Nuuu no persongās pieredzes varu teikt ka "ne visi izcili mākslinieki ir arī spējīgi pedagogi" taču SPĒJĪGI [Tādus pie kuriem vērts mācīties] ir vienīgi izcili meistari . Pie pārējiem vienkarši nav vērts mācīties vīni neko nemāk vai māk "Teorētiski" kas ir loooti tālu no "Praktiskā" esmu daaudz reiz izmēģinājis un TIKAI izcili ir bijuši pie kuriem tiešām kas noderīgs ir gūts Latvijā tādus agrāk varēj uz vienas rokas pirkstiem saskatīt , pātreiz varbūt 2-3 palikuši Tie kas šeit brauc no citurienes ir pamatā lūzeri , ar ļot retiem izņemumiem Tiesa šeit DZĪVO daži gan izcili kritiķi gan autori BET viņi nav vietējie un šeit nedz strādā nedz māca vienkaŗsi dživo šeit
Es tāpat iespamošu! Pirmkārt, tie nav sofismi (lai atbilstu šim kritērijam, apgalvojumam būtu jābūt, piemēram:"Tas, kurš spēj analizēt kādu darbu, nav spējīgs pats tādu izveidot."). Otrkārt, cik atceros no loģikas kursa, loģiskās kļūdas šajos apgalvojumos nav.
Tagad būtu jāatnāk Vanderfonam un viss jānoliek pa plauktiņiem...
Papildus spams. Atcerējos klasisko sofisma piemēru, kurš man baigi patika: "Tev ir tas, ko Tu neesi pazaudējis. Tu neesi pazaudējis ragus. Secinājums: Tev ir ragi! "
Varu tikai piekrist Kasnukas, ka neredzu šeit loģikas kļūdas. Tā kā izteicieni skar nedaudz arī manu lauciņu, tad koments sakarā ar Alloxas izteikumu nr.3 un Luņa komentāru:
Alloxa:
3. "Un pretēji - ne visi izcili mākslinieki ir arī spējīgi pedagogi"
Precīzāk - MĀKSLINIEKS ir mākslinieks - mūziķis, gleznotājs, fotogrāfs u.t.t. PEDAGOGS ir PILNĪGI CITA kategorija. Pareizāk būtu teikt - varbūt 0,1% mākslinieku ir pedagogi. Par Spējīgiem (acīmredzami domāti efektīvi pedagogi) vispār mākslas kategorijās var AIZMIRST. Izcilam pedagogam nav jābūt māksliniekam. Viņam ir jābūt PEDAGOGAM - t.i. - cilvēkam, kurš pārzin mācīšanās procesus, to konstrukcijas un izpausmes, jo mācīšanās procesi ir UNIVERSĀLI pilnīgi jebkurai nozarei, arī mākslas nozarēm. Izcila spējīga pedagoga darbība ir orientēta uz līdzību ar autoskolas braukšanas instruktoru - tavā vietā viņš nebrauks, bet atrodas visu laiku tev blakus, kontrolē un uzrauga, kamēr TU PATS esi iemācījies. Šeit var arī strīdēties, bet uzdrošināšos apgalvot, ka fotografēt izcils pedagogs var iemācīt pat nepieceļoties no krēsla un nepaņemot rokā fotoaparātu, tā vietā SISTEMĀTISKI un MĒRĶTIECĪGI vadot skolnieku caur uzdevumiem pie galamērķa - lai VIŅŠ PATS iemācītos, nevis atdarinātu kādu "apdāvinātu mākslinieku"
Sakarā ar Luņa komentāru, varu tikai piekrist - aizgūt var no īpaši spējīgiem meistariem. Bet tas jau ir PILNĪGI CITS līmenis, ja runājam par mācīšanos. Ja Tev galva būs "mājās aizmirsusies" vai smadzenēm lietošanas termiņš beidzies, no izciliem meistariem, piedošanu, ne sū... nevarēs aizgūt. Tā vietā radīsies tikai juceklis un "pseidomāxla". Aizgūt kko var tikai tad, kad prāts un smadzenes ir procesā sakārtotas sistēmā, kuru caur AIZGŪŠANU tad arī var PILNVEIDOT. Nav jēgas nopirkt fotoaparātu un doties pa taisno pie MEISTARA vai MĀKSLINIEKA, vispirms vēl BATERIJAS (lasi - pamatzināšanas) jānopērk, citādi meistari tevi nah... pasūtīs un pareizi darīs
Par īpaši spējīgiem meistariem un viņu skolām - pat, ja vēsturiski ir bijušas ļoti daudzas labu mākslas meistaru skolas - lielākoties tām skolām nav ģeniālu rezultātu- nav tik pat spējīgu skolēnu... un pat labs skolotājs savā ziņā vienmēr ir sliktāks par ģeniālu skolēnu - ("sliktākais" māca "labāko"!)... bet tas ir tikai viens skatpunkts! Likt kādus labos un sliktos ir "ārprāta process"- man vakar apgalvoja, ka tas vīns, ko dzēru, nebija tik labs, kā varētu būt... bet apgalvotājam garšoja saldi vīni, bet man patīk izgaršot, gan saldus, gan sausus... un izstrādāt kādu modeli, teorētisku definējumu pedagoģiskajam, vai radošajam procesam ir... es teikšu "nežēlīgi pagrūti", jo ikviens no procesā ietilpstošajiem subjektiem ir miljardā pasaules iespējamība un ja mēs saliekam kopā šadas divas (pedagogs - skolēns, mākslinieks-mākslas darbs-skatītājs...) miljardās iepējamības, tad cik sanāk atvasinājumu? Te kautko demagoģizēt, vai uzstāt uz kādas savas patiesības?...
H_Zemitis, pedagoģisko procesu VAR definēt un, piedevām, ļoti vienkārši. RADOŠO procesu definēt... lūk tur ir īstā problēma. Un apvienot radošo procesu ar pedagoģisko - tā ir gadsimtugadsimtu problēma, jo ārprātā grūti pareizās proporcijās apvienot definējamu lietu ar nedefinējamu. No turienes jau sākas visa šaize...
kāds bildē savam priekam, kāds grib savus darbus parādīt plašākām masām, uzzinot arī ko tās par viņa bildēm domā, saņemt atzinību. bet ne vienmēr viss notiek pēc autora plāna, masas nesaprot....tad var būt divi varianti, autors pieņem, ka viņa darbos kaut kas nav līdz galam, vai, bildes labas, bet neizglītotā tauta nesaprot...............
.....dari tā un definē, viencmuzikanc... - pedagoģisko procesu, ja tas ir vienkārši! Viņš īstenībā ir tikpat radošs, pat vēl radošāks, jo pedag. procesā iesaistās bezgalīgs skaits iespēju, bet radošajā procesā tikai puse šo iespēju, jo subjekts iesaistās viens... nevis divi, kā pedagoģijā... un radošo procesu definēt nav problēma - tā ir savā ziņā muļķīga iegriba nodarboties ar tā definēšanu. Iespējams muļķīga nav vēlme definēt, bet gan apgalvojums, ka definējums ir absolūta patiesība, jo līdzīgi par muļķību(līdzībā definēšanai) tad varētu nosaukt arī pašu radošo procesu... definēšana, iespējams, ir kāda lieliska domāšanas nodarbināšana un baudas gūšana. Un kā nu mēs katrs to piepildījumu rodam - cits definējot, cits radot mākslu, cits mācot... .....un tas laikam bija par definēšanu, bet tu pabeidzi ar apvienošanas ideju... īstais skolēns atradīs savu skolotāju, un pat te Latvijā... ja vien mēs nerunājam vienkārši par poverpointa ieslēgšanu klases priekšā un grāmatu ("zināšanu") "pasniedzēju" publiskai auditorijai... ja vien pašam skolēnam nav aizvērušās ( aiz...) acis, ausis, prāts, sirds... - pat sirdij ir jābūt skolēnam!...
Starp izcili mākslinieku un izcilu pedagogu ir milzīga atšķirība, izcils pedagogs nekad neuztaisīs izcilu mākslas darbu, bet viņš paskaidros un izstāstīs kā to vajaga darīt un kā to sasniegt. Ja māksliniekam uzdod sarežģitu profesionālu jautājumu, viņš ļoti labi pratīs atbildēt izskaidrot, uzdodot stulbu, vienkāršu, naivu jautājumu, viņš apstulbs un nepratīs atbildēt viņš teiks "tas taču ir pamats, kā to var nezināt....." Bet pedagogs to visu smalki izskaidros, tā lai skolnieks saprastu, kaut vai 5 reizes stāstīs.
H_Zemitis, nu, ja tos procesus ar vēsu galvu pēcāk apdomā... tas pirmā brīža cepiens jau bija par to, ka minēti bija pedagogi, tātad audzinātāji, attiecīgi skolotāja/skolēna kategorija, bet mākslā drīzāk piemērotas meistara/mācekļa kategorijas... tur jau sāk strādāt cilvēciskie ne pedagoģiskie aspekti. Vai arī docētāja/studenta modelis... nu, kaut kā tā... jebkurā gadījumā, bez sirds nekur...
Pedagoģijā ir puslīdz skaidrs cilvēks kā " objekts " un tādēļ process ir caur gadiem pieskaņots attiecīgam laika posmam, attiecīgai sabiedrībai. Savukārt, pedagogam mācot piem. šeit minēto foto jomu (mākslas vai radošā izpausmē), tomēr ir jābūt arī praktiķim, jo manuprāt, šis process tomēr ir stipri vairāk saistīts ar radošo procesu, nekā priekšmets par automobiļa uzbūvi un darbības principu. Tātad, pedagogam nepietiks tikai ar sausu teoriju par fotoaparāta uzbūvi, darbības principu un zelta griezumiem.. , Un tomēr, viennozīmīgi nevaru teikt, ka pedagogs nevar atraisīt skolnieku kā mākslinieku arī pats nebūdams mākslinieks. šajā gadījumā pedagogs zinās autoritātes un piemērus uz kuriem atsaukties.
.. Pestalocijs ir lielisks piemērs kā pedagogs, kurš nebija labs praktiķis, bet gan teorētiķis.
H_Zemītis: Tev arī ir taisnība, bet Tu lieto citu metodi savas patiesības pierādīšanai. Labi zinot diskusiju metodi un ar labu tiesu demagoģijas zinātnes, ikvienu izteiktu domu var padarīt par absurdu ar 3-4 vienkāršiem teikumiem. Bet, ja konkrēti - ne jau subjektu skaits nosaka iespēju skaitu. Radošā grāvju rakšana - tā ir masu pedagoģiskās prakses būtība.
Kaapeec:H_Zemītis: Tev arī ir taisnība, bet Tu lieto citu metodi savas patiesības pierādīšanai. Labi zinot diskusiju metodi un ar labu tiesu demagoģijas zinātnes, ikvienu izteiktu domu var padarīt par absurdu ar 3-4 vienkāršiem teikumiem. Bet, ja konkrēti - ne jau subjektu skaits nosaka iespēju skaitu. Radošā grāvju rakšana - tā ir masu pedagoģiskās prakses būtība.
Pedagoģiskais process ir radošs, par to strīdu nav, un mākslas jomās jo īpaši. Tak jau Lunis savā komentārā runā par MĀCĪŠANOS no meistariem. Attiecīgi, uztveru to kā pamatprasmju apgūšanu, izteikti vienvirziena. Ar nākamā līmeņa skolniekiem, kurus pareizāk par mācekļiem saukt būtu, var jau sākt runāt par stilu, interpretāciju, u.tml, caur ko arī pedagoģijas radošais process sākas, jo bieži, stāstot vai praktiski darbojoties kopā izkristalizējas trāpīgas un jaunas domas, idejas un atklāsmes gan māceklim gan nereti meistaram arīdzan. Tā teikt - divvirzienu apmācība. Par Latvijas situāciju fotoapmācībā nevaru izteikties, pārāk maz informācijas, tak pedagoģijas principi ir universāli visās nozarēs, tamdēļ manis rakstītais varētu attiekties arī uz foto.
Nu re, atkal nonācām pie diskusijas par "amatniekiem" un "māksliniekiem". ✔ galdnieks un koktēlnieks ✔ stiklinieks un vitrāžists ✔ lupatsegu audējs un gobelēnists
Gudris:Samuraji sakāmvārds: " Slikts ir tas skolotājs kuru skolnieks nepārspēj "
Tik vaig šo tekstu lidz galam teikt "Slikts tas skolotājs kurš momentā neatškir un nenošķir spējīgos no impotentiem" Lidz ar to netērējot velti laiku inertu muļķu piedabūšanai macīties Man visi skolnieki ir daudzejādās ziņās mani parspējuši , galvenokart deļ tā iemesla ka ar pirmo piegājienu pratu atškirt KAM TĒRĒT LAIKU un kuram nav vērts to veltīt
Kaapeec:Nu re, atkal nonācām pie diskusijas par "amatniekiem" un "māksliniekiem". ✖ fotogrāfs un fotomākslinieks
Amatniekam ne vienmēr jābūt labam maksliniekam jo amatā biezji vien "Maksla" loti traucē Savukart Labs makslinieks ir LABS tika gadijumā ja viņš prot ne tik "Makslu" bet arī rutīnas lietas Viena no musu "Amatnieku / Makslinieku" lielākaj`ma problēmām ka viņi NEKO NEPROT LIDZ GALAM tas ir "Amatnieks" neprot nespej vai negrib STRADAT RADOŠI un "Makslinieki" nereti neprot elementāras rutīnas amata lietas bez kurām viņu "Maksla" ir primitīva un īslaicīga dēl elmementāru tehnaloģiju un radošo un tehnisko procesu neziņašanas
Man piemēram REGULĀRI sanāk saķeršanās gan ar vieniem gan otriem JO tik ierobežots cilvēku skaists BEZ JEBKĀDAS SKOLAS vienā vai otrā jomā SAPROT ka to ko viņi dara ir MESLS , ja nenoved pasakumu lidz KAUTKADAM LOĢISKAM ATRISINĀJUMĀ Piemēram "Makslinieki" domā ka viņu MAKSLA var tik izpildīta DA JEBKĀDĀ veidā un formā neieverajot nekadus tehniskus standartus vai parametrus VISI TAPAT LAIMIGI busjot Tapatas ar "Amatnieki" ir parliecinati ka pietiks ar ASSU / PRECIZI NOEKSPONETU / PERFEKTI APSTRADATU bildi lai klients laimē čurātu , a uz bildes kaut vai morda kirpičom un tizls standartrumpis
Es piebiedrojos tiem, kuri isteca domu, kā zināšanas, bez mākas to z. pielietot praksē ir paviršas (trūcīgas)... (tikai nevajag turpināt par zinātniekiem kuri neuzbūvēja nevienu kodoļ reaktoru...) Tālāk meklēsim logiku tur kur viņas NAV: 1."Ne katrs mūzikas skolotājs ir sacerējis simfoniju, kinokritiķis - uzņēmis filmu vai literatūras skolotājs - sarakstījis romānu." = t.t konkretizējam - skolotais, kinokritiķis, ārsts, un t.l., ir cilvēki ar speciālu izglītību (sertificēti). Smieklīgi pat iedomāties, kā zīmēšanas skolotais, kurš perfekti pārzin teoriju zīmē vājāk par lielāko daļu skolniekiem. Mācīt var tikai tam, ko pats labi proti darīt. Vājš skolotājs – vāji skolnieki.
2. "Ne katram, kas spēj analizēt kādu darbu, jābūt spējīgam pašam tādu izveidot." – Tīrāka ūdens sofisms: jo katram, kas spēj analizēt kādu darbu, jābūt spējīgam pašam izveidot LABĀKU (nevis tādu pašu), jo visi viņā ieteikumiem jābūt virzītiem uz bildes uzlabošanu nevis nolašanu līdz kritiķa līmenim.
3. "Un pretēji - ne visi izcili mākslinieki ir arī spējīgi pedagogi" – viņiem tas (būt spējīgiem pedagogiem) nemaz nav vajadzīgs, jo uzrunā, uzpriecē, iedvesmo un līdz ar to arī „apmāca-ietekmē” viņu DARBI (šeit jāpiebilst - apmāca spējīgos skolniekus... nespējīgie mēginās nolaist līdz savam līmenim personību, jo cita darbus var nolaist tikai ar labāku darbu uz ko šie nav spējīgi).
Diskusijas ideja gan laikam bija kamambera komentārs Aloxa reportāžai... Varbūt es esmu spamotājs, jo viņš piebilst, ka izsakās zinošie... bet varbūt tur jāzin kas pavisam konkrēts fotoportālos notiekošs?... Vai mēs gribam runāt it kā par pareizo, bet apzināti maldināt? Jeb kurš to tā dara? Aloxa? Jeb kamambera? Jā, tālāk atradu arī īpaši zīmīgu Linkman un Vanderfona iesaistīšanos... Vai viņi visi: kamambera, Aloxa, Linkman un Vanderfons ir sofistiskām saitēm vienoti? Beidziet piečakarēt te diskusijas!
Oi, Alloxa, Alloxa... kur te vairs sofisms. Konkretizē vienreiz - vai tu savos 1.,2.,3. izteikumos runā par SKOLOTĀJIEM/SKOLNIEKIEM vai par MEISTARIEM/MĀCEKĻIEM jo atšķirība tikpat liela kā starp vīrieti un sievieti
Uzmanīgi jau pašā sākumā izlasīju Tavu un kamambera diskusiju, bet tā īsti dziļāk par vienkāršu, labdabīgu pakašķēšanos neiebraucu... tādas parasti ir balstītas sofismā, tamdēļ arī cepiens par tiem izteikumiem 1.,2.,3. pēc būtības
Ieprikšējā tavā tik daudz "?", kā nevar saprast kam veltīīts "Beidziet piečakarēt te diskusijas!" - FB runā katrs par savu (es jau pieradu) - iedziļināties tēmā (kā tu to mēgināji izdarīt - jā paareizi tevi sapratu ) skaitās šeit gandrīz izvirtulība...
Alloxa:viencmuzikanc, jā tēma ir konrētiem izteicieniem = "Vietējo "gudrīšu" sofisms"
Bij domāts tieši tos šeit citēt un mēgināt apgāzt.
Bet, kā redzams, mēģinājums izgāzies...
Varētu jau izveidot jaunu tēmu ar nosaukumu "Vietējo "ģēniju" demagoģija", taču nav vērts no vienas tēmas taisīt divas. Par ko tad ir visa šī saruna? Tikai par to ka "visvarenajam" Alloxam pietrūcis spēka (vai prāta, vai abu) atrisināt visas domstarpības aci pret aci ar kārtējo "disidentu", kas apšauba viņa "ģenialitāti", tādēļ atkal tiek likti lietā visi iespējamie līdzekļi, lai savu oponentu padarītu niecīgu tautas (lasi:blogistu) acīs, tādejādi paceļot savu vērtību paša acīs. Vārdu sakot, - kārtējais mēģinājums ietekmēt lokālo sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, pierādot A ar A palīdzību, citiem vārdiem - izmantojot demagoģiju.
Uzziņai: demagoģija (sengrieķu: δημαγωγός, kas burtiski nozīmē "vadīt cilvēkus") ir stratēģija, ar kuras palīdzību tiek mēģināts iegūt politisko atbalstu, varu. Demagoģija balstās uz sabiedrības aizspriedumiem, emocijām, bailēm, kā arī citām jūtīgām tēmām. Demagoģija ir cieši saistīta ar populismu un propagandu, kur tai ir nozīmīga loma. Lai ar demagoģijas palīdzību ietekmētu cilvēkus, tiek likti lietā dažādi paņēmieni, piemēram, faktu tīša sagrozīšana, dēmonizācija, puspatiesību klāstīšana un citi.
Interesanti, ka Alloxas parasti piekoptā taktika ir nevis atbildēt uz viņa darbu kritiku pēc būtības, bet norādīt, ko un kā jākritizē (vai nav jākritizē) viņa darbos, kā arī meklēt "utis" kritiķa kažokā, tā cenšoties demonstrēt, ka viņa "patiesības monopols" ir neapstrīdams. Šādas cīņas metodes izmanto tie, kas nav par savi pārliecināti, jūtas vāji, baidās atzīt savas kļūdas un zina, ka, diskutējot ar oponentiem pēc tēmas būtības, viņi paliks zaudētājos.
Būtībā jau ar trešo rakstu Alloxas pieteiktā tēma par sofismiem tika izsmelta, jo kasnukas pietiekami precīzi pamatoja, kādēļ nekādu, tēmas virsrakstā postulēto sofismu manos, Alloxas šeit citētajos izteikumos nav.
Vēlāk tēma modificējās, pārvēršoties par pedagoģiskā darba būtības analīzi. Manuprāt - daudz saistošāka un interesantāka, nekā pieteiktā sofismu meklēšana. Vismaz man. Pedagoga darba būtību visprecīzāk aprakstījis viencmuzikanc, daudz kur jāpiekrīt arī gandrīz visiem pārējiem diskusijas dalībniekiem. Kā jau tika norādīts, pedagoģija ir radošs process, tāpēc tajā nav un nevar būt gatavu recepšu. Tādēļ vien manās acīs Alloxas vēlreizējais mēģinājums pretendēt uz "absolūto taisnību", spītīgi ķērcot: "Sofisms! Sofisms!", jau šķiet galēji smieklīgs.
P.S. Ja kādu interesē, varu padalīties ar saviem secinājumiem par skolotāja darba būtību, ko esmu guvis savā pedagoģiskajā un izglītības vadības pieredzē. Bet tā tomēr ir cita tēma.
Alloxa vienkāršus un LOĢISKUS teikumus iztulkoja pa savam (ne jau nu vadoties pēc loģikas kārtulām) un pielīdzināja tos sofismiem... Mans loģikas pasniedzējs var iet gulēt... un es, nabaga pokemons, arī...
P.s. Tā kā esmu pokemons, tad plašākās diskusijās neiesaistīšos, jo mani secinājumi galvenokārt tiek balstīti uz loģiku un faktiem, nevis tikai uz savu pieredzi (ar kuru nevaru īpaši lepoties, atšķirībā no daudziem citiem fotobloga cienītājiem), iemaņām (kuru man nav) vai ambīcijām (kurām nav pamata). Šodien būšu gana spamojis.
kamambers, Jā uzskati, kā Alloxa ir pielaidis logiskās kļūdas - uzrādi uz tām!!! (tas atiecas uz visiem oponentiem)
Stāsts par demagogiju un Alloxa personības ipašību "analīze un secinājumi" nav argumenti, bet gan tieši demagogiski paņiemieni, izvairīties runāt par lietas būtību.
UZ PRIEKIŠU, Annirsa sekotāj! (vismaz stilistiku būtu izmainījis - как бы для разнообразия) ~~
Diskusijās solīju neiesaistīties una tā arī nebūs diskusija, jo norādīšu kaut vai tikai uz vienu Alloxas loģisko kļūdu, sākot kaut vai ar pirmo apgalvojumu par skolotājiem: "Sākotnējais Alloxas apstrīdētais apgalvojums bija "Ne katrs mūzikas skolotājs ir sacerējis simfoniju, kinokritiķis - uzņēmis filmu vai literatūras skolotājs - sarakstījis romānu." Šo apgalvojumu var vienkāršot un iztulkot kā "Ne katrs skolotājs ir tik prasmīgs kā atsevišķi skolnieki (nu ne jau visi skolnieki rada simfonijas)". Ņemsim kaut vai papīra lapu un, krietni vienkāršojot un vispārinot, zīmēsim loģiskos apļus (Eilera apļus). Tātad, uzzīmējam apli, kurā ierakstām: "Prasmes attiecīgajā mācību priekšmetā, kuras ir skolotājam" (turpmāk tekstā Aplis Nr.1). Tagad mums jāuzzīmē aplis, kurā varam ierakstīt : "Prasmes attiecīgajā mācību priekšmetā, kuras ir skolniekam" (turpmāk tekstā Aplis Nr.2). Ja visu skolnieku prasmes ir vājākas par skolotāja prasmēm, tad Aplis Nr.2 būs mazāks un pilnībā iekļauts Aplī Nr.1 (es iepriekš minēju, ka tā būs vienkāršota un vispārināta shēma, lai saprastu būtību), bet vadoties no Alloxas apgalvojuma "Smieklīgi pat iedomāties, kā zīmēšanas skolotais, kurš perfekti pārzin teoriju zīmē vājāk par lielāko daļu skolniekiem", mēs to nevaram, jo vārdu salikums "lielāko daļu skolniekiem" nozīmē tikai to, ka pēc Alloxas pieņēmuma būtu diezgan normāli (nebūtu smieklīgi), ja arī vismaz viens skolnieks zīmētu labāk par skolotāju! Tātad, Aplis Nr.2 kaut nedaudz, bet tomēr "izies" ārpus Apļa Nr.1 robežām. No uzzīmētajiem loģiskajiem apļiem var izdarīt secinājumu: "Ne visas prasmes attiecīgajā mācību priekšmetā skolotājam ir labākas nekā skolniekam". Šis secinājums nenonāk īpašās pretrunās ar sākotnējo apgalvojumu, kurā loģikas esamību apstrīd Alloxa: "Ne katrs mūzikas skolotājs ir sacerējis simfoniju, kinokritiķis - uzņēmis filmu vai literatūras skolotājs - sarakstījis romānu." Tātad, Alloxas "it kā analīze, meklējot loģiku, kur tās nav" vismaz pie pirmā apgalvojuma nav balstīta uz loģiku un nav atspēkojusi šo apgalvojumu."
Atvainojiet, ka sanāca tik gari un varbūt kādam ne īpaši saprotami, bet ja ir vēlme uzzināt ko vairāk par loģiku un saprast, ko es īsumā, un brutāli vienkāršojot, mēģināju paskaidrot, varu ieteikt izlasīt I.Vedina grāmatu "Loģika" (ideāli gan būtu pie viņa iziet arī mācību kursu, bet tur nu gan jārēķinās ar salīdzinoši lielu izkritušo skaitu eksāmenos).
Nezin kāpēc Alloxa piemirst vienu ļoti būtisku lietu, kas ietekmē gala rezultātu jebkurā jomā- talantu! Tev var būt super zināšanas kādā jomā, bet ja Tev nebūs talanta, tad Tevi varēs pārspēt cilvēks, kuram zināšanu ir nedaudz mazāk, bet ir talants (mākslā vispār bez talanta nav ko meklēt, lai kādas gigantiskas zināšanas Tev būtu). Kāpēc gan zinošs cilvēks nevar sniegt padomu cilvēkam, kuram ir talants, bet varbūt nepietiek zināšanu, vai arī vienkārši "lielummānijā un ambīcijās sapinies" viņš ir ignorējis zināšanu esamību? Priekš šādiem talantiem arī eksistē kritiķi, kuri norāda uz pieļautajām kļūdām un nepilnībām, kuras "talants" nav spējis identificēt vai vienkārši ignorējis.
Miers Jums visiem! Vairāk par šo tēmu netraucēšu! (cerams)
P.s. Nejaukšos fotoblogeru sarežģītajās savstarpējās attiecībās, kur viens otru mēģina "nolikt", bet vai tiešām TAS neapnīk?
".... Priekš šādiem talantiem arī eksistē kritiķi, kuri norāda uz pieļautajām kļūdām un nepilnībām, kuras "talants" nav spējis identificēt vai vienkārši ignorējis." -------------------------------------------------
Alloxa! Tavā pēdējā komentārā prasītais: kamambers, Jā uzskati, kā Alloxa ir pielaidis logiskās kļūdas - uzrādi uz tām!!! (tas atiecas uz visiem oponentiem) jau pati par sevi ir neloģiska prasība, jo atrodas ārpus šīs, Tevis paša pieteiktās tēmas konteksta.
Pamatjautājums bija pavisam cits: Kur tajos ir pielaistas logiskās kļudas!? ar vārdu tajos saprotot no mana komentāra pārrakstītos 3 teikumus: 1."Ne katrs mūzikas skolotājs ir sacerējis simfoniju, kinokritiķis - uzņēmis filmu vai literatūras skolotājs - sarakstījis romānu." 2. "Ne katram, kas spēj analizēt kādu darbu, jābūt spējīgam pašam tādu izveidot." 3. "Un pretēji - ne visi izcili mākslinieki ir arī spējīgi pedagogi"
Tad ko īsti vēlies uzzināt? Un kāpēc esi kurls pret jebkuru komentāru, kas skaidri norāda, ka nekādu loģikas kļūdu šajās sentencēs nav, un spītīgi turpini apgalvot pretējo? Vai šajā gadījumā uz Tevis paša rakstīto neattiecas Tevis paša teiktais: ...demagoģiski paņēmieni, izvairīties runāt par lietas būtību?
P.S. Savā pēdējā komentārā Tu vēlreiz skaidri redzami atklāj savus motīvus šīs tēmas izveidē un tās neloģiskajā attīstībā: UZ PRIEKIŠU, Annirsa sekotāj! (vismaz stilistiku būtu izmainījis - как бы для разнообразия) ~~ Tu mēģini cīnīties pret iedomātu ienaidnieku, Tev visur rēgojas Tavas personības apdraudējums, cīņa, ko pagrīdē slepus vada Annirs, kuru man nav tas gods pat pazīt. Laikam jau Tu neesi spējīgs uz savu darbu kritiku paraudzīties arī no tās elementārās pozīcijas, ka, iespējams, kritiķiem ir arī taisnība. Tā vietā Tu labāk saceri absurdas un paranoiskas sazvērestības teorijas...
P.P.S. kasnukas, paldies par loģikas pamatu "īso kursu"! Bija patīkami atcerēties dažas, laika gaitā piemirstas lietas.
