jāierosina kultūras ministrijai izstrādāt likumprojektu "fotogrāfēšanas likums", kurā smalki atrunātu visu, ko drīkst un ko nedrīkst, ar kādiem nosacījumiem utt - FOTOGRĀFĒT, citādi laiku pa laikam atkal un atkal rodas jautājums, vai fočēt to ir likumīgi. tad būtu viens likums, nevis atsevišķas normas šur tur un pieņēmumi, paražu tiesības...
vēl likuma papildinājumu, par zibspuldzēm, kur drīkst novietot, un kur nedrīkst, arī par to aizsardzību pret aizsegšanu, tas Matrosova sindroms , visādos saietos, ir jāizskauž
ierosināt var ,bet ''kas maksā tas pasūta mūziku''. Valstij naudas nav un diez vai tā gribēs tagad taisīt komisiju, lai izlemtu kaut kādu likumu. A vot ja kāds kādam piķi vai vismaz kādu LLLIELU labu konjaku uzliks tad tā liet ātri aizies, var pat 2 dienās , ka tikai kāds spēj drukāt.
tas ir diezgan smieklīgi, patiesībā. fotografēt/filmēt/pierakstīt/zīmēt/gleznot drīkst visur un visu, izņemot jau citos likumos noteiktos gadījumus un respektējot citu cilvēku tiesības un brīvības. vispirms nodefinē, kas ir fotografēšana... vispirms vajag Skatīšanās un atcerēšanās likumu... Aizliegts apskatīt sievietes un tās atcerēties un uzbudināties. pat Zinātniskās darbības likums nenosaka, kur drīkst veikt mērījumus un analīzes... visur, tātad. fotografēšana ir viens no vizuālās dokumentēšanas veidiem, parasta zinātnisko pētījumu sastāvdaļa
jaXon:jāierosina kultūras ministrijai izstrādāt likumprojektu "fotogrāfēšanas likums", kurā smalki atrunātu visu, ko drīkst un ko nedrīkst, ar kādiem nosacījumiem utt - FOTOGRĀFĒT, citādi laiku pa laikam atkal un atkal rodas jautājums, vai fočēt to ir likumīgi. tad būtu viens likums, nevis atsevišķas normas šur tur un pieņēmumi, paražu tiesības...
Vēl ir vajadzīgs zīmēšanas, gleznošanas, performances, skulptūras, dziedāšanas, dzejošanas u.c. likumi...!
Stulbākais, ko dajebkad esmu dzirdējis. 1. Kas izdomā likums? 2. Kas pieņem likumus?
Iedomājos, ka viena tantiņa, kas izlasa padomju laika pamācību fotogrāfiem uzraksta likumu, par to ka bildēšanai jānotiek stāvus, izmantojot filmu kameras, cilvēkiem jābūt vecumā no 16-40 gadiem. Viss pārējais aizliegts.. doh!
Ja nemaldos ir kaut kāds tur tas Eiropas vai kāds tur tas cilvēktiesību likums, par iespēju brīvi izpausties.
jaXon:jāierosina kultūras ministrijai izstrādāt likumprojektu "fotogrāfēšanas likums", kurā smalki atrunātu visu, ko drīkst un ko nedrīkst, ar kādiem nosacījumiem utt - FOTOGRĀFĒT, citādi laiku pa laikam atkal un atkal rodas jautājums, vai fočēt to ir likumīgi. tad būtu viens likums, nevis atsevišķas normas šur tur un pieņēmumi, paražu tiesības...
vai ir kāda joma, kuru ir iespājams aprakstīt vienā likumā? ... man liekas ka nav ... un ja sāks rakstīt vēl par fotogrāfēšanu atsevišķu likumu, tad es nezinu cik mums lieli nodokļi būs jāmaksā, lai to visu uzturētu ...
pilnīgā bezpriģelā menti jūrmalā piebrauc ar džipu un paziņo, ka "šeit kailas sievietes fotogrāfēt aizliegts". nafig? paprasam uzrādīt vai nosaukt tiesību normu, kas to aizliedz, menti aizbrauc. bet varbūt citos gadījumos neaizbrauktu... ko tad? būtu fotogrāfēšanas likums, tajā būtu atrunāts, kur un ko drīkst un kur un ko nedrīkst bilēt, uz to arī varētu atsaukties (gan menti, gan fotogrāfi).
nu, labi, vēl lielāka neskaidrība, īpaši kibernētikas laikmetā, ir par bilžu publicēšanu. vēl nesen Gudris uzsāka topiku par to, kam ir tiesības uz bildi, kurš drikst to publicēt un ar kādiem nosacījumiem (fotogrāfs vai modele). mož vajag arī Fotouzņēmumu publicēšanas likums? Var arī apvienot vienā: Fotogrāfēšanas un fotouzņēmumu publicēšanas likums.
likumus katrs pats uz vietas generee gan ments ,gan modele, gan forografs kaa kuram izdeviigaak ja neviens neruna preti tad ari tads "likums" ari paliek
vai modele driikst parkaa seedeet uz koka zara? cik augstu - lai nesasistos kriitot? Uz jumta? Vai driikst ielas braucamaas daljas tuvumaa lietot zibspuldzi? var apzhilbinaat autovadiitaaju.... un izraisiit avaariju... miljons situaaciju... visas jaapraksta likumaa?
pilnīgā bezpriģelā menti jūrmalā piebrauc ar džipu un paziņo, ka "šeit kailas sievietes fotogrāfēt aizliegts". nafig? paprasam uzrādīt vai nosaukt tiesību normu, kas to aizliedz, menti aizbrauc. bet varbūt citos gadījumos neaizbrauktu... ko tad? būtu fotogrāfēšanas likums, tajā būtu atrunāts, kur un ko drīkst un kur un ko nedrīkst bilēt, uz to arī varētu atsaukties (gan menti, gan fotogrāfi).
No dumjiem policistiem tāpat tevi neviens likums nepaglābs. Nevis kailu sievieti nedrīkst fotografēt, bet gan sieviete nedrīkst kaila atrasties publiskā vietā. Atkarībā no apstākļiem un recidīva klasificējams kā sīkais huligānisms vai huligānisms, attiecīgi sodāms administratīvi vai krimināli. Sk. Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Krimināllikumu, LR Augstākās tiesas apkopojumu Tiesu prakse huligānisma lietās...
nu, labi, vēl lielāka neskaidrība, īpaši kibernētikas laikmetā, ir par bilžu publicēšanu. vēl nesen Gudris uzsāka topiku par to, kam ir tiesības uz bildi, kurš drikst to publicēt un ar kādiem nosacījumiem (fotogrāfs vai modele). mož vajag arī Fotouzņēmumu publicēšanas likums? Var arī apvienot vienā: Fotogrāfēšanas un fotouzņēmumu publicēšanas likums.
Visas šīs lietas jau ir atrunātas citos likumos, piem. Autortiesību likumā, Civillikumā, Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem...
Neviens speciāli netaisīs likumu, lai viņā apkopotu citur jau atrunātas lietas. Tas, ka ir grūti atrast, ja kaut kas ir vajadzīgs, tas gan ir taisnība.
Vēl jau ir tā, ka fotografēšana ir pieskaitāma pie tām pamatbrīvībām, kuras mums garantē Satversme (100.pants - vārda brīvība, 113.pants - mākslinieciskās jaunrades brīvība), līdz ar ko pieņemt likumus, kas pie noteiktiem apstākļiem mums aizliegtu fotografēt, ir juridiski gana ķēpīga un pretrunu pilna procedūra. Protams, ka ir apstākļi pie kuriem šādas tiesības var ierobežot - sabiedriskā vai valsts drošība, personas un viņa īpašuma neaizskaramība... Bet tam ir jābūt normatīvajos aktos ļoti strikti atrunātam, lai nepieļautu situāciju, kad policists Bērziņš drīkst brīvi traktēt kas, viņaprāt, ir sabiedriskā drošība un kā es bildējot centrālo staciju viņu apdraudu.
Snow, pats galvenais, kas visvairāk pietrūkst fotogrāfiem, ir publiskās un privātās telpas definīcija. Kamēr eksistēs tāda situācija kā tagad, agri vai vēlu, mums nāksies saskarties ar to, no kā pašreiz cieš amerikāņu fotogrāfi - ja bildēsi uz ielas, tad visas sejas nāksies aizmālēt, izņemot tos cilvēciņus, no kuriem fotogrāfs ir dabūjis model release, tāpat nāksies aizkrāsot autiņu numurus (jo vajag car release), aizmālēt izkārtnes, uzrakstus un namus (property release).
Ja es Latvijas tiesā iesniegtu prasību par to, ka kādā fotogrāfijā mans zapiņš arī ticis kadrā, man būtu ļoti ilgi un centīgi jāpierāda, ka ar to man vai manam zapiņam ir nodarīti zaudējumi vai arī, ka tieši pateicoties tam zapiņam šī bilde ir ieguvusi pasaulslavu un naudu autoram, uz kuras daļu es tagad gribētu pretendēt. Amerikā, kur tiesāšanās ir hobijs un relatīvi vieglas naudas gūšanas avots, šādas lietas tiešām iet plašumā. Latvijā, kur tiesāšanās ir sava veida lāsts, kā arī tīša laika, naudas un nervu izšķiešana, šādām prasībām pārskatāmā laika posmā spožu nākotni es neparedzu. Vēl jau arī tas, ka mums ar ASV ir dažādas tiesību sistēmas. Pie viņiem, ja vienam ir paveicies ar labu advokātu palīdzību izsist uzvaru šādā lietā, tad nākamajā lietā tiesa jau lemj pamatojoties uz iepriekšējās tiesas spriedumu (precedentu tiesību sistēma). Respektīvi "haļavas" moments tur ir daudz iespējamāks. Latvijā, lai arī spriedumi līdzigās lietās kardināli neatšķirsies, tomēr katrā lietā tiesa baigi detalizēti un no jauna izvērtē visus par un pret un iepriekšējiem spriedumiem ir tikai tāds rekomendējošs raksturs (izņēmumi ir AT tiesu prakses apkopojumi).
Kāda mārutka pēc savu zapiņu pieminēt? Lai izsistu piķi? Lai citu acīs vērtīgāks izskatītos? Šitādi netīk. Vismaz man. Esi uztaisījis bildi - OK - varonis! Saņem par to piķi - labais! Bet kaulēties - šamā bilde bij par 50 saņiem dārgāka… tas jau kaut kā zemi.