ar visiem var bildēt. galvenais trūkums nav automātiskā režīma......................mana profilbilde taisīta ar Fed - 3, kaut kad ap 1977gadu, nesen ar C 350 pārfotografēju no diapozitīva, zuda kvalitāte, nedaudz...........
fandango:Runa ir par virsrakstu. Tāds nelāga 'mārketings- nopirksi šos un it kā automātiski radīsies māksla. jo ar labu un ekonomiski pamatotāku tehniku nekas nesanāks. Citādi, pārdot jau drīkst par jebkuru cenu.
ja roka aug no pakalas un necenties tad ari nekas nesanaks tas tev nav digetalais nem un tik spaidi podzinu
fandango:Runa ir par virsrakstu. Tāds nelāga 'mārketings- nopirksi šos un it kā automātiski radīsies māksla. jo ar labu un ekonomiski pamatotāku tehniku nekas nesanāks. Citādi, pārdot jau drīkst par jebkuru cenu.
ja roka aug no pakalas un necenties tad ari nekas nesanaks tas tev nav digetalais nem un tik spaidi podzinu
Ar tāda tirgotāja pretenciozo attieksmi gribas nevis pirkt, bet apcelties vai kašķēties. Tikai nav luste...
Piedāvātā izvēle der kolekcionāram , nevis reālai fotodarbībai. Mūsdienās filmu mīļotājam ir pieejamas daudz labākas un gandrīz tik pat lētas mantiņas, ar ko gūt reālu fotoprieku (nevis mazohista cienīgu baudu)....))
FED ir pasmags pakaļdarinājums, bet brīžos, kad gribas vienkārši un ātri, ir pietiekami labs. Lietošanas vaina.
Fotogrāfijas iegūšanas process nu nekādi nav bauda, drīzāk tāda ir rezultāts, ja ir. FED ļoti ir parocīgs, lai noteiktu, vai ir vērts ieguldīt lielus līdzekļus un daudz laika šajā modes nodarbē. Vismaz man noderēja, diemžēl, pēc tam, kad biju paspējis iztērēt nesamērīgi daudz citai tehnikai.
Fandango taču nebūs piemirsis par tālmēram tipisku pielietojuma veidu, pieminot te vidējo formātu. Dīvaini, jo tās ir ļoti atšķirīgas lietas. Es teiktu - lieta, kurā vidējam formātam nav lemts parocīgi un neuzkrītoši realizēties.
Katra filmiņa izmaksā pat vairāk. 3 Ls + 2Ls + laiks + skenēšana, atkarībā no Q.
Ja fotografē tā, ka tas līdzinās braukšanai pa pilsētu ar 6 l dzinēju, tad visādi gadās. Bet, ja ne?
Priekš nekontrolējama foto procesa noder ziepis.
Ja ar vienu reizi nav iespējams iegūt vienu derīgu kadru, tad analogais ir jāpārdod steigšus! Jo FED un citu mehāniski tinamo un manuāli fokusējamu aparātu gadījumā ar pirmo piegājienu neiegūts kadrs bieži vien ir pazaudēts kadrs.
fandango:... nelāga 'mārketings- nopirksi šos un it kā automātiski radīsies māksla.
tā īsti neizriet. nav takš teikts, ka AR tiem Fed un Zenit maksla jātaisa. var saprast tā, ka Fed un Zenit, bet tiek pārdots tikai tiem, kam patik ista foto maksla. kaut priekš kolekcijas.
briedi, ne jau precīzi uz santīmiem domāju. Pie tam, vispārinot, filmas materiāls prasās ārā, uz papīra, kamēr digitālais ... nu, piemēram, pašam Fandango sagulst virtuālajā vidē. Kvantitāte ir un nav rādītājs. Atkarīgs no pasniegšanas veida.
Vanderfons:briedi, ne jau precīzi uz santīmiem domāju. Pie tam, vispārinot, filmas materiāls prasās ārā, uz papīra, kamēr digitālais ... nu, piemēram, pašam Fandango sagulst virtuālajā vidē. Kvantitāte ir un nav rādītājs. Atkarīgs no pasniegšanas veida.
Kautkā neticas, ka Vanderfona k-gs savas bildes principiāli tikai papīrā kopē , kā te uzstājīgi katrā komentā deklarē.... Katram jau ir čupiņa ar mīļākajām bildēm uz papīra un pamatarhīvs digitālajos nesējos.
neredzu ne mazāko iemeslu tikt pārliecinātam par kāda pareizo izvēli. tas taču tīri mans subjektīvais viedoklis nu i bildē uz digi vai filmas, mācīt nav jēgas
fandango:Nē, tie žurnāli, kuros strādāju drīzāk ir pabalstījuši citus grūtā brīdī. Dārza Pasaule iznāk jau desmit gadu un ir abonētākais dārzu žurnāls Latvijā.
Nu lūk, te Tev arī radās iemesls aiziešanai no filmiņām. Es redzu formās, krāsas bez iemesla uzskatu par smiekliem bez pamata, tāpēc mani m'b pilnīgi apmierina un ļauj izteikties. Tās ir atšķirīgas koncepcijas, nevis cipari vai ekonomija.
Es redzu formās, krāsas bez iemesla uzskatu par smiekliem bez pamata, tāpēc mani m'b pilnīgi apmierina un ļauj izteikties. Tās ir atšķirīgas koncepcijas, nevis cipari vai ekonomija.
Spams: daltonisms it kā tiek uzskatīts par anomāliju... Ja daba ir apveltījusi mani ar spēju redzēt un atšķirt krāsas, kāpēc gan to neizbaudīt arī bildēs? Pieļauju iespēju, ka Vanderfonam nav melnbaltais monitors... Nu es tā, tik pie sevis nodomāju. Katrs pats izvēlas savu koncepciju un pašizpausmes veidu, un ne jau man to ietekmēt.
Kasnukas ... pasaki man, vai vakar koku lapās bija redzamas krāsas? Ja bija, kāpēc viss bija tik pelēks? Ja nebija, kas tās izslēdza? Interesanti būtu uzzināt ...
Dīvaini, bet es vakar krāsas lapām redzēju... Pat paspēju nobēdāties, ka manai mīļākajai kļavai pie mājas kā vienmēr pašai pirmajai gandrīz visas lapas nobirušas.
P.s. Man laikam arī kaut kāda īpatnēja uztvere, jo pat cilvēkus dzīvē man daudz vieglāk atpazīt, ja esmu redzējis viņus krāsainās fotogrāfijās, nevis melnbaltās. Varbūt jāiet ārstēties...
Vakar Latvijā lija. Stipri lija, viss bija pelēks, migliņā. Šodien nelīst te, līst kā Pastarajā dienā citviet. Bet tu saki - redzēju krāsas. Tu redzēji krāsainas lietas, bet ne krāsas.
Vanderfon, vai tas par krāsainajām lietām un krāsām nevelk uz demagoģiju? Krāsa ir un paliek krāsa, neatkarīgi no tās spilgtuma. Man pelēkās debesis netraucēja. Man pat labāk patīk apmākušās dienas, kad spožie saules stari netraucē mierīgi uztvert krāsu gammu. Ja izmantotu krāsaino filmu vai digiaparātu, tad izjustu garāka esksponēšanas laika izmantošanas jaukumus dienā bez saules, kad nav pārgaismoto pleķu un atveras krāsu nianses.
Jā gan - vārīti, bet auksti kartupeļi ir un paliek vārīti kartupeļi, kāda šķirba. Priekš kam uzsildīt.
Ir krāsas, kas bez spilgtas gaismas nav un nevar būt pilnvērtīgas, izteiksmīgas pašas un kontrastā. Cits piemērs ir drūmas debesis ar svina pelēkiem mākoņiem un zilas, ar baltiem gubu mākoņiem. Abos gadījumos debesis un mākoņi ir, bet kāda atšķirība!
Pārgaismoti pleķi nerodas no gaismas pārbagātības, tie rodas no pieredzes trūkuma un tehnisko nosacījumu neievērošanas.
Vanderfon, nestrīdēšos, lai gan metafora nebija tā veiksmīgākā un neatklāja lietu būtību (rosolā karstu kartupeli neliksi- katrai lietai sava vieta un pielietojums).
Neesmu tehniski (gan aparatūras, gan zināšanu ziņā) tik spēcīgs, lai spožā saules gaismā bez papildus gaismas avotiem iegūtu attēlu ar vienmērīgi izgaismotiem objektiem- man vai nu sanāk pārgaismoti pleķi, vai melnas ēnas bez niansēm. Atkāpjos meistarības, pieredzes un zināšanu priekšā...
Kāda tur meistarība, visu no rokas un fiksi realizēt ar pamatkomplektācijas objektīviem un vienkāršām kamerām. Savādāk iegūtu kadru man nemaz nav. Laikam arī nevajag.
Sekojot Tavai loģikai ... tas zilganais pie-tonītis (CMYK), kas pelēkā laikā redzams dzeltenajos toņos, bet dod vietu citam, siltākam pie-tonim, kad parādās saule, ir koriģējams Lab krāsu telpā un visai brīvi intensificējams, tomēr ...
Paņem baltu lapu, paskaties, kā tās relatīvais tonis un spilgtums mainās pelēkā dienā, pustumsā, spilgtā saulē dienvidū, pie dienas gaismas lampas, saulrietā utt. u. tjp. Tā it kā ir un paliek balta lapa, pēc definīcijas, ne? Tas ir tas, ko domāju. Tas, kas papildina pamatkrāsu un maina tās toni no tīrāka uz netīrāku, ar piemaisījumiem. Tīkami precīzāk par krāsām izteikšos nākošajā dzīvē. Šajā tās lai paliek citiem, kas redz tikai krāsas.
Runājot par jūt-nejūt, ir neiespējami iestāstīt cilvēkam bez audiālās uztveres dominances vai attīstitas muzikālās dzirdes, kā vienas skaņas augstumu var atšķirt no otras un to atkārtot ari tad, ja nav apgūts solfedžo, harmonizēšana u.c. teorijas lietas. Tāpēc nav lielas jēgas te diskutēt par to.
Vanderfon, mani gan daba interesē (liels vairums to, kuri sevi šeit fotoblogā dēvē par fotogrāfiem, dabas fotografēšanu principiāli noliedz, bet tā jau ir cita tēma). Tas atkāpei. Gribēju nedaudz aizskart daudziem svešo fizikas tēmu, kaut arī fotogrāfijā fizikai ir noteicošā loma. Dzirdu fonā balsis: "Bet kā tad ar matemātiku, ķīmiju un vispār, kāpēc tikai eksaktās zinātnes tiek piesaistītas?!?", - bet ne jau par to ir šis stāsts, jo fotogrāfijas pamatā ir gaisma un pieturēsimies pie uzskata, ka gaisma ir tomēr vairāk no fizikas lauciņa. Bez gaismas nebūtu nekādas fotogrāfijas, tāpēc, lai ķīmiķi un mākslinieki pagaidām "pastāv pie ratiem". Īsumā no teorijas- kas ir krāsa? Krāsa, tas ir noteikta garuma gaismas vilnis. Katrs priekšmets iegūst savu krāsu, atstarojot noteikta garuma viļņus. Priekšmets, kuru mēs uztveram kā melnu, gaismu neatstaro, bet absorbē, savukārt priekšmets, kuru uztveram kā baltu, atstaro pilnu gaismas spektru. Kāpēc tik gari? Lai saprastu, kāpēc gaismas intensitātei ir tik liela nozīme! Praktiski jebkurš priekšmets gaismu absorbē un jebkurš priekšmets gaismu atstaro, atšķiras tikai atstarotās un absorbētās gaismas proporcijas un viļņu garums. Kad ir par maz gaismas, priekšmetiem nav ko atstarot un tie "nespēj" atklāt savu krāsu, bet ja gaisma ir pārāk intensīva, tad priekšmets var sākt atstarot pārāk daudz gaismas, nespējot absorbēt "lieko gaismas" plūsmu, kā rezultātā "paslēpj"savu krāsu. Uz ko es "velku"? Uz to, ka ir noteikti fizikāli lielumi, kuri ierobežo fotogrāfu, neatkarīgi no tehnikas, kuru viņš izmanto. Nekāds dinamiskais diapazons "neizvilks" ne pelēku ne sarkanu toni no pārgaismotas virsmas, jo tur vienkārši dominēs baltā gaisma. Tieši tāpat nekāds dinamiskais diapazons "neizvilks" nianses no kritiski nepietiekami apgaismota objekta. Un nu beidzot pie lietas. Apmākušās dienas laikā praktiski visur ir pietiekami daudz izkliedētas un neitrālas gaismas, lai katrs priekšmets varētu atstarot viņam raksturīgo viļņu garumu. Ko mēz zaudējam? Zaudējam atstarotās gaismas intensitāti, ko mēs varam kompensēt kaut vai ar datora palīdzību. Tieši tāpat mēs varam koriģēt tonalitāti, ja ir tāda nepieciešamība. Ko iegūstam? Kāds varbūt neiegūst neko, bet kāds (nu vienkāršs pokemons kā es) izvairās no pārgaismotiem pleķiem un asām ēnām. Protams, ja ir atkal vēlēšanās uz datora var panākt gan pārgaismotus pleķus, gan asas un tumšas ēnas. Atsevišķa runa ir par gadījumiem, kad jāfotografē dinamiski momenti un nepietiekama apgaismojuma dēļ nevar uzlikt lielu slēdža ātrumu. Tad ir jāgaida saulīte.
Tūkstoškārt atvainojos par spamu un garo tekstu, kuru tāpat lielais vairums neizlasīs, bet daļa no tiem, kuri izlasīs, neizpratnē raustīs plecus un nesaskatīs tam visam jēgu.
Kāpēc uzreiz noliedz? Neizraisa interesi. Negribas celties pirms saullēkta. Nav paraduma ņemt līdz statīvu. Nav adekvāta formāta kameras. Negribas taisīt piecmiljardo banālo saulrietu globāli šomēnes. Pie tam, nav jau tā, ka dabā ir tikai krāsas. Manā web lapā ir vismaz 3 (vai 30, neatceros) kadri, kuros ir ari uzskatāmas formas. Un jūtu, ka vairums krāsmīļu tām slaidi paietu garām.
Kādam Skarlati un Baha klavesīna mūzika ir virsotne, citam atkal neko neizsaka.
Un tā nav noliegšana? Varbūt kāds mēģinātu doties pretuzbrukumā ar pretēju apgalvojumu: "Negribas taisīt kārtējo veca vīra ar skumjām acīm portretu... ", bet es tā nedarīšu, jo neredzu tam jēgu. Varbūt ir vērts pamēģināt nofotografēt saulrietu tā, lai par iegūto fotoattēlu nav iemesls apgalvot, ka "tas ir kārtējais banālais"?
Neatceros, ka būtu minējis, ka dabā ir tikai krāsa. Neesmu arī noliedzis melnbalto fotogrāfiju kā vienu no foto izpausmes veidiem. Esmu pat atsevišķos gadījumos ieteicis (izklausās gan jocīgi, ka pokemons kaut ko iesaka) konkrētu darbu izmēģināt labāk melnbaltā formā.
