Kādā vecumā kļūst par rakstnieku? Cilvēks sāk mācīties rakstīt jau bērnudārza vecumā un mācās valodu un literatūru vēl vismaz divpadsmit gadus. Un tad, teiksim, astoņpadsmit gadu vecumā, viņš arī vēl nekāds rakstnieks nav, jo nākas vēl uzkrāt dzīves pieredzi, vismaz tiktāl, lai lasītājs noticētu, ka aprakstītais varētu notikt. Mākslīgi sakombinēta darbība ar teorētiski izzinātiem cilvēku raksturiem un šablonveida emocijām nevienu tāpat neinteresē. Ņemot vērā, ka vizuālā valoda ir vismaz par kārtu sarežģītāka, cik gadus (mēnešus, dienas, minūtes) vajag, lai kļūtu par fotogrāfu, lai varētu taisīt bildes, kuras būtu vajadzīgas un interesantas skatītājam?
Vajadzīgas un interesantas bildes ir divas ļoti atšķirīgas lietas, jo bilde kur ir iemūžināta divu valstu prezidentu tikšanās ir vajadzīga vēsturei, bet nekā interesanta tur naf.
Dažam vajag minūti, lai saprastu kura poga jānospiež, un viņš jau var radīt bildes, kuras būs interesantas skatītājam. Cits var visu mūžu urbties cauri tehniskajai literatūrai, apmeklēt kursus, maksāt par privātapmācību pie augstas klases meistara, bet nespēs radīt neko interesantu (ja nu vienīgi nokopēt kaut ko interesantu). Bet sapņot un tiekties uz augstākiem mērķiem ir atļauts katram!
Šodien kā reiz domāju par līdzīgu tēmu-diez ir tāds fotogrāfs pasaulē,kurš nospiež pogu un šedevrs,nospiež un šedevrs un pilnīgi visi,kuri palūkojas uz bildēm krīt nemaņā no tā. Vajadzētu arī izšķirt skatītājus,kuru viedokli ņemt vērā,kuru nē.Būtībā jau viss ir viegli un vienkārši-ja Tavu fotogrāfiju kāds pērk,tad esi fotogrāfs,vismaz pircēja uztverē.
kasnukas:Dažam vajag minūti, lai saprastu kura poga jānospiež, un viņš jau var radīt bildes, kuras būs interesantas skatītājam.
Būtu labi, ja tas nebūtu teorētisks spriedums, bet gan apstiprināts ar kādu reālu bildi.
Sameklē kādu mākslinieku, kurš nav fotografējis, parādi kā nospiest pogu fotoaparātam automātiskajā režīmā un gaidi brīnumu! Negarantēju kvalitāti, bet bildes būs interesantas.
P.s. Es piederu pie savā piemērā minētā otrā cilvēku tipa, kuram nav lemts radīt mākslu.
ai, ko var cepties par mākslu. "fotogrāfija" kā attēlu iegūšana ar fotoaparāta palīdzību un "māksla" ir pilnīgi nesaistītas lietas. ja pabeigta Mākslas akadēmija, tad var sākt runāt par mākslu. līdzīgi tam, kā par zinātnieku var saukties tikai persona, kas ieguvusi augstāko akadēmisko izglītību savā nozarē un ieguvusi doktora grādu
Kasnukas-lielais mākslinieks nofotogrāfēs jebko un visi teiks,vot māksla,tas lielais mākslinieks bildēja.....Es pieņemu,ka ļoti daudz un izcilu bilžu ir radījuši arī vienkārši cilvēki,kuri nealkst pēc nosaukuma fotogrāfs,mākslinieks....Kas mēs esam,kad cepam olas-pavāri,kad dungojam-dziedātāji,kad izliekamies-aktieri?Problēma tajā,ka visam gribas pielikt izkārtni,pat viesuļvētrām vārdus piešķiram kā cilvēkiem-muļķīgi. Kāpeec-lai iegūtu foto ar māksliniecisku vērtību,nav obligāti vajadzīga mākslas akadēmijas izglītība,bet ieraudzīt gan jāprot.
es ieraugu katru dienu. man tas ir emocionāli, rosinoši, pamācoši. nu un tad? jāprot to padarīt saredzamu citiem un pārliecināt jāprot citi par tā ieraudzītā nozīmīgumu
ekoists:Kāpeec-lai iegūtu foto ar māksliniecisku vērtību,nav obligāti vajadzīga mākslas akadēmijas izglītība,bet ieraudzīt gan jāprot.
Mākslas akadēmija šodien ir regresīva. Bet tās ir sekas izglītības sistēmai visu 20 gadu garumā. Un vēl ilgāk. Vergiem māksla ir pakārtota. Kamēr nepazīst pamatvērtības, klasiku un augšupeju - izaugsmi, tikām lemts veģetēt uz iepriekšējās pieredzes bāzes. Tā arī tas notiek - slavina to, kas karaļiem tīk. Vai netīk (atgriezeniska proporcija). Latvijā foto NAV! Ir daži komercfotogrāfi. Ir nedaudz vairāk ļaužu, kuri saprot gaismēnu proporcijas, bet lai radītu ko jaunu un uzņemtu - nav manīti.
kasnukas: Sameklē kādu mākslinieku, kurš nav fotografējis, parādi kā nospiest pogu fotoaparātam automātiskajā režīmā un gaidi brīnumu! P.s. Es piederu pie savā piemērā minētā otrā cilvēku tipa, kuram nav lemts radīt mākslu.
Kaapeec:ja pabeigta Mākslas akadēmija, tad var sākt runāt par mākslu. līdzīgi tam, kā par zinātnieku var saukties tikai persona, kas ieguvusi augstāko akadēmisko izglītību savā nozarē un ieguvusi doktora grādu
Brasajs un Kapa nebija fotogrāfi? Kreicbergs, Mihailovskis, Binde u.c. arī tādi nav? Atgādini, lūdzu, kādu akadēmiju beidza Leonardo. Un kādā mākslas akadēmijā mācījās Rembrants?
fotto:Kādā vecumā kļūst par rakstnieku? Cilvēks sāk mācīties rakstīt jau bērnudārza vecumā ...
SHIT'ā var ātrumā sajaukt cilvēku, kurš māk rakstīt (tipa pagasta skrīveri!) ar rakstnieku.
fotto:Ņemot vērā, ka vizuālā valoda ir vismaz par kārtu sarežģītāka, cik gadus (mēnešus, dienas, minūtes) vajag, lai kļūtu par fotogrāfu, lai varētu taisīt bildes, kuras būtu vajadzīgas un interesantas skatītājam?
atkarājas no skatītāja. ja skatītājam pietiek sevi atpazīt, man domāt pietiek ar bildi, kurā skatītājs sevi var atpazīt.
ekoists:pterodaktil-kur foto ir?Varbūt vari definīciju,kas ir foto?
Tie ir tīrradņi. Tos meklē visā pasaulē. Mūzika atgremo vecās leģendas, kino arī mokās ar vecu filmu rīmeikiem. Foto ir tikai un vienīgi mirkļa stopkadrs. Ekspozīcija no viena skatu punkta. Agrāk šis lauciņš bij plašāks - mazāk neizzinātu aleju - šodien jau gandrīz viss ir bijis. Pasaki, ka 99% no bildēm nešķiet jau redzētas. Un Akadēmijā nemāca domāt, bet realizēt. Man vēl arvien patīk ideja ar vienreizējo filmaparātu 24 kadri ISO 100 pēc kārtas katram bildējot - nevis tehniskais izpildījums, bet ideja. Šeit tas nav populārs - horizonti, kompozīcija - veģetēšana uz pirmajām zināšanām. Neviens nespēj paskatīties dziļāk. Vismaz tādus nēesmu manījis.
haralds:atkarājas no skatītāja. ja skatītājam pietiek sevi atpazīt, man domāt pietiek ar bildi, kurā skatītājs sevi var atpazīt.
Jebkurai māmiņai būs prieks par sava trīsgadīgā bērna zīmējumu. Tas jau vēl nedod pamata šo trīsgadīgo saukt par mākslinieku. Skolotājai, kura ieliek piecinieku par sacerējumu, arī ir prieks par savu audzēkni. Un arī tad tas vēl nav rakstnieks.
P.S. Pat sākumā prātīgi ļaudis lēnām pāriet pigmalionu kategorijā sākot piesieties šķībiem horizontiem. Nākošais sākās pie kompozīcijas, kurai jābūt zelta griezumā. Savādāk stulbi. Un trešais ir tonālās gammas. Vai baltā balanss. To es pat nezinu kā nosaukt - kaut kas, ko esmu dzirdējis, ka tā jābūt, ja tā nav - tu nēesi tiesīgs publicēt bildi. Murgs. Pastāstīt to Rembrantam vai Degā - lai viņu bilžu baltā balansu kāds novērtē - pārgaismotas vai nedagaismotas. Ja viņi savulaik būtu zīmējuši akadēmijas kritērijos, būtu turpat, kur puškaitis.
atradushi kaarteejo tematu ..... vienam viens ir maaxlinieks/fotograafs/rakstnieks/komponists/hvzkas .. otram tas ir miskastee izmetams .... visu nosaka PR ....
ekoists:Kaapeec-nepacietība Tev traucē,visu to var iemācīties,jo,to ko var cits,to vari arī Tu. pterodaktil-kur foto ir?Varbūt vari definīciju,kas ir foto?
Man nekad nav traucējuši ļaudis, kuri šaubās par rezultātu, bet vienmēr besīj ļaudis, kuri pliko karali uzteic par smuko tērpu.
Atceros anekdoti , bez rasizma, lai kāds neapvainojās .... Puisīt - kā Tevi sauc? Ābrams ! Vai , vai , tāds maziņš un jau ēbrejs !
Arī tas pats ar fotogrāfiem, papriekš tad ir jāatrod formulējums terminam - FOTOGRĀFS. Man pirmo aparātu uzdāvāja 10 gadu dzimenē un no tā laika visu laiku sevi atceros vairāk vai mazāk fotogrāfējot (nu jau 51 palika), bet sevi neuzkatu par fotogrāfu , es tikai mācos un cenšos sev sasniedzamo info un izjūtas piefiksēt, parādīt fotogrāfijās , ja kādam tās ieinteresē vai patīk , tad man arī ira prieks....... Ir šet blogā tik daudzi jaunie talanti, kas nekur nav mācījušies, viņiem laikam Dieviņš buču uz pieres iedevis un viņiem tā sanāk, tā sanāk, ka prieks skatīties. Nepieminēšu nicus , lai kādu neaizmirstu
Status Quo, Nazareth, Krīdensi - vēl vesela čupa ar pareiziem, akadēmiskiem skanējumiem. Un daudzkārt lielāka grupa ar nemākulīgiem izpildītājiem. Mocarts un Brakhems. Vajadzētu atšķirt komerciju no mākslas. Mākslu nevar iemācīties. Tā ka Mākslas Akadēmija manī skan triviāli. Kā zvaigžņu fabrika.
Par fotogrāphu kļūt nevar - fotogrāfs jābūt dzimušiem... ar nosacījumu, jā tētis bij Pterodaktelis vai.................... sliktākājā gadijumā, Annirs vai Alloxa. Pārējās iespējas ir nepatiesas, pēc definīcijas!
Varētu padomāt, ka kāds šeit atļausies publicēt bildi bez zelta griezuma vai šķibu horizontu, zinot, ka plebeji viņu tai pašā brīdī nories - kaut arī ir pārliecība, ka tādejādi šiī bilde izskatās labāk? Pirmajās stundās iemācītais ir stingri iesēdies plebeju galvās. Augšupeja kļūst neiespējama. Krāsu mācība ir aizgājusi sviestā - pretējās krāsas it veiksmīgi sadzīvo ar blakuskrāsām. Šrifti midžinās kā tik tupi un turies. Klasika ož pēc pelējuma, gribās jaunas vēsmas, bet nav. Sitiet visu jauno - Džordano arī neko labu negaidīja no kritiķiem. Iecietība - vismaz izsakiet savas domas, nevis iemācītas gudrības.
Pterodaktils, nu gaidi vien, kuplu piedāvājumu no jaunajām(un ne pārāk) meičām kļūt par īstā fotogrāfa tēti... jā kļūs ne pa spēkam, Annirs un Alloxa izpalīdēs...
vispār topika jautājums cik gudrs, tik stulbs. Autors labi pats saprot lietas, jau savā jautājumā daļēji atbild, bet padevis tautai tematu, par ko ir reāli paņemties Izraisījis burzmu. Bet ja es kļūdos, nu tad viņš ir TĀDA blondīne!
Alloxa - sit dūrē un smērē matos - fotogŗāfa tēva lauri nepiederēs ne tev, ne man. Annirs var piebiedroties. Tas vairāk sabiedrībai, kura saprot, ka savas sajūtas svarīgākas par akadēmiskiem spriedumiem.
Vispār jau jautājums neradās no zila gaisa - es laiku pa laikam redzu, ko ļaudis meklē Googlē fotogrāfijas sakarā. Laikam jau tas ir krīzes iespaidā, bet, ja, teiksim, pusgadu atpakaļ ļaudis meklēja iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju foto jomā, tad tagad masveidā meklē fotogrāfa darbu. Turklāt ir pārliecināti, ka darbu atradīs, kaut arī pat ar elementāru latviešu valodu viņiem ir acīmredzamas problēmas. Vispār jau tas ir ļoti raksturīgi, ka daudzi patiešām, no visas sirds tic, ka par fotogrāfu kļūt var jebkurš un, ka pašā sliktākajā gadījumā, trīs mēnešu laikā viņš būs tāds fotogrāfs, ka par viņa darbu kāds būs gatavs maksāt naudu. Bet labi, dievs ar viņiem! Bet nevar nepamanīt, ka manis uzdotais jautājums dažiem izsauc visai nervozu reakciju. Interesanti kāpēc?
kasnukas: Sameklē kādu mākslinieku, kurš nav fotografējis, parādi kā nospiest pogu fotoaparātam automātiskajā režīmā un gaidi brīnumu! P.s. Es piederu pie savā piemērā minētā otrā cilvēku tipa, kuram nav lemts radīt mākslu.
Fotto: Tad sameklē! Kur viņi tādi ir???"
Fotto, gribi teikt, ka visi mākslinieki jau ir ievingrinājuši roku ar fotoaparātu? Vai arī tā ir vienkārša kasīšanās? Varbūt vēlies apstrīdēt, ka cilvēks bez milzīgas pieredzes un ilgiem fotografēšanas gadiem aiz muguras nevar radīt interesantu fotogrāfiju?
Par šito tematu var ilgi un dikti strīdēties man labpatīkas viens no minējumiem, ka mākslinieks ( lai kādu novirzienu pārstāvētu ) ir patiesībā ļoti labs amatnieks, kas savu amatu pacēlis citā līmenī.