Amatieru fotogrāfijā ir daudz uzteicamu faktoru - entuziasma enerģija, meklējumu spars, gatavība kā sūklim uzsūkt nezināmo, šķietami jauno. Daudz pozitīvisma. Ir arī negatīvās puses. Viena no tām ir kultūrvēstures nezināšana. Jūtūbistu gadījumā, arī ignorēšana.
Mani vienmēr nedaudz pārsteidz mierīgāko pilsoņu remdenie teksts - "rebjata, davaiķe žiķ družno". Tiek piesaukta latviešu vienotība, cunftes intereses un vilktas citas ar aci neredzamas saites.
Leģendārās amerikāņu fotobiedrības un izdevuma Camera Work vadītājs un iedvesmotājs Edvards Šteihens attiecībās ar citiem fotogrāfiem un kritiķiem bieži vien uzvedās kā traks kurmis, kas paukojas ar nesalocītu lietussargu. Bija autoritārs un principiāls. Daudzu gleznotāju attiecības ar kritiķiem vai citiem māksliniekiem bija neviennozīmīgas, smagas. Nereti kritika izpaudās pat atklātā izsmiešanā. Bieži vien mākslinieku darbs viņu dzīves laikā netika novērtēts pat ar pušplēstu santīmu, kaut daudzi no tiem pat mūsdienās ir caurcaurēm novatoriski un laikmetam priekšā ejoši.
Fotogrāfa Edvarda S. Kērtisa darbs neizpelnījās nekādu ievērojamo kritiķu vai jomas ekspertu atzinību. Viņu kritizēja par stilizāciju nevietā, par samākslotību, nerealitāti. Kritizēja arī tāpēc, ka viņš, būdams aizņemts savā mūža projektā, praktiski nemaz neinteresējās par "klasisko" etnogfrāfu un antropologu darbu. Piemēru ir kaudzēm. Amatieris atnāk, bez jebkādiem kultūras vēstures rudimentiem (lai gan literatūra ir pieejama gan par maksu, gan par brīvu) un saka, ka labas radošās izpausmes vajag meklēt caur remdenību, piezemētību un ieturētību.
Ir tik interesanti lasīt FB, kā melanholiķis māca uzvesties holeriķi, vai kā no dabas pasīvais uztver aktīvo tipu centienus un darbību, kā bailīgi likumpaklausīgais interpretē potenciālā noziedznieka aktivitātes.
Ja jau kaut 10% fotobloga ķīviņu vai spamošanas. Tiešā nozīmē būtu saistīti ar kādu konkrētu fotogrāfiju, tad būtu ideāli....
Bet realitāte ir tāda ka tiek veikta beztēmas spamošana, attiecību kārtošana, personīgās nepatikas izteikšana, idiotiska modeļu dalīša, baumošana utt. Ar mākslu un foto tam nekāda sakara...
Jāsaka ka šīs diskusijas aizsācējs pats aizraujas ar spamošanu, negāciju izlikšanu netā, kam nav saistības ar foto...
Vēsturiski mākslinieki bieži strīdējās aiz skaudības vienam pret otru... vai no tā būtu jādomā, ka Vanderfons ir skaudīgs uz Schnirku, Haiduku, Portreti un citiem FB biedriem?
Luxferre, bet spamo jau visi - netolerantais Vanderfons, dežūrējošais Frīdis, vērienīgais Lunis, studijā atrastais Portreti. Nav izņēmumu.
Aktivitātei un enerģiskumam ir savas blaknes. Ir vajadzīga liela piespiešanās un prasme, lai spēcīgu straumi novadītu pa vienu vienīgu gultni tā, ka nekas pāri nešļakstās. Un kā nu bez iebakstīšanas ar elkoni vai pagrūšanas, atrodoties pūlī?
Man neskauž. Foto jomā man nav mērķu, tā nav īstā nodarbe priekš manis. Haiduka gadījums ir balstīts uz ko pavisam citu.
visi dižie mākslinieki, ģēniji ir ekscentriski, egoistiski un pārdroši cilvēki. viņi ir ģeniāli! ar grūtiem raksturiem un pārlieku pašpārliecinātību, tādēļ tiem cilvēkiem daudz kas tika/tiek piedots. tas, kas valda šeit.. nosauciet man divus patiešām ģeniālus fotogrāfus no fotobloga. cilvēki neapšaubāmi jutīsies aizvainoti, ja viņu darbus kritizēs kāds, kura darbiem jābūt vecmammas albumā, nevis šeit. manuprāt ir bezjēdzīgi runāt par kultūrvēsturi, mākslu utt. cilvēki ir pārāk ieurbušies mistiskā fotomākslā, ko kā viņiem šķiet, tie rada. šeit ģēniju nav. vismaz tādu ko varētu pielīdzināt Dali, Pīters Brēgels, Endi Vorhol, Modiljāni.. pāršāvu pār strīpu, bet..
Mani, savukārt, pārsteidz, kā viens otrs ne no kā uztaisa tādu jezgu, ka riebj iedziļināties (lai gan sākuma tēma šķiet pat interesanta). Un pārsvarā jau katrā topikā aiziet runa par vienu un to pašu. Finālā no tēmas aizbraukts tālu tālu un mēs atkal 1000.reizi uzzinām, ko viens par otru domā, ko kurš kuram kaut kad pāri nodarījis....Kāda jēga no tiem nepārtrauktajiem uzbraucieniem un pazemojošajiem tekstiem? Es to salīdzinu ar jaunu gailēnu plūkšanos un kādas ķermeņa daļas mērīšanos lielumiem Viss jau būtu ok, ja tie gailēni nebūtu pusmūža vecumā (nu gluži kā es ) ) Zinu, ka nu jau mani te apēdīs, bet es vienalga esmu par pamatotu un izglītojošu, nevis pazemojošu kritiku, labsirdīgu ironiju (ja nepieciešams), gudru, nevis nievājošu, diaogu no kura bieži vien ar mokām var izlobīt, ko autors gribējis pateikt. Rebjata, davaitje žitj družno! ) Savu pārliecinošo viedokli var izteikt arī civilizēti-neesam taču zoodārzā, kur skaļākā rīkle un stiprākie muskuļi nosaka stāvokli aplokā. Tas,protams, prasa lielāku piepūli Tā, esmu runājusi )Gaidu uzbraucienus!)
Kreimene, nenozodz laurus tiem, kas dežūrē. Ar tavām tēmām un vajadzībām šeit sakars vien tāds, kādu tu pati tajā visā atrodi. Ir citi, par tevi niknāki, ciktāl tiek traucēta to hibernēšana cauru gadu un labsajūta no tukša foruma, ar epizodiskiem ierakstiem "jesķ mafon, rabotajet; nahožus 30km ot Rigi."
Publiskā anonīmā videi ir raksturīgi šādas vides uzvedības principi. Par kaut kādu pamatotu kritiku vai normālām radošu cilvēku attiecībām šei var aizmirst. Pareizāk sakot, nevis aizmirst, bet vienkārši šeit nav sastopams neviens no tādu diskusiju rašanās priekšnosacījumiem. Tam ir domāti fotoklubi, interesentu grupas, klātienes lekcijas, meistarklases etc.
Šeit viss notiek tieši tā kā tam ir jānotiek atbilstoši iesaistīto indivīdu interesēm, izglītībai, radošajai (im)potencei un bērnībā piedzīvotajam
Mākslinieku sarunas tirgus placī nekad nav kotējušās augstu.
Snow:Publiskā anonīmā videi ir raksturīgi šādas vides uzvedības principi. Par kaut kādu pamatotu kritiku vai normālām radošu cilvēku attiecībām šei var aizmirst. Pareizāk sakot, nevis aizmirst, bet vienkārši šeit nav sastopams neviens no tādu diskusiju rašanās priekšnosacījumiem. Tam ir domāti fotoklubi, interesentu grupas, klātienes lekcijas, meistarklases etc.
Šeit viss notiek tieši tā kā tam ir jānotiek atbilstoši iesaistīto indivīdu interesēm, izglītībai, radošajai (im)potencei un bērnībā piedzīvotajam
Mākslinieku sarunas tirgus placī nekad nav kotējušās augstu.
SKAPIS kādreiz patika, tur varēja parunāt par visu ko......
Tādas veidojas, kad es satieku cilvēku plenērā un aprunājos par pēdējo redzēto izstādi iztiekot bez rupjiem vārdiem un personīgiem apvainojumiem vai arī fotovakarā ar draugiem noliekot priekšā savas bildes un izrunājot ko nu kurš ir domājis un jutis radot to vai citu darbu. Tas nav sarežģīti. Pamēģini kādreiz.
arī mans novērojums ir, ka tie kas apmeklē sabiedriskus pasākumus parasti ir daudz mierīgāki, savukārt tie kuris slēpjas izmantojot interneta anonīmo masku parasti ir daudz agresīvāki....
Snow, tas ir atkarīgs no pašpietiekamības. Un rakstura. Kas skar to, kas ir 100% mans, tad tur daudziem ir svarīgs tikai viņa paša viedoklis un sajūtas. Darbs, ko pats esi taisījis, pieder pie šādiem 100% īpašumiem. Cilvēkiem nav jāmāca atzīt to, kas tiem jau patīk vai padodas, tas jau notiek; drīzāk jāpiedabū tos novērtēt to, kas ir savādāks. Ja sanāk, ir labi. Uz plenēriem neesmu bijis, jo laikam jau tik ļoti neinteresē tā lieta. Brīvdienās reti kad palieku Rīgā. Aritmētika ir vajadzīga ikdienā, bet tāpēc vien matemātiķu pulciņa velo izbraucienā nedotos. Bez tam tusiņiem var atrast desmitiem citu iemeslu - jubilejas, gadskārtas, talkas, pirts, utt. 20 galvu ģenerēti 25 viedokļi par vienu kadru var drīzāk samulsināt nekā palīdzēt.
Luxferre:arī mans novērojums ir, ka tie kas apmeklē sabiedriskus pasākumus parasti ir daudz mierīgāki, savukārt tie kuris slēpjas izmantojot interneta anonīmo masku parasti ir daudz agresīvāki....
Luxferre:arī mans novērojums ir, ka tie kas apmeklē sabiedriskus pasākumus parasti ir daudz mierīgāki, savukārt tie kuris slēpjas izmantojot interneta anonīmo masku parasti ir daudz agresīvāki....
Pilnīgi pareizi. Pēc tam, kad tu klātienē aprunājies ar cilvēku un nosecini, ka viņš nav no citas planētas, diskusijas i-vidē veidojas daudz nosvērtākas. Tāpēc es ar zināmu neizpratni lūkojos uz ļaudīm, kas šeit ir šausmīgākie mutes bajāri, noliedzēji un aplicēji, bet klātienes diskusijās nekad nav piedalījušies. Bet var jau būt, ka viņiem vienkārši tas nav vajadzīgs, jo pēc tam šeit ar savu ierasto uzvedību izcelties vairs nevarēs.
Katram savs. Šeit ir lunaparks ar brīvu ieejas biļeti un kā redzams, lai kāds no šejienes tiktu izmests, ir jānotiek kaut kādam neaptveramam ārprātam.
Vanderfons:Snow, tas ir atkarīgs no pašpietiekamības. Un rakstura. [...] Aritmētika ir vajadzīga ikdienā, bet tāpēc vien matemātiķu pulciņa velo izbraucienā nedotos. Bez tam tusiņiem var atrast desmitiem citu iemeslu - jubilejas, gadskārtas, talkas, pirts, utt. 20 galvu ģenerēti 25 viedokļi par vienu kadru var drīzāk samulsināt nekā palīdzēt.
Tā ir. Vieni strādā ministrijā, citi pierakstās boksa pulciņā, uz flautas vai tango nodarbībām. Citi katru otro vakaru dzer. Un brīvajā laikā fotografē atbilstoši piedzīvotajam. Un pēc tam sarunājas šeit atbilstoši tam pašam.
Šo vietu varam padarīt lietojamāku tikai mēs paši. Vai arī aiziet, ja saprotam, ka ieguldītais laiks un enerģija neatmaksājas. Vai arī neatrodot sev līdzīgos. Ja jau mēs šeit esam, tātad šī vieta mums katram kaut kāda iemesla dēļ ir vajadzīga.
Šī saruna ir bezjēdzīga, jo viss ir tā kā ir. Esmu runājis 15 minūtes par pašsaprotamām patiesībām. Visi to tak zināja arī tāpat. Zaudēts laiks.
Snow:Pēc tam, kad tu klātienē aprunājies ar cilvēku un nosecini, ka viņš nav no citas planētas, diskusijas i-vidē veidojas daudz nosvērtākas.
Nu re, Tavas individuālās vajadzības un priekšstati kalpo kā citu mēraukla. Lai rastos patika pret Pītera Brīgela darbiem, nav jāiepazīst puse Holandes mūsdienu gleznotāju un Brīgelu dzimtas pēcnācēji.
Tev ir tāds interesants priekšstats par fotogrāfu universalitāti. Tam, kas ekipēts ar analogo tālmēru un tver kadrus pa stūriem bez piegaismošanas, saruna ar studijas fotogrāfu, kas izmanto citas uzpariktes, būs kopīga vien par to, ka jebkurai fotogrāfijai ir vajadzīga pareiza ekspozīcija un izteiksmīgas gaismēnas.
Par alkohola lietotājiem Tev varētu būt taisnība, bet tad sanāk, ka Tu noraidi sociālo fotogrāfiju kā žanru. Un daudzu paveikto netieši noraidi. Jo šo lauciņu ir kopuši nemaņā daudzi, jau kopš E.Atžē Rue Asselin (ielā) taisītiem Maison Close kadriem.
Secinājums ir īsti dzenbudisks - tā teicis pats Konfūcijs, ka, runājot ar necienīgu cilvēku, zaudēji vārdus; nerunājot ar cienīgu cilvēku, zaudēji cilvēku.
Tev ir tāds interesants priekšstats par fotogrāfu universalitāti. Tam, kas ekipēts ar analogo tālmēru un tver kadrus pa stūriem bez piegaismošanas, saruna ar studijas fotogrāfu, kas izmanto citas uzpariktes, būs kopīga vien par to, ka jebkurai fotogrāfijai ir vajadzīga pareiza ekspozīcija un izteiksmīgas gaismēnas.
Par alkohola lietotājiem Tev varētu būt taisnība, bet tad sanāk, ka Tu noraidi sociālo fotogrāfiju kā žanru. Un daudzu paveikto netieši noraidi. Jo šo lauciņu ir kopuši nemaņā daudzi, jau kopš E.Atžē Rue Asselin (ielā) taisītiem Maison Close kadriem.
Secinājums ir īsti dzenbudisks - tā teicis pats Konfūcijs, ka, runājot ar necienīgu cilvēku, zaudēji vārdus; nerunājot ar cienīgu cilvēku, zaudēji cilvēku.
Un vai tad tas ir maz? It īpaši ja jau Tu esi vēlējies ar šo cilvēku runāt?
Dialoga veidošanās principi ir universāli neatkarīgi no tēmas. Ir jābūt ieinteresētam otrā cilvēkā, viņa viedoklī un jāvēlas sarunu virzīt uz kādu mērķi. Divi mūziķi vienmēr atradīs kopīgu valodu pat tad, ja viens simfoniskajā orķestrī spēlē vijoli, bet otrs zaļumballē rauj uz akordeona vai sit bungas ielas ansamblī.
Es nekad nenoliedzu nevienu fotogrāfijas žanru. Tas ir absurds. Piemērs bija lai ilustrētu cilvēku daudzveidību.
Nē, nu parunāt jau nav slikti, tikai tā ir tāda nu ... baigi nepateicīgā nodarbošanās. Šeit. Pēc mirkļa atnāks kāds, kurš pateiks, Snow, beidz te d%$#t un izlikties par gudrāku nekā patiesībā esi un kur vispār b%$#@ ir TAVAS FOTOGRĀFIJAS???
Un, ja ne? Ja tu jūti, instinktīvi vai balstoties uz pieredzi, ka ir zināmas atšķirības, kas sarunu pie jaunu atziņu uztveršanas nenovedīs? lai es saprastu, ko gaidīt no cilvēka, man visnotaļ pietiek ar viņa uzklausīšanu te plus darbu apskatīšanu, kur to ir pavairāk. Nonākam pie intravertiem un ekstravertiem tipiem, kas ietekmē uzvedību tāpat, kā piederība pie sangviniķa vai pesimista emocionālā tipa. Snow piedāvāto labo risinājumu uztveru drīzāk kā centienu ierādīt jau tā stipri neviendabīgai (bet arī ne pārāk mietpilsoniskai, kas ir cerīgi) sabiedrībai pareizas uzvedības modeli. Ja uzvedība nav pieņemama un neatbilst kluba prasībām, tevi nemaz tur neaicina. Savukārt elitāro klubu darbībā citu uzaicināšana notiek pēc ieteikumiem, ne pēc kandidāta pašiniciatīvas. Tātad pareizie jau atrodas pareizo sabiedrībā, viss notiek.
Vanderfons: Tātad pareizie jau atrodas pareizo sabiedrībā, viss notiek.
Pareizi. Kā jau teicu - Ja jau mēs šeit esam, tātad šī vieta mums katram kaut kāda iemesla dēļ ir vajadzīga.
Pēc maniem novērojumiem, censties pārmācīt kādu var atļauties tikai cilvēki, kuri ir mācāmo radījuši vai apprecējuši , kuriem par to maksā, kuriem ir ļoti daudz brīva laika vai arī kuri vēl izdzīvo jaunības maksimālismu.
Nuuu Fellini jau bij slavens ka šis filmās kritiķus mēdza attelot pakārtus vai kā citādi apskādetus Ja skatamies 8 1/2 tad šim tur figurē pakārtais kritiķis Mani gan intresē viedokļi , mēdzu viņus klausīties reziēm cilvēkiem intresantas domas . Nu jā par "Kritiku" tad tā man ir intresanta tikai no jomas speciem kas kautko saprot konkrētā nzarzē un kuru darbu es cienu, pārējos varu "Paklausīties" ne vairāk
Luxferre:arī mans novērojums ir, ka tie kas apmeklē sabiedriskus pasākumus parasti ir daudz mierīgāki, savukārt tie kuris slēpjas izmantojot interneta anonīmo masku parasti ir daudz agresīvāki....
Es arī sabiedriskos pasākumos mēdzu būt kašķigs un lecīgs un konfliktēt ar oponentiem
Маленькие дети! Ни за что на свете Не ходите в Африку, В Африку гулять! В Африке акулы, В Африке гориллы, В Африке большие Злые крокодилы Будут вас кусать, Бить и обижать,- Не ходите, дети, В Африку гулять.
pāršāvu pār strīpu, bet.. 
Tā, esmu runājusi 
