Linkman, man pagaidām ir tikai viens stimuls dažreiz palietot filmas Canonu- un tas pats dēļ nabadzības- kad gribas dikti plašu bildi ar Sigmu 12-24 dabūt, bet FF vairs nav pa kabatai..
zo - es pats kādreiz attīstīju filmas un kopēju kā man ierādīja, kā mācēju un kādas pašam bija iespējas. Ja es tagad salīdzinātu savas digiapstrādes iespējas un iegūtos rezultātus ar filmu procesu un kopēšanu, tad es nekad slapjā procesā tādas krāsainas bildes nebūtu ieguvis, kādas man šobrīd ir digiprocesā. Es netaisos nevienu pārliecināt, ka netaisiet filmas bildes. Taisiet. Un tas, kurš tam nav izgājis cauri, nesapratīs filmas burvību attiecībā pret digi. Bet man šobrīd naudas un laika resursi ir būtiskāki nekā škietami (manā izpratnē) labākas filmas bildes kvalitāte nekā digibildei. Ar to šis jautājums man ir izsmelts ... ... Bet kādreiz to eksperimentu varbūt uztaisīšu, lai pārliecinātos. Jo es neticu - viena tante teica versijai. Ja kāds man var parādīt gatavus rezultātus, labprāt aizbraukšu un apskatīšu ...
Pilnīgi piekrītu Linkmanim! + vēl nianse, ka slapjās apstrādes "priekus" esmu pārēdies, un ne tikai patīkamos radošos meklējumos, bet arī trulā darba rutīnā (tjipa izbēdzis cietumnieks, pēc stundas vajag 200 bildes)..
Linkman:zo - kurš šodien pats attīsta filmas? Un kurš šodien pats kopē bildes slapjā procesā? ... ... Vai tas laika un tekošo izdevumu patēriņš filmas bildes kvalitātei ir tik būtiski kvalitatīvāks nekā digiprocesā iegūtā bilde, lai tiešām būtu vērts taisīt filmas bildes? Attiecība starp bildes kvalitāti un ieguldītajiem tekošajiem resursiem attiecīgajos procesos - vai tas ir adekvāti? ...
Es diezgan regulāri bildēju uz filmas , bet 99,99% gadijumu viņu pēc tam skaņeju [ciparoju] un tikai tad taisu DIGITALAS bildes Vienkarši ANALOGAIS MATEREĀLS + DIGITALS PROCESS dod ieverojami savadaku TELPAS / APJOMA / GRADACIJAS zinja rezultātu neka TIRAIS DIGI process. Filmu optikai un pasjam materealam ir APSALUTI savadaki parametri neka MODERNAI digitalai optikai + metricas. Cilveka redze un smadzenes ir loti ipatnejs instruments , seit loti daudz parametrus nevar isteikt CIPAROS , ja tas tā būtu jau sen butu izgudrots kautkas līdzīgs kā MAKSLĪGAIS intelekts kurš ĢENERĒ SMUKAS BILDĪTES Galvenā DIGITĀLĀS tehnikas problēma ir tas ka nepieciešami SPEKTRA FILTRI lai aatēlotās krasas būtu maksimāli dabīgas bet tai pasja laika maksimali tiras un piesatinatas, tas neizbegami noved pie ieverojamiem INFORMACIJAS ZUDUMIEM kautkados konkretos ATTĒLA LAUKUMOS Failmai NEGATIVAM ir savadak vina jau SAKOTNEJI ir paredzēta kā satrpposms kuru lidz kondicaijai nocedis LABRATORIJA kopejot bildes. Lidz ar to FILMA sevi uztver maksimali daudz NEFILTRETAS informacijas , un sjo nefiltreto informaciju IESKANEJOT var uz DIGITALAS tehnikas izdabut lauka MAKSIMALI daudz SEV VELEMA REZULTATA Ja tā saka par DIGI tad "No neka neko neuzradit" bet filmas gadijuma ir KAUTKAS no ka var ATSTAT SEV NEPIECIESJAMO atmetot lieko neveidzīgo Protams kopējot no FILMAS analogo procesu rezultats iegistas SAVADAKS bet mani sai gadijuma neinterese STANDARTA PIENEMTS rezultats bet gan izmantot MAKSIMALI IESPEJAS Cilveki kuri musdienas macas dauzdas lietas nezin ka ISTENIBA vinji macas PRIMITIVAS VIENKARSJOTAS lietas jo ta tas ir VIENKARSJAK tehnalogiski pieejamak Nu apmeram ka ar CELTNIECIBU ka jo nabadzigaka valsts un vairak japatere jo VAIRAK izmanto "Erzacus" kautka LABAKA "Vienkarsjotos" variantus Pirms gandriz gada BBC radija tadu filmu kas saucas "Seven photographs that changed fashion" , kur viens diezgan slavens musdienu Modes fotografs meginaja atkartot 7 slavenako "Zimigako" 20 gadsimata modes fotografu STILU un kādu no šim stilam raksurīgākiem darbiem , man tas kino gadijas tapec ka kolegji iedeva PASKATITIES cik atri cilveki aizmirst kā STRĀDĀJA ar KLŪDAS nepiedodošu analogo tehniku , + vēl visam konkrētā gadijumā bija vāji pielasīti modeļu tepāži un pats izpildītājs vairāk "Sevi izpauda" nekā spēja iebraukt KONKRĒTĀ AUTORA tehniskajos paņemienos Tehnaloģijas mainās un NE VIENMĒR uz aukšu
Friidi, a kas ir 200 bildes stundā? ja ir stikli kur rullēt virsū, tad tur nau ko darīt vienu bildi notiražēt. tā nav apstrāde, tā ir tiražēšana. nejauc kompetes ar uzgriežņiem.
slapjā paša rokām tais'tā procesa priekšrocība ir ELASTĪBĀ, t.i., iespējas uztaisīt UNIKĀLU produktu pēc formas un satura KATRĀ procesa posmā pielietojot UNIKĀLAS tehnoloģiskās sastāvdaļas. un tad jau tas ir mākslas darbs, vērtība pats par sevi.
izmaksu un laika patēriņa ziņā digi vai filmas mākslas darbs diez vai atšķiras pie visiem citiem vienādiem nosacījumiem. arī arhīva kadra pašizmaksa ir vienāda 135 filmai un digi. operativitātes ziņā digi ieliek filmai. krāsu gammas vai tonālo pāreju niansētības ziņā filma ieliek digim.
protams, nobliezt kāzas digi ir lieta. pa lēto! un cd ar digisūdukiem gatavs! a izdrukāt 60x90cm par īsu bez perfektas, ilgas un mokošas pēcapstrādes. un vispār, nax to maķslu, bildējam kāzas (pa lēto) un suņus. galvenais, ka pašiem prieks.
Artūr- tad cits piemērs- Tev piespiedīs apēst pāris kG visgaršīgāko konfekšu. Vai turpmāk būs luste tās ēst? Man nebija problēmu tiražēt, ar tādiem anahronismiem, kā stikls- žāvēšanai arī nevajadzēja krāmēties- priekš tam bija lielie ruļļi- krievu APSO un čehu K-37. Filmiņas ātrākai žūšanai to varēja izskalot spirķikā (dažreiz tas noderēja arī iekšķīgi,lai roku darbs ātrāk sokas... Bet līdz ar to arī ir riebums pret to darkrūmu dziļi iekšās palicis...
Redzēju filmiņu (laikam iekš diskaverī) kur augšminētais strīds tika risināts. Ar vienu un to pašu optiku bildēja skuķi ar digitālo un analogo un izprintēja 2 bildes 9-stāveņu lielumā un uzvilka uz tām mājām. Vērtējumu noteica tautas nobalsošanā.... lielākā subjektīvā vērtētāju daļa nosliecās par labu digitālai bildei.
Frīdi, es māku gan uzvirpot uzgriezni, gan kompeti uztaisīt- tu takš zini. un man patīk taisīt kompetes, a pa kluso šad tad uzvirpoju. tikai neviens man neiestāstīs, ka tajos uzgriežņos ir dzīves jēga un no tiemvar dzīvot. no kompetēm (pat ja pieriebjas) badā nemirst.
un tavs riebums pret laboratoriju ir pamats teikt, ka analogā fotogrāfija nekam neder? tas ir subjektīvs un aprobežots viedoklis. man VISI procesi kalpo rezultātam- lai kāds viņš būtu nepieciešams. vienmēr visaugstākajā iespējamā kvalitātē. un nav latvijā digikameras, no kuras var dabūt bez problēmām 135 mpix ar tehnoloģisko pašizmaksu +/- 5 Ls par kadru. un tev, Frīdi, arī nav, jo, redz, riebj... a man neriebj un vēl daudziem neriebj. un, domāju, neriebs, jo ir forši taisīt īstas lietas, ne digisūdukus cd cept iekšā.
nu, abet ja elektrības nau i viss. i visi lielie māxnieki ar saviem digitālajiem portfolio izčib. nau, jo nau. abet negatīvs ir taustāma, reāla lieta. un kas ir HDD? kā HDD var parādīt n-tos bilžu megabaitus?
bildei ir jēga, ja tā ir reāla, taustāma. pārējais- tikai kameras operatora ambīcijas "es varu".
nu ko tas dod, ja džeks tik staigā un plātās, ka var bērnus uztaisīt. teorētiski jau visi var, tikai ne visiem sanāk. tas, kas var- var i procesu paveikt, i rezultātu ierosināt. značit, viss kārtībā, var. pāriet citā kvaļiķetā. a tas, kurš par procesu tālāk netiek... netiek un viss...
Lunis: ... Vienkarši ANALOGAIS MATEREĀLS + DIGITALS PROCESS ...
Ok - tādu kombināciju es vēl pieņemtu. Bet sēdēt pašam laboratorijā un kopēt - šobrīd neuzskatu par vajadzīgu darīt ...
petersonsphoto: ... nu, abet ja elektrības nau i viss ... abet negatīvs ir taustāma, reāla lieta ...
Bilde uz papīra arī protams ir taustāma lieta. Bet kā gan bez elektrības no filmas negatīva nokļūt pie kopētas bildes? Bez elektrības par bildēm no negatīva - vai vispār kāds domās ...
Eltons: ... lielākā subjektīvā vērtētāju daļa nosliecās par labu digitālai bildei ...
Nu re - kurš gan spēs atšķirt digi no filmas bildēm un cik būs tie, kuri to spēs ne tika ieraudzīt un sajust, bet arī samaksāt filmas bildes? ...
Eltons:Redzēju filmiņu (laikam iekš diskaverī) kur augšminētais strīds tika risināts. Ar vienu un to pašu optiku bildēja skuķi ar digitālo un analogo un izprintēja 2 bildes 9-stāveņu lielumā un uzvilka uz tām mājām. Vērtējumu noteica tautas nobalsošanā.... lielākā subjektīvā vērtētāju daļa nosliecās par labu digitālai bildei.
Šādus espermentus "Pontjikom" mēdza veikt pārliecināts Digigrāfijas piekritējs nelaiķis Jānis Vītīņš kuram pirms gadiem 10 un 5 bija pat MUSDIENĀM visai pieklājīga tehnika , rezultāts bija PRECĪZ pa 180* pretējs ATSEVIŠKI isstas KRUTA kā saliek blakus tā NEFIGA Labākais ka MIZĪGOS izmēros tas tā pārāk nedurās acīs taču lidz 60x90 tas ir plakāta formāt PARLIECINOŠI uzvarēja FILMA jo DIGI bij vienozīmīgi PLAKANS Jo pa lielāku gabalu bilde jāskatās jo MAZĀKA NOZĪME KVALITĀTEI Būtībā izvilkt pa brandmūri pilnīgi pietiek bildīti kas SKATĀMI issktās izprintējot formātā A.3 viss tālākais jau ir MATENE softi kas "Būvē pikseļus" ko vairs tuvu neskata
Vispār vajadzēs uztaisīt to eksperimentu - analogais un digi process (bez paša slapjās laboratorijas), lai saprastu, kurā mirklī es pasūtītājam varu teikt - reku digi bilde - maksā 3 Ls, bet re ku - filmas bilde - maksā 5 Ls. Kuru gribi? ... ... tik vien kā laiku un cenu sarēķināt ...
Linkman:Vispār vajadzēs uztaisīt to eksperimentu - analogais un digi process (bez paša slapjās laboratorijas), lai saprastu, kurā mirklī es pasūtītājam varu teikt - reku digi bilde - maksā 3 Ls, bet re ku - filmas bilde - maksā 5 Ls. Kuru gribi? ... ... tik vien kā laiku un cenu sarēķināt ...
Pasūtītājam nekas NAV JĀSAKA , viņš PATS PASAKA ko viņš VELĀS Uzbasties pasūtītājam ar apriorī ČAKARĪGU pasakumu nav prāta darbs . Ja pasūtītājs PATS nenosaka ka viņš grib kautko CITU , pilnīg droš ir jātaisa tehnaloģiski vienkaršāko un mazāko čakaru prasošo , jābū ļoti daudz bŗiva laika un ļoti maz pasūtijumu lai TĒRĒTU LAIKU iesakot pasūtītājām kautko kas prasa NESALĪZDINĀMI ilgāku laiku un smalkākas dārgākas un darbietilpīgākas tehnaloģijas nekā AIZGĀJA UZLIKA NOSPIEDA IZPRINTĒJA ATDEVA ķedi. Tieši tāpēc PROFESIONĀLĀ darbā izmanto TEHNIKU kura dod laukā rezultātu kurš prasa daudz mazāku laika un cilvēka resursu ieguldījumu no "Uzņemšana lidz Pardošanai" , vienkarš labi speciālisti kuri pareizi atstrādā tehnaloģisku ķedi nosacīti no "Knipša līdz drukai vai publikācijai" maksā dargi un aizņem daudz dargā darbalaika , priekš kam tērēt personāla darbalaku ja var KLIENTAM kurš nesaskata un speciāli nepasūta kautko "Tādu" piedāvātu "Es te pačakarēšos " un tev būs tas ko tu pat nezini KAS Ja PASŪTA tad jā 3x dargāk un BŪS un atškirība BŪS acīm redzama VĒLĒJIES -- SAMAKSĀJI = SAŅEMI --> priecājies Cilvēki kuri ZIN ko pasūtīt vinš arī PATS ZIN kāpēc viņam par kautko būs JĀMAKSĀ VAIRĀK , ja nezin nav jēgas viņam uzbāsties ar lieku darbu sev Tās tāpat kā mūsu čoms Gudrsi un vēl te vesels bars KLIENTIEM PATĪK "Makslu nesaprot" nu nevaig uzbāsties stulbiem klientiem ar "Mākslu" vaig strādāt ar klientiem kas PAŠI PAŠUTA @ APMAKSĀ kautko savādāku nekā IKDIENAS PUBLIKA
Wow, kur topiks aizgājis bet paskaidrojiet man!!! es saprotu, ka ir pamatā tŗis veidi 1. analogais process- filma, slapjā laboratorija, un ir bilde taustāma, kuru pēc tam skanē, vai tiražē, lai citi redzētu 2. digi process- laiž pa tiešo netā , printē, vai tipogrāfijā , lai taustītu 3. process, kuru nemāku nosaukt- pērk filmu, skanē negatīvu un tālākais process, kā Nr. 2. digi process un jautājums ir 1. cik pikseļu attēlu iegūst 24x36 mm negativu skanējot, un vai skaneris pārspēj matricu n-tas reizes, un vai šo Nr.3 procesu var saukt par analogo??? Es to uzskatu par labās auss kasīšanu ar kreiso roku . 2. Par attēlu (taustāmu) salīdzināšanu. Vienīgais ,ko reāli var salīdzināt (orģinālu variantā) ir bildes, kuras kopētas uz matētā sudraba sāļu papīra, un kuras printētas uz matētā printfotopapīra. Uz spīdīgā papīra bildes naf salīdināmas sudraba sāļu papīra struktūras atšķirības dēļ no printējamā fotopapīra. Un pēdejais... analogais ir daudz reižu vecāks par digi, bet digi praktiski ir jaf to izkonkurējis. Progresa priekšā visi pakļaujās!!!
Haiduk, saprotu, ka tev ir kruts un dārgs digiaparāts, tāpēc nav stilīgi, ka puikas ar lētiem filmniekiem dabū lielākas bildes
Bet ja skatās zinātniski, tad filma un matrica ir informācijas nesēji, kas objektīva veidoto bildi nofiksē. Tur arī slēpjās galvenā atšķirība starp abiem procesiem. Tas kā tu uzkopē bildi ir otršķirīgi, jo abiem veidiem tas ir daudz maz līdzīgi, izņemot kopēšanu ar palielinātāju.
Un ja palasītu, kā matrica veido attēlu, tad saprastu, ka patiesi informācijas fiksēšanas punkti, tai ir 4x mazāk, atšķiras informācijas pārneses funkcija, ir būtiskas atšķirības dinamiskajā diapazonā, matricai ir svarīgi kādā leņķī uz to krīt gaisma. Gan jau ka vēl ir citi aspekti atkarībā no tā kāda tad tieši tā matrica ir. Tas viss ietekmē bildes īpašības - skanēta tā filma vai kopēta.
Nestrīdos, ka "īstenajam" filmas procesam ir dažas priekšrocības attēla kvalitātes ziņā, taču ne tik būtiskas, lai no filmas taisītu īpašu "fetišu". Un joprojām uzskatu, ka tagadējie filmas fanāti vairāk zīmējas, lai kaut iedomās varētu pieskaitīt sevi fotogrāfu "augstākajai kastai"...)) Vienu otru jau atļāvos paķircināt, kur tad tā pasaules slava un tie šedevri- atbildēja ar dziļu mājienu - VIPiem pie sienām karājas-tjipa plebejiem to nerādot...;DDD
"Vai tas laika un tekošo izdevumu patēriņš filmas bildes kvalitātei ir tik būtiski kvalitatīvāks nekā digiprocesā iegūtā bilde, lai tiešām būtu vērts taisīt filmas bildes? Attiecība starp bildes kvalitāti un ieguldītajiem tekošajiem resursiem attiecīgajos procesos - vai tas ir adekvāti?"
Es tā saprotu, ka manis augstāk pieminētajā izstādē tu nebiji. Un Makdonalds ari saka, ka mājās ēst var sanākt dārgāk ... Ka vajag kā Lielbritānijā - pārtiku pasūtīt interneta veikalā, nevis kā te, parunājoties ne tikai par medu, ko pērc no dravnieka, bet arī par LB vadītāja nule pausto. Ko tur lieki laiku tērēt. Un 100% akrila drēbes ir ērtāk mazgājamas par 100% (kok)vilnas drēbēm. Ka ir vienalga, no kā tev paliek silti un labi - no garšīga vīna vai lēta šņabja, ar ko piesūcināta baltmaize (divi vienā). Tikai tev tam visam jātic.
Vistu var ēst ar rokām, ar dakšiņu, bet var arī ar muti ēst. RAW bildētājiem par standartu pieņemtos 6 kadrus sekundē jau neviens negrasās atņemt. Neviens jau nezina, vai tas nejauši neskars arī viņu spēju reizi dienā un katru dienu ielādēt vairākos portālos vienas un tās pašas bildes. KO TAD?
Oktobrī Rīgā būs Antanas Sutkus darbu izstāde. Cik man zināms, tas cilvēks savām rokām no tā visa ir uzkopējis ... nulli.
petersonsphoto:nu, abet ja elektrības nau i viss. i visi lielie māxnieki ar saviem digitālajiem portfolio izčib. nau, jo nau. abet negatīvs ir taustāma, reāla lieta. un kas ir HDD? kā HDD var parādīt n-tos bilžu megabaitus?
bildei ir jēga, ja tā ir reāla, taustāma. pārējais- tikai kameras operatora ambīcijas "es varu".
nu ko tas dod, ja džeks tik staigā un plātās, ka var bērnus uztaisīt. teorētiski jau visi var, tikai ne visiem sanāk. tas, kas var- var i procesu paveikt, i rezultātu ierosināt. značit, viss kārtībā, var. pāriet citā kvaļiķetā. a tas, kurš par procesu tālāk netiek... netiek un viss...
Apgalvot, ka informācijas nesējam mākslā ir būtiska nozīmē, parasti mēdz cilvēki, kuri ir gadžetisti, nevis mākslinieki. Pēdējā laikā aizvien biežāk sastopami ļautiņi, kuri mēģina pastāstīt ka "izdrukāt ir krutāk" vai "uz filmas fočēt ir krutāk". Patiesībā jau pikseļi vai filma, vai ekrāns, vai papīrs, vai hdd, vai hologramma- mākslā tam nav nekādas nozīmes! Galvenais ir performance, mesidžs, izjūtas...
Gadžetistiem, savukārt, izjūtas rodas, piemēram, aptaustot fotopapīru.
Vanderfons:"Vai tas laika un tekošo izdevumu patēriņš filmas bildes kvalitātei ir tik būtiski kvalitatīvāks nekā digiprocesā iegūtā bilde, lai tiešām būtu vērts taisīt filmas bildes? Attiecība starp bildes kvalitāti un ieguldītajiem tekošajiem resursiem attiecīgajos procesos - vai tas ir adekvāti?"
Es tā saprotu, ka manis augstāk pieminētajā izstādē tu nebiji. Un Makdonalds ari saka, ka mājās ēst var sanākt dārgāk ... Ka vajag kā Lielbritānijā - pārtiku pasūtīt interneta veikalā, nevis kā te, parunājoties ne tikai par medu, ko pērc no dravnieka, bet arī par LB vadītāja nule pausto. Ko tur lieki laiku tērēt. Un 100% akrila drēbes ir ērtāk mazgājamas par 100% (kok)vilnas drēbēm. Ka ir vienalga, no kā tev paliek silti un labi - no garšīga vīna vai lēta šņabja, ar ko piesūcināta baltmaize (divi vienā). Tikai tev tam visam jātic.
Vistu var ēst ar rokām, ar dakšiņu, bet var arī ar muti ēst. RAW bildētājiem par standartu pieņemtos 6 kadrus sekundē jau neviens negrasās atņemt. Neviens jau nezina, vai tas nejauši neskars arī viņu spēju reizi dienā un katru dienu ielādēt vairākos portālos vienas un tās pašas bildes. KO TAD?
Oktobrī Rīgā būs Antanas Sutkus darbu izstāde. Cik man zināms, tas cilvēks savām rokām no tā visa ir uzkopējis ... nulli.
Vanderfon, parasti Tu proti formulēt savu domu daudz labāk! Saprotu jau, ka arī gribēji pieskaitīt sev pie "īstenajiem" filmas māksliniekiem, taču šoreiz stāsts iznāca tāds juceklīgs un nepārliecinošs! Tomēr palieku pie sava (un arī daudzu citu reāli domājošu kolēģu) uzskata- ja uz filmas tikai fotografē, bet visu pārējo nedara pats līdz galam (paša izkopētai taustāmai bildei), tāda snobiska zīmēšanās vien ir!
Friidis: ... Tomēr palieku pie sava (un arī daudzu citu reāli domājošu kolēģu) uzskata - ja uz filmas tikai fotografē, bet visu pārējo nedara pats līdz galam (paša izkopētai taustāmai bildei), tāda snobiska zīmēšanās vien ir!
Tieši tā - pilnīgi piekrītu !!! ...
ak34: Un ja palasītu, kā matrica veido attēlu, tad saprastu, ka patiesi informācijas fiksēšanas punkti, tai ir 4x mazāk ...
Mazāk? Tieši otrādi - 4x vairāk. Informāciju 1 px iegūst no četriem gaismas jūtīgiem elementiem. Kas tur bija - divi zaļie, viens sarkanais un viens zilais filtrs. Un saliekot kopā šo 4x elementu filtrēto informāciju, iegūst viena pikseļa krāsas informāciju. Vai tā?
Haiduks: ... cik pikseļu attēlu iegūst 24x36 mm negativu skanējot ...
Kurš skanē negatīvus kādā laboratorijā? Kāda izmēra digiattēlus iegūst? ...
Linkman, te arī parādi savu kompetenci Bayer tipa matricas lieto krāsainus filtrus virs gaismas jūtīgiem elementiem un katra pikseļa krāsu izrēķina ņemot vērā savu un apkārtējo pikseļu saņemto gaismas daudzumu, jo virs katra pikseļa ir noteiktas krāsas filtrs. Tad vēl jāņem vērā, ka pirms matricas ir infrasarkanās gaismas filtrs un mazā formāta dslr vēl antislias filtrs. Un tad ņemot vērā šo visu informāciju, diezgan sarežģīti algoritmi izrēķina bildi.
ak34, ja Tu fotoizstādē skaties uz bildi, vai domā par tās māksliniecisko jēgu, jebšu skaiti uz tās pikseļus (filmas graudiņus), rēķini izšķirtspēju utt?....))
Friidis:ak34, ja Tu fotoizstādē skaties uz bildi, vai domā par tās māksliniecisko jēgu, jebšu skaiti uz tās pikseļus (filmas graudiņus), rēķini izšķirtspēju utt?....))
Bieži vien cilvēki, kad ierauga bildi, prasa "a kāds objektīvs?"
Potret' vot tagad gan Tu zīmējies jebšu vnk uzturi diskusijas spraigumu.... Tēma jau nav par objektīva ietekmi uz attēla kvalitāti, kas bildē parasti ir diezgan labi redzama, bet gan par "filma vs digi" pie ārējiem vienādiem apstākļiem. Un domāju, ka lielā daļa no strīdniekiem diez vai atšķirs labos gaismas apstākļos un ar labu tehniku taisītu filmas bildi no digitālās.
Bet tā arī neviens "izkropļotās filmogrāfijas"(filma>slapjums>skaneris>digi) lielītājs nekad nav precīzi atbildējis uz vienu jautājumu - cik dpi TAVS SKANERIS, kuru TU lieto, var izdot ārā digitālās informācijas veidā un vai tas ir būtiski vairāk, kā FF matrica???
ak34 - man nav viennozīmīgas informācijas par bildes px skaitu un matricas reālo sensoru skaitu. Ja Tev ir kāds konkrēts informācijas avots, labprāt uzzinātu ...
Friidis: ... Un domāju, ka lielā daļa no strīdniekiem diez vai atšķirs labos gaismas apstākļos un ar labu tehniku taisītu filmas bildi no digitālās.
Piekrītu ... ... Neesmu redzējis, bet esmu tikai dzirdējis par filmas šķietamo kvalitātes pārākumu ... ... Ja kādam ir šādi paraugi, labprāt apskatītos un novērtētu ...
Tas gan ir Canon ražotāja tests, bet šeit ir salīdzinājums - filma vai matrica: www.canon.co.jp... No šī gan izriet, ka matrica ieliek filmai ... ... Bet tā kā angļu mēle nav manā stiprā puse, teksts tomēr ir svarīgs ... ... Tieši tāpēc interesētu, kādi neatkarīgi neražotāja mēģinājumi un salīdzinājumi ... ...
Skatos 3/4 pat nesaprot par ko ir runa RUNA nav par "Tehnisko kvalitāti" ko vērtē ar "Znak kačestva" vai "Passed" bet ATTĒLA STRUKTŪRU , no jūsu texstiem pilnīgi droši manāms VISAS bildes jums ietveras vienā vārdā "REPRODUKCIJA" , šai gadījumā runa par PASTEĻIEM / KRĪTĪŅIEM / AKRILU / EĻĻU / GUAŠU / OGLI tāpēc vairumam cilvēku kuri nekad neko pirms DIGI nav darījuši RADOŠI DAZĀDĀS TEHNALIĢIJĀS liekas ka pilnīgs pofig kas mājās pie sienas VAN GOGA glezna vai "Reprodukcija" tā ir vislielākā digigrāfijas un digigrāfu problēma NEIZPRATNE kas tad tur liels PLAKANA REPRENE vai APJOMĪGA BILDE Pastāstīšu stāstiņu no asistenta gaitām ,pētīju kā šancē krutākie meistari kuriem KLIENTI maksāja baiso piķi , TEHNISKI SPECIĀLISTI jomā kura DIGIGRĀFA vai toreiz "Ziepraucnieka" izpratnē bija vienkāršāk par vienkāršu . Mani interesēja KĀPEC pie dažiem RINDA NEDĒLĀM citiem ar darbiem tā paknapāk kaut gan TEHNIKA / IESPĒJAS krutākas paši ar nav muļķi zināmi REPORTIERI / MEITBLIEŽI . Akurāt biju aizņemt s ar jaunā biznesa koncepciju ,no FOTOGRAFA pievērsos "Bilžu aģentūra" bija ~90 gadu otrā pusē. Telpas bija Aspazijas bulvārī pretī viesnīcai Rīga 3 stāvā blakus daudz tā laika Mākslas galeriju , Gadījās "Smalks dzīvoklis" mums bija uz diviem , vienā istabā TASIJA GLEZNU REPRODUUKCIJAS daudzām galerijām māksliniekiem viens no krutākajie Latvijas foto redaktoriem sastādījis 2/3 lielo Latvijas dabas albūmu foto grāmatu biologs pēc izglītības Jura Krieviņa slaveno "Irisa" skolu baudījušais fotogrāfs Armands Lācis , tai laikā bija 3 dabas fotogrāfi Kundziņš , Klimpiņš , Lācis , tikko parādijās "Jaunais talants" Andris Eglītis ,dabas muzejā mita vecais dzērājs Haralds Birznieks . Ar Lāci man bija kopējas "Durvis" kuras pastāvīgi bija vaļā ,viņam bija liela studija stūrī kafijas galds , nāca mākslinieki ,galeristi regulāri trekterējām Kafija + ... Savā "Kabinetā" plēsos ar visiem lielajiem vecmeistariem un "Reklāmas aģentūru" māksliniekiem , tirgoju bildes . Tā tusējām dažus gadus . Pie Lāča RINDA mēnešiem uz priekšu strādāja lēni rūpīgi , kautgan "Kas tur liels" jebkurš IESĀCĒJS zin kā tasa reprodukcijas "2 gaismas vienādos augstumos attālumos pa vidus asi bildei 45* leņķi pret reproducējamo objektu " Advancētaki māk ar BILDES STŪROS gaismu samērīt līdz 1/10 f , LIETA DARĪTA Elementāras lietas , kas izlasījis Jeni Dulovicu plānu grāmateli LATVISKI ar ELEMENTĀRĀKO pamācību FOTO IESĀCĒJIEM to māk Te ar slēpjas problēma PĀRĒJIE nesaprot KO NOZĪMĒ Glezna , to savulaik atklāja sen aizmirsts gadus 15 miris muzeja FOTO GRANDS Andrejs Toše pie kura ar FANU RINDAS , pie pārējiem KAUTKĀ NEBIJA . Ienācu pie Tošes tur "Pielūdzēju pulks" , vecis mīlēja iedzert pacietīgi stāvēju gaidīju kad atbrīvosies lai savāktu viņa filmas , klienti aiziet Onka saka VĒL PAGAIDI filma nav pilna , pabeigšu varēsi ņemt . Ielēja 50g konjaka sēžu gaidu . Skatos šis baigi groza gaismu iet pie bildes PĒTA atkal groza gaismu ATKAL pēta tā NESKAITĀMAS reizes!! Man pirms tam bija TEHNISKA fotogrāfa diploms 100% zināju kā taisa PLAKANO ORĢINĀLU perfektas reprenes , šitais KAUTKO ĶIMIĶOJA. Paskums sāka ievilkties meistars ielēja vēl 2-3 reizes pa 50g PEKŠŅI sāka taisnoties TU PASKATIES ku sarežģīts DARBS nevaru satrāpīt LAI VISS SPĒLĒTU , biju neslikti iešmigājis BET tik daudz sapratu, KO ŠIS TUR LEJ "Repro spēlē" tas PEC TEORIJAS nav iespējams Nomanījis manu dumo gīmi šis sāk rādīt TU PASKATIES redzi ēnas un faktūras , MAKSLINIEKS kad zīmē viņam gaisma krīt uz audekla vai paīra ar krasas triepieniem viņš panāk APJOMA efektu , galvenais GLEZNĀ viņas struktūra faktūras apjoms GAN KRĀSA , ja nav kaut viens no ELEMENTIEM tā vairs nav GLEZNA , PLAKANS KRĀSU PLEĶIS , mākslinieks visu to REDZ "Repro DARBS" bieži vien nav pat LĪDZĪGS oriģinālam nav toņu spēles apjoma krāsu pāreju. Tad ar šito GAISMU REPRODUKCIJĀ jāpanāk tāds pats efekts kā ORĢINĀLĀ DARBĀ priekam "Oriģinālam" jābūt VIENMĒRĪGI NOGAISMOTAM lai REPRODUKCIJA beigās ir KVALITĀTIVA nevis viena mala tumsā stūris gaišs utt. Tas viņu LIELAIS NOSLĒPUMS ko vecmeistars pa pjankai izstāstīja parādīja Lāčuks dienām un stundām varēja čakarēties ar vienu bildi KAMĒR PANĀCA to ko viņam vajadzēja es VĒROJU dzerdams kafiju vai lūrēdams pār galdu kad nebija Klientu uz Bildēm Pie ABIEM nāca klienti un GAIDIJA GARĀS RINDĀS , bet daudziem citiem "Kas mācēja VISSU " tādu nebija Tas pats ari starp FILMU @ MATRICU , Matrica dod ISTEIKTI PLAKANU BILDI "Reprodukciju" filma APJOMĪGU ATTĒLU ar gaismas spēli TĀDU kā uz matricas NAV IESPĒJAMS PĀNĀKT jo MATEMĀTISKI to nevar izrēķināt tas katrā gadījumā ir INDIVIDUĀLS EFEKTS
Luni, ar brīnos par šiem digifaniem un filmas nīdējiem. Protams, ka svarīgs ir rezultāts - bilde. Matrica nav universāls gaismas fiksēšanas rīks, bet gan viens no. Te mūsu vietējie vecmeistari redzka ar mēģina ar lielākām vai mazākām sekmēm dažādus filmu graudus simulēt.
Pats pamatā arī ar digitālo bildēju un nesūdzos. Un par skaneriem - diezgan mierīgi no 6x7 kadra sanāk bilde, kas varētu būt ap 70-100 mpix ekvivalenta, ja bildēts ar piemēram velvia 50 un labu objektīvu, bet ne jau tikai dēļ izšķirtspējas uz filmas bildēju.
Lunis - tas viss ir baigi forši, bet foto nav mans maizes darbs. No tā savukārt izriet, kāpēc man izdot naudu tekošiem izdevumiem - filmām, attīstīšanai, skanēšanai, utt, ja par to neviens man nemaksā un foto ir mana amatieriska aizraušanās? Bet saprast un aprēķināt, kā darbojas citi - tas man kļūst interesanti ... Piemēram: 1. Tu iepriekš rakstīji, ka fotogrāfē uz filmām, t.i. analogais materiāls un tad digiapstrāde. Ja es gribētu kaut ko pamēģinat uz filmas, ko Tu man ieteiktu - kādu negatīvo melnbalto filmu un cik tāda varētu maksāt? 2. Tad vēl Tu pieminēji, ka skanē filmas attēlus digiprocesam - tad kāda izmēra digifailu no skanēšanas iegūsti, piemēram, 6000x9000px? Un cik tad viens tāds 24x36mm filmas kadra skanējums varētu maksāt? Man par šīm lietām nav pilnīgi nekādas jausmas, jo es ar to nenodarbojos. Bet tie, kas nodarbojas - tie taču kaut ko konkrētu var pateikt? ...
Fototehnika pat ļoti kvaliatīva pati no sevis nerada atteelus , musdienās vienīgais kas atliek cilvēkam IERAUDZĪT un NOSPIEST , rezultāts sanāk +/- labas kvalitātes . Tiesji tāpēc KVALITĀTE vairs praktiski nav nekāds rādītājs , tās ESAMĪBA ir pati par sevi saprotama Lidz ar to "Tehniskā kvalitāte" vairs nav VARĒŠANAS / SPĒJAS rādītājs bet gan "Maka biezuma" kritērijs. Lidz ar to vairs nav problēmu izpasties RADOŠI ar kautko intresantu specifisku vai savādāku JA TO NESPĒJ atliek spridzīt "Sakrāju krutam objektīva TAGA BILDES SUPER ARSAS @ KRASAINAS" vienīgais kas vinās ir saskatāms
Citāti: (sorry,ka daru tā, bet fotoblogs atkal gļuko un neļauj citēt) Gudris: Kurš viņa šito garo murgu izlasīs varētu uzrakstīt sīku aprakstu par ko ir runa luņa tekstā
Lunis: Tāpēc tev ar nekas nesanak , ka nerubī fišku
Lunis laikam arī sapratis, ka nekas izcils no digigrāfijas nesanāk un no reāla bildētāja pārkvalificējies foto-tirgonī un filozofā...))
Klau, filmenieki - vai varat atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem: 1. kādas filmas (24x36) izmantojat un cik tādas filmas maksā? 2. kāda izmēra digifailu iegūstat, skanējot 24x36mm filmas kadru un cik tas maksā? Tas taču nevar būt sarežģīti ...
... Bet kādreiz to eksperimentu varbūt uztaisīšu, lai pārliecinātos. Jo es neticu - viena tante teica versijai. Ja kāds man var parādīt gatavus rezultātus, labprāt aizbraukšu un apskatīšu ... 
