Agrāk nebiju aizdomājies - kas vispār tas ir? Vai tā nav nepilnība programmēšanā un tehniska mazspēja fotoaparātu ražotājiem? Ikdienā mēs taču nelietojam krāsu koriģējošas brilles (izņemot ļoti spēcīgā apgaismojumā saules brilles un naktīs pie stūres - polarizācijas brilles)? Pēc analoģijas arī fočukam būtu jāuztver pilns spektrs un jaatspoguļo objektīvs risinājums. Ar ko izskaidrojams, ka filmiņai baltā balansu nebija jāuzstāda?
Agrāk bija filmiņas, kas bija paredzētas vairāk āram un vairāk telpām. Tātad aukstākai un siltākai gaismai... Jeb arī baltā balansu profi mēdza pielabot ar speciāliem filtriem...
Vanderfons:Speciālie filtri parasti izrādījās vienkārši, tonēti stikliņi, mazliet aprakstīti ar dzeju uz iepakojuma un fotopamācībās.
Nu jā parasti tonēti stiklīņi bet esmu redzējis veselu spoeciālu sistēmu čemodaīnņš tajā ~ 50 stikliņu (varbūt kļūdos) un kolorimetrs - nomēra gaismu tas pasaka kurš filtriņš atbilstoši kurai filmiņai konkrētos apstākļos, skrūvē filtru un aaaaiziet ščolkāt...
Cilvēka smadzenes pielāgojas un uztver "pareizu bildi ar pareizām krāsām", tāpat kā pielāgojas un mēs neredzam pasauli apgrieztu ar kājām gaisā, kaut arī cilvēka acīs bilde tieši tāda arī veidojas
Nekāda joka. Ja jau smadzenes ar to tiek galā. Tie stikliņi arī tikai tāda nepilnību lāpīšana. Zinu, ka Kodak bija dzeltenāks, fuji zaļāks etc. Ar bildes apgriezšanu takš nav problēmu - kapēc baltā balanss nenotiek automātiski, kā acīm kopā ar pauri?
Fotokamerā smadzeņu biki vairāk, nekā vienam - otram. Tās smadzenes ir procesors, kurš labo bildi - krāsas un ģeometriju. Daudz iespēju pie bildes apstrādes, bet atkost elementāro - baltā balansu nav iemācītas. Kapēc acis ar smadzenēm māk noteikt baltā balansu dabā, bet nespēj gatavā fočenē pielāgoties tam pašam uzstādījumam?
Pterodaktils:Fotokamerā smadzeņu biki vairāk, nekā vienam - otram. Tās smadzenes ir procesors, kurš labo bildi - krāsas un ģeometriju. Daudz iespēju pie bildes apstrādes, bet atkost elementāro - baltā balansu nav iemācītas. Kapēc acis ar smadzenēm māk noteikt baltā balansu dabā, bet nespēj gatavā fočenē pielāgoties tam pašam uzstādījumam?
tas nav tik vienkārši, jo pagaidām procesoram nepiemīt nekļūdīgs intelekts... tas strādā tikai uz kāda algoritma pamata...
visi bildējamie objekti uz dievzemītes tiek apgaismoti ar gaismas avotiem kuru krāsu spektrs dūšīgi atšķiras - no oranžas sveces gaismas līdz zilai no pusdienslaika debesīm
ja cilvēkam tiešām ir smadzenes, tad tas varētu aizdomāties, ka tomēr arī pats redz tonālo atšķirību dažādi apgaismotam baltam papīram, bet skatās uz šo papīru kontekstā ar pārējām pierastajām mantām - itogo asociatīvi to pieņem kā baltu
neticīgie var pamēģināt pagleznot vienu un to pašu uzstādījumu pie kvēlspuldzes, dienasgaismenes un saules gaismas - tad saliekat visas bildes blakus un redzēsiet kādās auzās ir jūsu 'unikāli gudro smadzeņu''baltā balanss
palaidniex:tas nav tik vienkārši, jo pagaidām procesoram nepiemīt nekļūdīgs intelekts... tas strādā tikai uz kāda algoritma pamata...
Algoritmus iestāda cilvēki. Brālēns uzveidoja kaut ko uz skaņas bāzes - pielāgojot skaņu apkārtējai telpai. Iespēja iegūt normālu skaņu ar viduvējām skandām. varbūt tas ir tikai laika jautājums, bet šī problēma man izskatās kā neizdarīts darbs.
Pterodaktils: Algoritmus iestāda cilvēki. Brālēns uzveidoja kaut ko uz skaņas bāzes - pielāgojot skaņu apkārtējai telpai. Iespēja iegūt normālu skaņu ar viduvējām skandām. varbūt tas ir tikai laika jautājums, bet šī problēma man izskatās kā neizdarīts darbs.
tas ieguva nevis ikkatra atsevišāka konkrēta klausītāja ausu prāt perfektu skanējumu, bet kaut kādu vidējo iespējami labāko aritmētisko, algoritma izstrādātāja skatījumā konkrētos apstākļos... ja mana gaume nesakrīt ar algoritma izstrādātāju - konkrētais rezultāts man šķitīs slikts
nevar no sliktiem miltiem uzcept augstākā labuma kūkas...
varētu izveidot tādu kā pašapmācošos AWB - tipa viņš uzstāda tādu WB , kādu tu visbiežāk lieto manuāli konkrētajā telpā, pēc kādiem pāris mēnešiem šis jau zinās kāds jāiestāda AWB
Maris:visi bildējamie objekti uz dievzemītes tiek apgaismoti ar gaismas avotiem kuru krāsu spektrs dūšīgi atšķiras - no oranžas sveces gaismas līdz zilai no pusdienslaika debesīm
OK - bet mēs šīs bildes uztveram normāli - balto redzam baltu un melno - melnu. Plus vēl zilais saglabā ideju, ka ir zils un sarkanais - sarkans. Kapēc drukātās bildēs šī krāsu korekcija nenotiek acī ar smadzenēm?
palaidniex:[tas ieguva nevis ikkatra atsevišāka konkrēta klausītāja ausu prāt perfektu skanējumu, bet kaut kādu vidējo iespējami labāko aritmētisko, algoritma izstrādātāja skatījumā konkrētos apstākļos... ja mana gaume nesakrīt ar algoritma izstrādātāju - konkrētais rezultāts man šķitīs slikts nevar no sliktiem miltiem uzcept augstākā labuma kūkas...
Tas ir tāds baltā balanss skaņai, kad to pielāgo attiecīgai telpai. Pilnīgs sviests manā uztverē, bet reālak atspoguļo skaņu dotajā telpā. Arī tehniska nepilnība.
Šajā diskusijā es vēlos saprast - vai tas ir neizbēgami - pieregulēt gaismas jebkuriem apstāķļiem, vai arī vajadzētu būt ideālam krāsu atspoguļojumam jebkurā brīdī - nelabot melnu nakti par tumši zilu, neuzstādīt iso, tumši zilu melno novakari mēs taču neredzam naktī? Acis kopā ar smadzenēm tiek galā labāk? Vai tas ir uz šo brīdi ražotāju nepadarītais darbiņš?
palaidniex:[tas ieguva nevis ikkatra atsevišāka konkrēta klausītāja ausu prāt perfektu skanējumu, bet kaut kādu vidējo iespējami labāko aritmētisko, algoritma izstrādātāja skatījumā konkrētos apstākļos... ja mana gaume nesakrīt ar algoritma izstrādātāju - konkrētais rezultāts man šķitīs slikts nevar no sliktiem miltiem uzcept augstākā labuma kūkas...
Tas ir tāds baltā balanss skaņai, kad to pielāgo attiecīgai telpai. Pilnīgs sviests manā uztverē, bet reālak atspoguļo skaņu dotajā telpā. Arī tehniska nepilnība.
Es esmu ar to diezgan cieši saistīts un varu pateikt, ja jebkurš elektronikas regulējumu rezultāts nozīmē pielīdzināt kādam konkrētam skanējumam (defaultajai algoritma sastādītāja izveidotajai līknei) un piedzen esošo skanējumu maksimāli tuvu tam. Bet to dara ar tehnisku snaņu atskaņojumu vienā vai vairākos skaļumos un uz mēŗijumu bāzes vaiktu ekvalizācīju - jebšu piedzīšanu pie izstrādātāja paredzētās līknes. Gan atskaņošanas gan skaņas aota iekārtas pie dažādiem skaļumiem uzvedās nelineāri, kā arī cilvēka uztvere ir nelineāra dažādos frekvenču diapazonos, kā arī katram indivīdam atšķirīga, līdz ar to tehniska pielīdzināšana ir tikai un vienīgi viduvēja ulu;čšaizēšana un visdārgākajā tehnikā, kam iebūvēta šāda ekvalizācija patiesie cienītāji NELIETO un regulē uz konkrēta muzikālā materiāla atbilstoši savām ausīm un savām prasībām...
Pterodaktils:Šajā diskusijā es vēlos saprast - vai tas ir neizbēgami - pieregulēt gaismas jebkuriem apstāķļiem, vai arī vajadzētu būt ideālam krāsu atspoguļojumam jebkurā brīdī - nelabot melnu nakti par tumši zilu, neuzstādīt iso, tumši zilu melno novakari mēs taču neredzam naktī? Acis kopā ar smadzenēm tiek galā labāk? Vai tas ir uz šo brīdi ražotāju nepadarītais darbiņš?
Pterodaktils:Ņuka - tapēc jau jautājums par gaismām - vai te jālieto kāda ekvilaizācija, vai jāskata rawā, lai katrs var pielāgot savām prasībām?
Jautājums vai visam ir jābūt pareizā WB un kas ir pareizs WB. (Kas ir pareizs WB???) Vai nav tā, ka reizēm lietojot nepareizu WB fotomākslinieks var panākt vēlamās emocijas konkrētajā attēlā...
Mājās pie sveču gaismas ir viss mazliet iedzeltens Pie pareiza WB viss būtu "parizās" krāsās, bet nebūtu šī sveču gaismas radītā noskaņa... Tad kā ir labāk - pareizs WB, vai pareiza noskaņa?
eeelmars:Vienkārši nav un nebūs mašīna, kas spēj Domāt. Tāpat kā nevar uzlekt augstāk par sēžamo. Acs spēj uztvert vienu fotonu UN tā pati acs spēj saulē skatīties. Neviena tehniska ierīce to nespēj.
Pirms dažiem gadu desmitiem digitāla skaņa un bilde bija tikai sapnis. Atceros astoņdesmitos, kad stāstīja par videomagnetofoniem - ka spēj ierakstīt un atskaņot bildes. Toreiz šķita gandrīz nereāli. Vēl pirms gadiem desmit kompis un programma, kurš spēj saciparot analogo signālu maksāja vājprātu. Mašīnai nav jādomā. Tai jāpilda viņai paredzētā funkcija visā diapazonā.
Starp citu nopietna tēma. Vecu liepu bizs... jaunās lapas... mazs lietiņš... Tādos apstākļos tur bildējot ir izteikts zaļi dzeltenais pietonis, un liels. Un fotoaparātā naf tada iestādijuma, kas to likvidētu. Pelēkā karte arī ir par švaku . Un te es esmu atradis vienkāršu risinājumu... nobildēju tai pāšā VB režījumā, ka bildēšu īsto, baltu papīra lapu, un to ar Invers variantu lieku virsū bildei, kā filtru, piedzenot %. Citu risinājumu neesmu atradis, kad ir ekstrēmi gaismu sajaukumu apstākļi. Bet ķēpa baigā
Maris:visi bildējamie objekti uz dievzemītes tiek apgaismoti ar gaismas avotiem kuru krāsu spektrs dūšīgi atšķiras - no oranžas sveces gaismas līdz zilai no pusdienslaika debesīm
OK - bet mēs šīs bildes uztveram normāli - balto redzam baltu un melno - melnu. Plus vēl zilais saglabā ideju, ka ir zils un sarkanais - sarkans. Kapēc drukātās bildēs šī krāsu korekcija nenotiek acī ar smadzenēm?
teicu tak, ka nav nekādas ''normālās uztveršanas'' izņemot asociatīvo - izdrukāta vai kompī redzama bilde ir fiksēts apgaismojums kuru skatot atšķirīgā gaismā redzi atšķirību
ja tumsā paskati deviņstāvenes logus mirklī redzi kuram migā ir dienasgaismene, kuram kvēlspuldze (lai arī abām priekšā balti aizkari)
bet ja sveces gaismā skatītu bildi ar čuru dzeltenu baltā balansu viss liktos normāli
palaidniex:Mājās pie sveču gaismas ir viss mazliet iedzeltens Pie pareiza WB viss būtu "parizās" krāsās, bet nebūtu šī sveču gaismas radītā noskaņa... Tad kā ir labāk - pareizs WB, vai pareiza noskaņa?
Par to necepos - ir jābūt iespējai pielabot savu attieksmi pret pasauli. Varbūt pat daltoniķu krāsu skalām, kā viņi uztvers tavu bildi, tāpat, kā ir iespēja apskatīt, kā tavu mājaslapu redzēs dažādu brouzeru lietotāji. Bet kapēc fotoaparāts, kurš apveltīts ar milzu intelektu nebildē bildi ar maximālo iso (filmiņai šo funkciju saprotu, digitālajam - nē) un reālu WB?
Maris:teicu tak, ka nav nekādas ''normālās uztveršanas'' izņemot asociatīvo - izdrukāta vai kompī redzama bilde ir fiksēts apgaismojums kuru skatot atšķirīgā gaismā redzi atšķirību
Tad kapēc nerādīt visu kā ir - lai acis pašas pielāgojās tam, kā tas ir dabā?
Friidis:Topiks par tēmu- kas būtu, ja tantei būtu riteņi..)))
Galīgi ne tā. OK - mēs pielāgojamies tam, kas ir. Rakstam ar citādiem burtiem, ja programma neatbalsta latviešu valodu. Samierinamies veikalos, tirgū. Samierinamies ar valdību - es tikai vēlos saprast - vai tā ir neizbēgamība? Kapēc digitālajam ir jāuzstāda ISO? Filmiņas taču nav? Kāds sakars gaismaisjutībai ar matricu?
Pterodaktil - kas ir PAREIZS vai REĀLS wb??? Fotoaparātam nav intelekta kā tāda (vispār nav), zinātnieki vēl īsti nav panākuši uz main-frame datoriem to, ko varētu nosaukt par mākslīgu intelektu... Fotoaparāts darbojas uz izstrādātaja izveidota algoritma, ko atbilstošio tam samēra - to arī sper ārā AWB režīmā... Fotoaparāts redz konkrētu kadru, tas nezina kur tu atrodies un kāpēc ir tiešio tāda gaisma kāda ir redzama kadrā - līdz ar to tas izdara secinājumus uz pieņēmumiem, kas pēc algoritma tiek uzskatīti par noteiktā kadra iespējamo WB Reku te vari palasīties mazliet www.ronbigelow.com...
Maris:teicu tak, ka nav nekādas ''normālās uztveršanas'' izņemot asociatīvo - izdrukāta vai kompī redzama bilde ir fiksēts apgaismojums kuru skatot atšķirīgā gaismā redzi atšķirību
Tad kapēc nerādīt visu kā ir - lai acis pašas pielāgojās tam, kā tas ir dabā?
tāpēc, ka nevar acis pielāgot starpībai - tu vienmēr redzēsi starpību starp zilgano kaimiņa dienasgaismenes logu un dzelteno kaimiņienes kvēlspuldzes logu
skatot vienā gaismā bildi kas bildēta savādākā gaismā vienmēr redzēsi starpību (ja nebūs veiktas wb korekcijas)
Pterodaktils: Filmiņas taču nav? Kāds sakars gaismaisjutībai ar matricu?
Trokšņi, un fotopamatlietas... Jo augstāks ISO, jo ātrāks slēdzis pie vienāda fragmas atvēruma vai pie nemainīga slēdža ātruma vari panākt lielāku DOF. Fotogrāfijā taču jāizšķirās ko bildēsi kustību (svarīs slēdža ātrums) vai izcelsi fotografējamo objektu (svarīgs fragmas atvērums)... Auto režīmā tak ir AUTO ISO...
Ko spamojam pa tukšo? Ir brīnišķīgā digitālā kamera, kurai nav jāmaina filmiņas, filtri utt. Uzliekam vajadzīgo ISO, bliežam RAWā un Fotošopā pabeidzam iesākto. Tie kam obligāti gribas "staigāt vīzēs"- vēl joprojām filmas un aparāti biezā slānī pieejami..
palaidniex:Reku te vari palasīties mazliet [url=http://www.ronbigelow.com/articles/white/white_balance.htm
Paldies,]http://www.ronbigelow.com/articles/white/white_balance.htm Paldies,[/url] palasījos, nekā jauna neatklāju. tu it kā labāk par citiem saproti topika būtību - tas nav gardēžu klubiņš, A režīms nedod labu rezultātu. ISO tika izgudrots filmas ātrumam - emulsijai. Matricas ISO ir nemainīgs - mainās parametri programmatūrai. Varbūt programmatūra sux? Tas pats par WB. Vienkārši iedomājamies uz mirkli, ka digitālo fočuku vēl nav. Vai bildi un skaņu tv varētu pielāgot, lai katrs uztver kā ārpasaulē? Piesātinātu vai nepiesātinātu - skaļu vai samērīgu. Katram kanālam skaņu var iestatīt savā skaļumā, kapēc kopējais līmenis katram kanālam atšķirīgs? Krāsas takš tik diametrāli neatšķirās? Viņiem skaņu pultis vai decibeli savādāki?
Ar skaņu ir tā, ka atskaņošanas/ierakstīšanas tehnikai katrai ir sava līkne un bieži vien dažādas frekvences palielinot skaļumu atskaņojot paliek skaļākas nelineāri, kā arī ir nelineāra cilvēka uztvere dažādāos frekvenču diapazonos - ar kaņu viss ir slikti! tur megatraktāti sarakstīti. apstrīdēti utt...
runājot par digi foto - visa pamatā ir tas pats, kas analogajā - noeksponēts kadrs. Lai to izdarītu ir jāsavāc pietiekams gaismas daudzums uz matricas (agrāk filmiņas)
te der atcerēties veco F16 likumu - košā saulē dienas vidū, ja liksi F16, tad slēdzis ~ cik filmiņas ISO... Gribi mazāku DOF - ver vaļā fragmu, bet attiecīgi palielini slēdža ātrumu...
Jā ISO fimiņai bija saistīts ar graudu, bet ne vienmēr, tomēr galvenokārt ISO bija saistīts ar jūtību - jo augstāks ISO, jo mazāk gaismas vajag noeksponētam kadram (īsāks slēdža ātrums vai vairāk aizvērta fragma). Elektroniskā matrica troksni rada ne dēļ grauda, bet dēļ nepietiekama gaismas daudzuma kadra eksponēšanai - algoritms piedomā elektronisko varbūtību un šauj ārā trokšņa izskatā... (fasisma ir fotoni, kas trāpa pa CMOS vai CCD matricu)
A AWB tā pati varbūtība - fočiks konkrētajā kadrā, atbilstoši iebūvētajam algoritmam, pieņem, ka tas vai cits objekts varētu būt balts vai kopējā kadra krāsas temperatūra varētu būt "tāda" līdz ar to pielasa kaut kādu WB korekciju atbilstoši algoritmam.
Fočiks jau nav nekāds intelektuālis - tas tikai fiksē attēlu, bet nesaprot, kas uz tā attēlots. Cilvēka acis dara to pašu, bet smadzenes saprot, ko acis ir ieraudzījušas un uz pieredzes bāzes veic korekcijas...
palaidniex:Ar skaņu ir tā, ka atskaņošanas/ieraks'tišanas tehnikai katrai ir sava līkne un bieži vien dažādas frekvences palielinot skaļumu atskaņojot paliek skaļākas nelineāri, kā arī ir nelineāra cilvēka uztvere dažādāos frekvenču diapazonos - ar kaņu viss ir slikti!
Paldies par laiku. Sapratu, ka arī ar gaismu nav labak, kā ar skaņu. Ir tuvredzība/tālredzība, daltonija. Neķeru kreņķi, ka nav izgudrota bilžu druka aklajiem. Parunāsim pēc gadiem 20. ISO manā uztverē jau šodien jābūt arhaismam, tapat kā WB.
