot.
Augstskolā sesija. Uz kāpnēm sēž meitene un kaut ko ļoti cītīgi zubrās. Viņai garām iet panks noplēstās biksēs un pārējā ekipējumā - kā jau pienākas. Panks apstājas pie meitenes, lēnām ieskatās grāmatā un tikpat lēnām, radot gudru iespaidu, saka: - Ā-a-a. Algebra. Zinu, zinu, viņu grāmatas beigās nogalinās!!!
Padomā šādi: Princeses ieteicējs ir ceturtdaļgadsimtu vecs. Teiciens "Katrā jokā ir zināma daļa patiesības" ir krietni vecāks. Kam tagad ticēsi? Ir kādas pazīmes valsts mērogā, ka mēs esam viena vienīga nopietnu urbēju cilts?
Padomā šādi: Princeses ieteicējs ir ceturtdaļgadsimtu vecs. Teiciens "Katrā jokā ir zināma daļa patiesības" ir krietni vecāks. Kam tagad ticēsi? Ir kādas pazīmes valsts mērogā, ka mēs esam viena vienīga nopietnu urbēju cilts?
tie ieteikumi zīmējās uz konkrētu personu, un ja pavēro viņa bildes, tad paliek maz šaubu, no kurienes viņš smeļās iedvesmu
