nu viens kadrs uzrakstiija skaidri un gaishi - liekot 555 visaam bildeem celjas vinja reitings. Tu domaa ka es uztaisiiju parodiju? nee, tas ir kultuurcitaats
kaapeec es neieliku atziimi? taapeec, ka shim darbam vai nedarbam buutu pagaajis garaam to pat neattaisot lielu.
es neko nesaprotu no fotogrāfiju likumiem, tik bliežu, un vāciņu pēc tam ņemu nost, tā kaut kā... Galvenais ir, lai pirksts nebūtu priekšā objektīvam...
no latīņu valodas "mona liza" tulkojas kā "monarhijas saraušana". daudzām gleznām vērtība un ievērība tikusi piešķira kultūrvēsturisku (ar politisku piegaršu) aspektu dēļ, tai skaitā berlīnes kvadrātam. leonards no vinčas bija izcils fiziķis, pie viena brīvmākslinieks, kas varēja atļauties daudz ko (pateikt, izdarīt, uzzīmēt utt) vairāk, nekā citi. man šķiet, ka jebkurš viņa darbs, kas dažus simtus gadu PĒC viņa nāves tiektu atrasts, pie tam labā stāvoklī un nemaz ne tik sūdīgi uzzīmēts, kļūtu par leģendu un iegūtu savu lauciņu mākslas vēsturē, attiecīgi arī novērtējumu naudas izteiksmē. vai šis meičas portrets pats par sevi ir ģeniāls, nepārspējams utt utjp?! diez vai.
un - kas varbuut ir vissvariigaakais nepiemineetais akspekts - briivmuurnieks
pirms 5 gadiem aviizee Latvijas Luteraanis bija nopubliceeta zinja visaa nopietniibaa: ka reiz Vinču ciemā, kas leishmalee, dziivojis viirs vaardaa Leoniids, kas miileeja Liizu. Kad liiza iedeva kurvi, tad shams pameta saadzu un devaas klejot pa pasauli. nonaacis oliivkoku zemee uzzimeeja savu liizu un saaka shnjuksteet - mona liizinj, mona ljiizinj.....
Mona Lisa ir darbs, kurā nozīme ir visām detaļām. Pamazām darba mērķis no pasūtīta portreta daudzu tapšanas gadu laikā izveidojās par universāli interpretējamu vidi, portretu utt. Tas arī meistaram ir izdevies. Saprašana/nesaprašana ir tāda ērta pozīcija, kas izriet no iekšējas spriedzes. Nedod Die's, sāc ar to, ka nesaproti Monu Lizu, beidz ar to, ka nesaproti gultas vai galda biedra vēlmes.
Patiesībā nekādi likumi nav vajadzīgi- pietiek sevi nosaukt lepni par "fotogrāfu" un viss notiek. Vari par atļauties prasīt naudu par slēdža spaidīšanu un priecāties, cik labi sanāk.
Nu tādas nelielas pārdomas manī raisīja viena "fotogrāfa" mājas lapas apmeklējums (www.gkfoto.lv).
Annirs:un - kas varbuut ir vissvariigaakais nepiemineetais akspekts - briivmuurnieks
pirms 5 gadiem aviizee Latvijas Luteraanis bija nopubliceeta zinja visaa nopietniibaa: ka reiz Vinču ciemā, kas leishmalee, dziivojis viirs vaardaa Leoniids, kas miileeja Liizu. Kad liiza iedeva kurvi, tad shams pameta saadzu un devaas klejot pa pasauli. nonaacis oliivkoku zemee uzzimeeja savu liizu un saaka shnjuksteet - mona liizinj, mona ljiizinj.....
vo! un es lauziju lauziju galvu, kur ta ta seja tik loti atgadina latvieti..
kasnukas:Nu tādas nelielas pārdomas manī raisīja viena "fotogrāfa" mājas lapas apmeklējums
apmeklēju neatejot no kases. peizoņus skatot (kak to vjalo i bez dushi!) atminēju, ko draugs Aivars par 1 manu agras jaunības bildi teica (bildēju kādas gaismas spēles ar kameru, kurai paralakse un biju aimaucis garām!): "nevar saprast tikai vienu - nafig tas ir fotografēts!". bet ar kāzu bildēm, jādomā, sērojošie pakaļpalicēji apmierināti kā tramvaji. kā matnieks, kurš uzbildē, ko vaig, varbūt nekas, ja ieņēmies, ka hudožnieks (ot slova "hudo"!), tad grūti palīdzēt. par tiem zakoniem - juridiskie bieži analfabētiski formulēti un tā, ka var gadiem interpretēt un / vai gaidīt precedentu. bet vairumu "likumu" fotogrāfijas kontekstā principā nevar precīzi nodefinēt. zelta griezums, zelta griezums, jomajo, hujomajo - dažs droši vien, kā padzird, tā ar mīzulīti vai spermanento flomi uz matsikla uzvelk. un ko nu? nesanāk jau caurām dienām bildēt vienmērīgi divos toņos iekrāsotus laukumus, kuru robežas paralēli kadra malām.
ironia:PS. man ludzu ukrainas globusu.
varbūt šodien vairs nav smieklīgi, bet arī rūtiņu burtnīcu 4. klasei!
1. likums ir lai būtu uzlādētas bačas aparātā 2. lai būtu svaiga filma aparātā (var arī karte) 3. objektīvam vāciņš noņemts un stikls no ēdienpaliekām atmazgāts 4. aparāts ieslēgts 5. pārējie likumi ir priekš MĪKSTAJIEM!
Likumus vai principus var iemācīties un zināt,ka tādi ir,tad var tos pielietot vietā un nevietā.Par zelta griezumu,trešdaļas principiem un citām lietām jāzin,kāpēc tie ir vajadzīgi,nevis jāpielieto tādēļ,ka tādi ir. Vai fotokursos un fotoskolās var iemācīt cilvēkam izjust informāciju,ko nes fotogrāfējamais objekts?Vai var iemācīt ieraudzīt? Zīmēšana ar gaismu?Katra fotogrāfija ir zīmējums ar gaismu.Varbūt labāk runāt par gaismas apzinātu vadīšanu...Maz ticams,ka to var uzrakstīt forumā,bet tie kuri grib zināt ko vairāk,ir jau meklējumos.Viss ir viegli un vienkārši-gaismu var vadīt,gaismu var izmantot un ar gaismu var visu sabojāt-viss Tavās rokās.
eeelmars:Par erotiku vēl prostāk, ka tik kāds impotents no tām bildēm nepaliek...
psihogēno impotenci laikam ne vieglāk ārstēt, kā somatiskas izcelsmes.
likumi 1-kārši kā tautas dziesma - jebkuram fotogrāfam jāpiemīt saprašanai un zināšanai ≈ 5-6 klašu izglītības līmenī. nu, lai saprastu kas ir un lai prastu apieties ar tādiem parametriem, kā spilgtumu intervāls, fotogrāfiskais platums, objektīva izšķirtspēja, ekspozīcijas laiks, krāsu temperatūra, asuma dziļums, diafragmas vērtība, fokusa attālums, objektīva redzes lenķis, tuvākā fokusēšanas distance, polarizācijas plakne, polarizācijas filtrs, aditīvā un distributīvā krāsu saskaitīšanās, RGB, CMYk u.t.t. bez kompozīcijas izjūtas nekā - neko daudz nelīdz wikipēdijā noskaidrot, kas Zelta, Sudraba vai Briljanta griezums.
dabas fotogrāfam jāpazīst daba, zemūdens fotogrāfam zemūdens pasaule, astrofotogrāfam zvaigžņu paradumi. "mākslas" fotogrāfam jāpiemīt labai gaumei, komunikācijas spējām un režisora piegājienam. reportierim pie visa SHITā vēl jābūt attīstītai perifērajai redzei, līdzsvara sajūtai un jāprot mazliet progozēt notikumu attīstību un pārvietoties ātri kā fašistam un klusi kā špionam. jāpamanās izvairīties no tā, ka kaut kādi pacienti iesmērē objektīvā tortes krējumu un/vai apšļaksta kameru ar Šampaņas vīnu. vēlams arī uzpasēties no tā, ka jaunieši (vai veci krepeļi) ♥-gi lēkādami izsit aparatūru no nagiem un/vai nolauž blendi vai blici.
pats galvenais tomēr rupjš fizisks spēks un nahālība. malo togo, ka visādi zieptrauknieki piebāž pilnu kadru ar saviem utainajiem ziepu traukiem, profesionāļi nav labāki. neteikšu jau, vai Kalniņš, Bērziņš vai Liepiņš, bet ja sēž 1. rindā, tad vismaz savu 1/2 m garo objektīvu izbāzīs 2/3 garumā no gabarītiem. nahālību un/vai (vēlams "un"!) personālo pievilcību vajag arī, lai visur kur ielavītos, ne jau visur sarunāts lai laiž iekšā ar laminētu papīra gabaliņu, uz kura uzrakstīts "PRESE". iz dzīvi - aizeju uz preseni ar Billiju Kophemu laicīgi, pielienu tik tuvu, ka tuvāk jau būtu nepieklājīgi (kā es redzu) notēmēju, (pa starpu atskan zvans, malo togo, ka tas žurnaļuga nav debilku izslēdzis, viņš paceļ trubu un tarkšķ: "bla, bla, bla, ja tut na press konferencii s Biljljijem Kobanom!, bla, bla, bla ... bla, bla, bla ... "), a kad izsludina, ka tagad drīkst bildēt, man kadrs pilns ar "kolēģu" pa foto līniju bezdēm. cik nu tas foto likums - tak presei bildējot, neskādē VIPus un ĻIPus zināt vaigā - ja par provi, izstāde Džemmai Skulmei vai viņas mammai (a mamma jau apglabāta svētītā zemē!), OK, normāli, ka Džemmu tā vairāk pabildē, a kaut kā glupi būs , ja izstāde Aijai Zariņai vai Nelei Zirnītei, a fotogrāfs sabildēs Džemmu Skulmi biezā kārtā, jo ne-1 citu hudožnieku (ot slova "hudo"!) vaigā neatpazīst. nu, kad es vēl strādāju presē, preses fotogrāfam ļoti noderīga īpašiba bija spēja lielā ātrumā patērēt lielu daudzumu uzturvielu - ar profesiju tam gan sakars ne pavisam tiešs - badā nosprādzis nepastrādāsi, bet ar fotoreportiera aldziņu nekāda izrīšanās nesanāk. sakarā ar "dižķibeli" (lielsūdiem) tas vairs nav aktuāli.
Teikšu godīgi- pamata foto kursos cilvēkiem likumi, kuri būtu jāizmanto kadrēšanā un iespējamās kļūdas, uzrakstīti vienā vārdā vai īsās konspektīvās frāzītēs, aizņem a4 lapu, pilnu.
Portreti:Teikšu godīgi- pamata foto kursos cilvēkiem likumi, kuri būtu jāizmanto kadrēšanā un iespējamās kļūdas, uzrakstīti vienā vārdā vai īsās konspektīvās frāzītēs, aizņem a4 lapu, pilnu.
Nonsenss. Tas ir tāpat kā pateikt, ka latīņu alfabetā ir tikai 26 burti, bet paskat, kā Ovīdijs vai Šekspīrs viņus ir prasmīgi savērpis.
"
