Tad nejauc sēnes ar vārnām! Fotocensoņi ir bijuši arī iepriekš. Tik pat labi varētu uzjautāt kas labāk proza vai dzeja un beigās domīgi novilkt, ka dēļ interneta ir saradušies tik daudz burtu rakstītāju kā vai slikti... Nevajag sevi nonākt ar pasaules glābšanas teorijām sfērā, kur tas nevienam nav vajadzīgs vai no tā ar kāds labums...
lai taču ir tā gūzma, toties tiem, kuri grib un spēj kaut ko vairāk, ir dotas arī lielākas iespējas, tādēļ arī saku, ka tieši šajā laikā, kad tehnoloģijas ļauj tik daudziem kļūt par fotocensoņiem, un pie visas šīs informācijas gūzmas smadzeņu pods ir jākustina vēl vairāk, lai spētu atšķirt lietas...
nevis autors aizņēmies un piesavinājies dabas laurus
Paskatos uz jūras horizontu - zils, paskatos debesīs - ir zilas. Paskatos uz tālumā virmojošu gaisa dūmaku - pat ja fons zaļš, dūmaka ir zilgana. Faktiski nav variantu.
jāatceras, ka melnbaltā fotogrāfija var būt uzņemta caur zilu, zaļu vai sarkanu filtru
Stiprs sarkanais vēl kaut ko dos, bet tagad, kad teju visas m'b filmiņas ir panhromatiskas/jutīgas visā redzamās gaismas spektrā, pārējie filtri faktiski zaudē nozīmi.
Tik pat labi būtu sākt apspriest - kādas monochromās bildes ir labākas - melnbaltās vai brūnbaltās, vai zaļbaltās? Un kuras krāsainās pareizas - ar megakontrastu vai zilidzeltenas, kā no pabalējuša žurnāla "lauku dzīve", vai rudivioletā nokrāsā kā no žurčika zvaigzne, kas saulē nav izbalējis utt...
Te tu maldies - jau teicu, ka ir cilvēki, kas deklarē: ja bildē nav Bindes iecienītā kontrasta (tais kadros, kam duāla autorība), tas nemaz nav īsts m'b. Tas nav labi. Piemēram, Ilford Pan F Plus 50 un Delta 100 taču atšķiras, ne?
Atgādinu, ka tēmu aizsāka doma, kas m'b fotografējošos pielīdzināja daltoniķiem.
IvetaK:a man ir jautājums..tāds slikts jautājums, ļoti apgrūtinošs... KĀPĒC?
1. atšķirsim 2 lietas - B&W bildi, kura ņemta krāsaina ar domu, ka gala rezultāts būs B&W vai uzreiz ņemta uz m/b plēves caur sarkanu, zaļu vai rōzā filtru un bildi, kura no krāsainas pārtapusi par B&W, jo autors sadomājis "mākslu" taisīt. atbilde uz sakrālo jautājumu būtu ekstensīva un prasītu piedomāt pie formulējuma, tak ar bilžu piemēriem mierīgi. nav pa rokai, tak iedomājies melnbaltus tos ķēmus, ar kuriem daltoniķus ķer!
Iveta, palasi manu postu iepriekš. Tur ir atbilde uz KĀPĒC! Gaumes un dailes izjūtas cilvēkiem stipri dažādas - Kam māte, kam meita... Jebkurš nav visi! Un vienmēr ar viedokļu dažādība - Lūk TĀPĒC! un neķer kreņķi, kā arī nemēģini saskatīt rupjumus, kur un nav...
te nu sākās - kurš ir Tev autoritāte, kurš ir vispārpieņemta autoritāte, kurš ir vairākuma autoritāte?
Es uzdošu dažus savādākus jautājumus: Kad ir pēdējā reize, kad darīji kaut ko pirmo reizi? Un Vai tiešām mēs mākam vēlēties tikai svešas vēlmes, savu nemaz nav?
IvetaK: Tu nesparati manu domu...vai Tev bija tā ērti... autoritāte var būt tikai kāds, kas tāds ir...spēj argumentēt savu viedokli.
Jancīgi uzskati par to, kas ir autoritāte... Manuprāt, par autoritāti mēdza uzskatī kādu, kas kādas cilvēku grupas acīs tiek uzskatīts par tādu, nevis par spēju/nespēju pamatot viedokli...
man ir savas vēlmes, nezinu par kādiem mēs un kādām svešām vēlmēm Tu runā..
un kādā- krāsu vai m/b foto sakarā bija šie jautājumi?
Vistiešākās. Katrs pats taču sev var noteikt, kas viņam patīk, bet kas nē. VJa kāda autoritāte tev iestāstīs, ka brūnbaltā fočene ir megakruta - tad arī mainīsi savu viedokli, kaut pašai sirds dziļumos dzīvo pavisam cits skaistuma etalons? Šo jautajumu var uzdot par jebkuru tēmu! Tik pat labi ir mēģināt noteikt kas ir uzskatāms par labu mašīnu un kas nav. Kritēriji mazliet citi, bet noteikšanas pamatprincipi tie paši. Mašīnās vērtē, dārgumu, ātrumu, jaudu, praktiskumu ekonomiskumu, izskatu, vietu skaitu utt... Viss vienā nekad nav, tāpēc auto marku un ražotāju ir tik daudz.
Tas pats ar fotogrāfiju - kas fotogrāfijā atrod dokumentālu vēstījumu, kas lomogrāfijas izpausmes, kas nejaušā snap-shotā mēģina saskatīt lielās mākslas izpausmi, kas sašopē nebildi līz ārprātam un izdod par megamākslasdarbu (grūti pēc idejas šo nosķirt no mākslinieka ar otu - tik te otas vietā pele), kas ļoti iestudē katru savu kadru un teic, ka tikai perfektumā ir spēks! Un atkal te ir simtiem dažādu fotogrāfiju, to veidu un piekritēju. Tiem, kam patīk principiāli mb, kaut reliģisku apsvērumu dēļ publiski neatzīsies, ka iepatikusies arī kāda krāsu bilde, tiem, kam patīk plikbildes, nesaskata jēgu kukaiņu makrofotogrāfijā utt...
autoritaate ir autoritaate. autoritaatei nekas nav jaapamato. autoritaates vaards ir likums. autoritaate ir barga bet taisniiga. autoritaate nemelo, autoritaate korigjee viedokli. autoritaate ir autoritaate by defoult.
Annirs:autoritaate ir autoritaate. autoritaatei nekas nav jaapamato. autoritaates vaards ir likums. autoritaate ir barga bet taisniiga. autoritaate nemelo, autoritaate korigjee viedokli. autoritaate ir autoritaate by defoult.
Un tātad APSVEICU! URRĀ! BINGO! SUPER! KOLOSĀLI! ALLELUJA!
P.S. Tik atceries, ka kādam citam vajag zaļbaltos toņus, kādam kontrastainas krāsu bildes ar trūcīgi ģērbtām meitenēm graustos, kāds jūk prātā no skaistas klusās dabas, vēl kādam neeksistē nekas izņemot ainavu fotogrāfiju... utt. Un katram ir sava taisnība! KATRAM SAVS!
Oi, atvainojos, IvetaK, ka es uzdrīkstējos ieiet šajā Tavā privātajā topikā un izteikt savu nožēlojamo viedokli. Klanos un lūdzu piedošanu!
Pirms es aizeju no šīš privātās diskusijas, lūdzu, iedod linku uz pasaules labāko fotogrāfiju. Gribās aplūkot. Ļoti!
To vienu, pasaules labāko fotoattēlu, kuru radījis ir spēcīgākais mākslinieks. Fotogrāfiju, kura ir visu fotogrāfiju etalons... To vienu vienīgo, ko visi fotoMākslinieki, un parastie vērtētāji ir atzinuši par nepārspējamu...
Vēlreiz pārlasīju visu, kas te pēdējās divās lapās ir sarakstīts un, šķiet, sapratu, ko cenšas panākt Iveta.
Iespējams, ka kļūdos, bet, liekas, ka Ivetai (un daudziem citiem arī) patiktu, ja fotogrāfija būtu tāda kā ģeometrija: lūk Eiklīds un Pitagors, te ir buntīte aksiomu, te ir divi duči teorēmu, kas jāiemācās no galvas un tu esi gatavs ģeometrs. Vai kā Skotam Kelbijam - step 1, step 2,... step 27, gatavs! Un pilna laime ir klāt. Man arī patiktu, ja tā būtu. Diemžēl fotogrāfijā nav Augstākās Patiesības, nav autoritātes, nav likumu un noteikumu. Līdz savai patiesībai katram jānonāk pašam. Tipiskais piemērs ir Gunāra Janaiša semināri - Gunārs nevienam nemāca kura fotoaparāta poga būtu jāspiež, savos kursos viņš pat nerāda savas bildes, visi viņa audzēkņi, neskatoties un varēšanas līmeni, viņam ir vienlīdz mīļi. Viņa kursi ir tāda kā saruna, saruna par bildēm, par dzīvi, par to, ko mēs redzam sev apkārt, par notikumiem un parādībām, par lietām, kuras it kā galīgi nav nekādā sakarā ar fotogrāfiju - viņš atskaņo kādu mūzikas gabalu, nolasa dzejoli, apspriež jaunāko ziņu avīzē. Un, kad ir pagājis kāds laiciņš, audzēkņi, pašiem sev par pārsteigumu, saprot, ka viņi ir sākuši domāt, domāt fotogrāfiski. Un tas uzreiz atsaucas darbos. Man ir bijusi iespēja novērot to progresu, kā pāris mēnešu laikā mainās fotogrāfiju kvalitāte. Bildēs parādās gan saturiskā, gan vizuālā skaidrība, parādās doma un vēstījums.
Manā saprašanā fotogrāfija ir valoda. Un runāt var kā grib un ko grib, bet sekmīgai komunikācijai ir tikai viens kritērijs - lai tas, ko tu saki, ir interesants citiem. Vienalga, melnbaltā vai krāsainā versijā.
fotto:Vēlreiz pārlasīju visu, kas te pēdējās divās lapās ir sarakstīts un, šķiet, sapratu, ko cenšas panākt Iveta.
Iespējams, ka kļūdos, bet, liekas, ka Ivetai (un daudziem citiem arī) patiktu, ja fotogrāfija būtu tāda kā ģeometrija: lūk Eiklīds un Pitagors, te ir buntīte aksiomu, te ir divi duči teorēmu, kas jāiemācās no galvas un tu esi gatavs ģeometrs. Vai kā Skotam Kelbijam - step 1, step 2,... step 27, gatavs! Un pilna laime ir klāt. Man arī patiktu, ja tā būtu. Diemžēl fotogrāfijā nav Augstākās Patiesības, nav autoritātes, nav likumu un noteikumu. Līdz savai patiesībai katram jānonāk pašam. Tipiskais piemērs ir Gunāra Janaiša semināri - Gunārs nevienam nemāca kura fotoaparāta poga būtu jāspiež, savos kursos viņš pat nerāda savas bildes, visi viņa audzēkņi, neskatoties un varēšanas līmeni, viņam ir vienlīdz mīļi. Viņa kursi ir tāda kā saruna, saruna par bildēm, par dzīvi, par to, ko mēs redzam sev apkārt, par notikumiem un parādībām, par lietām, kuras it kā galīgi nav nekādā sakarā ar fotogrāfiju - viņš atskaņo kādu mūzikas gabalu, nolasa dzejoli, apspriež jaunāko ziņu avīzē. Un, kad ir pagājis kāds laiciņš, audzēkņi, pašiem sev par pārsteigumu, saprot, ka viņi ir sākuši domāt, domāt fotogrāfiski. Un tas uzreiz atsaucas darbos. Man ir bijusi iespēja novērot to progresu, kā pāris mēnešu laikā mainās fotogrāfiju kvalitāte. Bildēs parādās gan saturiskā, gan vizuālā skaidrība, parādās doma un vēstījums.
Manā saprašanā fotogrāfija ir valoda. Un runāt var kā grib un ko grib, bet sekmīgai komunikācijai ir tikai viens kritērijs - lai tas, ko tu saki, ir interesants citiem. Vienalga, melnbaltā vai krāsainā versijā.
Bingo! Es arī varētu piebilst pie frāzes "lai ir interesants citiem" - kaut vai tas ir interesanti tikai pašam sev, ja nealksti publicitātes. Bet sasniedzot šo domāšanas līmeni arī tikai sev radīti un tīkami darbi pēkšņi izrādīsies interesanti ne vienam vien citam skatītājam...
IvetaK:palidniex zirgošanās un pārspīlējumi nevietā! Ir internets, ir galerijas ir, fotgrāfijas ...atrodi to, kas tev patīk! meklē tomēr starp cilvēkiem, kas nav sākuši fotogrāfēt vakar! Ja tev kas tāds vispār interesē! citreiz nterese aprobežojas ar pazirgošanos. arī interese!
Manuprāt, Tu sāc uzvesties kā Janbo... Brauc augumā ar tekstiem, kas man ļāva kaut ko ierakstī Tavā topikā...
Es gribu ieraudzīt to etalonu, kurš der visiem, kur ir tā visiem derošā patiesība? Jo tiko domu dažādību itkā atzini, bet nezkāpēc mēgini citiem uzprasīt, kas Tev būtu labi...
Melnbaltais, melnbaltais... tik tur esot spēks, viss krāsainais ir pufelis... Moš sāc nodarboties ar Dagerotipiju (īstais fotogrāfijas sākums, vēl pirms melnbaltās), vai vispār fototehniku liec pie malas (kā nekā tikai šauri spektrāls (atšķirtībā no krāsainā) īstenības atainojums) un glezno melnbaltas, oi - atvainojos - brūnbaltas gleznas? Vismaz būs kas 1000% savs, tikai un vienīgi pašas radīts! Tikai tad nejaucies pa fotogrāfiju...
+ fotto, savā veidā izsmeļoši apstiprina arī iepriekš minēto, ka galvenais ir domāšana un pasaules uztvere nevis piederība konkrētam foto-novirzienam...
Re, kur viens svaigs piemērs par to, ka patikt daudziem ne vienmēr nozīmē ko vairāk.
"Filmas Rīgas sargi veidotāji producents Andrejs Ēķis un režisors Aigars Grauba uzskata, ka Lielā Kristapa žūrija nav spējusi novērtēt viņu filmas devumu nacionālās kinoindustrijas attīstībā, ko savukārt spējusi 300 000 lielā filmas skatītāju auditorija kinoteātros visā Latvijā."
"Atbildot uz Aigara Graubas un Andreja Ēķa vēstuli (...) filma neapšaubāmi ir vislielākais Latvijas neatkarības gadu veiksmes stāsts, ko apliecinājusi nebijusi skatītāju interese par filmu – to apmeklējuši gandrīz 300 000 skatītāju. Diemžēl šim izcilajam rādītājam nav un nevar būt automātiska saistība ar eventuālām nominācijām vai balvām Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps."
Tas ir kolosāli, ka Janaitis spēj pieaugušam cilvēkam, kas principā nedomā vizuāli un nespēj ietekmēties pat no tā, ko iepriekš visas dzīves laikā redzējis kino, parādīt virzienu. Bet tikpat labi rodas jautājums, kāpēc ir tik daudz to, kas savas radošās spējas mēģina realizēt tieši fotogrāfijā. Masu kustībai vienmēr ir savas konsekvences, gan izceļošās, gan noplicinošās.
"Filmas Rīgas sargi veidotāji producents Andrejs Ēķis un režisors Aigars Grauba uzskata, ka Lielā Kristapa žūrija nav spējusi novērtēt viņu filmas devumu nacionālās kinoindustrijas attīstībā, ko savukārt spējusi 300 000 lielā filmas skatītāju auditorija kinoteātros visā Latvijā."
daiga35:"Filmas Rīgas sargi veidotāji producents Andrejs Ēķis un režisors Aigars Grauba uzskata, ka Lielā Kristapa žūrija nav spējusi novērtēt viņu filmas devumu nacionālās kinoindustrijas attīstībā, ko savukārt spējusi 300 000 lielā filmas skatītāju auditorija kinoteātros visā Latvijā."
es noskatījos intereses pēc, bet man nepatika...
konteksts un pa teemu - izcili. kaa lielaakaa dalja topbilzhu - miskastes veertas bez diskusijas - kraasaina vai melnbalta
opisj:Re, kur viens svaigs piemērs par to, ka patikt daudziem ne vienmēr nozīmē ko vairāk.
Tās ir par to pašu piramīdu. Fotogrāfam ir jāizvēlas uz kura pakāpiena stāvēt. Vari publicēt bildes avīzē un savākt 100 000 skatītāju, vari publicēties internetā un savākt 10 000 skatītāju, vari bildes izdot grāmatā, rīkot izstādes utt. Vari taisīt piķi, bildējot kāzas un korporatīvos pasākumus. Vari tusēt augsti intelektuālā sabiedrībā. Vari ... vispār daudz ko var.
var arii katraa vietaa raadiit savu seu. pieskanjoties konkreetam piramiidas diapazonam - FB savaa zinjaa ir konkreets diapazons garajai trepei. kaapt no taa aaraa uz augshu nav interesanti (skaudiiba) krist zemaak arii - apdirsiis
Kā tad nu bez autora darbiem vai iemīļotām meklējumu jomām, kā nu bez tām. Fotto teica, ka šī diskusija (viņaprāt, principā) nenotiek Fotobloga sakarā, tas ir kā būtu iemesls kaut ko jaunu parādīt, taču publicēt to vienalga netieši sanāktu šeit. Katrs visvairāk mīl pats sevi.
Iepriekšējā citātā visinteresantākā šķita Graubas kā zināma mākslinieka prasība novērtēt viņa lolojumu. Tas laikam no LV politiskās virtuves īpatnībām, arī pašapkarināties ar Lāčplēša ordeņiem, pie reizes neaizmirstot kaimiņvalstu staļļmeistarus.
Noņem savu rāmi, kas traucē saskatīt arī citus viedokļus, citas izpausmes. Es neesmu tik strikts savā viedoklī, kas saka - kas citādi vai man nesaprotami attēlots fotogrāfijā ir neparizi vai slikti.
Es saprotu, ka katram savs - cienu Tavu šāuro fotovirziena izvēli, bet galīgi nesaprotu Tavu citu fotovirzienu/izpausmju noliegšanu. Kaut kādas vienas vai otras foto sastāvdaļas izcelšanu vai noliegšanu. Krāsas ir, vai tā ir vienas krāsas gradācija - tā saucamais Tinted grayscale...? Neredzu starpību ka tikai colors on/colors off. Ir attēli, kas paliek par attēliem tikai tāpēc ka tajās ir krāsas, ir attēli, kurās krāsu informācija ir nesvarīga, tiesa arī reizē tā neko netraucē. Piekrītu Negatīvam, kas teic, ka melnbalta fočene ir tikai tāpēc, ka pirmo vēl nemācēja uztaisī krāsainu...
Tik pat labi būtu apgalvot, ka fotogrāfija ir tikai tā uz kura ir redzams cilvēks, bet tie attēli uz kuriem nav redzams cilvēks ir nefotogrāfijas... Cilvēka vietā ieliec jebko daba, pilsētvide, klusā daba...
Tik pat - Ir vai nav fotogrāfija kamēr tā ir/nav izdrukāta uz papīra... Vai obligāti tai jābū fotopavairošanas tehnoloģijā izgatavotai vai dera arī izdruka...
Man attēlā ir svarīgs vizuālais iespaids, emocijas ko tā rada, vēlme skatīties vēl vai novērsties, vai tas attēla ko stāsta vai nestāsta... Riebjās šejienes meitenīšu bildes, kurām acīš rakstīc - neērti jūtois izģērbta kaila fotokameras priekšā, toties, manuprāt, daudz dziļakas domas pildīts večiņas portrets te paslīdēs garām, jo nav jau smuka biuža vai smux zaķis...
Palaidniex, vai ar pēdējo domāji Annira portretu Mirkļa ķērāja?
Interesants ir pieņēmums, ka tā piramīda, uz kuras nu visi censoņi drūzmējas, ir kristāltīra un labi redzama jau no attāluma. Tuvāk pieejot, izskatās, ka viena daļa tajā uzrausušos to jau ir visos veidos piedrazojuši un noķēzījuši. Skat. pirmo komentāru pie tā portreta.
Pieņēmums tas ir tāpēc, ka, loģiski spriežot, tādai piramīdai būtu jābūt vietai, uz kuru tiekties. Ar kārtību jau ieviestu, vai ieviešamu līdz ar jauna iemītnieka ierašanos. Vai cilvēka iedaba pieļauj tādas harmoniskas struktūras eksistēšanu, jāšaubās. Tātad, tur ir vēl kādi slēpti spēki vai iemesli (esmu konspirācijas teorijas piekritējs), kas to visu uztur un notur. Piemēram, kā kuratori, kas atrod vietu bildēm izstādēs vai muzejos ar sabrauktu dzīvnieku kadriem, fekāliju kaudzītēm vai abstraktu mākslu, kura vairumam izraisa sajūtu, ka galvā skrūvējamās skrūvītes ir liels deficīts, tik kāpēc to vītņu atveres neredz. Kurators to abstrakcionistu ir uzbīdījis augstu jo augstu. Pārējie skatās uz to mākoņos no lejas, līdz kurators vai mecenāts nomirst.
Šī piramīda ir tīrs cilvēka domu auglis, bet no dabas zināms, ka pilnīgi visas cilvēka radītās ietaises spēj pastāvēt vien neilgu laiku (salīdzinoši vai ne).
Pēc večiņas švaki izskatās, bet ir labs! Un vai patiešām visas bildes kas patīk ir jākomentē? Zem nevienas gleznas muzejā vai mākslas akadēmijas studentu darbu izstādē savā dzīvē nav nācies atrast atsauksmju grāmatu...
Pētīt pilnīgi visas bildes pēc kartas fotoblogā - nošauties var... Un vai vajag?
opisj: Šī piramīda ir tīrs cilvēka domu auglis, bet no dabas zināms, ka pilnīgi visas cilvēka radītās ietaises spēj pastāvēt vien neilgu laiku (salīdzinoši vai ne).
Fotto:Manā saprašanā fotogrāfija ir valoda. Un runāt var kā grib un ko grib, bet sekmīgai komunikācijai ir tikai viens kritērijs - lai tas, ko tu saki, ir interesants citiem. Vienalga, melnbaltā vai krāsainā versijā.
Piekritīšū, kā "fotogrāfija ir valoda" (informatīvāks par vārdu valodu komunikācijas veids), bet par "runāt var ko grib" šoreiz neiederās, jo spams nevienu neinteresē... Palaidniex pareizi izteicās - Зри в корень = Atlika atbildēt uz jautājumiem; kāpēc gribās runāt un par ko runāt? Jāutājums - kā runāt, paliks vienmēr atklāts (ļoti personisks tas, tapēc pateicu, kā mums "paliks smieklīgi")...
Te jau krievu pietiekoši daudz , ja skatās uzmanīgi kurš kādus krievu teicienus tulko latviski , pat klonus var ar reāliem lietotājiem salikt blakus ja uzmanīgi palasīt kurš kā runā un kādus gājienus lieto
IvetaK:Alloxa...vēl ir tāda lieta kā konteksts...un tad man jautājums: vai tu šo izteicienu lieto tajā pašā kontekstā kā palaidniexs vai citā?
Tajā pašā... vidējā vecuma krīze - sieviete grib palikt skaistas un vienlaicīgi gudras... (lasīt bez steigas) Tā pati konteksta būšana attiecās arī uz fotogrāfiju!!!
IvetaK: Fotogrāfija-spams, varētu būt tieši tāda fotogrāfija, kura pazaudējusi kontekstu...vai kā?
Tadas fotogrāfijas neeksistē... - šeit biju es, šeit esmu es, šis ir mans kaķīts, draudzenīte, ziediņš, vabolīte, saulrietiņš, koncepts, ....................., gals galu galā. DDD
IvetaK: Melnbatkrāsainā tēma sevi laikam ir izsmēlusi!
"grib palikt skaistas un vienlaicīgi gudras" vai tas domāts, ka, kļūstot gudrākai, skaistums pamazām zūd? un attiecīgi, pārlieku cenšoties saglabāt skaistumu, kļūst dumjākas? un tāpat ar fotogrāfiju?
daiga35:"grib palikt skaistas un vienlaicīgi gudras" vai tas domāts, ka, kļūstot gudrākai, skaistums pamazām zūd? un attiecīgi, pārlieku cenšoties saglabāt skaistumu, kļūst dumjākas? un tāpat ar fotogrāfiju?
kāds sievietēm sakars ar fotogrāfiju? a dumības piesitiens ir velcomēts vienmēr
Faktiski nav variantu.
