Biju dzirdējis kad esot tāta blendes, un ekspozīcijas tabula. Attiecīgi laikaapstākļiem. Nu lai zin, kādu lietot. Taču Neesmu vēl nekur saskāries ar tādu tabulu.
tādas tabulas nav vajadzīgas, kaut dažās foto grāmatās tādas ir publicētas, sevišķi vecāka gada gājuma. jāatcerās, ka gaismas daudzums uz filmu, vai matricu nemainās, ja Tu izmainot vienu parametru, piem. blendi, izmaini otru, piem. ekspzīcijas laiku, ja tu palielini blendes atvērumu par vienu vienību, tev jāsamazina eksp. laiks par vienu vienību. tādejādi Tu vari manipulēt ar asuma dziļumu, vai ekspozīcijas laiku, pēc vajadzības.
palaidniex:daudz vērtīgāki ir uz stikliem špikeri, kas dod nojaust cik liels dof būs pie attiecīgā fragmas iestatījuma fokusējoties noteiktā attālumā...
Man reiz viens onkulis radija ko nuzime "Zibspuldze" , bij mums jafočī TANKI PLACĪ + apkalpes , tādā miestā kas saucās DOBELE-2 . Djela vēlā rudenī kad auksti tumš slapš utt. Par cik borģelis bij baigākais un "Pasūtītājs" bez kompromisiem ,vadzej 2 dienu laika BILDI tad nu tika rīkots Ekšns ar "Zibspuldzēm" kas isskatijās apmērām tā ka tika izjaukti vairāki apgaismošanas lādiņi vismaz es tā sapratu un no tiem iegūts "Magnijas" tad onka IZDABŪJA kautkur "Tabulas" kurās bija srakstīts kādā atālumā kāds daudzums UZ SVARU vajadzīgs tas magnija štrunts . Rezultātā uz placim apkārt esošo garažu jumtiem tika uzliktas bleķa patronu cinki uz kriem tika saliktas tas "Magnija zibspuldzes" pie tām tika nolikti zoļi kas pēc komandas to aizsvilināja , Rezultātā es bildējot ar Nikon F-2 + 35 mm paspēju nobliest kautkādus gandriz 10 kadrus kamer "Zibspuldzes" dega kādi 3-4 pat bija SUPER , tā nu mana "Gruppas bildes ar ~ 15 tankiem ar apkalpēm bija "Super" Prieksnieciba palika looot apmierinata , dabujam lielu "Paldies"
nu uz vecajām krievu el. zibspuldzēm jau arī bija tabulas,,,,,,,,,ja noņēmi no fotoaparāta, un pagriezi pret griestiem, tad vienu-2 vienības blendi vaļā, atkarībā no situācijas, griestu augstuma, tīrības pakāpes......
Lunis:Man reiz viens onkulis radija ko nuzime "Zibspuldze" , bij mums jafočī TANKI PLACĪ + apkalpes , tādā miestā kas saucās DOBELE-2 . Djela vēlā rudenī kad auksti tumš slapš utt. Par cik borģelis bij baigākais un "Pasūtītājs" bez kompromisiem ,vadzej 2 dienu laika BILDI tad nu tika rīkots Ekšns ar "Zibspuldzēm" kas isskatijās apmērām tā ka tika izjaukti vairāki apgaismošanas lādiņi vismaz es tā sapratu un no tiem iegūts "Magnijas" tad onka IZDABŪJA kautkur "Tabulas" kurās bija srakstīts kādā atālumā kāds daudzums UZ SVARU vajadzīgs tas magnija štrunts . Rezultātā uz placim apkārt esošo garažu jumtiem tika uzliktas bleķa patronu cinki uz kriem tika saliktas tas "Magnija zibspuldzes" pie tām tika nolikti zoļi kas pēc komandas to aizsvilināja , Rezultātā es bildējot ar Nikon F-2 + 35 mm paspēju nobliest kautkādus gandriz 10 kadrus kamer "Zibspuldzes" dega kādi 3-4 pat bija SUPER , tā nu mana "Gruppas bildes ar ~ 15 tankiem ar apkalpēm bija "Super" Prieksnieciba palika looot apmierinata , dabujam lielu "Paldies"
Bet ja grib bildeet M rezhiimaa, tad jau var juuzeet ko liidziigu kaa briedis paraadiijis, manam eos 100 (92') naaca liidzi maza pocket guide, kur bija paraadiits pie kaada f kaadu sleedzi attieciigajaa situaacijaa, nu bet tas daudz maz nosaciiti es domaat
Blendei un laika apstākļiem nav nekāda sakara. Blende ir speciāla parikte, kuru uzmauc objektīvam lai tajā neispīdētu parazītgaisma. Domāju, šei bija domāts par diafragmas atvērumu objektīva fokusa garumu atiecībā pret diafragmas atvērumu lietojot noteiktu gaismajūtīguma filmiņu. 'Fotoskolā" bija par F16 likumu. Mēģini pazubrīt to.
kad man gadaas pabildeet ar savu veco zenitu, tad taadu tabulu izmantoju, jo tur vispaar nav nekaada eksponometra. Taa tabula gan tagad jau straadaa galvaa - peedejaas divas filminjas 2x36 kadri un tikai 4 braakji... bet viena lieta gan - ja digim paaris stopi un bilde buus paardedzinaata vai nedagaismoti trokshnji, tad filminjai plashaa diapazona deelj buus gandriiz pofig! (puuristiem saku veelreiz - gandriiz!) galvenais ko shiis tabulas sakara ir zinaat un saprast ir stopu princips - ka ekspoziicija iet dubultojoties (taa rupji runaajot) 15,30,60,125,250 bet diafragma pa soliishiem 2, 2,8, 4, 5,6 nevis 2,4,8,16
blac:Blendei un laika apstākļiem nav nekāda sakara. Blende ir speciāla parikte, kuru uzmauc objektīvam lai tajā neispīdētu parazītgaisma. Domāju, šei bija domāts par diafragmas atvērumu objektīva fokusa garumu atiecībā pret diafragmas atvērumu lietojot noteiktu gaismajūtīguma filmiņu. 'Fotoskolā" bija par F16 likumu. Mēģini pazubrīt to.
Kadreiz, akmens laikmetā, par blendi mēdza saukt arī fragmu... Cik nu tas bija pareizi - hvz, bet tā nu sauca...
15, 30, 60, 125, 250, 500, 1000, 2000 slēdzis maina 2x uz tumšāku (vecos laikos tā raktīja) 22. 16. 11. 8. 5,6. 4. 2,8. 2 diafragma maina 2x uz gaišāku
Fotografējot šie lielumi ir jālasa (jadomā) pretēji , un kadrs būs izgaismots vienādi visos pāros, bet skaitļu pāri izvēlās atkarībā no tā, ko gribi iegūt... piem, mirušu kustību- slēdzis 2000, diafragma 2. Vai jaušamu kustību- slēdzis 60 , diafragma 11. Vai galīgi izsmēŗētu kutību- slēdzis 15, diafragma 22. Bet var domāt arī no diafragmas viedokļa, un iegūt vēlamo asuma dziļumu. Šie skaitļu pāri ir domāti tiem, kuri ir pārkāpuši A un P režijumu. A un P variantā nevajag iedziļināties šajos skaitļos, var nojūgties Unšī tabula darbojās attiecīgi pārbīdot , vadoties no dotā gaismas apstākļu rakstura. Sk. Briedi
tās tabulas, kas bija, un vēl tagad reizēm manāmas, balstās uz < F16 LIKUMU >.... tas nozīmē, ka saulanā laikā, bez mākoņiem, liekam blendi uz F16, slēdža ātrumu izvēlamies tuvāko ciparu, ieliktās filmiņas jūtibai, vai uzliktajam ISO dig. kamerai. attiecīgi, kādi laika apstākļi, vai dienas stunda, blendi atver, par vienu vai vairāk vienībām. bija tabula. zinot eksp. laika un blendes atvēruma sakarības , varēja manipulēt ar asuma dziļumu, slēdža ātrumu, pēc nepieciešamības, atkarībā no situācijas. tas gan gadījumos, ja darbojās bez eksponometra. par to var pārliecināties arī uz dig. kameras
negatIvs:diafragmai bija kaut kāds sakars ar vēdera dobumu
vo, vo, uz to arī Z. Mežavilks. ja kas, diafragma siltumkontūrā var būt un bencīna sūknī. tāpat konvertēt - kompitōršķikam faila formātu mainīt, a īstenajam kristietim padoties pie Pujāta vai pie pareizticīgo batjuškas.
Haiduks:15, 30, 60, 125, 250, 500, 1000, 2000 slēdzis maina 2x uz tumšāku (vecos laikos tā raktīja) 22. 16. 11. 8. 5,6. 4. 2,8. 2 diafragma maina 2x uz gaišāku
Fotografējot šie lielumi ir jālasa (jadomā) pretēji , un kadrs būs izgaismots vienādi visos pāros, bet skaitļu pāri izvēlās atkarībā no tā, ko gribi iegūt... piem, mirušu kustību- slēdzis 2000, diafragma 2. Vai jaušamu kustību- slēdzis 60 , diafragma 11. Vai galīgi izsmēŗētu kutību- slēdzis 15, diafragma 22. Bet var domāt arī no diafragmas viedokļa, un iegūt vēlamo asuma dziļumu. Šie skaitļu pāri ir domāti tiem, kuri ir pārkāpuši A un P režijumu. A un P variantā nevajag iedziļināties šajos skaitļos, var nojūgties Unšī tabula darbojās attiecīgi pārbīdot , vadoties no dotā gaismas apstākļu rakstura. Sk. Briedi
negatIvs:diafragmai bija kaut kāds sakars ar vēdera dobumu
DIAFRAGMA Latīņu val.: diaphragma kupolveidīgs elpošanas muskulis, kas atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma.
gUDRĪŠIEM
Tās muskuļšķiedras sākas no krūšu kaula apakšējā gala, 6 apakšējo ribu iekšējām virsmām, jostas skriemeļiem un, ejot radiāli, pāriet t.s. cīpslainajā centrā, kā arī veido 2 izvelvējumus uz augšu. Vairāk izteikts labās puses izvelvējums, kas klāj aknas. DIAFRAGMA no virspuses sedz fascija un pleira, no apakšpuses — fascija un vēderplēve. Caur cīpslaino centru, kas saaug ar sirds somiņu, iet apakšējā doba vēna, bet caur muskuļaino daļu — barības vads, aorta, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads. DIAFRAGMA saraujoties, izvelvējumi slīd uz leju, palielinot krūšu dobumu vertikālā virzienā, — notiek ieelpa; izelpas laikā DIAFRAGMA atslābst un atgriežas iepriekšējā stāvoklī.
Diafragma (óptica) De Wikipedia, la enciclopedia libre Saltar a navegación, búsqueda
Diferentes aberturas del diafragmaEl diafragma es un dispositivo que regula la abertura de un sistema óptico. Suele ser un disco o sistema de aletas dispuesto en el objetivo de una cámara de forma tal que restringe el paso de la luz, generalmente de forma ajustable. Las progresivas variaciones de abertura del diafragma se especifican mediante el número f, que es la relación entre la longitud focal y el diámetro de abertura efectivo.
Contenido [ocultar] 1 Diafragma en óptica 1.1 Diafragma de apertura 1.2 Diafragma de campo 2 Diafragma en fotografía 2.1 Evolución 2.2 Diafragma y número f 2.3 Diafragma y profundidad de campo 2.4 Diafragma y nitidez
Diafragma en óptica [editar] Diafragma de apertura [editar]Es el diafragma que limita el haz que, procedente de un punto del eje óptico, penetra en el sistema óptico. Si pensamos en un sistema óptico complejo formado por varias lentes y diafragmas, la superficie que limita los rayos cuando el objeto está a una distancia no tiene por qué coincidir con la que los limita cuando el objeto se encuentra a una distancia diferente. Por tanto, no podemos decir, en general, que el sistema tiene un determinado diafragma de apertura, pues este dependería de la distancia a la que situemos el objeto.
man blende jorpojaam ir taa uzparikte, kas maina cauruma lielumu ..... es vecaa kaluma cilveeks ... un pirms digitaalaas/anglju/etc eeras.. blende bija tikai aperture (kaa tagad sauc) ... par saules blendi tajaa laikaa neviens iipashi neiespringa
Taču Neesmu vēl nekur saskāries ar tādu tabulu.
(chuckle)
