palaidniex:Ar skaņu ir tā, ka atskaņošanas/ieraks'tišanas tehnikai katrai ir sava līkne un bieži vien dažādas frekvences palielinot skaļumu atskaņojot paliek skaļākas nelineāri, kā arī ir nelineāra cilvēka uztvere dažādāos frekvenču diapazonos - ar kaņu viss ir slikti!
Paldies par laiku. Sapratu, ka arī ar gaismu nav labak, kā ar skaņu. Ir tuvredzība/tālredzība, daltonija. Neķeru kreņķi, ka nav izgudrota bilžu druka aklajiem. Parunāsim pēc gadiem 20. ISO manā uztverē jau šodien jābūt arhaismam, tapat kā WB.
Kamēr principiāli nemainīsies atēlu fiksēšanas tehnika - daudzi jautājumi būs svarīgi. Nav teikts, ka nebūs arī pēc nobildēšanas maināms asums un DOF... Bet lai tā notiktu ir principiāli jāmainās attēlu iegūšanas tehnoloģijai...
Kopējot krāsu fotogrāfijas nācās krietni nopūlēties, lai iegūtu pareizu krāsu balansu, jo nebija vērā ņemamu ierīču krāsu korekcijas noteikšanai. Bija jākopē proves, kuras var apskatīt tikai pēc pusstundas dienas gaismā un, ja nav trāpīts, jātaisa vēlreiz, un vēlreiz, un vēlreiz, ...(atkarīgs no pieredzes). Un vispār, kādēļ neuztaisīt sfērisku matricu, kā acs un objektīva vietā vienu lēcu - ģoševo i serģito?
Patiesība ir balta balerīna, mēs to redzam tādu kādas krāsas prožektoru uz to paspīdina.. Kvēlspūldzes gaismā mēs saprotam ka papīra lapa ir balta kaut redzam to dzeltenu, bet matrica vai filmiņa redz to pašu ko mēs - dzeteno, tikai sapratnes tiem nav ka mēs dzetenu papīra lapu iedomāsimies par baltu..
Viss ir viegli un vienkārši,noregulē sev tīkamo wb pirms bildēšanas,vai veic to pēc tam apstrādājot,protams tas ir laikietilpīgi un tieši tādēļ tā ir fotogrāfija.Savu pareizo wb jau katrs redz atverot acis.Ja uztaisītu printeri,kurš pa tiešo no smadzenēm bildes printētu, būtu pārsteidzoši daudz muļķību.Cilvēki tikai izgudro arvien jaunas protēzes,lido kosmosā,ieraksta ciparus,bet zirnekli vai skudru radīt pat nav iemācījušies....
arii acs katru gaismu redz citaadu... shis kadrs ir piereguleets maksimaali preciizi kaa izskataas dziivee - ar triis dazhaadu gaismu radiitajaam kraasaam netiek galaa ne acs, ne kameras wb uzstaadiijums. un shops arii nee.
Pamēģini krāsainu prožektoru izgaismotu objektu pievilkt pie baltā balansa un redzēsim, ka kaut kur kāds cits priekšmets, piemēram ādas krāsa būs jau nedabīga. Tāpēc ne vienmēr der balto taisīt defaultā baltu.
ļoti labi par acs krāsu uztveri dažādos gaismas apstākļos var pārliecināties, kad uz "aci", rokas režīmā, bun'džiņā miksē krāsu, piedzen toni pēc parauga. ja krāsu piedzen dienas gaismas spuldžu, vai kvēlspuldžu gaismā un nokrāsoto paraudziņu iznes ārā dabigajā apgaismojumā...........toņi kapitāli atšķirsies, tas ir pārbaudīts praksē
topika autoram - vai shis topiks neradaas peec peedeejaa meitenes portreta, kur galiigi netiki galaa ar dazhaadajiem aadas tonjiem, kas bija radushies no dazhaadiem gaismas avotiem?
manu piemēru reizēm izmanto arī autoservisos, uz ielas parādās auto, ar atšķirīgu toņu krāsotajām detaļām............un vēl daudz kur citur sadzīvē. fotografējot jādomā kā naj....aķ dažado gaismas avotu ietekmi uz matricu, vai filmu
negatIvs:... kad uz "aci", rokas režīmā, bundžiņā miksē krāsu, piedzen toni pēc parauga. ja krāsu piedzen dienas gaismas spuldžu, vai kvēlspuldžu gaismā un nokrāsoto paraudziņu iznes ārā dabigajā apgaismojumā...........toņi kapitāli atšķirsies, tas ir pārbaudīts praksē
tā var būt un tā var nebūt. parasti tā ir. sūdu brūna krāsa mazāk atšķirsies, tajā nepiedalās tā spektra daļa, lura saules gaismā ir, bet Iljiča spuldzītes gaismā izpaliek. dienas gaismas spuldžu spektrs strīpains, tas īpašs gadījums. es, kad reiz sabildēju dejotājas "Bimini" krāsainu lākturu gaismā, bildes atnesu uz to pašu bāru un katrs zaķis savas pagrābj un skrien pie kāda lāktura aplūkot - viens Zaķis skrien pie zilā lāktura, otrs pie dzeltenā. trešais pie sarkanā. tas, kurš aizskrēja pie zilā, mazākā mērā sadalīja sajūsmu. ar gadiem jau iebrauca, ka prātīgāk uz bildēm blenzt baltajā gaismā.
Es vairāk par to, ka attīstība notiek citos virzienos - paaugstinot megapiksekļus, apstrādi, pamatprincipam paliekot nemainīgam. RGB gaismai un CMYK drukai. Parādās mēģinājumi drukāt ar seškrāsu printeriem un noplok. Kurš teicis, ka tas ir labākais risinājums? Laba šķita doma par ieliektu matricu - kā acs. Ja pareizi iestāda baltā balansu - bilde ir laba jebkurā apgaismojumā - saules, dienasgaismas vai mākslīgajā. Tas nozīmē, ka automātiskais baltā balanss netiek galā ar savu uzdevumu. Nenoliedzu, ka jauninājumi ienāk. Stikla negatīvs ir nomainījies daudzkārt - i pret celuloīdu, i polaroīda bildēm. Vinilu un lenšu magnetafonus ir nomainījuši kasetnieki un CD, var saglabat lielāka apjoma datu failus. Bet pamatprincips palicis vecais. Jau pirms gadiem 50 izstrādāts.
ja nemegina wb skaidrojumu mekleklet tur kur taa nav (rgb, cmyk, digitalos vai analogos nesejos, infas daudzuma u.t.t.) tad jegai vajadzetu tomer pielekt - vismaz pindzelmanjiem tur jautajumu nav jau tukstosiem gadu - vecaa Kelvina skala ari neliidz?
nee palaidnieks - pindzelmanis nav pa slinku ieverot apgaismojuma tonalitaati un izmantot ka izteiksmes lidzekli - kopsh aizlaikiem gaismas tonis bildes gaismaas tiek parspilets un eenaas noslapets nemot talkaa prettoni no visparastaka spektra - iegustot bilde "neatkartojami izteiksmigu telpu un apjomu" - ari malesanas pamatus zinosh PC lietotajs apjaas skatitaju vieglak ka nejega spraudnju kachaataajs - algoritms nekjer gaismu un enu bildee, bet tumsaas un gaisaas vietas - a tas galigi nav viens un tas pats
Maris:nee palaidnieks - pindzelmanis nav pa slinku ieverot apgaismojuma tonalitaati un izmantot ka izteiksmes lidzekli - kopsh aizlaikiem gaismas tonis bildes gaismaas tiek parspilets un eenaas noslapets nemot talkaa prettoni no visparastaka spektra - iegustot bilde "neatkartojami izteiksmigu telpu un apjomu" - ari malesanas pamatus zinosh PC lietotajs apjaas skatitaju vieglak ka nejega spraudnju kachaataajs - algoritms nekjer gaismu un enu bildee, bet tumsaas un gaisaas vietas - a tas galigi nav viens un tas pats
