Ne vienmēr smaida platums atbilst laimei. Itsevišķi mūsdienais, kad aiz smaida slēpjam stresu, neapmierinātību u.c. problēmas. Tevis dotajos piemēros šie cilvēki pozē, lai pozētu; gandrīz visiem amerikāņu 32 zobu smaidi.. Pašlaik nemeklēšu piemērus, bet ģimenes arhīvā arī ir nopietnās pozmaņu fotogrāfijas, kur par laimi ne tuvu nevar spriest.
alloxa, nu jav saliidzinaaji ... dabisku bildi ar draugu barinju un bildi, kuraa samekleeti modelji ar uzdevumu smaidiit, kuru veelaak paardot stockos peec atsleegas vaardiem - fun, happy. pfff ...
Alloxa, labu jautājumu uzdevi! Papētīju pieejamās,sākot nopagājušā gadsimta sākuma..Vecmāmiņas albums -Kaucmindiete. Jā, ir vecās Bromportret studijbildes, kā pareizi saka GreyCardinal...Ir arī apbrīnojami izteiksmīgi momentuzņēmumi (kārklu angļi tagad lamā par snpšotiem). Alchsh variants. Variants par nešaušnu un badā nemiršanu - jā, tas noteikti uzlika dzīvei savu zīmogu...Kad visus (neizvestos) sadzina kolhozos, siamniekiem atņemtās govis nākošajā pavasarī tika ar grožiem(ziniet, kas tas ir?) atsietas pie griestim, bet vīri tika sūtīti cirst mežu, lai ar egļu zariem brūnaļas uzturētu pie dzīvības...Izdzīvot varēja tikai ar to, ko paši mājās izaudzēja..Bet puiši precēja meitas, dzima bērni, svinējām Jāņus (bija noliegts)...Nezāle jau ir sīksta!!!
Tajā laikā nebija telefoni, jē pasti utt... Draugi, radi satikās retāk, līdz ar ko ar pasākumā emocijas sita augstu vilni... Tāpat pārsvarā draugi bija no vienām aprindām un līdz ar to ar vienām problēmām, kuras tāpat bez sarunām zināja... Prieka prasības ar bija mazākas, satikt dtraugus, labi padziedāt, padejot, varbūt pat kāds alus kauss un ar to pietika... nebija jāiet uz lētāku vai dārgāku klubu... nebija MTV un "Privātā dzīve" no kuras es uzzinu ka laimīgs drīkstu būt tikai ar Armani telefonu ripinoties ar porsche Cayena
Zināšanas un iespējas maina laimes kritērijus... ir vel tāds kritērijs kā garīgums, bet tas lielākai daļai sabiedrības jau izlimots
Grūti pateikt vai agrāk cilvēki bija laimīgāki. Alloxa te rāda tik pagājuš gadsimta vidus bildi. Nedomāju, ka tagad cilvēki ir mazāk laimīgi. Mums ir nākusi klāt informācijas lavīna un ātrāks dzīves ritms, kas atnes stresu, bet daudz kas ir atrisinājies vai pazudis: karš nev bijis jau vairāk kā pus gadsimtu, uz Sibīriju ar nevienu neved un cietumā par uzskatiem neliek, dzīvojam daudz pārtikušāk utt. Vienkāršoti paskatoties pagātnē var saskatīt tik labo un ignorēt pārējo. Tas pats attiecas uz garīgumu un visām citām lietām. Daudziem liekas, ka labi ir tur , kur mūs nav - vai nu Britu salās, pagātnē vai nākotnē. Man gan labāk patīk dzīvot tur kur esmu un nesatraukties par Cayene neesamību garāžā. Visur ir problēmas, stresi un arī labi brīži. Bez problēmām nav iespējams novērtēt labos laikus.
Man sita skaidroja viena veca sibirijas tante
