Vot interesanti palika - skaidrs, ka arī digitālajiem šaudīšanās pa labi pa kreisi nav bezmaksas - slēdzis būs jāmaina pēc kāda laika. Es ar mateni negribu draudzēties, tāpēc lūdzu entuziastiem sarēķināt viena vai 10, vai 100 šāvienu izmaksu, ņemot vērā slēdža maiņas izmaksas un konkrētās kameras slēdža resursu. Dažādiem modeļiem, piemēram EOS 40D vai 450D (kā populārākie). Nikonisti rēķina nikoniem Es vienkārši nezinu tos izejas ciparus.
izejas cipari desmitnieka sistēmā 0, 1, 2, 3, 4,5, 6, 7, 8 un 9. izejas skaitļi - slēdža noskrējiens 200 000 ÷ 300 000, slēdža mainīšana laikam virs 120 ÷ 150 Ls. matene tā nav, tikai 2. klases aritmētika ar 3. klases skaitļiem.
nu ko tur daudz reekjinaat - kameras cenu izdali ar sleedzja resursu un dabusi aptuveno kadra cenu reekjinot uz bodiju, nereekjinot objektiivu, zipeni utt.. 400D - - - 50k 40D - - - 100k Markam - 300K
Ja pieņem, ka slēdzis ie 200000 un maiņa 150 tad 100 kadri ir 0,075Ls gab, ja slēdzis iet 100000, tad 100 kadri 0,15Ls gab.
Nu nekas jau tur sarežģīt nav, bet vēl tak arī ir garantijas uz matricas, un citām daļām. Lai izrēķinātu precīzu šāviena cenu vajag zināt precīzu aparāta cenu, atmiņas kartes cenu, un dzīves ilgumu.
tāds vingrinājums ir izveicams tikai vingrinājuma pēc. ja bildē kā amatieris, tad kamera morāli novecos pirms nobeigsies slēdzis un par šādām muļķībām satraukties nevajag. Ja bildē naudas pelnīšans pēc, tad ja rēķinot atlīdzību jāņem vērā slēdža resurss, tad šāds "bizness" ir pilnīgi nesaprotams vai arī darbam tiek izmantots kāds no Āfrikas videnes atvests vergs
parēķini vcēl mobilā izmaksas uz vienu sarunu, kurpju izmaksas uz vienu soli, ēdamā izmaksas uz vienu galarezultāta - sūda - vienību utt... Visprecīzāk, laikam, var aprēķināt prežu izmaksas uz vienu reizi - ja nelieto atkārtoti, protams...
Viss rupji un apaļots uz augšu divreiz mainot slēdzi 5D II............... 2000 lati slēdzis............. 200 lati slēdzis.............. 200 lati kopā................ 240000 santīmi šavieni............. 300000 reizes cena šāvienam.. 0,8 santīmi Slēdzi mainīt trešo reizi naf jēga Bet kas iesauksies, ka naf pareizi... ir cita matemātika 10 šāvieni un aparāts netīšām iekrīt ūdenī... šāviena cena 1/10 daļa fotoaparāta+objektīvs
principā digi faila vai filmas kadra izmaksas ir līdzīga un tās atbilst apruveni 0,07 Ls par arhīva vienību rēķinot uz 135 formāta filmu.
tas ir ilgtermiņā un ņemot vērā visus saistītos izdevumus, t.sk. kameras resursu. un kameras resurss parasti = slēdža noskrējiens (nu, vismaz tā kkā domāju līdz šim). varbūt tas ir smalx stils- 3x nomainīt slēdzi?
+ak34 Amatierim vai, vēl trakāk, knipsētājam, tāds aprēķins nav iespējams principā. Sev līdzīgu rēķinu taisīju pirms pirkšanas, BET.... Korekti sasaistīt slēdža klišķu izmaksu ar aparāta iegādes cenu var tikai tad, ja pirkts pliks rumpis, bez stikliem, vai arī zināma rumpja cena pirkšanas brīdī. Piemēram – mana olīša dubultkita cenā objektīvi krietni lētāki, kā tādus pērkot atsevišķi, bet atskaitīt no pirkuma stiklus par tādu cenu nedrīkst, pašapmāns gludi. Bet par pilnu cenu es abus tos kiteniekus diez vai būtu pircis, jo tagad ikdienā pavisam cits komplekts. Tātad rumpja sākuma cena aprēķiniem hipotētiska, pieņēmu Ls 320. Dziļāk mežā – treknāki... Visu komplektu pirku ar domu, ka rumpi mainīšu pēc 4 gadiem, stiklus – nekad. Praksē stikli lietoti arvien retāk, 45-150 pavisam reti, a kam un par cik tādu vajag..... Tātad cena jāraksta skurstenī, labi, ka tāds pieejams. Pašlaik paredzu, ka vidējais knipšu skats gadā būs mazliet lielāks, kā pērkot domāju – 8000, plānotajā laikā – 32000. Tik daudz it kā izturot, stiept garāk laiku diez vai gribēsies, ja kāda ķibele negadīsies. Rezultātā, atmetot neskaidrības ar stikliem, vismazākā cena knipsim – vesels santīms. Un tas nerēķinot nekādas laika-naudaS sakarības, nu tos %% nolādētos. Ierakstot stiklu vērtības kritumu – gandrīz divi santīmi. Tātad knipsētājam slēdža klikšķis izmaksā krietni dārgāk, bet, cik tieši – vells viņu sazin. Un vai vajag. Cita lieta, ja ar aparātu pelna.
Pamatlīdzekļa (profesionāļa darbarīka) iegādes (sākotnējā) vērtība, kas katru gadu samazinās par noteiktu amortizācijas procentu. Beigās, kad amortizācijas termiņš beidzies, ierīci noraksta=likvidē, pārdod vai atstāj ar nulles vērtību. Kaut kā tā sanāk, kas būtu daudz racionālāki un ticamāki aprēķini.
Eļementarno... (Kameras iegādes izmaksas-(kameras pārdošanas cena pēc Ngadiem deskontēta tagatnes vērtībā)+bankas depozīta%xNgadi)/paredzmais nospiedienu skaits...iegūsim vienu nospiediena cenu (VNC)
ja ņem vērā, ka pārdodams sanāk, labākajā gadījumā viens kadrs no 5, tad VNCx5 = būs fiksēts cipars ar kuru var rēķināties, kā minimums
Es vienkārši nezinu tos izejas ciparus.
