Nu netaisos es pirkt kādu stiklu, tikai vēlos izprast, ja apstākļi ļauj uzņemt ar 1/250 f8 ISO100.... KĀDA STARPĪBA, vai es pie f5.6 vai f8 uzņemu ar kita F3,5-5.6 vai dārgu f2.8 stiklu? Vai visi tie gaišie uz 2.8 tiek bieži lietoti? viens maksā 50Ls , otrs 500Ls....vai tehniski arī 10x labāks OK, varbūt ir pēc parametriem vienādi Sigma un Nikon...un Nikon 2x dārgāks, bet tā ir cita runa.
Varbūt tas ir snobisms, varbūt profu nostāja-ja tas VARBŪT ir labāks, tad tas arī jālieto.....??? Ah, jā, daudziem maziem ziepīšiem jau arī ir 1:2.8.....;D
Lūdzu kādu norādi uz izskaidrojošu lapu un jūsu pašu domas.
nu pirmkaart jau daargi un leeti objektiivi neatskiraas tikai ar gaismas caurlaidiibu, atskriiba ir asumaa pa malaam un centraa, dazhaadaas aberaacijaas, distorsijaas, piemeeram leetajiem platlenkiem un kautkaadiem 18-200 veidiigajiem kadra malaas taisnas liinijas ir stipri izliektas (barrel distortion). un vel kaa saka manaa pusee gaishu stiklu var ''piegriezt'' ciet a tumsho gaishaaku nepadariisi
Starpība tāda kas saucās , Iesācēja kurs fotogrāfijā , nodarbība "DIAFRAGMAS SKAITLIS - ASUMA DZIĻUMS" uz kādu stundu pusotru varētu pavilkt Ziepīšiem vispār mazss sakars ar optiku klasiskā izpratnē un spogulenēm Ja tā VIENKARŠI kā pirmās lkases foto pulciņa dalībniekam tad pie VAĻĒJAS diafragmass daudz mazāks ASUMA DZIĻUMS nekā pie aizvērtas
Nu lai liktos kārtīgs snobs [ Ta muļki sauc tos kas vairāk zin] iepostēšu apmēram 1/10 daļu no pamatkursa par Diafragmu asuma dizļumu , turpinājumā texsts no mana sircdrauga
Asi attēlotās telpas dziļums (asuma dziļums)
Izmantojot dažādus objektīvus vai fotografējot atšķirīgos gaismas spilgtuma apstākļos, attēla asums priekšplānā un fonā atšķiras. Vienu un to pašu objektu, fotografējot ar dažāda fokusa garuma objektīviem un mainot objektīva diafragmas lielumu, var izcelt no fona vai tieši otrādi – sapludināt.
Punkti un apļi
Ja objektīvs ir precīzi fokusēts uz kādu punktveida objektu, piemēram, ļoti tālu gaismas avotu, gaismas stari, virzoties caur objektīva lēcu sistēmu, savācas konusā, kura virsotne atrodas precīzi uz fotofilmas vai digitālās matricas gaismas jutīgās plaknes (foto materiāla). Rezultātā veidojas ass gaismas avota attēls – punkts. Ja objektīvs nav fokusēts precīzi, gaismas konusa virsotne atradīsies vai nu pirms fotomateriāla plaknes, vai aiz tās. Abos gadījumos uz fotomateriāla plaknes izveidosies izplūdis punkts, ko sauc par neasuma apli jeb izkliedes apli.
Jebkurš fotografējamais objekts izstaro vai atstaro gaismu, tādēļ var teikt, ka objekts sastāv no neskaitāmiem ļoti maziem, spīdīgiem punktiņiem (līdzīgi kā datora monitorā). Ja objektīvs fokusēts uz kādu objekta plakni, uz fotomateriāla plaknes veidosies ass šī objekta plaknes attēls. Punkti, kas atrodas tuvāk vai tālāk no šīs plaknes attēlosies kā izkliedes apļi, kuru diametrs pieaugs, jo tālāk tie atradīsies no asuma iestādīšanas (fokusēšanas) plaknes. Iznākumā asas būs tās objekta detaļas, kas atrodas fokusēšanas plaknē, bet pārējās izskatīsies vairāk vai mazāk izplūdušas.
Katra punkta neasuma pakāpe tiek noteikta ar izkliedes apļa diametru. Tomēr, ja paanalizē jebkuru fotogrāfiju, tad jāpiezīmē, ka, lai arī tikai daļa no objekta punktiem atrodas fokusēšanas plaknē, arī tai nedaudz tuvākie vai tālākie punkti izskatās pietiekoši asi. Tas nozīmē, ka cilvēka acs noteiktus izkliedes apļa diametrus vēl uztver kā punktus, bet aiz šīs robežas izkliedes apļa diametrs kļūst pamanāms. Šo zonu, kurā izkliedes apļi vēl ir uzskatāmi par punktiem, arī sauc par asuma dziļumu jeb par asi attēlotās telpas dziļumu. Asuma dziļums ir atkarīgs no objektīva fokusa attāluma, objektīva diafragmas atvēruma diametra, fotografēšanas attāluma un galīgā attēla izmēra.
Asuma dziļuma tabulas un skalas
Mūsdienu fotoaparātiem reti var ieraudzīt tādu lietu kā asuma dziļuma skala. Mana pieredze rāda, ka liela daļa amatieru fotogrāfu nemaz nezina, kas tā ir par skalu un ko tā attēlo, tādēļ tiek ignorēta. Taču ar tās palīdzību platleņķa objektīviem nav vajadzības iestādīt asumu, bet izmantot tikai skalas rādījumus. Tas tādēļ, ka amatieri pamatā izmanto mainīga fokusa attāluma (zoom) objektīvus un nav iespējams izveidot fiksētu skalu, ja viens no asuma dziļuma elementiem (zoom) visu laiku mainās.
Savukārt fiksēta fokusa attāluma objektīviem tāda skala ir virs fokusēšanas distances skalas. Ar tās palīdzību var noteikt asuma dziļumu atkarībā no izmantojamā diafragmas atvēruma. Tomēr jāņem vērā, ka šī asi attēlotā zona nebūs ar striktām robežām – līdz ar zonas palielināšanos asāki kļūst arī objekti, kas ir ārpus tās. Pusprofesionālajām un profesionālajām spoguļkamerām pie objektīva ietveres ir speciāla poga, kuru nospiežot, tiek aizvērta diafragma līdz iestādītajam lielumam ,un autors var novērtēt asuma dziļumu vizuāli un izvērtēt, vai, palielinot asuma dziļumu, viņš nesabojās savu ieceri.
Ja uz objektīva nav asuma dziļuma skalas, tad aptuvenu asuma dziļuma zonas robežu var noteikt ar speciālām tabulām.
Tuvāko un tālāko asuma dziļuma zonu robežas jebkuram mainīgajam var izteikt ar matemātiskas formulas palīdzību: tuvākā asuma dziļuma plakne = Fu (F + cf)/F2+ucf, tālākā plakne = Fu (F – cf)/F2 + ucf, kur u – asuma iestādīšanas distance, c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas, f – izvēlētās diafragmas lielums un F – objektīva fokusa attālums. Aprēķinos visas garuma mērvienības jālieto vienādās vienībās – milimetros vai centimetros, vai collās.
Pieļaujamais izkliedes apļa diametrs atkarīgs no apstākļiem, kādos gatavā fotogrāfija būs aplūkojama. Parasti pieņem, ka cilvēks ar normālu redzi un labā apgaismojumā spēj atšķirt divus atsevišķus punktus kā atsevišķus, ja tie redzami leņķī 21/4 loka minūtes. Tas nozīmē, ka punktiem jāatrodas 0,166 mm attālumā vienam no otra, ja skatās no 25 cm attāluma. Ja tie būs tuvāk, tad tie saplūdīs vienā un acs tos uztvers kā neasu laukumu.
Ja pieņem, ka 0,166 mm ir minimāli pieļaujamais izkliedes apļa diametrs uz asi attēlotā attēla laukumiem, un pieņem, ka 21 x 30 cm (A4) fotogrāfijas formāts, ko cilvēks aplūko no aptuveni 25 cm attāluma, tad var izrēķināt pieļaujamo izkliedes apļa diametru uz negatīva vai matricas plaknes.
21 x 30 cm fotogrāfija atbilst apmēram trīs reizes palielinātam 6 x 9 cm negatīvam, un tas nozīmē, ka uz negatīva pieļaujamais izkliedes apļa diametrs nedrīkst pārsniegt 0,055 mm. Savukārt tāda paša izmēra fotogrāfija no 24 x 36 mm negatīva ir palielināta jau astoņkārtīgi, un izkliedes apļa diametram jābūt ne lielākam par 0,021 mm. Bet, ja fotogrāfija ir lielāka, piemēram, 40 x 60 cm, tad izkliedes apļa diametrs būs divas reizes lielāks.
Digitālajā fotogrāfijā pieļaujamais izkliedes aplis uz matricas ir daudz mazāks, jo pati matrica ir maza, taču to kompensē nelielie objektīva fokusa attālumi, kas veido ļoti lielu asuma dziļumu.
Praktiski tas nozīmē, ka uz mazāka izmēra fotogrāfijām varam pieļaut lielākas asuma kļūdas, ko mazā izmēra dēļ acs neuztvers. Taču, kopējot lielformāta fotogrāfiju, viss, kas bija nedaudz neass, jau būs pavisam neass.
Hiperfokālais attālums
Ja objektīvu fokusē uz bezgalību, tad attālumu no kameras un tuvākā objekta, kas ir pietiekamā asumā, sauc par hiperfokālo attālumu. Tas atkarīgs no objektīva fokusa attāluma, no diafragmas atvēruma lieluma un lielākā asā izkliedes punkta diametra: H = F2/fc, kur H – hiperfokālais attālums, F – objektīva fokusa attālums, f – izvēlētās diafragmas lielums un c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas.
Attiecība starp hiperfokālo attālumu un asuma dziļumu ir nemainīga neatkarīgi no asuma iestādīšanas punkta. Mainās asuma dziļuma zonas attālumi, bet hiperfokālais attālums šai zonai paliek nemainīgs un atrodas aptuveni 1/3 no asuma dziļuma zonas sākuma. Piemēram, ja asuma dziļuma zona ir no metra līdz pieciem metriem, tad hiperfokālais attālums ir aptuveni 2,3 m attālumā. Ja asuma dziļuma zona ir no 4 m līdz 25 m, tad hiperfokālais attālums ir 11 metri. Praksē hiperfokālo attālumu izmanto, lai, zinot objektīva īpašības, ātri un aptuveni iegūtu nepieciešamo asuma dziļuma zonu. To ērti pārbaudīt, izmantojot objektīva asuma dziļuma skalu – asuma dziļuma robežas uz skalas būs vienādā attālumā no fokusēšanas attāluma indikatora, bet hiperfokālais attālums būs tieši uz indikatora.
TWIN:zo, tātad Nikon 50mm 1.4 ir viss tik superīgi ar aberācijām, bokē, centra un kaktu izšķiršanu utt.... ka tas ir 3 reizes dārgāks par Nikon 50mm 1.8?
TWIN:zo, tātad Nikon 50mm 1.4 ir viss tik superīgi ar aberācijām, bokē, centra un kaktu izšķiršanu utt.... ka tas ir 3 reizes dārgāks par Nikon 50mm 1.8?
Objektīva diafragmas atvērums strādā līdzīgi cilvēka acij kas maina zīlītes izmēru. Diafragmu iespejams atvērt plašāk lai ielaistu vairāk gaismas kad tās ir par maz, tādejādi palielinot iespējamo ekspozīcijas ātrumu. Tas noder tumšās telpās, bet tā blakus parādība ir Asuma dziļuma samazināšānās, kas ir gan ieguvums gan trūkums reizē.
Katram objektīvam ir savs maksimālais diafragmas atvērums, t.i. mazākais iespējamais f cipars. Tu nevari samazināt f līdz pat f1.4 ja vien tavs objektīvs to nespēj. Parasti objektīvi ar lielu gaismasspēju (mazu f) ir dārgāki nekā citi. Standarta objektīvu diagragmas maksimālais atvērums ir aptuveni f4. Iesācējiem jaatceras ka f1 ir ļoti liels diafragmas atvērums, bet f22 ir ļoti mazs atvērums.
aperture.jpg
Asuma dziļums (Depth of Field, DoF) ir fokusā esoša zona fotografējamā objekta priekšā un aizmugurē. To kontrolē mainot f – jo mazāks f skaitlis, jo šaurāks būs DoF. Jo lielāks f, jo lielāks DoF.
350px-dof-shallowdepthoffield.jpg
Ja vēlies portretu bildējot izcelt cilvēka seju un novērst uzmanību no raibā fona – samazini f lai sašaurinātos DoF un tas būtu tikai tik dziļš cik cilvēks. Daždeiz DoF samazina tik tālu ka fokusā piemēram ir tikai cilvēka acs, vai palielina tik tālu, ka fokusā šķiet esam visi bildē redzamie objekti – noderīgi bildējot dabas skatus.
Jāņem vērā arī tas ka fona miglainības pakāpe (asuma dziļums) nav atkarīga tikai no f uzstādījuma, bet arī no objektīva leņķa un attāluma līdz objektam.
Atceries: visšaurākais DoF būs ar lielāko zūmu, mazāko f un mazāko iespējamo attālumu (piemēram 300mm, f2.8, fokuss uz 1m radīs ĻOTI šauru DoF un ļoti miglainu fonu).
Tehniski gan fokusā ir tikai viens attālums, attālums kurā punkta objekts tiek attēlots kā punkts. Jebkurā citā attālumā punkts būs miglains, un radīs apļveida attēlu. Toties ja radītais aplis būs pietiekami mazs, tas nebūs atšķirams no punkta un tiks pieņemts par “pietiekami asu”. Palielinot attālumu no fokusa punkta, aplis palielinās un sāk vizuāli atšķirties no punkta. Lielākais izplūdušā punkta izmērs kuru nevar atšķirt no punkta, tiek saukts par “apjukuma apli” (Circle of Confusion). Parasti konkrētiem fotoaparātiem ir konkrēts CoC skaitlis, kuru var uzzināt pajautājot Google. Coc ir skaitlis kuru lieto lai uzzinātu Hiperfokālo attālumu.
Fotografējot dabas skatus, parasti mēs fokusējamies kautkur tālu prom, tuvu bezgalībai. Rezultātā bilde ir skaidra no bezgalības līdz pat noteiktam attālumam mums tuvumā. Piemēram zāle dažu metru attālumā jau būs miglaina, bet koki tālumā būs asi – jo fokusējāmies uz bezgalību. Arī šis ir acīm redzams asuma dziļuma novērojums, DoF šeit ir ļoti liels, bet tomēr tas nav bezgalīgs (tas nekad nav).
Lai iegūtu maksimālo iespējamo asuma dziļumu var fokusēties uz Hiperfokālo attālumu, nevis uz bezgalību. Hiperfokālais attālums ir tuvākais iespējamais fokusa attālums, aiz kura fokuss sniegsies bezgalībā.
Piemēram fokusējoties uz 10m attālu objektu pie f8, fons no 2m līdz pat bezgalībai būs fokusā. Toties fokusējoties uz 1.5m attālumu, fokusā būs viss jau pat no 80cm! Tādejādi iespejams radīt dabasskatus kurā pilnīgi viss attēls ir šķietamā fokusā.
Aprēķināt hiperfokālo attālumu var ar kabatas kalkulatoru, vai izmantojot piemēram šo DOFMaster utilītu.
Savukārt runājot par pretējo – šauru asuma dziļumu, vērts ir pieminet t.s. Bokeh (Bokē), kas vienkāršā valodā sakot ir tas samiglotais fons aiz fotografējamā objekta. Dažādas kvalitātes objektīviem šis fona samiglojums mēdz atšķirties – lētiem tas ir izsmērēts un sastāv no tādiem kā lieliem klekšiem; dārgākiem tas ir gluds un maigi miglains.
Dienas secinājumi:
* diafragma ir līdzīga acs zīlītei, un kontrolē cik daudz gaismas nonāks uz sensora. * dažādiem objektīviem ir dažādi maksimālie diafragmas atvērumi (f) * jo mazāks f jo vairāk gaismas, tādejādi iespejams lielāks slēdža ātrums, bet toties mazāks asuma dziļums un vieglāk kļūdīties fokusējoties * jo lielāks f jo mazāk gaismas, pagarinās ekspozīcijas laiks, iespējams vajag statīvu, toties lielaka attēla daļa ir fokusā (asuma dziļums ir liels) * asuma dziļums ir atkarīgs ne tikai no diafragmas atvēruma (f) bet arī no objektīva leņķa un attāluma līdz objektam * ja nefokusējas uz bezgalību, bet uz Hiperfokālo attālumu, iespejams palielināt asuma dziļumu vēl vairāk * bokē ir izsmērētais fons aiz fokusā esošā objekta
Nu jā es skatos ka PRAŠŅATĀJS "Aklais kurlam ceļu rāda "
Reiz braucu vilcienā , tur trīs samērā iereibuši pāķi ar "Anglijas" rūdijumu nevarēj vienoties kas ir galvena atšķirība drāžot nēģerieti , viens teoca "Melns gar acīm" otrs "Sviedru smaka" trešais "Liela pakaļa" tā arī visus ceļu APSPRIEDĀS .
Luni, patreiz esmu prašņātājs...kaut arī par asuma dziļumu uz savas Smenas visu sapratu jau tad, kad Tu vēl mammai ieplānots nebiji ;P posti varbūt noderēs, bet tad jau haralds laikam tuvāk patiesībai un foto_laaga varbūt
TWIN:zo, tātad Nikon 50mm 1.4 ir viss tik superīgi ar aberācijām, bokē, centra un kaktu izšķiršanu utt.... ka tas ir 3 reizes dārgāks par Nikon 50mm 1.8?
nu te jaaklausa haraldam ka sakariiba starp cenu un kvalitaati nav lineaara. daudz kas atkariigs no konkreetaa eksemplaara. piemeeram var arii gadiities ka konkreetais 1.8 ir krietni asaaks par konkreeto 1.4 50nieku.
bet ja tev liekas ka kautkāds 3.5 kits ir kautkas uber labs...
+ kur tu raavi ka 1.4 ir 3x dargaks par 1.8? tie 1.4 ir dazhaadi, tas ar G varbut ir 3x dargaks bet tam ir savadaka AF sisteema.
"KĀDA STARPĪBA, vai es pie f5.6 vai f8 uzņemu ar kita F3,5-5.6 vai dārgu f2.8 stiklu?"
bet iedomaajies preteejo situaaciju vienaados apstaakljos tu uz f2.8 vari fotogrāfēt ar 1/60 bet ar to 3,5-5,6 tu nevari jo tev sanaak nedaeksponeeta bilde. vai arii, ja izmanto A rezhiimu tad tev sareekjina piem f5.6 un laiks kaadas 1/8 un viss sapluust, ja fotograafee no rokas. Nu kaut kaa taa
zo, nē, neliekas...man tikai ir tāda doma, ka gan tumšiem, gan gaišiem stikliem labākie tehniskie rādītāji ir pie f5.6-8...tā man zemapziņa un pieredze vienmēr diktē uzstādīt parametrus...un tāpēc jautājums arī radās, vai gaišie stikli ir dārgi tāpēc, ka gaiši, vai arī pie tiem tiek vairāk piestrādāts kvalitātes ziņā pie visiem tiem rādītājiem, ko Tu jau minēji...
miller 31, 2.8 līdz 5.6 ir 2 stopi....vai tādā gadījumā nevar paaugstināt ISO 4x, lai dabūtu to pašu rezultātu, tikai jābūt kamerai, kas netaisa pārāko troksni pie augstiem ISO
TWIN:miller 31, 2.8 līdz 5.6 ir 2 stopi....vai tādā gadījumā nevar paaugstināt ISO 4x, lai dabūtu to pašu rezultātu, tikai jābūt kamerai, kas netaisa pārāko troksni pie augstiem ISO
griez kaut liidz 22 ciet un tad liec uz statiiva, tikai nesaki ka bilde neatskirsies.
to pashu rezultaatu tu nedabuusi jo 2.8 nav tas pats kas 5.6
TWIN:zo, nē, neliekas...man tikai ir tāda doma, ka gan tumšiem, gan gaišiem stikliem labākie tehniskie rādītāji ir pie f5.6-8...tā man zemapziņa un pieredze vienmēr diktē uzstādīt parametrus...un tāpēc jautājums arī radās, vai gaišie stikli ir dārgi tāpēc, ka gaiši, vai arī pie tiem tiek vairāk piestrādāts kvalitātes ziņā pie visiem tiem rādītājiem, ko Tu jau minēji...
TWIN:miller 31, 2.8 līdz 5.6 ir 2 stopi....vai tādā gadījumā nevar paaugstināt ISO 4x, lai dabūtu to pašu rezultātu, tikai jābūt kamerai, kas netaisa pārāko troksni pie augstiem ISO
griez kaut liidz 22 ciet un tad liec uz statiiva, tikai nesaki ka bilde neatskirsies.
to pashu rezultaatu tu nedabuusi jo 2.8 nav tas pats kas 5.6
nedabūšu gan, bet runa jau bija, ka 2.8 ir spiesta lieta atvērt, lai slēdža ātrums nav lēns un neizmālējas bilde...izlasi, ko Miller 31 rakstīja....nebija runa par šaura DOF iegūšanu..
a ņesmejana var snobiski vai vīzdeguniski pukstēt cik grib ;P
Gaišs objektīvs vēl nenozīmē, ka pie atvērtas fragmas tas būs ass, bet labam objektīvam asuma dziļums būs neliels, bet tas kas būs fokusā, tas būs ass. Tajā pašā laikā labam un gaišam objektīvam ir jānodrošina ne tikai asums, kontrasts, miktrokontrasts, krāsas, lai nebūtu aberāciju un hui viņzin vēl kādu draņķu neklātbūtne. Dažs vienalga neprot tās atšķirības ievērot, kā saka, kuram nav lemts. Ja nesen vēl bija posts, kur džeks rūpīgi atlas labāko no vienādiem labākiem. Te nu ir tā patiesība.
Nē, ar diafragmas ATVĒRŠANU, es NEDABŪŠU TO REZULTĀTU, KO GRIBU, jo man VAJAG 5.6 vai pat 8, bet roka trīc pie 1/8...tāpēc uzlikšu ISO 1600 un 1/500sec (pārspīlēju varbūt, jārēķina)
un (sorry, varbūt ne tieši tēmā, bet tomēr)...uzņemot ar vecu, 35mm filmas kamerai domātu objektīvu uz DX matricas, vai tur drusku neiegūstu, aizlaižot stūru zemo kvalitāti garām...
TWIN:Nu netaisos es pirkt kādu stiklu, tikai vēlos izprast, ja apstākļi ļauj uzņemt ar 1/250 f8 ISO100.... KĀDA STARPĪBA, vai es pie f5.6 vai f8 uzņemu ar kita F3,5-5.6 vai dārgu f2.8 stiklu? Vai visi tie gaišie uz 2.8 tiek bieži lietoti? viens maksā 50Ls , otrs 500Ls....vai tehniski arī 10x labāks OK, varbūt ir pēc parametriem vienādi Sigma un Nikon...un Nikon 2x dārgāks, bet tā ir cita runa.
Varbūt tas ir snobisms, varbūt profu nostāja-ja tas VARBŪT ir labāks, tad tas arī jālieto.....??? Ah, jā, daudziem maziem ziepīšiem jau arī ir 1:2.8.....;D
Lūdzu kādu norādi uz izskaidrojošu lapu un jūsu pašu domas.
varu no savas mazaas pieredzes izklastiit. esmu izbijis iesaaceejs, kas daudzas lietas bildeeja ar leetajaam spogulkameraam un tumshajiem stikliem, gan sigmaam un tamroniem. atshiriiba ir milziiga !!! 2 bildes ar vienaadiem parametriem (sledzis, diafragma, iso) , bet bildes bildeetas ar tumsho (leeto) vai gaisho (dargo) buus liela atshiriiba . gan asumaa, kraasas, kontrastaa uttt. tad kad pabildee ar gaisho stiklu un izbauda to kvalitaati, tad tumshos un leetos rokaas tureet negribaas. (pat izmantojot vienaadas diafragmas). kaadreiz kad naudas nebija bija tumshie nikon stikli un gaishaas sigmas, bet pro darbam tas neder. bija lielas mociibas bildeet liiidz nonaasu pie secinaajuma, labaak ir iztereeties un nopirkt gaisho dargo, nekaa mociities gan bildeejot, gan peec tam pie pc. secinaajums : ja vari atlauties, peerc, ja nevari tad sadziivo ar truukumiem...
un leecas uzbuuuveee nav pats svariigaakais 2.8, bet daudzas citas lietas kaa parklaajums, leecu skaits, leecu materjaals utt.
Par stiklu kvalitāti parasti vairāk pastāsta cens, lsi gan arī tas nav noteicošais. Parasti fiksēta fokusa attāluma objektīvi ir optiski labāki par zoomiem. Bet 3x dārgāks nenozīmē 3x labāks. Jebkurā gadījumā uz bildes parasti kvalitāti var redzēt, īpaši, ja blakus noliek bildes, kuras bildētas ar dažādiem objektīviem.
Pats arī esmu sācis ar amatieru objektīviem un starpība ir redzama. Turklāt reportieru 2.8 zoomobjektīvi parasti nav labākie piemēri kvalitātei
tieshi taa cena pasaka visu, bet nedriikst saliidzinaat piemeeram 50mm 1.8 , kas ir leets ar piemeeram 18-200 tumsho kas ir 3 reizes dargaaks, bet kvalitaate tomeer 50mm uz mazaakiem caurumiem buus daudz labaaka.
fiksu cenas jaasaliidzina starp fiksiem. un piemeeram 50mm 1.8 un 50mm 1.4 pie diafragmas F4 buus loti lidziigi varbuut pat vienaadi, bet pie 1.8 un 1.4 daargaaks attaisnos savu cenu.
starp zoomiem, jo mazaaks zoooms jo optiksi tam vajadzeetu buuut labaakam. piemeeram 18-200 buus daudz sliktaaks par 17-35 (pie vienaaadaam difragmaam). esmu arii secinaajis ka nikona jaunaas leecas no dargajaam atteela kvalitaatee ir labaakas par ieprieksheejiem vecaakiem variantiem vienaada cenu diapazonaa
pavisam vienkaarsi , ar gaišo stiklu varēsi tumšā vidē ar lielāku sleedža ātrumu fočēt un vispaar flickr.com var apsaktiit bilžu kvalitāti , ievadot meklesanaa objektiiva nosaukumu ....
Epiax:pavisam vienkaarsi , ar gaišo stiklu varēsi tumšā vidē ar lielāku sleedža ātrumu fočēt un vispaar flickr.com var apsaktiit bilžu kvalitāti , ievadot meklesanaa objektiiva nosaukumu ....
kāda vēl bilžu kvalitātes salīdzināšana ar ne-orģināla izmēra bildēm?
Rekinies,ka optika ir dzidirnatas ar visadam diamnta plevem un ari lecu skaitu,ka sakopo gaismu f4 jau ir diegan gaish,bet ari smuki maksa shada dargaa optika 50mm 1.8 katra zinja nekad nav pievilsi gaismas mazspeejaa,ar f1.8 a pmalam asums pazud,bet vismaz bildet A rezima var parocigi regulejot asuam dzilumu atbilstoshi gaismai,ta ir liela prieksrociba,optika,kam tikai f2,8 ir woiii,uzsit smuki pa kabatu,bet nesen salidiznaju 70-300 SIGMAS un 70-300 Nikkor F4-5.6,viennozimig asaaks ir no Nikkor,kostrastu zinjaa atskriiga un attels tiesham kvalitativs,tur pat nevaajg nekadus Uuber apratos ieguldit,ja to pashu var panakt ar labu optiku (gandriz to pashu). Tapec uz SIGMAS galiem ipashi neskatos,ja galigi budzets pakalaa,tad var iztikt.
Katrs objektīvs zīmē atškirīgi(gaumes lieta), nav ideālu ob., fotogrāfējot tumšākajos g.apstākļos svarīgāka ir optiskā stabilizācijas esamība nevis st. gaišums. Dārgie ob.(ar lielu izškirtspēju un mazu kr. kropļojumu) ir aktuāli tikai diapozitīvu filmiņām - cip. matricas pagaidām stipri atpaliek, tāpēc pēcapstrāde ir obligāta. Un tagad vissmieklīgākais - 99,9999% pasaules fotošedevri bija uzbildēti ar lētām kamerām un ar lētiem stikliem!
Alloxa, šedvri ir relatīvs jēdziens. Ansels Adams, Bresons un daudzi citi bildēja ar dārgām kamerām un objektīviem. Ja tā padomā - grūti iedomāties, kurš no zināmiem bildētājiem ir bildējis ar sliktu tehniku, ja bija iespēja izvēlēties.
Turklāt par filmu kvalitātes ziņā. Ir jēga runāt tik sākot no vidējā formāta. 35mm digitālās kameras ir ar lielāku izšķirtspēju
Twin, es hsodien pafotografeeju ar Nikon 70-300, kas maksaa paari 300 ls un ar steigu taisos savu leeto 70-300 paardot un p irkt to ;-))). A tur gaismasspeeja atshkjiras tikai par 0.5, bet toties viss parreejais .. ekkkk
ak34:Alloxa, šedvri ir relatīvs jēdziens. Ansels Adams, Bresons un daudzi citi bildēja ar dārgām kamerām un objektīviem. Ja tā padomā - grūti iedomāties, kurš no zināmiem bildētājiem ir bildējis ar sliktu tehniku, ja bija iespēja izvēlēties.
Turklāt par filmu kvalitātes ziņā. Ir jēga runāt tik sākot no vidējā formāta. 35mm digitālās kameras ir ar lielāku izšķirtspēju
Zin kas pats INTRESANTĀKAIS ka tie maistari piemēram Ansels Adams vai Diana Arbusa un vel vesels bars ORĢINĀLI taisija tādas ka PX ar ko šie bildējuši būtībā tīrā veidā "MELNI BALTAS" , daudzreiz esmu rezdējis pašu AUTORU vai viņu laikā kopētus DARBUS un lielais vairums ir NENORMALI aizsisti un bezdetaļu variants Visi sjieties BAISI DETALZUĒTIE pelekimani balti super detalzietie darbi ir MUSDIENU INTERPRETĀCIJA par autora darbiem . Seviskji Anselam Adamsam MELNAIS bij totali aizsists melns laukums un Arbusai vispar bildes bija LOTI TUMSJAS . Bareselona veselu dienu pavadiju Arbisas darbu issdādē kautkādas 5-6 lielas zāles kur daudzviet bija ORĢINĀLI blakus MUSDIENAS kopēti tā paša negatīva KOPIJAS atskiriba PILNĪG GRAUJOSJA , skatoties ur ORGINALU liekas ka vinas tiesjam bildetas ar PASJU STRUNTIGAKO pieejamo tehniku a istenībā PRETĒJI tiesjam pati daragaka TOEBRID piejmā gan Adamsam gan Arbusai gan daudziem citiem
dansiga:Twin, es hsodien pafotografeeju ar Nikon 70-300, kas maksaa paari 300 ls un ar steigu taisos savu leeto 70-300 paardot un p irkt to ;-))). A tur gaismasspeeja atshkjiras tikai par 0.5, bet toties viss parreejais .. ekkkk
TWIN, nu tas mans teaalais noveerojums .... to leto nopitru Petrdonphoto ieteikumaa ... nu jaaa - taas naudas tas ir veerts .... bet gribaas man SHO ;-) ... Droperifol, man iedeva paproveet 80-200/2.8 .... sapratu, ka tadu es nepirkshu kaut vai smaguma peec .... man tas kopaa ar 300d ir stirpi par smagu ... ;-)
Alloxa:Katrs objektīvs zīmē atškirīgi(gaumes lieta), nav ideālu ob., fotogrāfējot tumšākajos g.apstākļos svarīgāka ir optiskā stabilizācijas esamība nevis st. gaišums. Dārgie ob.(ar lielu izškirtspēju un mazu kr. kropļojumu) ir aktuāli tikai diapozitīvu filmiņām - cip. matricas pagaidām stipri atpaliek, tāpēc pēcapstrāde ir obligāta. Un tagad vissmieklīgākais - 99,9999% pasaules fotošedevri bija uzbildēti ar lētām kamerām un ar lētiem stikliem!
Pilnigi piekritu,jo ne visiem taa laika fotomeistariem-maksliniekiem bija uuuber kameras ar daargu optiku... I maksliniki,kas bildeja 35mm,50mm objektiviem,taja laika jau tas 100mm skaitijas liels,un proti Latvija taja laiak bija shadas prces deficits,nevareja ta dabut,ka tgad!
