Burvība neslēpjas tikai mb filmā,pie tās pieder arī attīstīšana,attīstītāji,papīrs un vēl visādas nianses pie kopēšanas,tad tā burvība kļust ļoti piņķerīga un vieglāk ir nopirkt dig.kameru un bliezt tūkstošiem krāsainu bezsaturīgu bilžu.
Girtsons:Varbūt kāds i teicis, bet man liekas cilēki m/b taisa tapēc ka, nav izdevusies krāsaina bilde
uz b&w plēves nemēdz iznākt krāsainas bildes. pat, lai iegūtu vienkrāsainu, jāpiestrādā - piem. jābalina un jātīsta no jauna ar krāsaino zupi un tā kā b&w plēvē nav krāsu komponentu, tie jādagrūž zupē. priekš zilo krāsu α-naftols u.tml.
Girtsons:Varbūt kāds i teicis, bet man liekas cilēki m/b taisa tapēc ka, nav izdevusies krāsaina bilde
uz b&w plēves nemēdz iznākt krāsainas bildes. pat, lai iegūtu vienkrāsainu, jāpiestrādā - piem. jābalina un jātīsta no jauna ar krāsaino zupi un tā kā b&w plēvē nav krāsu komponentu, tie jādagrūž zupē. priekš zilo krāsu α-naftols u.tml.
Šoreiz tevi palabošu , FUNKTIERS PRECIZS tik dažās mazāk zināmas nianses Kodak Chrome filma tā ar SUPER košajām krāsām kuras apstrādēs process joprojām ir KODAK noslēpums istenībā esot B/W filma , KRASAS iepūš attīstīšanas procesā izejot no B/W gradācijām tāpēc tās tik piesātinātas un toņi dalās
Liels vīrs (pieaudzis), bet tāds spurains pusaudzis tev iekšā, ka nenobrīnīties. Uzmanības trūkumu šādi nekompensēsi. Nedēļa apkārt, bet vēl neko no sava m'b neesi parādījis. Jo nav - neviena paša kadra. Slikti.
Tad, kad fotogrāfs (fotošopperis) netiek galā ar krāsām, viņš pievēršas melnbaltajai fotogrāfijai, pasludinot to par principu.
Ja neredz atšķirību pat tik izlecošās niansēs kā forma, uzprasīties uz ticamību viedoklī būtu pāragri.
Ja neredz atšķirību pat tik izlecošās niansēs kā forma...
Forma ir un paliek forma kā krāsainajā tā b/w fotogrāfijā. Cita lieta, ja fotogrāfam nav pietiekošas kvalifikācijas, lai krāsu izmantotu formas izcelšanai vai, vismaz, lai krāsa neizkropļotu formu.
Priekš kam te krāsas? Sevišķi, ja bieži vien to nemaz NAV!
P.S. Krāsas bieži vien nostrādā TIKAI uz lielāku krāsainu laukumu kontrasta pamata. Diez vai bez lupas saskatīsi baltās krāsas netīro piejaukumu un tonējumu nianses. Un pat ja saskatīsi, priekš kam? Fotoblogs ir pilns kadru, kurā krāsās redzošie zaļi-dzelteno zāli te pārgaismo ar Highlights, te neuzķer tās īsto toni, te ignorē ēnas ietekmi uz to utt. Toties viņi visi REDZ krāsās.
Vispār jau krāsaina bilde - tā ir fotogrāfa meistarības augstākā pilotāža. Ne jau par velti ir tik maz fotogrāfu, kuri spēj izmantot krāsu kā izteiksmes līdzekli. Bet tādu fotogrāfu, kuri strādā tikai ar krāsu, tādus visā pasaulē var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.
Tad parasti ir jāievēro vēl daudz un dažādi nosacījumi, arī attiecībā uz gaismas kvalitāti un intensitāti. Krāsu un nekrāsu sakarā, ir autori, kas dzīvnieku pasauli pamatoti bildē krāsās, bet ir arī tādi, kas ar m'b lakonismu parāda ko citu, ne tikai enciklopēdiskus faktus, ka tam un tam augam vai lopam ir tādas un tādas krāsas. Šķiet, arī tavas replikas nedaudz velk uz digitālā fotoaparāta pusi - sak, tādi ir rūpnīcas iestatījumi, esmu spiests izmantot tos.
...ne tikai enciklopēdiskus faktus, ka tam un tam augam vai lopam ir tādas un tādas krāsas.
Nu jā. "Tas kas fotogrāfē krāsaini, tas fotogrāfē drēbes. Tas kurš fotogrāfē melnbaltajā, tas fotogrāfē dvēseli." Viss būtu labi, ja vien tā dogma būtu patiesība.
Lunis:Šoreiz tevi palabošu , FUNKTIERS PRECIZS tik dažās mazāk zināmas nianses Kodak Chrome filma tā ar SUPER košajām krāsām kuras apstrādēs process joprojām ir KODAK noslēpums istenībā esot B/W filma , KRASAS iepūš attīstīšanas procesā izejot no B/W gradācijām tāpēc tās tik piesātinātas un toņi dalās
nu, stingri ņemot, jebkura filma (un arī matrica) b&w, autochroma gadījumā vienkārši un saprotami, tālāk sarežģītāk. nu, gaismas jūtīgais ir Sudraba halogenīds un atkarībā no slāņa gādāts, ka tas "redz" tikai 1 krāsu un ka attīstītāja oksidēšanās produkti reakcijā ar krāsu komponentiem veido tās krāsvielas, kuru slānis "redz", papildkrāsu.
Fotto, redzi, ir viens aspekts - ja digitālais foto visu defoltā piedāvā krāsās, tad m'b izmantošana gluži neviļus sanāk ... radošāka izpausme. Jo m'b nav noklusētais režīms. Precizējot, ja autors ir izmantojis analogo tehniku. Tātad, autors kaut ko ir vēlējies ar to parādīt. Radoši parādīt. Vai Fotto, ar mūsdienu acīm skatoties, ir pārliecināts, ka iepriekšējās desmitgadēs izmantotie E-6 procesa materiāli ir sevi attaisnojuši? Šaubas par tradicionālā m'b izmantošanas lietderību un rezultātiem šai pašā posmā taču neradīsies, ne?
opisj:Vai Fotto, ar mūsdienu acīm skatoties, ir pārliecināts, ka iepriekšējās desmitgadēs izmantotie E-6 procesa materiāli ir sevi attaisnojuši?
jebkuru filmu var apstrādāt kā apgriežamo ar inversijas procesu, inversijas processam paredzēto kā (_)-vu tikai krāsaino - Sudraba pretoreola slānis maisa. apgriežamās m/b filams gan tikai krievu ražojuma esmu sastapis O4-T-45 un O4T-180 un 35 mm tikai O4-T-45. nāvīgi interesanta gradācija sanāk arī papīru ar inversijas procesu apstrādājot. Birkmanis apraksta "Prakstiskajā Fotogrāfijā".
opisj:Precizējot, ja autors ir izmantojis analogo tehniku. Tātad, autors kaut ko ir vēlējies ar to parādīt. Radoši parādīt.
Sāksim ar to, ka katrai lietai ir forma un saturs. Ja bildē nav satura, tad formai nav jēgas. Svarīgākais ir bilde. Savā mūžā ir nācies redzēt miljons bilžu (fotogrāfētas uz filmas, melnbaltajā versijā, ar visai rafinētu apstrādi utt.), kas ir pilnīgi štrunti. Jo kaut kāda viena tehnoloģija nekādā veidā negarantē labāku rezultātu kā citas, un nepalielina autora creativitātes potenciālu.
Stingri ņemot, analogajā apstrādē ir daudz mazāk iespēju ietekmēt rezultātu (izmantojot filtrus, dažādas filmas, attīstaju receptūru, temperatūras režīmu etc) nekā digitālajā procesā. Ja tā vienkāršāk - analogajā procesā daudz kas sanāk tā, kā sanāk, bet digitālajā procesā pats fotogrāfs ir kungs pār tonalitāti, plastiku, līniju, formu u.c. Bet visi tie spriedelējumi par to, ka analogais esmot kaut kādā veidā pārāks pār digitālo, parasti nāk no cilvēkiem, kuri nav spējuši iebraukt digitālajā procesā, kuri to nepārvalda un kuri ir saskatījušies slikti iztaisītas digitālās bildes.
opisj:Šaubas par tradicionālā m'b izmantošanas lietderību un rezultātiem šai pašā posmā taču neradīsies, ne?
Radīsies gan. Skatītājam ir dziļi nospļauties par E-6 procesu. Skatītājam interesē Bilde. Un Bilde vai nu ir, vai nav.
opisj:Precizējot, ja autors ir izmantojis analogo tehniku. Tātad, autors kaut ko ir vēlējies ar to parādīt. Radoši parādīt.
Sāksim ar to, ka katrai lietai ir forma un saturs. Ja bildē nav satura, tad formai nav jēgas. Svarīgākais ir bilde. Savā mūžā ir nācies redzēt miljons bilžu (fotogrāfētas uz filmas, melnbaltajā versijā, ar visai rafinētu apstrādi utt.), kas ir pilnīgi štrunti. Jo kaut kāda viena tehnoloģija nekādā veidā negarantē labāku rezultātu kā citas, un nepalielina autora creativitātes potenciālu.
Stingri ņemot, analogajā apstrādē ir daudz mazāk iespēju ietekmēt rezultātu (izmantojot filtrus, dažādas filmas, attīstaju receptūru, temperatūras režīmu etc) nekā digitālajā procesā. Ja tā vienkāršāk - analogajā procesā daudz kas sanāk tā, kā sanāk, bet digitālajā procesā pats fotogrāfs ir kungs pār tonalitāti, plastiku, līniju, formu u.c. Bet visi tie spriedelējumi par to, ka analogais esmot kaut kādā veidā pārāks pār digitālo, parasti nāk no cilvēkiem, kuri nav spējuši iebraukt digitālajā procesā, kuri to nepārvalda un kuri ir saskatījušies slikti iztaisītas digitālās bildes.
opisj:Šaubas par tradicionālā m'b izmantošanas lietderību un rezultātiem šai pašā posmā taču neradīsies, ne?
Radīsies gan. Skatītājam ir dziļi nospļauties par E-6 procesu. Skatītājam interesē Bilde. Un Bilde vai nu ir, vai nav.
Noliedz, nenoliedz... kāda nozīme, ar ko iegūst rezultātu, bet tas arī ir tiesa, ka labu rezultātu ar filmu iegūt vieglāk, filma PAGAIDĀM ir toņos stipri bagātāka, un tieši uz melno pusi, bet cik gadu ir filmai, un cik gadi ir digimatricai, ja to salīdzina, tad digimatrica taisa brīnumus
Par krāsām - pasulē Dievs visu esot radījis krāsainu - tikai ne visi to spējot redzēt... Par M+B - Paziņa (diplomēta māksliniece, izstādes, publikācijas), atgriezusies no Japānas, rādīja informatīvo materiālu (pasniedzēja), kur starp citu bija teikts: japānā skolnieks (vidusmēra) spēj atšķirt 300 pelēkā toņa nianses...Tradīcijas, skola!
Krāsas ir pirmais, ar ko var apdullināt cita skatītāja pirmo sekunžu iespaidu (saka, ka tas esot paliekošais) un pseidoestētiski iegalvot sev, ka kadrs ir izteiksmīgs. Jo trūkst laika. Gan skatītājam vērot vienu darbu ilgāk par laiku, kas nepieciešams novērtējuma ciparu ieštancēšanai balsošanas veidlapā, gan pašam radītājam apstrādāt kadru ilgāk par Adjust-Hue/Saturate funkcijas izsaukšanu un vērtību ievadīšanu un šī slāņa uzlikšanu pamatslānim, teiksim, Soft Light režīmā. Iepriekš jau izteicos, ka cilvēka un suņa interpretācija (daži to sauc par redzēšanu) par krāsām ir atšķirīga. Un izrādās, ka cilvēkam nav absolūtā taisnība. Ka ir varianti. Tad lūk, monohromais risinājums ir viens no variantiem.
Digimatrica taisa gan brīnumus, Haiduk. Pat 2009. gadā ISO 800 slieksnis vājā un/vai mākslīgā apgaismojumā vairumam gan jau ka MODERNO kameru trokšņu ziņā vēl ir pārāk augsts.
Ieviešot te krāsas, droši vien formas saskatītu tikai tas, kam uz to trenēta acs. Tad autora mērķis nebūtu sasniegts.
taa kaa tika piemineeta arii gleznieciiba un taas "defoltaa kraasainiiba" tad jaasaka ka gan ziimeeshanas gan gleznieciibas laukaa ir gada daudz piemeeru tieshi melnbaltai izpausmei - un ne jau kraasu truukuma deelj maakslinieki taa mocas...
opisj: Tad lūk, monohromais risinājums ir viens no variantiem.
Piekrītu. Bet ne vienīgais. Un nekādā ziņā tas nav ceļams pari citiem. Jo nav kritēriju, ir tikai ticība un aizspriedumi.
P.S. Ar analogo fotogrāfiju esmu nodarbojies kopš sešdesmito gadu vidus. Tai skaitā 20 gadus labiekārtotā fotolaboratorijā ar atvērtu kredītu "HAYKA" ķīmijas nodaļā. Fotoreceptūras grāmatu esmu izmēģinājis no viena vāciņa līdz otram. Savukārt digitālajā apstrādē man ir šādas tādas Seetharaman Narayanan parakstītas zīmītes, ka šajā lietā es kaut ko saprotu. Varu salīdzināt tehnoloģijas un manai ticībai ir racionāls pamats.
Ai ko jūs neauglīgi laužat šķepus Būtībā jau VIENALGA kādā tehnaloģijā iegūts attēls GALA PRODUKT , man piemēram tas visam maz intresē , tik bez visām TEHNALOĢISKĀM pusēm ir arī tiri SUBJEKTĪVA cilvēka VIZUĀLĀ UZTVERE . Piemēram ar FOTO kur DIGI / FILMA nosacīti konkurē samērā nesen ir daudz senāka radniecīgas vizualas nozares piemēram FILMU KĪNO / VIDEO , domāju jūs tāpat kā es varat GALA PRODUKTĀ nekļudīgi atškirt "Gabalus" kas filmēti uz Filmas un kas uz Video Domaju ka vairums zin ka Video tek speciali "Degradēts" lai iegūtu uz filmas pusi velkosju struktūru Nesenos laikos panesusies "Filmu" mode star tikai DIGI baudijušo publiku nav sastita ar STILU bet gan ar CITĀDAKU attēla struktūru nekā DIGI bildei . Bezgaligajiem megapiseljiem maza sakarība ar "Pietuvisjanos" filmai , gluzji tāpatās kā dinamiskajam diapazonam , tas ir tikai viens no DAUDZIEM faktoriem kas atškīr AR FILMU un UZ MATRICAS iegūtus attēlus . Domāju ka samērā bezjēdzīgi ir censties ar DIGI iegūt tadu pašu attēlu kā ar FILMU , ir cilvēki kuri medz piedzerties ar lētu šņabi citi to pašu dara ar dārgu viskiju REZULTĀTS visai LĪDZĪGS bet Process un sekas dažādas Es nitensīvi izmantoju abas tehnaloģijas un ABAS man sniedz man nepieciešmos rezultaus KATRA SAVĀ prioritārajā jomā Es piemēram ar ļot lielu smaidu uztveru cilveku kas NEKO pietaiekami labā līmenī FOTO ne REDZĒJUŠU / DARIJUŠI apgalvojumus ka DIGI tas ir Ooooooooooo Oooooooooooooo VISU PARSPĒJ jo redz CIPARI / TESTI pierāda ka Tas Tas un Tas IELIEK FILAMI tatad DIGI JĀBŪT OFIGENNO kruta filma sūka , tieši tāpat ar FILMU FANI kas apgalvo ka DIGI tras ir SUC , vienkarsji tas ir DAZJADAS TEHNALOGIJAS ar DAZJADU PROCESSU domatas DAZJADAI UZTVEREI @ ATRSKIRIGU EFEKTU PANAKSANAI , ne vienu ne otru LIMENI nevar parvaldit cilveki kuriem nav PIETIEKAMA LIMENI radosju vai tehnisku speju Tirgus ap FILMU / DIGI pieeamibu "Plasjām tāutas masām" kas izkonkures KAUTKO ir tikpat stulba ka savulaik apgalvojums ka VIDEO izkonkurēs FILMU KĪNO un ka "Palasjas tautas masas" kam ir "Ciparu kamera" radis lielaku konkurenci FOTO tirgu "Cels radošo līmeni" tas ir PILNĪGAS mulķibas , radošais līmenis jo gadus jo krītās LABU RADOŠJU specu paliek ARVIEN mazāk "Viegla rezultāta" un "Neko nevaig zināt" mīts kapitāli atsaucās uz GALA REZUTĀTA KVALITĀTI un LABU darbu kopējo masu IEVEROJAMI samazina DIEMŽĒL
Māri, padomā plašāk par mātes, meitas testu.... nu vismaz tai līmenī, ka man kā sievietei vair;ak būtu aktuāls cits tests.... bet, ja ejam vēl tālāk.. tad katrs pats neapzināti jau ir izvēlējies, kas patīk vairāk māte vai meita... tikai jābūt kādam no malas, kas tam pieliek punktu.... pieļauju, ka esi izcilnieks, kas pats liek punktu... liec! iecietība trūkst ne tikai Tev..
es nelektu, ja Māris tur rociņu... ja kas, jauki ir lēcienā saprast, ka vajadzēja lēkt..... drīzāk man vajag, kas pagrūž.. lai gan pašai nepietrūkst drosmes lēkt..
